3. Ambaṭṭhasuttaṃ3. 阿摩昼経(アンバッタ経)
254. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi yena icchānaṅgalaṃ nāma kosalānaṃ brāhmaṇagāmo tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe.
254. このように私は聞きました。ある時、世尊はコーサラ国を遊行しておられ、五百人ほどの大人数の比丘僧伽とともに、イッチッチャーナンガラという名のコーサラ国のバラモンの村にお着きになりました。そこで世尊はイッチッチャーナンガラの、イッチッチャーナンガラの密林に滞在しておられました。
Pokkharasātivatthu
ポッカラサーティの事跡
255. Tena kho pana samayena brāhmaṇo pokkharasāti ukkaṭṭhaṃ ajjhāvasati sattussadaṃ satiṇakaṭṭhodakaṃ sadhaññaṃ rājabhoggaṃ raññā pasenadinā kosalena dinnaṃ rājadāyaṃ brahmadeyyaṃ. Assosi kho brāhmaṇo pokkharasāti – ‘‘samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi icchānaṅgalaṃ anuppatto icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ . So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ, sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī’’ti.
255. その頃、バラモンのポッカラサーティは、人々で賑わい、草木や水があり、穀物が豊かで、王の領地であり、コーサラ国のパセーナディ王から与えられた王族の賜物たる神聖な領地であるウッカッタに住んでいました。バラモンのポッカラサーティは次のように聞きました。「かの釈迦族の息子で、釈迦族の家から出家した沙門ゴータマが、コーサラ国を遊行し、五百人ほどの大人数の比丘僧伽とともにイッチッチャーナンガラに到着し、イッチッチャーナンガラの密林におられるという。その尊いゴータマ様には、次のような素晴らしい名声が高く響き渡っている。『かの世尊は、まさに阿羅漢であり、正等覚者であり、明行足であり、善逝であり、世間解であり、無上士・調御丈夫であり、天人師であり、仏陀であり、世尊である』と。彼は神々、悪魔、梵天を含むこの世界、沙門・バラモンを含む世継ぎの衆生、神と人間の世界を、自ら卓越した知恵で悟り、現証して説き示される。彼は初めも善く、中ほども善く、終わりも善く、意味と表現を具え、完全に円満で清浄な梵行を明らかに説かれる。そのような阿羅漢たちにお目にかかるのは実に素晴らしいことだ」と。
Ambaṭṭhamāṇavo
青年アンバッタ
256. Tena kho pana samayena brāhmaṇassa pokkharasātissa ambaṭṭho nāma māṇavo antevāsī hoti ajjhāyako mantadharo tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo anuññātapaṭiññāto sake ācariyake tevijjake pāvacane – ‘‘yamahaṃ jānāmi, taṃ tvaṃ jānāsi; yaṃ tvaṃ jānāsi tamahaṃ jānāmī’’ti.
256. その頃、バラモンのポッカラサーティには、アンバッタという名の青年の弟子(住込み弟子)がいました。彼は読誦者であり、讃歌の保持者であり、語彙・儀軌・音韻の分別を備え、歴史を第五とする三ヴェーダを究め、詩脚の学問と文法に精通し、順世派の哲学と偉人の相(三十二相)に欠けるところがなく、自らの師の三ヴェーダの教えにおいて、『私が知ることをそなたは知り、そなたが知ることを私は知る』と師から認められ、受け入れられていました。
257. Atha kho brāhmaṇo pokkharasāti ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ āmantesi – ‘‘ayaṃ, tāta ambaṭṭha, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi icchānaṅgalaṃ anuppatto icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘itipi so bhagavā, arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ, sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotīti. Ehi tvaṃ tāta ambaṭṭha, yena samaṇo gotamo tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā samaṇaṃ gotamaṃ jānāhi, yadi vā taṃ bhavantaṃ gotamaṃ tathāsantaṃyeva saddo abbhuggato, yadi vā no tathā. Yadi vā so bhavaṃ gotamo tādiso, yadi vā na tādiso, tathā mayaṃ taṃ bhavantaṃ gotamaṃ vedissāmā’’ti.
257. そこでバラモンのポッカラサーティは、青年アンバッタにこう呼びかけました。「愛しいアンバッタよ、かの釈迦族の息子で、釈迦族の家から出家した沙門ゴータマが、コーサラ国を遊行し、五百人ほどの大人数の比丘僧伽とともにイッチッチャーナンガラに到着し、イッチッチャーナンガラの密林におられる。その尊いゴータマ様には、次のような素晴らしい名声が高く響き渡っている。『かの世尊は、まさに阿羅漢であり、正等覚者であり、明行足であり、善逝であり、世間解であり、無上士・調御丈夫であり、天人師であり、仏陀であり、世尊である』と。彼は神々、悪魔、梵天を含むこの世界、沙門・バラモンを含む世継ぎの衆生、神と人間の世界を、自ら卓越した知恵で悟り、現証して説き示される。彼は初めも善く、中ほども善く、終わりも善く、意味と表現を具え、完全に円満で清浄な梵行を明らかに説かれる。そのような阿羅漢たちにお目にかかるのは実に素晴らしいことだ。さあ、愛しいアンバッタよ、沙門ゴータマのところへ行きなさい。行って、沙門ゴータマについて、かの尊いゴータマ様についての評判が真実その通りであるのか、それともそうではないのか、かの尊いゴータマ様がそのような方であるのか、それともそうではないのかを知りなさい。そうして私たちは尊いゴータマ様について知ることにしよう」
258. ‘‘Yathā kathaṃ panāhaṃ, bho, taṃ bhavantaṃ gotamaṃ jānissāmi – ‘yadi vā taṃ bhavantaṃ gotamaṃ tathāsantaṃyeva saddo abbhuggato, yadi vā no tathā. Yadi vā so bhavaṃ gotamo tādiso, yadi vā na tādiso’’’ti?
258. 「師よ、私はどのようにしてかの尊いゴータマ様について『かの尊いゴータマ様についての評判が真実その通りであるのか、それともそうではないのか、かの尊いゴータマ様がそのような方であるのか、それともそうではないのか』と知るべきでしょうか?」
‘‘Āgatāni kho, tāta ambaṭṭha, amhākaṃ mantesu dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni, yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveyeva gatiyo bhavanti anaññā. Sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassimāni satta ratanāni bhavanti. Seyyathidaṃ – cakkaratanaṃ, hatthiratanaṃ, assaratanaṃ, maṇiratanaṃ, itthiratanaṃ, gahapatiratanaṃ, pariṇāyakaratanameva sattamaṃ. Parosahassaṃ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṃ pathaviṃ sāgarapariyantaṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati. Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchado. Ahaṃ kho pana, tāta ambaṭṭha, mantānaṃ dātā; tvaṃ mantānaṃ paṭiggahetā’’ti.
「愛しいアンバッタよ、私たちの讃歌(ヴェーダ)には三十二の大人の相(三十二相)が伝わっており、それらを具えた偉人には二つの道しかなく、他はない。もし家に住むならば、法に適った法王であり、四方を平定した勝利者であり、国土を安定させ、七宝を具えた転輪聖王となる。彼にはこれらの七宝がある。すなわち、輪宝、象宝、馬宝、珠宝、女宝、居士宝、そして第七の主導軍師宝である。また彼には千を超える勇敢で英雄の容姿を持ち、敵軍を粉砕する息子たちが生まれる。彼はこの海に囲まれた大地を、刑罰によることなく、武器によることなく、正法によって征服して治める。しかし、もし家から出て家なき出家の道へ入るならば、世の覆いを取り去った阿羅漢・正等覚者となる。そして愛しいアンバッタよ、私は讃歌を授ける者であり、そなたは讃歌を受け取った者なのだ」
259. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho ambaṭṭho māṇavo brāhmaṇassa pokkharasātissa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā brāhmaṇaṃ pokkharasātiṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā vaḷavārathamāruyha sambahulehi māṇavakehi saddhiṃ yena icchānaṅgalavanasaṇḍo tena pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova ārāmaṃ pāvisi. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse caṅkamanti. Atha kho ambaṭṭho māṇavo yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca – ‘‘kahaṃ nu kho, bho, etarahi so bhavaṃ gotamo viharati? Tañhi mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ dassanāya idhūpasaṅkantā’’ti.
259. 「承知いたしました、師よ」と青年アンバッタはバラモン・ポッカラサーティに応諾し、座から立ち上がると、バラモン・ポッカラサーティに礼拝し、右繞して、雌馬の引く馬車に乗り、多くの青年たちとともにイッチッチャーナンガラの密林へと出発しました。車で行ける所まで車で行き、車から降りて、徒歩で精舎に入りました。その時、多くの比丘たちが野外で経行していました。そこで青年アンバッタはそれらの比丘たちのところへ行き、比丘たちにこう言いました。「友たちよ、今、尊いゴータマ様はどこにおられますか? 私たちは尊いゴータマ様にお目にかかるためにここへ参りました」
260. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘ayaṃ kho ambaṭṭho māṇavo abhiññātakolañño ceva abhiññātassa ca brāhmaṇassa pokkharasātissa antevāsī. Agaru kho pana bhagavato evarūpehi kulaputtehi saddhiṃ kathāsallāpo hotī’’ti. Te ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ etadavocuṃ – ‘‘eso ambaṭṭha vihāro saṃvutadvāro, tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno āḷindaṃ pavisitvā ukkāsitvā aggaḷaṃ ākoṭehi, vivarissati te bhagavā dvāra’’nti.
260. するとそれらの比丘たちはこのように思いました。「この青年アンバッタは名門の家柄の者であり、著名なバラモン・ポッカラサーティの弟子である。世尊がこのような名門の子息たちと語り合われるのは難しくないことだ」彼らは青年アンバッタにこう言いました。「アンバッタよ、あそこに扉の閉ざされた精舎がある。そこへ足音を立てずに行き、急がずに前庭(濡れ縁)に入り、咳払いをして掛け金を叩きなさい。世尊が扉を開けてくださるであろう」
261. Atha kho ambaṭṭho māṇavo yena so vihāro saṃvutadvāro, tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno āḷindaṃ pavisitvā ukkāsitvā aggaḷaṃ ākoṭesi. Vivari bhagavā dvāraṃ. Pāvisi ambaṭṭho māṇavo. Māṇavakāpi pavisitvā bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu, sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ambaṭṭho pana māṇavo caṅkamantopi nisinnena bhagavatā kañci kañci kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāreti, ṭhitopi nisinnena bhagavatā kiñci kiñci kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāreti.
261. そこで青年アンバッタは、その扉の閉ざされた精舎のところへ足音を立てずに行き、急がずに前庭に入り、咳払いをして掛け金を叩きました。世尊が扉を開けられました。青年アンバッタは中に入りました。青年たちも中に入って世尊と歓談し、親しく交わすべき挨拶の言葉を交わしてから、一方の端に座りました。しかし、青年アンバッタは歩き回りながら座っておられる世尊といくらかの挨拶の言葉を交わし、また立ったままで座っておられる世尊といくらかの挨拶の言葉を交わしました。
262. Atha kho bhagavā ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ etadavoca – ‘‘evaṃ nu te, ambaṭṭha, brāhmaṇehi vuddhehi mahallakehi ācariyapācariyehi saddhiṃ kathāsallāpo hoti, yathayidaṃ caraṃ tiṭṭhaṃ nisinnena mayā kiñci kiñci kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretī’’ti?
