3. Cūḷavaggo

1. Abhijjamānapetavatthu

387.

‘‘Abhijjamāne vārimhi, gaṅgāya idha gacchasi;

Naggo pubbaddhapetova māladhārī alaṅkato;

Kuhiṃ gamissasi peta, kattha vāso bhavissatī’’ti.

388.

‘‘Cundaṭṭhilaṃ gamissāmi, peto so iti bhāsati;

Antare vāsabhagāmaṃ, bārāṇasiṃ ca santike’’.

389.

Tañca disvā mahāmatto, koliyo iti vissuto;

Sattuṃ bhattañca petassa, pītakañca yugaṃ adā.

390.

Nāvāya tiṭṭhamānāya, kappakassa adāpayi;

Kappakassa padinnamhi, ṭhāne petassa dissatha .

391.

Tato suvatthavasano, māladhārī alaṅkato;

Ṭhāne ṭhitassa petassa, dakkhiṇā upakappatha;

Tasmā dajjetha petānaṃ, anukampāya punappunaṃ.

392.

Sātunnavasanā eke, aññe kesanivāsanā ;

Petā bhattāya gacchanti, pakkamanti disodisaṃ.

393.

Dūre eke padhāvitvā, aladdhāva nivattare;

Chātā pamucchitā bhantā, bhūmiyaṃ paṭisumbhitā.

394.

Te ca tattha papatitā , bhūmiyaṃ paṭisumbhitā;

Pubbe akatakalyāṇā, aggidaḍḍhāva ātape.

395.

‘‘Mayaṃ pubbe pāpadhammā, gharaṇī kulamātaro;

Santesu deyyadhammesu, dīpaṃ nākamha attano.

396.

‘‘Pahūtaṃ annapānampi, apissu avakirīyati;

Sammaggate pabbajite, na ca kiñci adamhase.

397.

‘‘Akammakāmā alasā, sādukāmā mahagghasā;

Ālopapiṇḍadātāro, paṭiggahe paribhāsimhase .

398.

‘‘Te gharā tā ca dāsiyo, tānevābharaṇāni no;

Te aññe paricārenti, mayaṃ dukkhassa bhāgino.

399.

‘‘Veṇī vā avaññā honti, rathakārī ca dubbhikā;

Caṇḍālī kapaṇā honti, kappakā ca punappunaṃ.

400.

‘‘Yāni yāni nihīnāni, kulāni kapaṇāni ca;

Tesu tesveva jāyanti, esā maccharino gati.

401.

‘‘Pubbe ca katakalyāṇā, dāyakā vītamaccharā;

Saggaṃ te paripūrenti, obhāsenti ca nandanaṃ.

402.

‘‘Vejayante ca pāsāde, ramitvā kāmakāmino;

Uccākulesu jāyanti, sabhogesu tato cutā.

403.

‘‘Kūṭāgāre ca pāsāde, pallaṅke gonakatthate;

Bījitaṅgā morahatthehi, kule jātā yasassino.

404.

‘‘Aṅkato aṅkaṃ gacchanti, māladhārī alaṅkatā;

Dhātiyo upatiṭṭhanti, sāyaṃ pātaṃ sukhesino.

405.

‘‘Nayidaṃ akatapuññānaṃ, katapuññānamevidaṃ;

Asokaṃ nandanaṃ rammaṃ, tidasānaṃ mahāvanaṃ.

406.

‘‘Sukhaṃ akatapuññānaṃ, idha natthi parattha ca;

Sukhañca katapuññānaṃ, idha ceva parattha ca.

407.

‘‘Tesaṃ sahabyakāmānaṃ, kattabbaṃ kusalaṃ bahuṃ;

Katapuññā hi modanti, sagge bhogasamaṅgino’’ti.

Abhijjamānapetavatthu paṭhamaṃ.

2. Sāṇavāsītherapetavatthu

408.

Kuṇḍināgariyo thero, sāṇavāsi nivāsiko;

Poṭṭhapādoti nāmena, samaṇo bhāvitindriyo.

409.

Tassa mātā pitā bhātā, duggatā yamalokikā;

Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā.

410.

Te duggatā sūcikaṭṭā, kilantā naggino kisā;

Uttasantā mahattāsā , na dassenti kurūrino .

411.

