4. Soṇadaṇḍasuttaṃ4. ソーナダンディ経(種徳経)
Campeyyakabrāhmaṇagahapatikā
チャンパーのバラモンと資産家たち
300. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā aṅgesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi yena campā tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā campāyaṃ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre. Tena kho pana samayena soṇadaṇḍo brāhmaṇo campaṃ ajjhāvasati sattussadaṃ satiṇakaṭṭhodakaṃ sadhaññaṃ rājabhoggaṃ raññā māgadhena seniyena bimbisārena dinnaṃ rājadāyaṃ brahmadeyyaṃ.
300. このように私は聞きました。ある時、世尊はアンガ国を行脚され、五百人ほどの大人数の比丘僧伽とともにチャンパー市に至られました。そこで世尊は、チャンパーのガッガラ池の畔にお留まりになりました。そのとき、ソーナダンダというバラモンが、人口が多く、草木や水が豊かで、穀物が豊富で、マガダ国のセーニヤ・ビンビサーラ王から王の恩賜として寄進された領地(梵封)であるチャンパーを統治していました。
301. Assosuṃ kho campeyyakā brāhmaṇagahapatikā – ‘‘samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito aṅgesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi campaṃ anuppatto campāyaṃ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre. Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī’’ti. Atha kho campeyyakā brāhmaṇagahapatikā campāya nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūtā yena gaggarā pokkharaṇī tenupasaṅkamanti.
301. チャンパーのバラモンや資産家(居士)たちはこのように聞きました。「かの沙門ゴータマ、釈迦族の子、釈迦族を出家した方がアンガ国を行脚され、五百人ほどの大人数の比丘僧伽とともにチャンパーに至り、チャンパーのガッガラ池の畔にお留まりになっているという。かのゴータマ尊者には、このような素晴らしい高名が響き渡っている。『かの世尊は、応供、正等覚者、明行足、善逝、世間解、無上士、調御丈夫、天人師、仏、世尊である』と。彼は天、魔、梵天を含むこの世界において、沙門・バラモンを含む生きとし生けるもの、神々および人間たちを、自ら卓越した智によって証知して開示される。彼は初めも善く、中ほども善く、終わりも善く、義を備え、文を具えた法を説き、完全に円満で純清な崇高なる清浄行を明らかにされる。そのような阿羅漢たちにお目にかかるのは実に素晴らしいことである」と。そこでチャンパーのバラモンや資産家たちは、チャンパーを出て群れをなし、集団となってガッガラ池へと向かいました。
302. Tena kho pana samayena soṇadaṇḍo brāhmaṇo uparipāsāde divāseyyaṃ upagato hoti. Addasā kho soṇadaṇḍo brāhmaṇo campeyyake brāhmaṇagahapatike campāya nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūte yena gaggarā pokkharaṇī tenupasaṅkamante. Disvā khattaṃ āmantesi – ‘‘kiṃ nu kho, bho khatte, campeyyakā brāhmaṇagahapatikā campāya nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūtā yena gaggarā pokkharaṇī tenupasaṅkamantī’’ti? ‘‘Atthi kho, bho, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito aṅgesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi campaṃ anuppatto campāyaṃ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre. Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Tamete bhavantaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamantī’’ti. ‘‘Tena hi, bho khatte, yena campeyyakā brāhmaṇagahapatikā tenupasaṅkama, upasaṅkamitvā campeyyake brāhmaṇagahapatike evaṃ vadehi – ‘soṇadaṇḍo, bho, brāhmaṇo evamāha – āgamentu kira bhavanto, soṇadaṇḍopi brāhmaṇo samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissatī’’’ti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho so khattā soṇadaṇḍassa brāhmaṇassa paṭissutvā yena campeyyakā brāhmaṇagahapatikā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā campeyyake brāhmaṇagahapatike etadavoca – ‘‘soṇadaṇḍo bho brāhmaṇo evamāha – ‘āgamentu kira bhavanto, soṇadaṇḍopi brāhmaṇo samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissatī’’’ti.