262. そこで世尊は青年アンバッタにこう言われました。「アンバッタよ、そなたが歩き回り、立ったままで、座っている私といくらかの挨拶の言葉を交わしているように、年長で長老のバラモンたちや師、師匠たちと語り合うときもそのようにするのか?」
Paṭhamaibbhavādo
第一の財産僕(賤民)論
263. ‘‘No hidaṃ, bho gotama. Gacchanto vā hi, bho gotama, gacchantena brāhmaṇo brāhmaṇena saddhiṃ sallapitumarahati, ṭhito vā hi, bho gotama, ṭhitena brāhmaṇo brāhmaṇena saddhiṃ sallapitumarahati, nisinno vā hi, bho gotama, nisinnena brāhmaṇo brāhmaṇena saddhiṃ sallapitumarahati, sayāno vā hi, bho gotama, sayānena brāhmaṇo brāhmaṇena saddhiṃ sallapitumarahati. Ye ca kho te, bho gotama, muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhupādāpaccā, tehipi me saddhiṃ evaṃ kathāsallāpo hoti, yathariva bhotā gotamenā’’ti. ‘‘Atthikavato kho pana te, ambaṭṭha, idhāgamanaṃ ahosi, yāyeva kho panatthāya āgaccheyyātha , tameva atthaṃ sādhukaṃ manasi kareyyātha . Avusitavāyeva kho pana bho ayaṃ ambaṭṭho māṇavo vusitamānī kimaññatra avusitattā’’ti.
263. 「いいえ、ゴータマさん。歩いているバラモンとは歩きながら語り合うにふさわしく、立っているバラモンとは立ちながら語り合うにふさわしく、座っているバラモンとは座りながら語り合うにふさわしく、横たわっているバラモンとは横たわりながら語り合うにふさわしいのです。しかし、かの頭を剃った小沙門たち、財産僕(賤民)、黒き者たち、梵天の足から生まれた者たちに対しては、まさにゴータマさんに対して行っているように語り合うのです」「しかしアンバッタよ、そなたは用件があってここへ来たのではないか。どのような用件のために来たのであれ、その用件をよく心に留めるべきである。実にこの青年アンバッタは、未熟であるにもかかわらず自分を成熟した者だと思い込んでいる。未熟さ以外の何物でもない」
264. Atha kho ambaṭṭho māṇavo bhagavatā avusitavādena vuccamāno kupito anattamano bhagavantaṃyeva khuṃsento bhagavantaṃyeva vambhento bhagavantaṃyeva upavadamāno – ‘‘samaṇo ca me, bho, gotamo pāpito bhavissatī’’ti bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘caṇḍā, bho gotama, sakyajāti; pharusā, bho gotama, sakyajāti; lahusā, bho gotama, sakyajāti; bhassā, bho gotama, sakyajāti; ibbhā santā ibbhā samānā na brāhmaṇe sakkaronti, na brāhmaṇe garuṃ karonti , na brāhmaṇe mānenti, na brāhmaṇe pūjenti, na brāhmaṇe apacāyanti. Tayidaṃ, bho gotama, nacchannaṃ, tayidaṃ nappatirūpaṃ, yadime sakyā ibbhā santā ibbhā samānā na brāhmaṇe sakkaronti, na brāhmaṇe garuṃ karonti, na brāhmaṇe mānenti, na brāhmaṇe pūjenti, na brāhmaṇe apacāyantī’’ti. Itiha ambaṭṭho māṇavo idaṃ paṭhamaṃ sakyesu ibbhavādaṃ nipātesi.
264. そこで青年アンバッタは、世尊から「未熟者」と言われて怒り、不快になり、世尊を蔑み、世尊を侮辱し、世尊を非難して、「沙門ゴータマをやり込めてやろう」と思い、世尊にこう言いました。「ゴータマさん、釈迦族は粗暴です。ゴータマさん、釈迦族は過酷です。ゴータマさん、釈迦族は軽薄です。ゴータマさん、釈迦族はおしゃべりです。彼らは財産僕(身分の低い僕)でありながら、バラモンを敬わず、バラモンを重んじず、バラモンを尊ばず、バラモンを供養せず、バラモンを礼拝しません。ゴータマさん、釈迦族が財産僕でありながら、バラモンを敬わず、重んじず、尊ばず、供養せず、礼拝しないのは、正しくなく、ふさわしくありません」このように青年アンバッタは、釈迦族に対する第一の財産僕の非難を浴びせました。
Dutiyaibbhavādo
第二の財産僕(賤民)論
265. ‘‘Kiṃ pana te, ambaṭṭha, sakyā aparaddhu’’nti? ‘‘Ekamidāhaṃ, bho gotama, samayaṃ ācariyassa brāhmaṇassa pokkharasātissa kenacideva karaṇīyena kapilavatthuṃ agamāsiṃ. Yena sakyānaṃ sandhāgāraṃ tenupasaṅkamiṃ. Tena kho pana samayena sambahulā sakyā ceva sakyakumārā ca sandhāgāre uccesu āsanesu nisinnā honti aññamaññaṃ aṅgulipatodakehi sañjagghantā saṃkīḷantā, aññadatthu mamaññeva maññe anujagghantā, na maṃ koci āsanenapi nimantesi. Tayidaṃ, bho gotama, nacchannaṃ, tayidaṃ nappatirūpaṃ, yadime sakyā ibbhā santā ibbhā samānā na brāhmaṇe sakkaronti, na brāhmaṇe garuṃ karonti, na brāhmaṇe mānenti, na brāhmaṇe pūjenti, na brāhmaṇe apacāyantī’’ti. Itiha ambaṭṭho māṇavo idaṃ dutiyaṃ sakyesu ibbhavādaṃ nipātesi.
265. 「アンバッタよ、釈迦族がそなたに何か過ちを犯したというのか?」「ゴータマさん、かつて私は師のバラモン・ポッカラサーティのある用事でカピラヴァットゥへ行きました。そして釈迦族の集会場へと行きました。その時、多くの釈迦族や釈迦族の若者たちが集会場の高い座に座り、指で互いを突き合って笑い戯れており、まさに私を嘲笑っているかのように見え、誰も私に座席を勧めさえしませんでした。ゴータマさん、釈迦族が財産僕でありながら、バラモンを敬わず、重んじず、尊ばず、供養せず、礼拝しないのは、正しくなく、ふさわしくありません」このように青年アンバッタは、釈迦族に対する第二の財産僕の非難を浴びせました。
Tatiyaibbhavādo
第三の財産僕(賤民)論
266. ‘‘Laṭukikāpi kho, ambaṭṭha, sakuṇikā sake kulāvake kāmalāpinī hoti. Sakaṃ kho panetaṃ, ambaṭṭha, sakyānaṃ yadidaṃ kapilavatthuṃ, nārahatāyasmā ambaṭṭho imāya appamattāya abhisajjitu’’nti. ‘‘Cattārome, bho gotama, vaṇṇā – khattiyā brāhmaṇā vessā suddā. Imesañhi, bho gotama, catunnaṃ vaṇṇānaṃ tayo vaṇṇā – khattiyā ca vessā ca suddā ca – aññadatthu brāhmaṇasseva paricārakā sampajjanti. Tayidaṃ, bho gotama, nacchannaṃ, tayidaṃ nappatirūpaṃ, yadime sakyā ibbhā santā ibbhā samānā na brāhmaṇe sakkaronti, na brāhmaṇe garuṃ karonti, na brāhmaṇe mānenti, na brāhmaṇe pūjenti, na brāhmaṇe apacāyantī’’ti. Itiha ambaṭṭho māṇavo idaṃ tatiyaṃ sakyesu ibbhavādaṃ nipātesi.
266. 「アンバッタよ、鶉(うずら)のような小さな鳥でも、自分の巣の中では思いのままに鳴くものだ。アンバッタよ、カピラヴァットゥは釈迦族自身の土地である。尊者アンバッタがこのような些細なことで腹を立てるべきではない」「ゴータマさん、クシャトリヤ(王族)、バラモン(司祭)、ヴァイシャ(庶民)、シュードラ(隷属民)という四つの身分があります。ゴータマさん、これら四つの身分のうち、クシャトリヤ、ヴァイシャ、シュードラの三つの身分は、ことごとくバラモンの従僕となるものなのです。ゴータマさん、釈迦族が財産僕でありながら、バラモンを敬わず、重んじず、尊ばず、供養せず、礼拝しないのは、正しくなく、ふさわしくありません」このように青年アンバッタは、釈迦族に対する第三の財産僕の非難を浴びせました。
Dāsiputtavādo
女奴隷の子の論
267. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘atibāḷhaṃ kho ayaṃ ambaṭṭho māṇavo sakyesu ibbhavādena nimmādeti, yaṃnūnāhaṃ gottaṃ puccheyya’’nti. Atha kho bhagavā ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ etadavoca – ‘‘kathaṃ gottosi, ambaṭṭhā’’ti? ‘‘Kaṇhāyanohamasmi, bho gotamā’’ti. Porāṇaṃ kho pana te ambaṭṭha mātāpettikaṃ nāmagottaṃ anussarato ayyaputtā sakyā bhavanti; dāsiputto tvamasi sakyānaṃ. Sakyā kho pana, ambaṭṭha, rājānaṃ okkākaṃ pitāmahaṃ dahanti.
267. そこで世尊は次のように思われました。「この青年アンバッタは、釈迦族を財産僕と呼んであまりにも激しく辱めている。私は彼の氏族(ゴートラ)について尋ねるべきではないか」そこで世尊は青年アンバッタにこう言われました。「アンバッタよ、そなたの氏族は何というのか?」「ゴータマさん、私はカンハーヤナ(黒き者の子孫)です」「アンバッタよ、そなたの古くからの父母の家系の名と氏族をたどってみれば、釈迦族こそが主君の子たちであり、そなたは釈迦族の女奴隷の子である。アンバッタよ、釈迦族はオッカーカ(甘蔗王)を自らの始祖(祖父)としているのだ。
‘‘Bhūtapubbaṃ, ambaṭṭha, rājā okkāko yā sā mahesī piyā manāpā, tassā puttassa rajjaṃ pariṇāmetukāmo jeṭṭhakumāre raṭṭhasmā pabbājesi – okkāmukhaṃ karakaṇḍaṃ hatthinikaṃ sinisūraṃ . Te raṭṭhasmā pabbājitā himavantapasse pokkharaṇiyā tīre mahāsākasaṇḍo, tattha vāsaṃ kappesuṃ. Te jātisambhedabhayā sakāhi bhaginīhi saddhiṃ saṃvāsaṃ kappesuṃ.
「アンバッタよ、かつてオッカーカ王は、愛しく心に適った正妃の生んだ息子のために王位を譲ろうと欲して、兄である王子たち――オッカームカ、カラカンダ、ハッティニカ、シニスーラを国から追放した。彼らは国から追放され、ヒマラヤの山麓の蓮池のほとりにある大きなチークの林に住まいを構えた。彼らは血統が混ざり合うのを恐れて、実の姉妹たちとともに暮らした。
‘‘Atha kho, ambaṭṭha, rājā okkāko amacce pārisajje āmantesi – ‘kahaṃ nu kho, bho, etarahi kumārā sammantī’ti? ‘Atthi, deva, himavantapasse pokkharaṇiyā tīre mahāsākasaṇḍo, tatthetarahi kumārā sammanti. Te jātisambhedabhayā sakāhi bhaginīhi saddhiṃ saṃvāsaṃ kappentī’ti. Atha kho, ambaṭṭha, rājā okkāko udānaṃ udānesi – ‘sakyā vata, bho, kumārā, paramasakyā vata, bho, kumārā’ti. Tadagge kho pana ambaṭṭha sakyā paññāyanti; so ca nesaṃ pubbapuriso.