Tassa bhātā vitaritvā, naggo ekapathekako;

Catukuṇḍiko bhavitvāna, therassa dassayītumaṃ.

412.

Thero cāmanasikatvā, tuṇhībhūto atikkami;

So ca viññāpayī theraṃ, ‘bhātā petagato ahaṃ’.

413.

‘‘Mātā pitā ca te bhante, duggatā yamalokikā;

Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā.

414.

‘‘Te duggatā sūcikaṭṭā, kilantā naggino kisā;

Uttasantā mahattāsā, na dassenti kurūrino.

415.

‘‘Anukampassu kāruṇiko, datvā anvādisāhi no;

Tava dinnena dānena, yāpessanti kurūrino’’ti.

416.

Thero caritvā piṇḍāya, bhikkhū aññe ca dvādasa;

Ekajjhaṃ sannipatiṃsu, bhattavissaggakāraṇā.

417.

Thero sabbeva te āha, ‘‘yathāladdhaṃ dadātha me;

Saṅghabhattaṃ karissāmi, anukampāya ñātinaṃ’’.

418.

Niyyādayiṃsu therassa, thero saṅghaṃ nimantayi;

Datvā anvādisi thero, mātu pitu ca bhātuno;

‘‘Idaṃ me ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo’’.

419.

Samanantarānuddiṭṭhe, bhojanaṃ udapajjatha;

Suciṃ paṇītaṃ sampannaṃ, anekarasabyañjanaṃ.

420.

Tato uddassayī bhātā, vaṇṇavā balavā sukhī;

‘‘Pahūtaṃ bhojanaṃ bhante, passa naggāmhase mayaṃ;

Tathā bhante parakkama, yathā vatthaṃ labhāmase’’ti.

421.

Thero saṅkārakūṭamhā, uccinitvāna nantake;

Pilotikaṃ paṭaṃ katvā, saṅghe cātuddise adā.

422.

Datvā anvādisī thero, mātu pitu ca bhātuno;

‘‘Idaṃ me ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo’’.

423.

Samanantarānuddiṭṭhe, vatthāni udapajjisuṃ;

Tato suvatthavasano, therassa dassayītumaṃ.

424.

‘‘Yāvatā nandarājassa, vijitasmiṃ paṭicchadā;

Tato bahutarā bhante, vatthānacchādanāni no.

425.

‘‘Koseyyakambalīyāni, khoma kappāsikāni ca;

Vipulā ca mahagghā ca, tepākāsevalambare.

426.

‘‘Te mayaṃ paridahāma, yaṃ yaṃ hi manaso piyaṃ;

Tathā bhante parakkama, yathā gehaṃ labhāmase’’ti.

427.

Thero paṇṇakuṭiṃ katvā, saṅghe cātuddise adā;

Datvā anvādisī thero, mātu pitu ca bhātuno;

‘‘Idaṃ me ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo’’.

428.

Samanantarānuddiṭṭhe, gharāni udapajjisuṃ;

Kūṭāgāranivesanā, vibhattā bhāgaso mitā.

429.

‘‘Na manussesu īdisā, yādisā no gharā idha;

Api dibbesu yādisā, tādisā no gharā idha.

430.

‘‘Daddallamānā ābhenti , samantā caturo disā;

‘Tathā bhante parakkama, yathā pānīyaṃ labhāmase’’ti.

431.

Thero karaṇaṃ pūretvā, saṅghe cātuddise adā;

Datvā anvādisī thero, mātu pitu ca bhātuno;

‘‘Idaṃ me ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo’.

432.

Samanantarānuddiṭṭhe, pānīyaṃ udapajjatha;

Gambhīrā caturassā ca, pokkharañño sunimmitā.

433.

Sītodikā suppatitthā, sītā appaṭigandhiyā;

Padumuppalasañchannā, vārikiñjakkhapūritā.

434.

Tattha nhatvā pivitvā ca, therassa paṭidassayuṃ;

‘‘Pahūtaṃ pānīyaṃ bhante, pādā dukkhā phalanti no’’.

435.

‘‘Āhiṇḍamānā khañjāma, sakkhare kusakaṇṭake;

‘Tathā bhante parakkama, yathā yānaṃ labhāmase’’’ti.

436.

Thero sipāṭikaṃ laddhā, saṅghe cātuddise adā;

Datvā anvādisī thero, mātu pitu ca bhātuno;

‘‘Idaṃ me ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo’’.