302. そのとき、ソーナダンダ・バラモンは高楼の階上で昼寝をしていました。ソーナダンダ・バラモンは、チャンパーのバラモンや資産家たちがチャンパーを出て群れをなし、集団となってガッガラ池へと向かっているのを見ました。見て、従者に尋ねました。「従者よ、チャンパーのバラモンや資産家たちがチャンパーを出て、群れをなし集団となってガッガラ池へと向かっているのは何故か」「尊者よ、釈迦族の子、釈迦族を出家した沙門ゴータマがアンガ国を行脚され、五百人ほどの大人数の比丘僧伽とともにチャンパーに至り、チャンパーのガッガラ池の畔にお留まりになっています。かのゴータマ尊者にはこのような素晴らしい高名が響き渡っています。『かの世尊は、応供、正等覚者、明行足、善逝、世間解、無上士、調御丈夫、天人師、仏、世尊である』と。彼らはそのゴータマ尊者にお会いするために向かっているのです」「それならば従者よ、チャンパーのバラモンや資産家たちのところへ行き、彼らにこのように言いなさい。『皆様、ソーナダンダ・バラモンがこのように申しております。「皆様方、どうかお待ちください。ソーナダンダ・バラモンもまた沙門ゴータマにお会いするために向かいます」と』」。「かしこまりました、尊者よ」と従者はソーナダンダ・バラモンに返答し、チャンパーのバラモンや資産家たちのもとへ行き、彼らに言いました。「皆様、ソーナダンダ・バラモンがこのように申しております。『皆様方、どうかお待ちください。ソーナダンダ・バラモンもまた沙門ゴータマにお会いするために向かいます』と」。
Soṇadaṇḍaguṇakathā
ソーナダンダの徳についての議論
303. Tena kho pana samayena nānāverajjakānaṃ brāhmaṇānaṃ pañcamattāni brāhmaṇasatāni campāyaṃ paṭivasanti kenacideva karaṇīyena. Assosuṃ kho te brāhmaṇā – ‘‘soṇadaṇḍo kira brāhmaṇo samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissatī’’ti. Atha kho te brāhmaṇā yena soṇadaṇḍo brāhmaṇo tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā soṇadaṇḍaṃ brāhmaṇaṃ etadavocuṃ – ‘‘saccaṃ kira bhavaṃ soṇadaṇḍo samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissatī’’ti? ‘‘Evaṃ kho me, bho, hoti – ‘ahampi samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissāmī’’’ti.
303. そのとき、異国から来た五百人ほどのバラモンたちが、何らかの用務のためにチャンパーに滞在していました。それらのバラモンたちは「ソーナダンダ・バラモンが沙門ゴータマにお会いしに行くそうだ」と聞きました。そこでそれらのバラモンたちはソーナダンダ・バラモンのもとへ近づき、近づいてソーナダンダ・バラモンにこう尋ねました。「ソーナダンダ尊者が沙門ゴータマにお会いしに行かれるというのは本当でしょうか」「皆様、私にも『私もまた沙門ゴータマにお会いしに行こう』という思いがあるのです」
‘‘Mā bhavaṃ soṇadaṇḍo samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkami. Na arahati bhavaṃ soṇadaṇḍo samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ. Sace bhavaṃ soṇadaṇḍo samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissati, bhoto soṇadaṇḍassa yaso hāyissati, samaṇassa gotamassa yaso abhivaḍḍhissati. Yampi bhoto soṇadaṇḍassa yaso hāyissati, samaṇassa gotamassa yaso abhivaḍḍhissati, imināpaṅgena na arahati bhavaṃ soṇadaṇḍo samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ; samaṇotveva gotamo arahati bhavantaṃ soṇadaṇḍaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.
「尊者ソナダンダよ、沙門ゴータマに会うために赴くべきではありません。尊者ソナダンダが沙門ゴータマに会うために赴くのはふさわしくありません。もし尊者ソナダンダが沙門ゴータマに会うために赴くならば、尊者ソナダンダの名声は衰え、沙門ゴータマの名声は増大するでしょう。尊者ソナダンダの名声が衰え、沙門ゴータマの名声が増大するということ、この点においても、尊者ソナダンダが沙門ゴータマに会うために赴くのはふさわしくありません。実に、沙門ゴータマこそが尊者ソナダンダに会うために赴くのがふさわしいのです。
‘‘Bhavañhi soṇadaṇḍo ubhato sujāto mātito ca pitito ca, saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Yampi bhavaṃ soṇadaṇḍo ubhato sujāto mātito ca pitito ca, saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, imināpaṅgena na arahati bhavaṃ soṇadaṇḍo samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ; samaṇotveva gotamo arahati bhavantaṃ soṇadaṇḍaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.