「アンバッタよ、そこでオッカーカ王は家臣や側近たちに尋ねた。『者どもよ、今王子たちはどこに住んでいるのか?』『王よ、ヒマラヤの山麓の蓮池のほとりに大きなチークの林があり、今王子たちはそこに住んでおります。彼らは血統が混ざり合うのを恐れて、実の姉妹たちとともに暮らしております』そこでアンバッタよ、オッカーカ王は感嘆して叫んだ。『おお、王子たちは真に能人(サキャ=釈迦族)である! おお、王子たちは極めて優れた能人である!』アンバッタよ、その時から彼らは釈迦族として知られるようになり、彼こそが釈迦族の先祖なのである。
‘‘Rañño kho pana, ambaṭṭha, okkākassa disā nāma dāsī ahosi. Sā kaṇhaṃ nāma janesi. Jāto kaṇho pabyāhāsi – ‘dhovatha maṃ, amma, nahāpetha maṃ amma, imasmā maṃ asucismā parimocetha, atthāya vo bhavissāmī’ti. Yathā kho pana ambaṭṭha etarahi manussā pisāce disvā ‘pisācā’ti sañjānanti; evameva kho, ambaṭṭha, tena kho pana samayena manussā pisāce ‘kaṇhā’ti sañjānanti. Te evamāhaṃsu – ‘ayaṃ jāto pabyāhāsi, kaṇho jāto, pisāco jāto’ti. Tadagge kho pana, ambaṭṭha kaṇhāyanā paññāyanti, so ca kaṇhāyanānaṃ pubbapuriso. Iti kho te, ambaṭṭha, porāṇaṃ mātāpettikaṃ nāmagottaṃ anussarato ayyaputtā sakyā bhavanti, dāsiputto tvamasi sakyāna’’nti.
「アンバッタよ、ところでオッカーカ王にはディサーという名の女奴隷がいた。彼女はカンハ(黒い子)という名の息子を産んだ。カンハは生まれるとこう語った。『母上、私を洗い、母上、私に入浴させて、この不浄から私を解放してください。私はあなた方のお役に立つでしょう』と。アンバッタよ、現在の人々が悪鬼(ピサーチャ)を見て『悪鬼だ』と認めるように、アンバッタよ、当時の人々は悪鬼を『カンハ(黒い者)』と呼んでいた。彼らはこう言った。『この子は生まれるなり口を利いた。カンハ(黒い子)が生まれた、悪鬼が生まれた』と。アンバッタよ、その時からカンハーヤナ(黒き者の子孫)として知られるようになり、彼こそがカンハーヤナの先祖なのである。アンバッタよ、このようにそなたの古くからの父母の家系の名と氏族をたどってみれば、釈迦族こそが主君の子たちであり、そなたは釈迦族の女奴隷の子なのだ」
268. Evaṃ vutte, te māṇavakā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘mā bhavaṃ gotamo ambaṭṭhaṃ atibāḷhaṃ dāsiputtavādena nimmādesi. Sujāto ca, bho gotama ambaṭṭho māṇavo, kulaputto ca ambaṭṭho māṇavo, bahussuto ca ambaṭṭho māṇavo, kalyāṇavākkaraṇo ca ambaṭṭho māṇavo, paṇḍito ca ambaṭṭho māṇavo, pahoti ca ambaṭṭho māṇavo bhotā gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetu’’nti.
268. このように言われたとき、かの青年たちは世尊にこう申し上げた。「尊いゴータマ様、アンバッタを女奴隷の子と呼んであまりにも激しく辱めないでください。ゴータマさん、青年アンバッタは良家の生まれであり、名門の子息であり、博学であり、弁舌が巧みであり、賢明であり、尊いゴータマ様とこの議論について語り合う能力があります」
269. Atha kho bhagavā te māṇavake etadavoca – ‘‘sace kho tumhākaṃ māṇavakānaṃ evaṃ hoti – ‘dujjāto ca ambaṭṭho māṇavo, akulaputto ca ambaṭṭho māṇavo, appassuto ca ambaṭṭho māṇavo, akalyāṇavākkaraṇo ca ambaṭṭho māṇavo, duppañño ca ambaṭṭho māṇavo, na ca pahoti ambaṭṭho māṇavo samaṇena gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetu’nti, tiṭṭhatu ambaṭṭho māṇavo, tumhe mayā saddhiṃ mantavho asmiṃ vacane. Sace pana tumhākaṃ māṇavakānaṃ evaṃ hoti – ‘sujāto ca ambaṭṭho māṇavo, kulaputto ca ambaṭṭho māṇavo, bahussuto ca ambaṭṭho māṇavo, kalyāṇavākkaraṇo ca ambaṭṭho māṇavo, paṇḍito ca ambaṭṭho māṇavo, pahoti ca ambaṭṭho māṇavo samaṇena gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetu’nti, tiṭṭhatha tumhe; ambaṭṭho māṇavo mayā saddhiṃ paṭimantetū’’ti.
269. そこで世尊は青年たちにこう言われた。「青年たちよ、もしそなたたちが『青年アンバッタは悪しき生まれであり、名門の子息ではなく、無学であり、弁舌が拙く、愚かであり、沙門ゴータマとこの議論について語り合う能力がない』と思うのであれば、青年アンバッタは控えさせ、そなたたちが私とこの議論について語り合いなさい。しかし、もしそなたたちが『青年アンバッタは良家の生まれであり、名門の子息であり、博学であり、弁舌が巧みであり、賢明であり、沙門ゴータマとこの議論について語り合う能力がある』と思うのであれば、そなたたちは控えていなさい。青年アンバッタが私と語り合うように」
‘‘Sujāto ca, bho gotama, ambaṭṭho māṇavo, kulaputto ca ambaṭṭho māṇavo, bahussuto ca ambaṭṭho māṇavo, kalyāṇavākkaraṇo ca ambaṭṭho māṇavo, paṇḍito ca ambaṭṭho māṇavo, pahoti ca ambaṭṭho māṇavo bhotā gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetuṃ, tuṇhī mayaṃ bhavissāma, ambaṭṭho māṇavo bhotā gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetū’’ti.
「ゴータマさん、青年アンバッタは良家の生まれであり、名門の子息であり、博学であり、弁舌が巧みであり、賢明であり、尊いゴータマ様とこの議論について語り合う能力があります。私たちは沈黙いたしましょう。青年アンバッタが尊いゴータマ様とこの議論について語り合うようにしてください」
270. Atha kho bhagavā ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ etadavoca – ‘‘ayaṃ kho pana te, ambaṭṭha, sahadhammiko pañho āgacchati, akāmā byākātabbo. Sace tvaṃ na byākarissasi, aññena vā aññaṃ paṭicarissasi, tuṇhī vā bhavissasi, pakkamissasi vā ettheva te sattadhā muddhā phalissati. Taṃ kiṃ maññasi, ambaṭṭha, kinti te sutaṃ brāhmaṇānaṃ vuddhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ kutopabhutikā kaṇhāyanā, ko ca kaṇhāyanānaṃ pubbapuriso’’ti?
270. そこで世尊は青年アンバッタにこう言われた。「アンバッタよ、そなたに道理に適った問いが出される。否応なく答えねばならない。もしそなたが答えず、あるいは別の話でごまかしたり、沈黙したり、あるいは立ち去ったりするならば、まさにその場でそなたの頭は七つに裂けるであろう。アンバッタよ、これをどう思うか? 年長で長老のバラモンたちや師、師匠たちが語るのを聞いたことがあるか? カンハーヤナ族はどこから起こり、カンハーヤナ族の先祖は誰であると聞いているか?」
Evaṃ vutte, ambaṭṭho māṇavo tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho bhagavā ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ etadavoca – ‘‘taṃ kiṃ maññasi, ambaṭṭha, kinti te sutaṃ brāhmaṇānaṃ vuddhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ kutopabhutikā kaṇhāyanā, ko ca kaṇhāyanānaṃ pubbapuriso’’ti? Dutiyampi kho ambaṭṭho māṇavo tuṇhī ahosi. Atha kho bhagavā ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ etadavoca – ‘‘byākarohi dāni ambaṭṭha, na dāni, te tuṇhībhāvassa kālo. Yo kho, ambaṭṭha, tathāgatena yāvatatiyakaṃ sahadhammikaṃ pañhaṃ puṭṭho na byākaroti, etthevassa sattadhā muddhā phalissatī’’ti.
このように言われたとき、青年アンバッタは沈黙した。世尊は二度目も青年アンバッタにこう言われた。「アンバッタよ、これをどう思うか? 年長で長老のバラモンたちや師、師匠たちが語るのを聞いたことがあるか? カンハーヤナ族はどこから起こり、カンハーヤナ族の先祖は誰であると聞いているか?」二度目も青年アンバッタは沈黙した。そこで世尊は青年アンバッタにこう言われた。「アンバッタよ、今すぐ答えなさい。今はそなたが沈黙している時ではない。アンバッタよ、如来から道理に適った問いを三度まで問われて答えない者は、まさにその場で頭が七つに裂けるのである」
271. Tena kho pana samayena vajirapāṇī yakkho mahantaṃ ayokūṭaṃ ādāya ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ ambaṭṭhassa māṇavassa upari vehāsaṃ ṭhito hoti – ‘‘sacāyaṃ ambaṭṭho māṇavo bhagavatā yāvatatiyakaṃ sahadhammikaṃ pañhaṃ puṭṭho na byākarissati, etthevassa sattadhā muddhaṃ phālessāmī’’ti. Taṃ kho pana vajirapāṇiṃ yakkhaṃ bhagavā ceva passati ambaṭṭho ca māṇavo.
271. その時、金剛手夜叉(執金剛神)が、燃え盛り、火焔を放ち、光り輝く巨大な鉄の金槌を持って、青年アンバッタの上空に立っていた。「もしこの青年アンバッタが、世尊から道理に適った問いを三度まで問われて答えないならば、まさにその場でこやつの頭を七つに打ち砕いてやろう」と。その金剛手夜叉の姿を、世尊も青年アンバッタもはっきりと見た。
272. Atha kho ambaṭṭho māṇavo bhīto saṃviggo lomahaṭṭhajāto bhagavantaṃyeva tāṇaṃ gavesī bhagavantaṃyeva leṇaṃ gavesī bhagavantaṃyeva saraṇaṃ gavesī – upanisīditvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kimetaṃ bhavaṃ gotamo āha? Punabhavaṃ gotamo bravitū’’ti .
272. すると青年アンバッタは恐れおののき、身の毛をよだたせ、世尊こそを防護者として求め、世尊こそを隠れ家として求め、世尊こそを帰依処として求めて、世尊の近くに座り込んでこう言った。「尊いゴータマ様は何とおっしゃったのですか? 尊いゴータマ様、もう一度おっしゃってください」
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, ambaṭṭha, kinti te sutaṃ brāhmaṇānaṃ vuddhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ kutopabhutikā kaṇhāyanā, ko ca kaṇhāyanānaṃ pubbapuriso’’ti? ‘‘Evameva me, bho gotama, sutaṃ yatheva bhavaṃ gotamo āha. Tatopabhutikā kaṇhāyanā; so ca kaṇhāyanānaṃ pubbapuriso’’ti.
「アンバッタよ、これをどう思うか? 年長で長老のバラモンたちや師、師匠たちが語るのを聞いたことがあるか? カンハーヤナ族はどこから起こり、カンハーヤナ族の先祖は誰であると聞いているか?」「ゴータマさん、尊いゴータマ様がおっしゃったのとまったく同じように聞いております。そこからカンハーヤナ族は起こり、彼こそがカンハーヤナ族の先祖です」
Ambaṭṭhavaṃsakathā
アンバッタの家系の説話
273. Evaṃ vutte, te māṇavakā unnādino uccāsaddamahāsaddā ahesuṃ – ‘‘dujjāto kira, bho, ambaṭṭho māṇavo; akulaputto kira, bho, ambaṭṭho māṇavo; dāsiputto kira, bho, ambaṭṭho māṇavo sakyānaṃ. Ayyaputtā kira, bho, ambaṭṭhassa māṇavassa sakyā bhavanti. Dhammavādiṃyeva kira mayaṃ samaṇaṃ gotamaṃ apasādetabbaṃ amaññimhā’’ti.