437.

Samanantarānuddiṭṭhe, petā rathena māgamuṃ;

‘‘Anukampitamha bhadante, bhattenacchādanena ca.

438.

‘‘Gharena pānīyadānena, yānadānena cūbhayaṃ;

Muniṃ kāruṇikaṃ loke, bhante vanditumāgatā’’ti.

Sāṇavāsītherapetavatthu dutiyaṃ.

3. Rathakārapetivatthu

439.

‘‘Veḷuriyathambhaṃ ruciraṃ pabhassaraṃ, vimānamāruyha anekacittaṃ;

Tatthacchasi devi mahānubhāve, pathaddhani pannaraseva cando.

440.

‘‘Vaṇṇo ca te kanakassa sannibho, uttattarūpo bhusa dassaneyyo;

Pallaṅkaseṭṭhe atule nisinnā, ekā tuvaṃ natthi ca tuyha sāmiko.

441.

‘‘Imā ca te pokkharaṇī samantā, pahūtamalyā bahupuṇḍarīkā;

Suvaṇṇacuṇṇehi samantamotthatā, na tattha paṅko paṇako ca vijjati.

442.

‘‘Haṃsā cime dassanīyā manoramā, udakasmimanupariyanti sabbadā;

Samayya vaggūpanadanti sabbe, bindussarā dundubhīnaṃva ghoso.

443.

‘‘Daddallamānā yasasā yasassinī, nāvāya ca tvaṃ avalamba tiṭṭhasi;

Āḷārapamhe hasite piyaṃvade, sabbaṅgakalyāṇi bhusaṃ virocasi.

444.

‘‘Idaṃ vimānaṃ virajaṃ same ṭhitaṃ, uyyānavantaṃ ratinandivaḍḍhanaṃ;

Icchāmahaṃ nāri anomadassane, tayā saha nandane idha moditu’’nti.

445.

‘‘Karohi kammaṃ idha vedanīyaṃ, cittañca te idha nihitaṃ bhavatu ;

Katvāna kammaṃ idha vedanīyaṃ, evaṃ mamaṃ lacchasi kāmakāmini’’nti.

446.

‘‘Sādhū’’ti so tassā paṭissuṇitvā, akāsi kammaṃ tahiṃ vedanīyaṃ;

Katvāna kammaṃ tahiṃ vedanīyaṃ, upapajji so māṇavo tassā sahabyatanti.

Rathakārapetivatthu tatiyaṃ.

Bhāṇavāraṃ dutiyaṃ niṭṭhitaṃ.

4. Bhusapetavatthu

447.

‘‘Bhusāni eko sāliṃ punāparo, ayañca nārī sakamaṃsalohitaṃ;

Tuvañca gūthaṃ asuciṃ akantaṃ , paribhuñjasi kissa ayaṃ vipāko’’ti.

448.

‘‘Ayaṃ pure mātaraṃ hiṃsati, ayaṃ pana kūṭavāṇijo;

Ayaṃ maṃsāni khāditvā, musāvādena vañceti.

449.

‘‘Ahaṃ manussesu manussabhūtā, agārinī sabbakulassa issarā;

Santesu pariguhāmi, mā ca kiñci ito adaṃ.

450.

‘‘Musāvādena chādemi, ‘natthi etaṃ mama gehe;

Sace santaṃ niguhāmi, gūtho me hotu bhojanaṃ’.

451.

‘‘Tassa kammassa vipākena, musāvādassa cūbhayaṃ;

Sugandhaṃ sālino bhattaṃ, gūthaṃ me parivattati.

452.

‘‘Avañjhāni ca kammāni, na hi kammaṃ vinassati;

Duggandhaṃ kiminaṃ mīḷaṃ, bhuñjāmi ca pivāmi cā’’ti.

Bhusapetavatthu catutthaṃ.

5. Kumārapetavatthu

453.

Accherarūpaṃ sugatassa ñāṇaṃ, satthā yathā puggalaṃ byākāsi;

Ussannapuññāpi bhavanti heke, parittapuññāpi bhavanti heke.

454.

Ayaṃ kumāro sīvathikāya chaḍḍito, aṅguṭṭhasnehena yāpeti rattiṃ;

Na yakkhabhūtā na sarīsapā vā, viheṭhayeyyuṃ katapuññaṃ kumāraṃ.