「実に、尊者ソナダンダは母方からも父方からも良き家柄の生まれであり、七代前の祖父母の代に至るまで清浄な血統であり、家柄の点で非難されることも瑕疵を指摘されることもありません。尊者ソナダンダが母方からも父方からも良き家柄の生まれであり、七代前の祖父母の代に至るまで清浄な血統であり、家柄の点で非難されることも瑕疵を指摘されることもないということ、この点においても、尊者ソナダンダが沙門ゴータマに会うために赴くのはふさわしくありません。実に、沙門ゴータマこそが尊者ソナダンダに会うために赴くのがふさわしいのです。
‘‘Bhavañhi soṇadaṇḍo aḍḍho mahaddhano mahābhogo…pe…
「実に、尊者ソナダンダは富裕であり、多大なる財産と大いなる富を持ち……(中略)……
‘‘Bhavañhi soṇadaṇḍo ajjhāyako, mantadharo, tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo, lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo…pe…
「実に、尊者ソナダンダは読誦者であり、マントラを保持し、語彙集・儀軌・音韻学・第五の歴史伝説を含む三ヴェーダを究め、詩脚に通じ、文法学者であり、順世派の学説や偉大なる人の相に通暁しています……(中略)……
‘‘Bhavañhi soṇadaṇḍo abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato brahmavaṇṇī brahmavacchasī akhuddāvakāso dassanāya…pe…
「実に、尊者ソナダンダは眉目秀麗で、見目麗しく、端正であり、最上の美貌を備え、梵天のごとき容姿と梵天のごとき威容を持ち、その姿にはいささかの欠点もありません……(中略)……
‘‘Bhavañhi soṇadaṇḍo sīlavā vuddhasīlī vuddhasīlena samannāgato…pe…
「実に、尊者ソナダンダは戒律を保ち、長幼の徳ある戒を持ち、増大した戒徳を備えています……(中略)……
‘‘Bhavañhi soṇadaṇḍo kalyāṇavāco kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā…pe…
「実に、尊者ソナダンダは美辞を語り、美わしき弁舌の持ち主であり、洗練された言葉を備え、明瞭で、よどみなく、意味をよく理解させる言葉を語ります……(中略)……
‘‘Bhavañhi soṇadaṇḍo bahūnaṃ ācariyapācariyo tīṇi māṇavakasatāni mante vāceti. Bahū kho pana nānādisā nānājanapadā māṇavakā āgacchanti bhoto soṇadaṇḍassa santike mantatthikā mante adhiyitukāmā …pe…
「実に、尊者ソナダンダは多くの人々にとっての師の中の師であり、三百人の青年学徒たちにマントラを教えています。また、多くの青年学徒たちがマントラを求め、マントラを学ぼうと、諸方や諸国から尊者ソナダンダの御許へとやって来ます……(中略)……
‘‘Bhavañhi soṇadaṇḍo jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto; samaṇo gotamo taruṇo ceva taruṇapabbajito ca…pe…
「実に、尊者ソナダンダは老境に入り、年老い、長老となり、年月を経て高齢に達しています。沙門ゴータマは若く、出家してまだ間もないのです……(中略)……
‘‘Bhavañhi soṇadaṇḍo rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa sakkato garukato mānito pūjito apacito…pe…
「実に、尊者ソナダンダはマガダ国のセーニヤ・ビンビサーラ王から敬われ、重んじられ、尊崇され、供養され、尊ばれています……(中略)……
‘‘Bhavañhi soṇadaṇḍo brāhmaṇassa pokkharasātissa sakkato garukato mānito pūjito apacito…pe…
「実に、尊者ソナダンダはバラモンのポッカラサーティから敬われ、重んじられ、尊崇され、供養され、尊ばれています……(中略)……
‘‘Bhavañhi soṇadaṇḍo campaṃ ajjhāvasati sattussadaṃ satiṇakaṭṭhodakaṃ sadhaññaṃ rājabhoggaṃ, raññā māgadhena seniyena bimbisārena dinnaṃ, rājadāyaṃ brahmadeyyaṃ. Yampi bhavaṃ soṇadaṇḍo campaṃ ajjhāvasati sattussadaṃ satiṇakaṭṭhodakaṃ sadhaññaṃ rājabhoggaṃ, raññā māgadhena seniyena bimbisārena dinnaṃ, rājadāyaṃ brahmadeyyaṃ. Imināpaṅgena na arahati bhavaṃ soṇadaṇḍo samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ; samaṇotveva gotamo arahati bhavantaṃ soṇadaṇḍaṃ dassanāya upasaṅkamitu’’nti.