273. このように言われたとき、かの青年たちは声を張り上げて大騒ぎした。「なんと青年アンバッタは悪しき生まれであったのか! なんと青年アンバッタは名門の子息ではなかったのか! 釈迦族の女奴隷の子であったのか! 青年アンバッタにとって釈迦族こそが主君の子たちであったのか! 私たちは正法を語る沙門ゴータマを、非難すべき方だと思い込んでいたのだ」
274. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘atibāḷhaṃ kho ime māṇavakā ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ dāsiputtavādena nimmādenti, yaṃnūnāhaṃ parimoceyya’’nti. Atha kho bhagavā te māṇavake etadavoca – ‘‘mā kho tumhe, māṇavakā, ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ atibāḷhaṃ dāsiputtavādena nimmādetha. Uḷāro so kaṇho isi ahosi. So dakkhiṇajanapadaṃ gantvā brahmamante adhīyitvā rājānaṃ okkākaṃ upasaṅkamitvā maddarūpiṃ dhītaraṃ yāci. Tassa rājā okkāko – ‘ko nevaṃ re ayaṃ mayhaṃ dāsiputto samāno maddarūpiṃ dhītaraṃ yācatī’’’ ti, kupito anattamano khurappaṃ sannayhi . So taṃ khurappaṃ neva asakkhi muñcituṃ, no paṭisaṃharituṃ.
274. そこで世尊は次のように思われた。「これらの青年たちは青年アンバッタを女奴隷の子と呼んであまりにも激しく辱めている。私が彼を救ってやるべきではないか」そこで世尊は青年たちにこう言われた。「青年たちよ、青年アンバッタを女奴隷の子と呼んであまりにも激しく辱めてはならない。あのかのカンハは偉大な仙人(リシ)であったのだ。彼は南方へ行き、聖なる讃歌(ヴェーダ)を学び、オッカーカ王のもとへ赴いて、マッダ国の王女(美しい娘)を妻に求めたいと願った。それに対してオッカーカ王は『我が女奴隷の子である分際で、マッダ国の王女を妻に求めるとは何事か!』と激怒し、不快になって矢をつがえた。しかし王はその矢を放つことも、矢を収めることもできなくなったのである。
‘‘Atha kho, māṇavakā, amaccā pārisajjā kaṇhaṃ isiṃ upasaṅkamitvā etadavocuṃ – ‘sotthi, bhaddante , hotu rañño; sotthi, bhaddante, hotu rañño’ti. ‘Sotthi bhavissati rañño, api ca rājā yadi adho khurappaṃ muñcissati, yāvatā rañño vijitaṃ, ettāvatā pathavī undriyissatī’ti. ‘Sotthi, bhaddante, hotu rañño, sotthi janapadassā’ti. ‘Sotthi bhavissati rañño, sotthi janapadassa, api ca rājā yadi uddhaṃ khurappaṃ muñcissati, yāvatā rañño vijitaṃ, ettāvatā satta vassāni devo na vassissatī’ti. ‘Sotthi, bhaddante, hotu rañño sotthi janapadassa devo ca vassatū’ti. ‘Sotthi bhavissati rañño sotthi janapadassa devo ca vassissati, api ca rājā jeṭṭhakumāre khurappaṃ patiṭṭhāpetu, sotthi kumāro pallomo bhavissatī’ti. Atha kho, māṇavakā, amaccā okkākassa ārocesuṃ – ‘okkāko jeṭṭhakumāre khurappaṃ patiṭṭhāpetu. Sotthi kumāro pallomo bhavissatī’ti. Atha kho rājā okkāko jeṭṭhakumāre khurappaṃ patiṭṭhapesi, sotthi kumāro pallomo samabhavi. Atha kho tassa rājā okkāko bhīto saṃviggo lomahaṭṭhajāto brahmadaṇḍena tajjito maddarūpiṃ dhītaraṃ adāsi. Mā kho tumhe, māṇavakā, ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ atibāḷhaṃ dāsiputtavādena nimmādetha, uḷāro so kaṇho isi ahosī’’ti.
「青年たちよ、そこで大臣や側近たちは、黒仙人に近づいてこのように言いました。『尊師よ、王に幸いがありますように。尊師よ、王に幸いがありますように』。『王に幸いがあるであろう。しかし、もし王がその鏃の矢を下に向けて放つならば、王の領土がある限りの大地が裂けるであろう』。『尊師よ、王に幸いがあり、国土に幸いがありますように』。『王に幸いがあり、国土に幸いがあるであろう。しかし、もし王がその鏃の矢を上に向けて放つならば、王の領土がある限り、七年の間、天は雨を降らせないであろう』。『尊師よ、王に幸いがあり、国土に幸いがあり、天が雨を降らせますように』。『王に幸いがあり、国土に幸いがあり、天は雨を降らせるであろう。しかし、王はその鏃の矢を長子の上に定めて放つがよい。その王子には幸いがあり、無事であろう』。青年たちよ、そこで大臣たちはオッカーカ王に告げました。『オッカーカ王よ、長子の上に鏃の矢を放ち定めてください。王子には幸いがあり、無事であるでしょう』。そこでオッカーカ王は長子の上に鏃の矢を放ち定めました。王子には幸いがあり、無事となりました。そこでオッカーカ王は恐れ慄き、身の毛もよだち、梵天の罰に脅かされて、愛らしい娘マッダーを(黒仙人に)与えました。青年たちよ、お前たちはアンバッタ青年を『下女の息子』と言って過度に蔑んではならない。かの黒仙人は偉大であったのだ」
Khattiyaseṭṭhabhāvo
クシャトリヤ最勝論
275. Atha kho bhagavā ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ āmantesi – ‘‘taṃ kiṃ maññasi, ambaṭṭha, idha khattiyakumāro brāhmaṇakaññāya saddhiṃ saṃvāsaṃ kappeyya, tesaṃ saṃvāsamanvāya putto jāyetha. Yo so khattiyakumārena brāhmaṇakaññāya putto uppanno, api nu so labhetha brāhmaṇesu āsanaṃ vā udakaṃ vā’’ti? ‘‘Labhetha, bho gotama’’. ‘‘Apinu naṃ brāhmaṇā bhojeyyuṃ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā’’ti? ‘‘Bhojeyyuṃ, bho gotama’’. ‘‘Apinu naṃ brāhmaṇā mante vāceyyuṃ vā no vā’’ti? ‘‘Vāceyyuṃ, bho gotama’’. ‘‘Apinussa itthīsu āvaṭaṃ vā assa anāvaṭaṃ vā’’ti? ‘‘Anāvaṭaṃ hissa, bho gotama’’. ‘‘Apinu naṃ khattiyā khattiyābhisekena abhisiñceyyu’’nti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’. ‘‘Taṃ kissa hetu’’? ‘‘Mātito hi, bho gotama, anupapanno’’ti.
275. そこで世尊はアンバッタ青年に語りかけられました。「アンバッタよ、これをどう思うか。ここに、クシャトリヤ(王族)の青年がバラモンの娘と同棲し、その同棲によって息子が生まれたとしよう。そのクシャトリヤの青年によってバラモンの娘に生まれた息子は、バラモンたちの中で座席や水を得ることができるだろうか」「ゴータマ尊者よ、得ることができます」「バラモンたちは彼に、祖霊祭の供物や、米の供物や、祭祀の供物や、賓客の供物を食させるだろうか」「ゴータマ尊者よ、食させます」「バラモンたちは彼に聖典(マントラ)を授けるだろうか、授けないだろうか」「ゴータマ尊者よ、授けます」「彼にとって、(バラモンの)女性たちとの婚姻は妨げられるだろうか、妨げられないだろうか」「ゴータマ尊者よ、妨げられません」「クシャトリヤたちは彼をクシャトリヤの即位礼によって灌頂するだろうか」「いいえ、ゴータマ尊者よ、そうではありません」「それは何故か」「ゴータマ尊者よ、母方において(クシャトリヤの血統として)完全ではないからです」
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, ambaṭṭha, idha brāhmaṇakumāro khattiyakaññāya saddhiṃ saṃvāsaṃ kappeyya, tesaṃ saṃvāsamanvāya putto jāyetha. Yo so brāhmaṇakumārena khattiyakaññāya putto uppanno, apinu so labhetha brāhmaṇesu āsanaṃ vā udakaṃ vā’’ti? ‘‘Labhetha, bho gotama’’. ‘‘Apinu naṃ brāhmaṇā bhojeyyuṃ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā’’ti? ‘‘Bhojeyyuṃ, bho gotama’’. ‘‘Apinu naṃ brāhmaṇā mante vāceyyuṃ vā no vā’’ti? ‘‘Vāceyyuṃ, bho gotama’’. ‘‘Apinussa itthīsu āvaṭaṃ vā assa anāvaṭaṃ vā’’ti? ‘‘Anāvaṭaṃ hissa, bho gotama’’. ‘‘Apinu naṃ khattiyā khattiyābhisekena abhisiñceyyu’’nti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’. ‘‘Taṃ kissa hetu’’? ‘‘Pitito hi, bho gotama, anupapanno’’ti.
「アンバッタよ、これをどう思うか。ここに、バラモンの青年がクシャトリヤの娘と同棲し、その同棲によって息子が生まれたとしよう。そのバラモンの青年によってクシャトリヤの娘に生まれた息子は、バラモンたちの中で座席や水を得ることができるだろうか」「ゴータマ尊者よ、得ることができます」「バラモンたちは彼に、祖霊祭の供物や、米の供物や、祭祀の供物や、賓客の供物を食させるだろうか」「ゴータマ尊者よ、食させます」「バラモンたちは彼に聖典を授けるだろうか、授けないだろうか」「ゴータマ尊者よ、授けます」「彼にとって、(バラモンの)女性たちとの婚姻は妨げられるだろうか、妨げられないだろうか」「ゴータマ尊者よ、妨げられません」「クシャトリヤたちは彼をクシャトリヤの即位礼によって灌頂するだろうか」「いいえ、ゴータマ尊者よ、そうではありません」「それは何故か」「ゴータマ尊者よ、父方において(クシャトリヤの血統として)完全ではないからです」
276. ‘‘Iti kho, ambaṭṭha, itthiyā vā itthiṃ karitvā purisena vā purisaṃ karitvā khattiyāva seṭṭhā, hīnā brāhmaṇā. Taṃ kiṃ maññasi, ambaṭṭha, idha brāhmaṇā brāhmaṇaṃ kismiñcideva pakaraṇe khuramuṇḍaṃ karitvā bhassapuṭena vadhitvā raṭṭhā vā nagarā vā pabbājeyyuṃ. Apinu so labhetha brāhmaṇesu āsanaṃ vā udakaṃ vā’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’. ‘‘Apinu naṃ brāhmaṇā bhojeyyuṃ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’. ‘‘Apinu naṃ brāhmaṇā mante vāceyyuṃ vā no vā’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’. ‘‘Apinussa itthīsu āvaṭaṃ vā assa anāvaṭaṃ vā’’ti? ‘‘Āvaṭaṃ hissa, bho gotama’’.
276. 「このように、アンバッタよ、女性を女性と比較しても、男性を男性と比較しても、実にクシャトリヤこそが最上であり、バラモンは劣るのである。アンバッタよ、これをどう思うか。ここに、バラモンたちが、ある過ちのゆえに、バラモンを剃髪し、灰の袋で打ち据えて、領土から、あるいは町から追放したとしよう。その者はバラモンたちの中で座席や水を得ることができるだろうか」「いいえ、ゴータマ尊者よ、得られません」「バラモンたちは彼に、祖霊祭の供物や、米の供物や、祭祀の供物や、賓客の供物を食させるだろうか」「いいえ、ゴータマ尊者よ、食させません」「バラモンたちは彼に聖典を授けるだろうか、授けないだろうか」「いいえ、ゴータマ尊者よ、授けません」「彼にとって、(バラモンの)女性たちとの婚姻は妨げられるだろうか、妨げられないだろうか」「ゴータマ尊者よ、妨げられます」
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, ambaṭṭha, idha khattiyā khattiyaṃ kismiñcideva pakaraṇe khuramuṇḍaṃ karitvā bhassapuṭena vadhitvā raṭṭhā vā nagarā vā pabbājeyyuṃ. Apinu so labhetha brāhmaṇesu āsanaṃ vā udakaṃ vā’’ti? ‘‘Labhetha, bho gotama’’. ‘‘Apinu naṃ brāhmaṇā bhojeyyuṃ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhune vā’’ti? ‘‘Bhojeyyuṃ, bho gotama’’. ‘‘Apinu naṃ brāhmaṇā mante vāceyyuṃ vā no vā’’ti? ‘‘Vāceyyuṃ, bho gotama’’. ‘‘Apinussa itthīsu āvaṭaṃ vā assa anāvaṭaṃ vā’’ti? ‘‘Anāvaṭaṃ hissa, bho gotama’’.