455.

Sunakhāpimassa palihiṃsu pāde, dhaṅkā siṅgālā parivattayanti;

Gabbhāsayaṃ pakkhigaṇā haranti, kākā pana akkhimalaṃ haranti.

456.

Nayimassa rakkhaṃ vidahiṃsu keci, na osadhaṃ sāsapadhūpanaṃ vā;

Nakkhattayogampi na aggahesuṃ , na sabbadhaññānipi ākiriṃsu.

457.

Etādisaṃ uttamakicchapattaṃ, rattābhataṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ;

Nonītapiṇḍaṃva pavedhamānaṃ, sasaṃsayaṃ jīvitasāvasesaṃ.

458.

Tamaddasā devamanussapūjito, disvā ca taṃ byākari bhūripañño;

‘‘Ayaṃ kumāro nagarassimassa, aggakuliko bhavissati bhogato ca’’ .

459.

‘‘Kissa vataṃ kiṃ pana brahmacariyaṃ, kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;

Etādisaṃ byasanaṃ pāpuṇitvā, taṃ tādisaṃ paccanubhossatiddhi’’nti.

460.

Buddhapamukhassa bhikkhusaṅghassa, pūjaṃ akāsi janatā uḷāraṃ;

Tatrassa cittassahu aññathattaṃ, vācaṃ abhāsi pharusaṃ asabbhaṃ.

461.

So taṃ vitakkaṃ pavinodayitvā, pītiṃ pasādaṃ paṭiladdhā pacchā;

Tathāgataṃ jetavane vasantaṃ, yāguyā upaṭṭhāsi sattarattaṃ.

462.

Tassa vataṃ taṃ pana brahmacariyaṃ, tassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;

Etādisaṃ byasanaṃ pāpuṇitvā, taṃ tādisaṃ paccanubhossatiddhiṃ.

463.

Ṭhatvāna so vassasataṃ idheva, sabbehi kāmehi samaṅgibhūto;

Kāyassa bhedā abhisamparāyaṃ, sahabyataṃ gacchati vāsavassāti.

Kumārapetavatthu pañcamaṃ.

6. Seriṇīpetavatthu

464.

‘‘Naggā dubbaṇṇarūpāsi, kisā dhamanisanthatā;

Upphāsulike kisike, kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasī’’ti.

465.

‘‘Ahaṃ bhadante petīmhi, duggatā yamalokikā;

Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā’’ti.

466.

‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā kukkaṭaṃ kataṃ;

Kissa kammavipākena, petalokaṃ ito gatā’’ti.

467.

‘‘Anāvaṭesu titthesu, viciniṃ aḍḍhamāsakaṃ;

Santesu deyyadhammesu, dīpaṃ nākāsimattano.

468.

‘‘Nadiṃ upemi tasitā, rittakā parivattati;

Chāyaṃ upemi uṇhesu, ātapo parivattati.

469.

‘‘Aggivaṇṇo ca me vāto, ḍahanto upavāyati;

Etañca bhante arahāmi, aññañca pāpakaṃ tato.

470.

‘‘Gantvāna hatthiniṃ puraṃ, vajjesi mayha mātaraṃ;

‘Dhītā ca te mayā diṭṭhā, duggatā yamalokikā;

Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā’.

471.

‘‘Atthi me ettha nikkhittaṃ, anakkhātañca taṃ mayā;

Cattārisatasahassāni, pallaṅkassa ca heṭṭhato.

472.

‘‘Tato me dānaṃ dadatu, tassā ca hotu jīvikā;

Dānaṃ datvā ca me mātā, dakkhiṇaṃ anudicchatu ;

Tadāhaṃ sukhitā hessaṃ, sabbakāmasamiddhinī’’ti.

473.

‘‘Sādhū’’ti so paṭissutvā, gantvāna hatthiniṃ puraṃ;

Avoca tassā mātaraṃ –

‘Dhītā ca te mayā diṭṭhā, duggatā yamalokikā;

Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā’.

474.

‘‘Sā maṃ tattha samādapesi, ( ) vajjesi mayha mātaraṃ;

‘Dhītā ca te mayā diṭṭhā, duggatā yamalokikā;

Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā’.

475.