「実に、尊者ソナダンダは、人口が多く、草木と水が豊かで、穀物が実り、王室の御料地であり、マガダ国のセーニヤ・ビンビサーラ王から下賜された王の贈与地、聖地たるチャンパーに暮らしています。尊者ソナダンダがチャンパーに暮らしているということ、この点においても、尊者ソナダンダが沙門ゴータマに会うために赴くのはふさわしくありません。実に、沙門ゴータマこそが尊者ソナダンダに会うために赴くのがふさわしいのです」と。
Buddhaguṇakathā
仏陀の功徳の説示
304. Evaṃ vutte, soṇadaṇḍo brāhmaṇo te brāhmaṇe etadavoca –
304. このように言われたとき、バラモンのソナダンダはそれらのバラモンたちにこう語った。
‘‘Tena hi, bho, mamapi suṇātha, yathā mayameva arahāma taṃ bhavantaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ; natveva arahati so bhavaṃ gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ. Samaṇo khalu, bho, gotamo ubhato sujāto mātito ca pitito ca, saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā, akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Yampi bho samaṇo gotamo ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā, akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ; atha kho mayameva arahāma taṃ bhavantaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.
「それならば、諸友よ、私自身の言葉も聞きなさい。いかにして私たちこそがあの尊者ゴータマに会うために赴くのがふさわしく、あの尊者ゴータマが私たちに会うために赴くのがふさわしくないのかを。諸友よ、実に沙門ゴータマは母方からも父方からも良き家柄の生まれであり、七代前の祖父母の代に至るまで清浄な血統であり、家柄の点で非難されることも瑕疵を指摘されることもありません。沙門ゴータマが母方からも父方からも良き家柄の生まれであり、七代前の祖父母の代に至るまで清浄な血統であり、家柄の点で非難されることも瑕疵を指摘されることもないということ、この点において、あの尊者ゴータマが私たちに会うために赴くのはふさわしくありません。むしろ、私たちこそがあの尊者ゴータマに会うために赴くのがふさわしいのです。
‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo mahantaṃ ñātisaṅghaṃ ohāya pabbajito…pe…
「諸友よ、実に沙門ゴータマは多くの親族の集まりを捨てて出家しました……(中略)……
‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo pahūtaṃ hiraññasuvaṇṇaṃ ohāya pabbajito bhūmigatañca vehāsaṭṭhaṃ ca…pe…
「諸友よ、実に沙門ゴータマは、地下に埋められたものも空中に蓄えられたものも含め、豊かな金銀財宝を捨てて出家しました……(中略)……
‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo daharova samāno yuvā susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito…pe…
「諸友よ、実に沙門ゴータマは、まだ若く年端もゆかず、漆黒の髪を有し、輝かしい青春の盛りにある第一の年代において、家を出て出家の生活へと入りました……(中略)……
‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo akāmakānaṃ mātāpitūnaṃ assumukhānaṃ rudantānaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito…pe…
「諸友よ、実に沙門ゴータマは、望まない両親が涙を流して泣き叫ぶ中、髪と髭を剃り落とし、黄褐色の衣をまとって、家を出て出家の生活へと入りました……(中略)……
‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato, brahmavaṇṇī, brahmavacchasī, akhuddāvakāso dassanāya…pe…
「諸友よ、実に沙門ゴータマは眉目秀麗で、見目麗しく、端正であり、最上の美貌を備え、梵天のごとき容姿と梵天のごとき威容を持ち、その姿にはいささかの欠点もありません……(中略)……
‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo sīlavā ariyasīlī kusalasīlī kusalasīlena samannāgato…pe…
「諸友よ、実に沙門ゴータマは戒律を保ち、聖なる戒を持ち、善き戒徳を備えています……(中略)……
‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo kalyāṇavāco kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā…pe…