「アンバッタよ、これをどう思うか。ここに、クシャトリヤたちが、ある過ちのゆえに、クシャトリヤを剃髪し、灰の袋で打ち据えて、領土から、あるいは町から追放したとしよう。その者はバラモンたちの中で座席や水を得ることができるだろうか」「ゴータマ尊者よ、得ることができます」「バラモンたちは彼に、祖霊祭の供物や、米の供物や、祭祀の供物や、賓客の供物を食させるだろうか」「ゴータマ尊者よ、食させます」「バラモンたちは彼に聖典を授けるだろうか、授けないだろうか」「ゴータマ尊者よ、授けます」「彼にとって、(バラモンの)女性たちとの婚姻は妨げられるだろうか、妨げられないだろうか」「ゴータマ尊者よ、妨げられません」
277. ‘‘Ettāvatā kho, ambaṭṭha, khattiyo paramanihīnataṃ patto hoti, yadeva naṃ khattiyā khuramuṇḍaṃ karitvā bhassapuṭena vadhitvā raṭṭhā vā nagarā vā pabbājenti. Iti kho, ambaṭṭha, yadā khattiyo paramanihīnataṃ patto hoti, tadāpi khattiyāva seṭṭhā, hīnā brāhmaṇā. Brahmunā pesā, ambaṭṭha , sanaṅkumārena gāthā bhāsitā –
277. 「アンバッタよ、このように、クシャトリヤたちによって剃髪され、灰の袋で打ち据えられて、領土からあるいは町から追放されるとき、クシャトリヤは極度の零落に陥ったのである。このように、アンバッタよ、クシャトリヤが極度の零落に陥ったときでさえ、実にクシャトリヤこそが最上であり、バラモンは劣るのである。アンバッタよ、サナンクマーラ梵天によっても、この詩句が唱えられたのである。
‘Khattiyo seṭṭho janetasmiṃ,
『家柄・門地を尊ぶ人々の間では、 クシャトリヤこそが最勝である。
Ye gottapaṭisārino;
しかし明知と行足とを具えた人こそ、
Vijjācaraṇasampanno,
天と人との世界において最勝である』と。
So seṭṭho devamānuse’ti.
‘‘Sā kho panesā, ambaṭṭha, brahmunā sanaṅkumārena gāthā sugītā no duggītā, subhāsitā no dubbhāsitā, atthasaṃhitā no anatthasaṃhitā, anumatā mayā. Ahampi hi, ambaṭṭha, evaṃ vadāmi –
アンバッタよ、サナンクマーラ梵天によって唱えられたこの詩句は、実によく歌われたものであり、悪しく歌われたものではなく、よく説かれたものであり、悪しく説かれたものではなく、義に適ったものであり、義に背くものではない。私によっても承認されたものである。アンバッタよ、私自身もこのように言うのである。
‘Khattiyo seṭṭho janetasmiṃ,
『家柄・門地を尊ぶ人々の間では、 クシャトリヤこそが最勝である。
Ye gottapaṭisārino;
しかし明知と行足とを具えた人こそ、
Vijjācaraṇasampanno,
天と人との世界において最勝である』と。
So seṭṭho devamānuse’ti.
Bhāṇavāro paṭhamo.
第一の誦読章(読誦分)。
Vijjācaraṇakathā
明知と行足についての説示
278. ‘‘Katamaṃ pana taṃ, bho gotama, caraṇaṃ, katamā ca pana sā vijjā’’ti? ‘‘Na kho, ambaṭṭha, anuttarāya vijjācaraṇasampadāya jātivādo vā vuccati, gottavādo vā vuccati, mānavādo vā vuccati – ‘arahasi vā maṃ tvaṃ, na vā maṃ tvaṃ arahasī’ti. Yattha kho, ambaṭṭha, āvāho vā hoti, vivāho vā hoti, āvāhavivāho vā hoti, etthetaṃ vuccati jātivādo vā itipi gottavādo vā itipi mānavādo vā itipi – ‘arahasi vā maṃ tvaṃ, na vā maṃ tvaṃ arahasī’ti. Ye hi keci ambaṭṭha jātivādavinibaddhā vā gottavādavinibaddhā vā mānavādavinibaddhā vā āvāhavivāhavinibaddhā vā, ārakā te anuttarāya vijjācaraṇasampadāya. Pahāya kho, ambaṭṭha, jātivādavinibaddhañca gottavādavinibaddhañca mānavādavinibaddhañca āvāhavivāhavinibaddhañca anuttarāya vijjācaraṇasampadāya sacchikiriyā hotī’’ti.
278. 「ゴータマ尊者よ、いったいその行足とは何であり、その明知とは何でしょうか」「アンバッタよ、無上の明知と行足の成就においては、生まれを論ずることも、家柄を論ずることも、『あなたには私にふさわしい資格がある』とか『あなたには私にふさわしい資格がない』といった傲慢な主張を語ることもない。アンバッタよ、受け入れ(嫁取り)や送り出し(嫁入り)や婚姻の交わりがあるところにおいてこそ、生まれの議論や、家柄の議論や、『あなたには私にふさわしい資格がある』とか『あなたには私にふさわしい資格がない』といった傲慢な主張が語られるのである。アンバッタよ、生まれの議論に縛られ、家柄の議論に縛られ、慢心の議論に縛られ、婚姻の議論に縛られている者たちは、無上の明知と行足の成就から遠く離れている。アンバッタよ、生まれへの執着、家柄への執着、慢心への執着、婚姻への執着を捨て去ってこそ、無上の明知と行足の成就を現証することができるのである」
279. ‘‘Katamaṃ pana taṃ, bho gotama, caraṇaṃ, katamā ca sā vijjā’’ti? ‘‘Idha, ambaṭṭha, tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Taṃ dhammaṃ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṃ vā kule paccājāto. So taṃ dhammaṃ sutvā tathāgate saddhaṃ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati…pe… (yathā 191 ādayo anucchedā, evaṃ vitthāretabbaṃ).…
279. 「ゴータマ尊者よ、ではその行足とは何であり、その明知とは何でしょうか」「アンバッタよ、ここに如来が世に出現する。応供、正等覚者、明行足、善逝、世間解、無上士、調御丈夫、天人師、仏、世尊である。如来は、天、魔、梵天を含むこの世界において、沙門・バラモンを含む生きとし生けるもの、神々および人間たちを、自ら卓越した智によって証知して開示する。如来は初めも善く、中ほども善く、終わりも善く、義を備え、文を具えた法を説き、完全に円満で純清な崇高なる清浄行を明らかにする。ある家長、あるいは家長の子、あるいは他の家に生まれた者がその法を聞く。彼はその法を聞いて、如来に対する確固たる信仰を獲得する。彼はその信仰の獲得を具備して、このように熟考する……中略……(第百九十一節以下の段落のように、詳細に述べるべきである)……
‘‘So vivicceva kāmehi, vivicca akusalehi dhammehi, savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati…pe… idampissa hoti caraṇasmiṃ.
彼は諸々の欲望から離れ、不善の諸法から離れて、尋(思考)と伺(省察)を伴い、遠離から生じた喜と楽のある初禅を達成して住する……中略……これもまた彼の行足におけるものとなる。
‘‘Puna caparaṃ, ambaṭṭha, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati…pe… idampissa hoti caraṇasmiṃ.
さらにまた、アンバッタよ、比丘は尋と伺の静止により、内面の清澄と心の一境性を得て、尋もなく伺もなく、三昧から生じた喜と楽のある第二禅を達成して住する……中略……これもまた彼の行足におけるものとなる。
‘‘Puna caparaṃ, ambaṭṭha, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – ‘‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti, tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati…pe… idampissa hoti caraṇasmiṃ.
さらにまた、アンバッタよ、比丘は喜の離脱により捨となり、正念正知にして、身によって楽を受感し、聖者たちが『捨にして正念あり、楽に住する』と称賛する第三禅を達成して住する……中略……これもまた彼の行足におけるものとなる。
‘‘Puna caparaṃ, ambaṭṭha, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati…pe… idampissa hoti caraṇasmiṃ. Idaṃ kho taṃ, ambaṭṭha, caraṇaṃ.
さらにまた、アンバッタよ、比丘は楽の断絶と苦の断絶により、すでに快と不快が滅したため、苦もなく楽もなく、捨と正念による清浄を有する第四禅を達成して住する……中略……これもまた彼の行足におけるものとなる。アンバッタよ、これがかの行足である。
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte ñāṇadassanāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti…pe… idampissa hoti vijjāya…pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānāti, idampissa hoti vijjāya. Ayaṃ kho sā, ambaṭṭha, vijjā.
彼がこのように心が定まり、清浄で白広となり、汚れがなく、随煩悩が去り、柔軟で適応性があり、不動に至ったとき、智見(智と見)のために心を傾け、心を向ける……中略……これもまた彼の明知におけるものとなる……中略……『もはやこのような状態を繰り返すことはない』と如実に知る。これもまた彼の明知におけるものとなる。アンバッタよ、これがかの明知である。
‘‘Ayaṃ vuccati, ambaṭṭha, bhikkhu ‘vijjāsampanno’ itipi, ‘caraṇasampanno’ itipi, ‘vijjācaraṇasampanno’ itipi. Imāya ca ambaṭṭha vijjāsampadāya caraṇasampadāya ca aññā vijjāsampadā ca caraṇasampadā ca uttaritarā vā paṇītatarā vā natthi.
アンバッタよ、このような比丘は『明知を具えた者』とも、『行足を具えた者』とも、『明知と行足を具えた者(明行足)』とも呼ばれる。アンバッタよ、この明知の具足と行足の具足よりもさらに高く、さらに優れた他の明知の具足や行足の具足は存在しないのである」
Catuapāyamukhaṃ
四つの破綻口
280. ‘‘Imāya kho, ambaṭṭha, anuttarāya vijjācaraṇasampadāya cattāri apāyamukhāni bhavanti. Katamāni cattāri? Idha, ambaṭṭha, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā imaññeva anuttaraṃ vijjācaraṇasampadaṃ anabhisambhuṇamāno khārividhamādāya araññāyatanaṃ ajjhogāhati – ‘pavattaphalabhojano bhavissāmī’ti. So aññadatthu vijjācaraṇasampannasseva paricārako sampajjati. Imāya kho, ambaṭṭha, anuttarāya vijjācaraṇasampadāya idaṃ paṭhamaṃ apāyamukhaṃ bhavati.
280. 「アンバッタよ、この無上の明知と行足の成就には、四つの破綻口(退落の原因)がある。四つとは何か。アンバッタよ、ここに、ある沙門またはバラモンが、この無上の明知と行足の成就を達成することができず、担い籠を背負って森林に入り込み、『落ちた果実を食べる者となろう』とする。彼は畢竟、明知と行足を具えた者の給仕役に甘んじることになる。アンバッタよ、これが無上の明知と行足の成就に対する第一の破綻口である。
‘‘Puna caparaṃ, ambaṭṭha, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā imañceva anuttaraṃ vijjācaraṇasampadaṃ anabhisambhuṇamāno pavattaphalabhojanatañca anabhisambhuṇamāno kudālapiṭakaṃ ādāya araññavanaṃ ajjhogāhati – ‘kandamūlaphalabhojano bhavissāmī’ti. So aññadatthu vijjācaraṇasampannasseva paricārako sampajjati. Imāya kho, ambaṭṭha, anuttarāya vijjācaraṇasampadāya idaṃ dutiyaṃ apāyamukhaṃ bhavati.