‘‘Atthi ca me ettha nikkhittaṃ, anakkhātañca taṃ mayā;

Cattārisatasahassāni, pallaṅkassa ca heṭṭhato.

476.

‘‘Tato me dānaṃ dadatu, tassā ca hotu jīvikā;

Dānaṃ datvā ca me mātā, dakkhiṇaṃ anudicchatu ( ) ;

‘Tadā sā sukhitā hessaṃ, sabbakāmasamiddhinī’’’ti.

477.

Tato hi sā dānamadā, tassā dakkhiṇamādisī;

Petī ca sukhitā āsi, tassā cāsi sujīvikāti.

Seriṇīpetavatthu chaṭṭhaṃ.

7. Migaluddakapetavatthu

478.

‘‘Naranāripurakkhato yuvā, rajanīyehi kāmaguṇehi sobhasi;

Divasaṃ anubhosi kāraṇaṃ, kimakāsi purimāya jātiyā’’ti.

479.

‘‘Ahaṃ rājagahe ramme, ramaṇīye giribbaje;

Migaluddo pure āsiṃ, lohitapāṇi dāruṇo.

480.

‘‘Avirodhakaresu pāṇisu, puthusattesu paduṭṭhamānaso;

Vicariṃ atidāruṇo sadā , parahiṃsāya rato asaññato.

481.

‘‘Tassa me sahāyo suhadayo , saddho āsi upāsako;

Sopi maṃ anukampanto, nivāresi punappunaṃ.

482.

‘‘‘Mākāsi pāpakaṃ kammaṃ, mā tāta duggatiṃ agā;

Sace icchasi pecca sukhaṃ, virama pāṇavadhā asaṃyamā’.

483.

‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, sukhakāmassa hitānukampino;

Nākāsiṃ sakalānusāsaniṃ, cirapāpābhirato abuddhimā.

484.

‘‘So maṃ puna bhūrisumedhaso, anukampāya saṃyame nivesayi;

‘Sace divā hanasi pāṇino, atha te rattiṃ bhavatu saṃyamo’.

485.

‘‘Svāhaṃ divā hanitvā pāṇino, virato rattimahosi saññato;

Rattāhaṃ paricāremi, divā khajjāmi duggato.

486.

‘‘Tassa kammassa kusalassa, anubhomi rattiṃ amānusiṃ;

Divā paṭihatāva kukkurā, upadhāvanti samantā khādituṃ.

487.

‘‘Ye ca te satatānuyogino, dhuvaṃ payuttā sugatassa sāsane;

Maññāmi te amatameva kevalaṃ, adhigacchanti padaṃ asaṅkhata’’nti.

Migaluddakapetavatthu sattamaṃ.

8. Dutiyamigaluddakapetavatthu

488.

‘‘Kūṭāgāre ca pāsāde, pallaṅke gonakatthate;

Pañcaṅgikena turiyena, ramasi suppavādite.

489.

‘‘Tato ratyā vivasāne , sūriyuggamanaṃ pati;

Apaviddho susānasmiṃ, bahudukkhaṃ nigacchasi.

490.

‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;

Kissa kammavipākena, idaṃ dukkhaṃ nigacchasi’’.

491.

‘‘Ahaṃ rājagahe ramme, ramaṇīye giribbaje;

Migaluddo pure āsiṃ, luddo cāsimasaññato.

492.

‘‘Tassa me sahāyo suhadayo, saddho āsi upāsako;

Tassa kulupako bhikkhu, āsi gotamasāvako;

Sopi maṃ anukampanto, nivāresi punappunaṃ.

493.

‘‘‘Mākāsi pāpakaṃ kammaṃ, mā tāta duggatiṃ agā;

Sace icchasi pecca sukhaṃ, virama pāṇavadhā asaṃyamā’.

494.

‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, sukhakāmassa hitānukampino;

Nākāsiṃ sakalānusāsaniṃ, cirapāpābhirato abuddhimā.

495.

‘‘So maṃ puna bhūrisumedhaso, anukampāya saṃyame nivesayi;

‘Sace divā hanasi pāṇino, atha te rattiṃ bhavatu saṃyamo’.

496.

‘‘Svāhaṃ divā hanitvā pāṇino, virato rattimahosi saññato;

Rattāhaṃ paricāremi, divā khajjāmi duggato.

497.