さらにまた、アンバッタよ、ここに、ある沙門またはバラモンが、この無上の明知と行足の成就を達成することができず、落ちた果実を食べる生活さえ達成することができず、鍬と籠を持って森林に入り込み、『木の根や地下茎や果実を食べる者となろう』とする。彼は畢竟、明知と行足を具えた者の給仕役に甘んじることになる。アンバッタよ、これが無上の明知と行足の成就に対する第二の破綻口である。
‘‘Puna caparaṃ, ambaṭṭha, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā imañceva anuttaraṃ vijjācaraṇasampadaṃ anabhisambhuṇamāno pavattaphalabhojanatañca anabhisambhuṇamāno kandamūlaphalabhojanatañca anabhisambhuṇamāno gāmasāmantaṃ vā nigamasāmantaṃ vā agyāgāraṃ karitvā aggiṃ paricaranto acchati. So aññadatthu vijjācaraṇasampannasseva paricārako sampajjati. Imāya kho, ambaṭṭha, anuttarāya vijjācaraṇasampadāya idaṃ tatiyaṃ apāyamukhaṃ bhavati.
さらにまた、アンバッタよ、ここに、ある沙門またはバラモンが、この無上の明知と行足の成就を達成することができず、落ちた果実を食べる生活も達成できず、木の根や地下茎や果実を食べる生活も達成できず、村の近郊や町の近郊に火の堂を設けて火を拝受しながら生活する。彼は畢竟、明知と行足を具えた者の給仕役に甘んじることになる。アンバッタよ、これが無上の明知と行足の成就に対する第三の破綻口である。
‘‘Puna caparaṃ, ambaṭṭha, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā imaṃ ceva anuttaraṃ vijjācaraṇasampadaṃ anabhisambhuṇamāno pavattaphalabhojanatañca anabhisambhuṇamāno kandamūlaphalabhojanatañca anabhisambhuṇamāno aggipāricariyañca anabhisambhuṇamāno cātumahāpathe catudvāraṃ agāraṃ karitvā acchati – ‘yo imāhi catūhi disāhi āgamissati samaṇo vā brāhmaṇo vā, tamahaṃ yathāsatti yathābalaṃ paṭipūjessāmī’ti. So aññadatthu vijjācaraṇasampannasseva paricārako sampajjati. Imāya kho, ambaṭṭha, anuttarāya vijjācaraṇasampadāya idaṃ catutthaṃ apāyamukhaṃ bhavati. Imāya kho, ambaṭṭha, anuttarāya vijjācaraṇasampadāya imāni cattāri apāyamukhāni bhavanti.
さらにまた、アンバッタよ、ここに、ある沙門またはバラモンが、この無上の明知と行足の成就を達成することができず、落ちた果実を食べる生活も達成できず、木の根や地下茎や果実を食べる生活も達成できず、火の拝受さえも達成できず、大十字路に四方に扉のある小屋を設けてとどまり、『これら四方から来る沙門やバラモンを、力と能力の及ぶ限り供養しよう』とする。彼は畢竟、明知と行足を具えた者の給仕役に甘んじることになる。アンバッタよ、これが無上の明知と行足の成就に対する第四の破綻口である。アンバッタよ、この無上の明知と行足の成就には、これら四つの破綻口がある。
281. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, ambaṭṭha, apinu tvaṃ imāya anuttarāya vijjācaraṇasampadāya sandissasi sācariyako’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’. ‘Kocāhaṃ, bho gotama, sācariyako, kā ca anuttarā vijjācaraṇasampadā? Ārakāhaṃ, bho gotama, anuttarāya vijjācaraṇasampadāya sācariyako’’ti.
281. アンバッタよ、これをどう思うか。そなたは師とともに、この無上の明知と行足の具足に見出されるであろうか」「いいえ、ゴータマ尊者よ、そうではありません。ゴータマ尊者よ、師を伴う私ごときが何者であり、無上の明知と行足の具足とは何でしょうか。ゴータマ尊者よ、私などは師とともに、無上の明知と行足の具足からは遠く離れています」
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, ambaṭṭha, apinu tvaṃ imañceva anuttaraṃ vijjācaraṇasampadaṃ anabhisambhuṇamāno khārividhamādāya araññavanamajjhogāhasi sācariyako – ‘pavattaphalabhojano bhavissāmī’’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’.
「アンバッタよ、これをどう思うか。そなたは師とともに、この無上の明知と行足の具足を達成できず、担い籠を背負って森林に入り込み、『落ちた果実を食べる者となろう』としているだろうか」「いいえ、ゴータマ尊者よ、そうではありません」
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, ambaṭṭha, apinu tvaṃ imañceva anuttaraṃ vijjācaraṇasampadaṃ anabhisambhuṇamāno pavattaphalabhojanatañca anabhisambhuṇamāno kudālapiṭakaṃ ādāya araññavanamajjhogāhasi sācariyako – ‘kandamūlaphalabhojano bhavissāmī’’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’.
「アンバッタよ、これをどう思うか。そなたは師とともに、この無上の明知と行足の具足を達成できず、落ちた果実を食べる生活さえ達成できず、鍬と籠を持って森林に入り込み、『木の根や地下茎や果実を食べる者となろう』としているだろうか」「いいえ、ゴータマ尊者よ、そうではありません」
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, ambaṭṭha, apinu tvaṃ imañceva anuttaraṃ vijjācaraṇasampadaṃ anabhisambhuṇamāno pavattaphalabhojanatañca anabhisambhuṇamāno kandamūlaphalabhojanatañca anabhisambhuṇamāno gāmasāmantaṃ vā nigamasāmantaṃ vā agyāgāraṃ karitvā aggiṃ paricaranto acchasi sācariyako’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’.
「アンバッタよ、これをどう思うか。そなたは師とともに、この無上の明知と行足の具足を達成できず、落ちた果実を食べる生活も達成できず、木の根や地下茎や果実を食べる生活も達成できず、村の近郊や町の近郊に火の堂を設けて火を拝受しながら生活しているだろうか」「いいえ、ゴータマ尊者よ、そうではありません」
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, ambaṭṭha, apinu tvaṃ imañceva anuttaraṃ vijjācaraṇasampadaṃ anabhisambhuṇamāno pavattaphalabhojanatañca anabhisambhuṇamāno kandamūlaphalabhojanatañca anabhisambhuṇamāno aggipāricariyañca anabhisambhuṇamāno cātumahāpathe catudvāraṃ agāraṃ karitvā acchasi sācariyako – ‘yo imāhi catūhi disāhi āgamissati samaṇo vā brāhmaṇo vā, taṃ mayaṃ yathāsatti yathābalaṃ paṭipūjessāmā’’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’.
「アンバッタよ、これをどう思うか。そなたは師とともに、この無上の明知と行足の具足を達成できず、落ちた果実を食べる生活も達成できず、木の根や地下茎や果実を食べる生活も達成できず、火の拝受さえも達成できず、大十字路に四方に扉のある小屋を設けてとどまり、『これら四方から来る沙門やバラモンを、力と能力の及ぶ限り供養しよう』としているだろうか」「いいえ、ゴータマ尊者よ、そうではありません」
282. ‘‘Iti kho, ambaṭṭha, imāya ceva tvaṃ anuttarāya vijjācaraṇasampadāya parihīno sācariyako. Ye cime anuttarāya vijjācaraṇasampadāya cattāri apāyamukhāni bhavanti, tato ca tvaṃ parihīno sācariyako. Bhāsitā kho pana te esā, ambaṭṭha, ācariyena brāhmaṇena pokkharasātinā vācā – ‘ke ca muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhupādāpaccā, kā ca tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ sākacchā’ti attanā āpāyikopi aparipūramāno. Passa, ambaṭṭha, yāva aparaddhañca te idaṃ ācariyassa brāhmaṇassa pokkharasātissa.
282. 「このように、アンバッタよ、そなたは師とともに、この無上の明知と行足の具足を欠いており、また、無上の明知と行足の具足に対するこれら四つの破綻口の段階からも、そなたは師とともに脱落しているのである。それにもかかわらず、アンバッタよ、そなたの師であるバラモンのポッカラサーティは、自らも退落者の段階すら満たしていないくせに、『頭を剃った卑しい沙門ども、黒く、親族の足から生まれた奴婢の子らと、三明を修めたバラモンたちとの議論に何の価値があろうか』と言い放ったのだ。見よ、アンバッタよ、そなたの師であるバラモンのポッカラサーティの、この過ちの甚だしさを」
Pubbakaisibhāvānuyogo
いにしえの仙人の追随についての審問
283. ‘‘Brāhmaṇo kho pana, ambaṭṭha, pokkharasāti rañño pasenadissa kosalassa dattikaṃ bhuñjati. Tassa rājā pasenadi kosalo sammukhībhāvampi na dadāti. Yadāpi tena manteti, tirodussantena manteti. Yassa kho pana, ambaṭṭha, dhammikaṃ payātaṃ bhikkhaṃ paṭiggaṇheyya, kathaṃ tassa rājā pasenadi kosalo sammukhībhāvampi na dadeyya. Passa, ambaṭṭha, yāva aparaddhañca te idaṃ ācariyassa brāhmaṇassa pokkharasātissa.
283. 「また、アンバッタよ、バラモンのポッカラサーティは、コーサラ国のパセーナディ王からの下賜物によって暮らしている。しかしパセーナディ・コーサラ王は、彼と対面することさえ許さない。彼と協議するときも、帳越しに協議する。アンバッタよ、王が正法によって捧げられた施し物を受け取るところの者に対し、どうしてパセーナディ・コーサラ王が対面することさえ許さないなどということがあろうか。見よ、アンバッタよ、そなたの師であるバラモンのポッカラサーティの、この過ちの甚だしさを。
284. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, ambaṭṭha, idha rājā pasenadi kosalo hatthigīvāya vā nisinno assapiṭṭhe vā nisinno rathūpatthare vā ṭhito uggehi vā rājaññehi vā kiñcideva mantanaṃ manteyya. So tamhā padesā apakkamma ekamantaṃ tiṭṭheyya. Atha āgaccheyya suddo vā suddadāso vā, tasmiṃ padese ṭhito tadeva mantanaṃ manteyya – ‘evampi rājā pasenadi kosalo āha, evampi rājā pasenadi kosalo āhā’ti. Apinu so rājabhaṇitaṃ vā bhaṇati rājamantanaṃ vā manteti? Ettāvatā so assa rājā vā rājamatto vā’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’.
284. アンバッタよ、これをどう思うか。ここにパセーナディ・コーサラ王が、象の首に乗り、馬の背に乗り、あるいは戦車の台上に立って、高官や王族たちと何らかの密談をしたとしよう。そして王がその場所を立ち去り、傍らにとどまっていたとする。そこへシュードラ(隷民)あるいはシュードラの奴隷がやって来て、その場所に立ち、まったく同じ密談の言葉を語り、『パセーナディ・コーサラ王はこのように言った、パセーナディ・コーサラ王はこのように言った』と言ったとしよう。彼は王の言葉を語り、王の密談を語ったからといって、そのことによって彼は王であるとか、王と同等であると言えるだろうか」「いいえ、ゴータマ尊者よ、そうではありません」
285. ‘‘Evameva kho tvaṃ, ambaṭṭha, ye te ahesuṃ brāhmaṇānaṃ pubbakā isayo mantānaṃ kattāro mantānaṃ pavattāro, yesamidaṃ etarahi brāhmaṇā porāṇaṃ mantapadaṃ gītaṃ pavuttaṃ samihitaṃ, tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti, seyyathidaṃ – aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu – ‘tyāhaṃ mante adhiyāmi sācariyako’ti, tāvatā tvaṃ bhavissasi isi vā isitthāya vā paṭipannoti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
285. 「まったく同様に、アンバッタよ、かつてバラモンのいにしえの仙人たち、聖典の作者であり、聖典の宣布者であった人々、すなわちアッタカ、ヴァーマカ、ヴァーマデーヴァ、ヴェッサミッタ、ヤメタッギ、アンギーラサ、バーラドヴァージャ、ヴァーセッタ、カッサパ、バグがおり、今日のバラモンたちが彼らの歌われ、説かれ、編纂された古代の詩句に倣って歌い、倣って唱え、唱えられたものを復唱し、授けられたものを再唱しているからといって、『私は師とともにそれらの聖典を学んでいる』というだけで、そなたが仙人であるとか、仙人となるための実践をしている者であるということは、あり得ないことである。
286. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, ambaṭṭha, kinti te sutaṃ brāhmaṇānaṃ vuddhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ – ye te ahesuṃ brāhmaṇānaṃ pubbakā isayo mantānaṃ kattāro mantānaṃ pavattāro, yesamidaṃ etarahi brāhmaṇā porāṇaṃ mantapadaṃ gītaṃ pavuttaṃ samihitaṃ, tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti, seyyathidaṃ – aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu, evaṃ su te sunhātā suvilittā kappitakesamassū āmukkamaṇikuṇḍalābharaṇā odātavatthavasanā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārenti, seyyathāpi tvaṃ etarahi sācariyako’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’.
286. アンバッタよ、これをどう思うか。長老や古参の師匠方であるバラモンたちが語るのを、そなたはどのように聞いているだろうか。かのバラモンたちのいにしえの仙人たち、聖典の作者であり、聖典の宣布者であった人々、すなわちアッタカ、ヴァーマカ、ヴァーマデーヴァ、ヴェッサミッタ、ヤメタッギ、アンギーラサ、バーラドヴァージャ、ヴァーセッタ、カッサパ、バグたちは、現在のそなたが師とともにあるように、よく沐浴し、香油を塗り、頭髪や髭を整え、宝石の耳輪などの装身具を身につけ、白い衣服をまとい、五つの欲望の対象を完全に享受して暮らしていただろうか」「いいえ、ゴータマ尊者よ、そうではありません」
‘‘…Pe… evaṃ su te sālīnaṃ odanaṃ sucimaṃsūpasecanaṃ vicitakāḷakaṃ anekasūpaṃ anekabyañjanaṃ paribhuñjanti, seyyathāpi tvaṃ etarahi sācariyako’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’.
「……中略……彼らは、現在のそなたが師とともにあるように、黒い粒を選り分けた上質の米飯に、清らかな肉汁を添え、多種多様なスープや料理を味わって暮らしていただろうか」「いいえ、ゴータマ尊者よ、そうではありません」
‘‘…Pe… evaṃ su te veṭhakanatapassāhi nārīhi paricārenti, seyyathāpi tvaṃ etarahi sācariyako’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’.
「……中略……彼らは、現在のそなたが師とともにあるように、飾り帯をしなやかに揺らす女たちにかしづかれて暮らしていただろうか」「いいえ、ゴータマ尊者よ、そうではありません」
‘‘…Pe… evaṃ su te kuttavālehi vaḷavārathehi dīghāhi patodalaṭṭhīhi vāhane vitudentā vipariyāyanti, seyyathāpi tvaṃ etarahi sācariyako’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’.
「……中略……彼らは、現在のそなたが師とともにあるように、尾を切り揃えた牝馬の車に乗り、長い鞭で馬を打ちながら行き巡って暮らしていただろうか」「いいえ、ゴータマ尊者よ、そうではありません」
‘‘…Pe… evaṃ su te ukkiṇṇaparikhāsu okkhittapalighāsu nagarūpakārikāsu dīghāsivudhehi purisehi rakkhāpenti, seyyathāpi tvaṃ etarahi sācariyako’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’.
「……中略……彼らは、現在のそなたが師とともにあるように、堀を掘り巡らせ、閂を下ろした城塞都市の城郭で、長い剣を佩いた男たちに警備させて暮らしていただろうか」「いいえ、ゴータマ尊者よ、そうではありません」
‘‘Iti kho, ambaṭṭha, neva tvaṃ isi na isitthāya paṭipanno sācariyako. Yassa kho pana, ambaṭṭha, mayi kaṅkhā vā vimati vā so maṃ pañhena, ahaṃ veyyākaraṇena sodhissāmī’’ti.
「このように、アンバッタよ、そなたは師とともに、仙人でもなければ、仙人となるための実践をしている者でもない。だが、アンバッタよ、もしそなたに私に対する疑問や惑いがあるならば、質問によって問い質すがよい。私は回答によってそれを解明しよう」
Dvelakkhaṇādassanaṃ
二相の顕現
287. Atha kho bhagavā vihārā nikkhamma caṅkamaṃ abbhuṭṭhāsi. Ambaṭṭhopi māṇavo vihārā nikkhamma caṅkamaṃ abbhuṭṭhāsi. Atha kho ambaṭṭho māṇavo bhagavantaṃ caṅkamantaṃ anucaṅkamamāno bhagavato kāye dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni samannesi. Addasā kho ambaṭṭho māṇavo bhagavato kāye dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve. Dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati – kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya ca.
287. そこで世尊は精舎を出て、経行堂(歩行瞑想の場)へ立たれました。アンバッタ青年もまた精舎を出て、経行堂へと向かいました。そしてアンバッタ青年は、経行される世尊の後に従いながら、世尊の御身体にある三十二大人相を観察しました。アンバッタ青年は、世尊の御身体に二つの相を除いて、ほぼすべての三十二大人相を認めました。しかし、二つの大人相、すなわち陰処隠蔽相(男性器が鞘に隠れていること)と広長舌相(舌が広大で長いこと)について疑念を抱き、躊躇し、確信を得られず、信伏することができませんでした。
288. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘passati kho me ayaṃ ambaṭṭho māṇavo dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve. Dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati – kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya cā’’ti. Atha kho bhagavā tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāsi yathā addasa ambaṭṭho māṇavo bhagavato kosohitaṃ vatthaguyhaṃ. Atha kho bhagavā jivhaṃ ninnāmetvā ubhopi kaṇṇasotāni anumasi paṭimasi, ubhopi nāsikasotāni anumasi paṭimasi, kevalampi nalāṭamaṇḍalaṃ jivhāya chādesi. Atha kho ambaṭṭhassa māṇavassa etadahosi – ‘‘samannāgato kho samaṇo gotamo dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi paripuṇṇehi, no aparipuṇṇehī’’ti. Bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘handa ca dāni mayaṃ, bho gotama, gacchāma, bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyā’’ti. ‘‘Yassadāni tvaṃ, ambaṭṭha, kālaṃ maññasī’’ti. Atha kho ambaṭṭho māṇavo vaḷavārathamāruyha pakkāmi.
288. そこで世尊は次のように思われました。「このアンバッタ青年は、私の三十二大人相の大部分を見ているが、二つの相を除いている。彼は二つの大人相、すなわち陰処隠蔽相と広長舌相について疑念を抱き、躊躇し、確信を得られず、信伏することができないでいるのだ」と。そこで世尊は、アンバッタ青年に世尊の陰処隠蔽相が見えるような、しかるべき神通の働きを現されました。さらに世尊は舌を出して、両方の耳の穴に触れてなで、両方の鼻の穴に触れてなで、顔の額全体を舌で覆われました。そのときアンバッタ青年は次のように思いました。「沙門ゴータマは完全に円満な三十二大人相を具えておられ、不完全なところは少しもない」と。そして世尊にこう申し上げました。「ゴータマ尊者よ、それでは私たちはもう失礼いたします。私たちは多忙で、なすべきことが多くあります」。「アンバッタよ、今やそなたの好むようにするがよい」。そこでアンバッタ青年は牝馬の車に乗って立ち去りました。
289. Tena kho pana samayena brāhmaṇo pokkharasāti ukkaṭṭhāya nikkhamitvā mahatā brāhmaṇagaṇena saddhiṃ sake ārāme nisinno hoti ambaṭṭhaṃyeva māṇavaṃ paṭimānento. Atha kho ambaṭṭho māṇavo yena sako ārāmo tena pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova yena brāhmaṇo pokkharasāti tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā brāhmaṇaṃ pokkharasātiṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
289. そのとき、バラモンのポッカラサーティはウッカッタの町を出て、大勢のバラモンたちの集まりとともに自身の園林に座し、まさにアンバッタ青年の帰りを待っていました。そこでアンバッタ青年は自身の園林へ向かいました。車で行ける所まで車で行き、車から降りて徒歩となり、バラモンのポッカラサーティのもとへと近づきました。近づいて、バラモンのポッカラサーティに挨拶をして、傍らに座りました。
290. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ brāhmaṇo pokkharasāti etadavoca – ‘‘kacci, tāta ambaṭṭha, addasa taṃ bhavantaṃ gotama’’nti? ‘‘Addasāma kho mayaṃ, bho, taṃ bhavantaṃ gotama’’nti. ‘‘Kacci, tāta ambaṭṭha, taṃ bhavantaṃ gotamaṃ tathā santaṃyeva saddo abbhuggato no aññathā; kacci pana so bhavaṃ gotamo tādiso no aññādiso’’ti? ‘‘Tathā santaṃyeva, bho, taṃ bhavantaṃ gotamaṃ saddo abbhuggato no aññathā, tādisova so bhavaṃ gotamo no aññādiso. Samannāgato ca so bhavaṃ gotamo dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi paripuṇṇehi no aparipuṇṇehī’’ti. ‘‘Ahu pana te, tāta ambaṭṭha, samaṇena gotamena saddhiṃ kocideva kathāsallāpo’’ti? ‘‘Ahu kho me, bho, samaṇena gotamena saddhiṃ kocideva kathāsallāpo’’ti. ‘‘Yathā kathaṃ pana te, tāta ambaṭṭha, ahu samaṇena gotamena saddhiṃ kocideva kathāsallāpo’’ti? Atha kho ambaṭṭho māṇavo yāvatako ahosi bhagavatā saddhiṃ kathāsallāpo, taṃ sabbaṃ brāhmaṇassa pokkharasātissa ārocesi.
290. 傍らに座ったアンバッタ青年に、バラモンのポッカラサーティはこう尋ねました。「愛するアンバッタよ、かのゴータマ尊者にお会いできたかね」「尊者よ、私たちはかのゴータマ尊者にお会いしました」「愛するアンバッタよ、かのゴータマ尊者について世に高まっている名声は真実そのものであって虚偽ではないかね。かのゴータマ尊者は評判通りの方であって、異なることはないかね」「尊者よ、かのゴータマ尊者についての世の高名はその通りであって虚偽ではなく、ゴータマ尊者は評判通りの方であって異なることはありません。また、かのゴータマ尊者は円満な三十二大人相を完全に具備しておられ、欠けているところはありません」「愛するアンバッタよ、お前は沙門ゴータマといかなる対談を交わしたのかね」「尊者よ、私は沙門ゴータマと少なからぬ対談を交わしました」「愛するアンバッタよ、お前は沙門ゴータマとどのように対談を交わしたのかね」。そこでアンバッタ青年は、世尊と交わしたすべての対談を、バラモンのポッカラサーティに余すところなく報告しました。
291. Evaṃ vutte, brāhmaṇo pokkharasāti ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ etadavoca – ‘‘aho vata re amhākaṃ paṇḍitaka , aho vata re amhākaṃ bahussutaka , aho vata re amhākaṃ tevijjaka , evarūpena kira, bho, puriso atthacarakena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya. Yadeva kho tvaṃ, ambaṭṭha, taṃ bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ āsajja āsajja avacāsi, atha kho so bhavaṃ gotamo amhepi evaṃ upaneyya upaneyya avaca. Aho vata re amhākaṃ paṇḍitaka, aho vata re amhākaṃ bahussutaka, aho vata re amhākaṃ tevijjaka, evarūpena kira, bho, puriso atthacarakena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyyā’’ti, kupito anattamano ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ padasāyeva pavattesi. Icchati ca tāvadeva bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.