‘‘Tassa kammassa kusalassa, anubhomi rattiṃ amānusiṃ;

Divā paṭihatāva kukkurā, upadhāvanti samantā khādituṃ.

498.

‘‘Ye ca te satatānuyogino, dhuvaṃ payuttā sugatassa sāsane;

Maññāmi te amatameva kevalaṃ, adhigacchanti padaṃ asaṅkhata’’nti.

Dutiyamigaluddakapetavatthu aṭṭhamaṃ.

9. Kūṭavinicchayikapetavatthu

499.

‘‘Mālī kiriṭī kāyūrī , gattā te candanussadā;

Pasannamukhavaṇṇosi, sūriyavaṇṇova sobhasi.

500.

‘‘Amānusā pārisajjā, ye teme paricārakā;

Dasa kaññāsahassāni, yā temā paricārikā;

Tā kambukāyūradharā, kañcanāveḷabhūsitā.

501.

‘‘Mahānubhāvosi tuvaṃ, lomahaṃsanarūpavā;

Piṭṭhimaṃsāni attano, sāmaṃ ukkacca khādasi.

502.

‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkuṭaṃ kataṃ;

Kissa kammavipākena, piṭṭhimaṃsāni attano;

Sāmaṃ ukkacca khādasī’’ti.

503.

‘‘Attanohaṃ anatthāya, jīvaloke acārisaṃ;

Pesuññamusāvādena, nikativañcanāya ca.

504.

‘‘Tatthāhaṃ parisaṃ gantvā, saccakāle upaṭṭhite;

Atthaṃ dhammaṃ nirākatvā , adhammamanuvattisaṃ.

505.

‘‘Evaṃ so khādatattānaṃ, yo hoti piṭṭhimaṃsiko;

Yathāhaṃ ajja khādāmi, piṭṭhimaṃsāni attano.

506.

‘‘Tayidaṃ tayā nārada sāmaṃ diṭṭhaṃ, anukampakā ye kusalā vadeyyuṃ;

Mā pesuṇaṃ mā ca musā abhāṇi, mā khosi piṭṭhimaṃsiko tuva’’nti.

Kūṭavinicchayikapetavatthu navamaṃ.

10. Dhātuvivaṇṇapetavatthu

507.

‘‘Antalikkhasmiṃ tiṭṭhanto, duggandho pūti vāyasi;

Mukhañca te kimayo pūtigandhaṃ, khādanti kiṃ kammamakāsi pubbe.

508.

‘‘Tato satthaṃ gahetvāna, okkantanti punappunaṃ;

Khārena paripphositvā, okkantanti punappunaṃ.

509.

‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ;

Kissa kammavipākena, idaṃ dukkhaṃ nigacchasī’’ti.

510.

‘‘Ahaṃ rājagahe ramme, ramaṇīye giribbaje;

Issaro dhanadhaññassa, supahūtassa mārisa.

511.

‘‘Tassāyaṃ me bhariyā ca, dhītā ca suṇisā ca me;

Tā mālaṃ uppalañcāpi, paccagghañca vilepanaṃ;

Thūpaṃ harantiyo vāresiṃ, taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā.

512.

‘‘Chaḷāsītisahassāni, mayaṃ paccattavedanā;

Thūpapūjaṃ vivaṇṇetvā, paccāma niraye bhusaṃ.

513.

‘‘Ye ca kho thūpapūjāya, vattante arahato mahe;

Ādīnavaṃ pakāsenti, vivecayetha ne tato.

514.

‘‘Imā ca passa āyantiyo, māladhārī alaṅkatā;

Mālāvipākaṃnubhontiyo , samiddhā ca tā yasassiniyo.

515.

‘‘Tañca disvāna accheraṃ, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ;

Namo karonti sappaññā, vandanti taṃ mahāmuniṃ.

516.

‘‘Sohaṃ nūna ito gantvā, yoniṃ laddhāna mānusiṃ;

Thūpapūjaṃ karissāmi, appamatto punappuna’’nti.

Dhātuvivaṇṇapetavatthu dasamaṃ.

Cūḷavaggo tatiyo niṭṭhito.

Tassuddānaṃ –

Abhijjamāno kuṇḍiyo , rathakārī bhusena ca;

Kumāro gaṇikā ceva, dve luddā piṭṭhipūjanā;

Vaggo tena pavuccatīti.