291. このように報告されると、バラモンのポッカラサーティはアンバッタ青年にこう言いました。「ああ、何と浅知恵な奴だ。ああ、何と聞きかじりの物知り気取りだ。ああ、何と似非なる三明の学者だ。友よ、このような使者を立てたならば、人は身体が壊れて死後、破滅・悪趣・奈落・地獄に堕ちてしまうだろう。アンバッタよ、お前がかのようにかのゴータマ尊者に度重なる無礼を働いたがゆえに、かのゴータマ尊者もまた我々を痛烈に批判されたのだ。ああ、何と浅知恵な奴だ。ああ、何と聞きかじりの物知り気取りだ。ああ、何と似非なる三明の学者だ。このような使者を立てたならば、人は身体が壊れて死後、破滅・悪趣・奈落・地獄に堕ちてしまうだろう」と、怒り心頭に発して不機嫌となり、アンバッタ青年を足蹴にしました。そして直ちに世尊にお目にかかるために出向きたいと望みました。
Pokkharasātibuddhupasaṅkamanaṃ
ポッカラサーティの仏陀訪問
292. Atha kho te brāhmaṇā brāhmaṇaṃ pokkharasātiṃ etadavocuṃ – ‘‘ativikālo kho, bho, ajja samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ. Svedāni bhavaṃ pokkharasāti samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissatī’’ti. Atha kho brāhmaṇo pokkharasāti sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā yāne āropetvā ukkāsu dhāriyamānāsu ukkaṭṭhāya niyyāsi, yena icchānaṅgalavanasaṇḍo tena pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā, yānā paccorohitvā pattikova yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.
292. そのとき、居合わせたバラモンたちがバラモンのポッカラサーティに言いました。「尊者よ、今日、沙門ゴータマにお会いしに行くには、あまりに刻限が遅すぎます。ポッカラサーティ尊者は明日、沙門ゴータマにお会いしに行くのがよいでしょう」。そこでバラモンのポッカラサーティは、自邸にて上等な種々の食べ物を用意させ、車に積み込ませ、松明を掲げさせてウッカッタの町を出発し、イッチハーナンガラ林へと向かいました。車で行ける所まで車で行き、車から降りて徒歩となり、世尊のもとへと近づきました。近づいて世尊と挨拶を交わし、歓談と心温まる挨拶の言葉を交わした後、傍らに座りました。
293. Ekamantaṃ nisinno kho brāhmaṇo pokkharasāti bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘āgamā nu kho idha, bho gotama, amhākaṃ antevāsī ambaṭṭho māṇavo’’ti? ‘‘Āgamā kho te , brāhmaṇa, antevāsī ambaṭṭho māṇavo’’ti. ‘‘Ahu pana te, bho gotama, ambaṭṭhena māṇavena saddhiṃ kocideva kathāsallāpo’’ti? ‘‘Ahu kho me, brāhmaṇa, ambaṭṭhena māṇavena saddhiṃ kocideva kathāsallāpo’’ti. ‘‘Yathākathaṃ pana te, bho gotama, ahu ambaṭṭhena māṇavena saddhiṃ kocideva kathāsallāpo’’ti? Atha kho bhagavā yāvatako ahosi ambaṭṭhena māṇavena saddhiṃ kathāsallāpo, taṃ sabbaṃ brāhmaṇassa pokkharasātissa ārocesi. Evaṃ vutte, brāhmaṇo pokkharasāti bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘bālo, bho gotama, ambaṭṭho māṇavo, khamatu bhavaṃ gotamo ambaṭṭhassa māṇavassā’’ti. ‘‘Sukhī hotu, brāhmaṇa, ambaṭṭho māṇavo’’ti.
293. 傍らに座ったバラモンのポッカラサーティは世尊にこう申し上げました。「ゴータマ尊者よ、私たちの門弟であるアンバッタ青年はここに来ましたでしょうか」「バラモンよ、そなたの門弟であるアンバッタ青年は確かにここに来た」「ゴータマ尊者よ、アンバッタ青年と何らかの対談を交わされましたでしょうか」「バラモンよ、私はアンバッタ青年と少なからぬ対談を交わした」「ゴータマ尊者よ、アンバッタ青年とどのように対談を交わされたのでしょうか」。そこで世尊は、アンバッタ青年と交わした対談のすべてをバラモンのポッカラサーティに告げられました。このように告げられると、バラモンのポッカラサーティは世尊にこう申し上げました。「ゴータマ尊者よ、アンバッタ青年は愚かな若者です。ゴータマ尊者よ、どうかアンバッタ青年をお許しください」「バラモンよ、アンバッタ青年が幸せでありますように」
294. Atha kho brāhmaṇo pokkharasāti bhagavato kāye dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni samannesi. Addasā kho brāhmaṇo pokkharasāti bhagavato kāye dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve. Dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati – kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya ca.
294. そこでバラモンのポッカラサーティは、世尊の御身体にある三十二大人相を観察しました。バラモンのポッカラサーティは、世尊の御身体に二つの相を除いて、ほぼすべての三十二大人相を認めました。しかし、二つの大人相、すなわち陰処隠蔽相と広長舌相について疑念を抱き、躊躇し、確信を得られず、信伏することができませんでした。
295. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘passati kho me ayaṃ brāhmaṇo pokkharasāti dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve. Dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati – kosohite ca vatthaguyhe, pahūtajivhatāya cā’’ti. Atha kho bhagavā tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāsi yathā addasa brāhmaṇo pokkharasāti bhagavato kosohitaṃ vatthaguyhaṃ. Atha kho bhagavā jivhaṃ ninnāmetvā ubhopi kaṇṇasotāni anumasi paṭimasi, ubhopi nāsikasotāni anumasi paṭimasi, kevalampi nalāṭamaṇḍalaṃ jivhāya chādesi.
295. そこで世尊は次のように思われました。「このバラモンのポッカラサーティは、私の三十二大人相の大部分を見ているが、二つの相を除いている。彼は二つの大人相、すなわち陰処隠蔽相と広長舌相について疑念を抱き、躊躇し、確信を得られず、信伏することができないでいるのだ」と。そこで世尊は、バラモンのポッカラサーティに世尊の陰処隠蔽相が見えるような、しかるべき神通の働きを現されました。さらに世尊は舌を出して、両方の耳の穴に触れてなで、両方の鼻の穴に触れてなで、顔の額全体を舌で覆われました。
296. Atha kho brāhmaṇassa pokkharasātissa etadahosi – ‘‘samannāgato kho samaṇo gotamo dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi paripuṇṇehi no aparipuṇṇehī’’ti. Bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘adhivāsetu me bhavaṃ gotamo ajjatanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
296. そのとき、バラモンのポッカラサーティは次のように思いました。「沙門ゴータマは完全に円満な三十二大人相を具えておられ、不完全なところは少しもない」と。そして世尊にこう申し上げました。「ゴータマ尊者よ、どうか比丘僧伽とともに、本日の私の食事の供養をお受けください」。世尊は沈黙によってこれを受諾されました。
297. Atha kho brāhmaṇo pokkharasāti bhagavato adhivāsanaṃ viditvā bhagavato kālaṃ ārocesi – ‘‘kālo, bho gotama, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena brāhmaṇassa pokkharasātissa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho brāhmaṇo pokkharasāti bhagavantaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi, māṇavakāpi bhikkhusaṅghaṃ. Atha kho brāhmaṇo pokkharasāti bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi.
297. そこでバラモンのポッカラサーティは、世尊のご受諾を知って、世尊に時を告げました。「ゴータマ尊者よ、食事の準備が整いましたので、お時間です」。そこで世尊は午前中に衣をまとい、鉢と大衣を持って、比丘僧伽とともにバラモンのポッカラサーティの屋敷へと向かわれました。到着すると、用意された座席に座られました。そこでバラモンのポッカラサーティは上等の固食・軟食を世尊に自らの手で給仕して満足させ、青年たちも比丘僧伽に給仕しました。そしてバラモンのポッカラサーティは、世尊が食事を終えて鉢から手を引かれると、一つの低い座を設けて傍らに座りました。
298. Ekamantaṃ nisinnassa kho brāhmaṇassa pokkharasātissa bhagavā anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ – dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ; kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ, nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi brāhmaṇaṃ pokkharasātiṃ kallacittaṃ muducittaṃ vinīvaraṇacittaṃ udaggacittaṃ pasannacittaṃ, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā, taṃ pakāsesi – dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ. Seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ paṭiggaṇheyya; evameva brāhmaṇassa pokkharasātissa tasmiññeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi – ‘‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’nti.
298. 傍らに座ったバラモンのポッカラサーティに対して、世尊は順序を追った説法(次第説法)をなさいました。すなわち、施しの説示(布施論)、戒の説示(持戒論)、天界の説示(生天論)を説き、諸々の欲望の過患・卑しさ・汚れを説き、出離の功徳を明らかにされました。世尊は、バラモンのポッカラサーティの心が素直になり、柔軟になり、障害(蓋)を離れ、歓喜し、清らかな信心を抱いたことを知ると、諸仏に共通する卓抜した法の説示、すなわち苦・集・滅・道を明らかにされました。あたかも清浄で染みのない布が、染料をよく受け入れるように、バラモンのポッカラサーティは、その座席において『生起する性質のものはすべて、滅する性質のものである』という、塵垢を離れ汚れなき法眼(真理を見る眼)を生じました。
Pokkharasātiupāsakattapaṭivedanā
ポッカラサーティの在俗信者への帰依
299. Atha kho brāhmaṇo pokkharasāti diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ, bho gotama, saputto sabhariyo sapariso sāmacco bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gataṃ. Yathā ca bhavaṃ gotamo ukkaṭṭhāya aññāni upāsakakulāni upasaṅkamati, evameva bhavaṃ gotamo pokkharasātikulaṃ upasaṅkamatu. Tattha ye te māṇavakā vā māṇavikā vā bhavantaṃ gotamaṃ abhivādessanti vā paccuṭṭhissanti vā āsanaṃ vā udakaṃ vā dassanti cittaṃ vā pasādessanti, tesaṃ taṃ bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. ‘‘Kalyāṇaṃ vuccati, brāhmaṇā’’ti.
299. そこでバラモンのポッカラサーティは、法を見、法に達し、法を知り、法を究め、疑惑を越え、疑念を去り、確信を得て、師の教えにおいて他者に頼ることのない境地に達し、世尊にこう申し上げました。「素晴らしいことです、ゴータマ尊者よ。実に素晴らしいことです、ゴータマ尊者よ。たとえば、ゴータマ尊者よ、倒れたものを起こすように、覆われたものを顕わにするように、迷った者に道を示すように、あるいは暗闇の中に『眼ある者は形色を見るであろう』と灯火を掲げるように、ゴータマ尊者は様々な方便をもって法を明らかにされました。ゴータマ尊者よ、私は息子たち、妻、従者たち、大臣たちとともに、ゴータマ尊者と法と比丘僧伽に帰依いたします。ゴータマ尊者よ、私を今日より命ある限り帰依した在俗信者(優婆塞)としてお認めください。そして、ゴータマ尊者がウッカッタの町の他の信者の家々を訪ねられるように、ポッカラサーティの家へもお立ち寄りください。そこにおいて、青年たちや乙女たちがゴータマ尊者に礼拝し、立ち迎えて座席や水を提供し、あるいは心を清らかに信順させるならば、それは彼らにとって長きにわたり利益と幸福となるでしょう」。「バラモンよ、良き言葉である」
Ambaṭṭhasuttaṃ niṭṭhitaṃ tatiyaṃ.
第三のアンバッタ経(阿摩昼経)終わる。