「諸友よ、実に沙門ゴータマは美辞を語り、美わしき弁舌の持ち主であり、洗練された言葉を備え、明瞭で、よどみなく、意味をよく理解させる言葉を語ります……(中略)……
‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo bahūnaṃ ācariyapācariyo…pe…
「諸友よ、実に沙門ゴータマは多くの人々にとっての師の中の師です……(中略)……
‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo khīṇakāmarāgo vigatacāpallo…pe…
「諸友よ、実に沙門ゴータマは愛欲の貪りを滅ぼし、浮ついた心が消え去っています……(中略)……
‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo kammavādī kiriyavādī apāpapurekkhāro brahmaññāya pajāya…pe…
「諸友よ、実に沙門ゴータマは業の存在を説く者(業論者)であり、行為の効力を説く者(行為論者)であり、バラモンの民衆に対して悪意を抱くことがありません……(中略)……
‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo uccā kulā pabbajito asambhinnakhattiyakulā…pe…
「諸友よ、実に沙門ゴータマは高貴なる家柄、純粋無雑な王族の家柄から出家しました……(中略)……
‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo aḍḍhā kulā pabbajito mahaddhanā mahābhogā…pe…
「諸友よ、実に沙門ゴータマは富裕で、多大なる財産と大いなる富を持つ家柄から出家しました……(中略)……
‘‘Samaṇaṃ khalu, bho, gotamaṃ tiroraṭṭhā tirojanapadā pañhaṃ pucchituṃ āgacchanti…pe…
「諸友よ、実に沙門ゴータマのもとへは、遠い国や遠い地方からも質問をするために人々がやって来ます……(中略)……
‘‘Samaṇaṃ khalu, bho, gotamaṃ anekāni devatāsahassāni pāṇehi saraṇaṃ gatāni…pe…
「諸友よ、実に幾千もの神々が生涯をかけて沙門ゴータマに帰依しました……(中略)……
‘‘Samaṇaṃ khalu, bho, gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ ti…pe…
「諸友よ、実に沙門ゴータマには次のような美わしき名声が高く響き渡っています。『かの世尊は、まさに阿羅漢であり、正等覚者であり、明行具足者であり、善逝であり、世間解であり、無上士・調御丈夫であり、天人師であり、仏陀であり、世尊である』と……(中略)……
‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgato…pe…
「諸友よ、実に沙門ゴータマは三十二相の偉大なる人の相を備えています……(中略)……
‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo ehisvāgatavādī sakhilo sammodako abbhākuṭiko uttānamukho pubbabhāsī…pe…
「諸友よ、実に沙門ゴータマは来訪者を歓迎し、愛想がよく、和やかで、眉をひそめることなく、晴れやかな顔をし、自ら先に語りかけます……(中略)……
‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo catunnaṃ parisānaṃ sakkato garukato mānito pūjito apacito…pe…
「諸友よ、実に沙門ゴータマは四衆(比丘・比丘尼・優婆塞・優婆夷)から敬われ、重んじられ、尊崇され、供養され、尊ばれています……(中略)……
‘‘Samaṇe khalu, bho, gotame bahū devā ca manussā ca abhippasannā…pe…
「諸友よ、実に多くの神々と人間たちが沙門ゴータマに篤く信服しています……(中略)……
‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo yasmiṃ gāme vā nigame vā paṭivasati, na tasmiṃ gāme vā nigame vā amanussā manusse viheṭhenti…pe…
「諸友よ、実に沙門ゴータマが留まる村や町においては、非人たちが人間たちを苦しめることがありません……(中略)……
‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo saṅghī gaṇī gaṇācariyo puthutitthakarānaṃ aggamakkhāyati. Yathā kho pana, bho, etesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ yathā vā tathā vā yaso samudāgacchati, na hevaṃ samaṇassa gotamassa yaso samudāgato. Atha kho anuttarāya vijjācaraṇasampadāya samaṇassa gotamassa yaso samudāgato…pe…
「諸友よ、実に沙門ゴータマは教団の主であり、会衆の長であり、会衆の師であり、あまたの外道師たちの中で最高であると称されています。諸友よ、世の沙門・バラモンたちには、どうにかこうにか名声が集まることもありますが、沙門ゴータマの名声はそのようにして集まったのではありません。実に、無上の明行具足(智慧と徳行の成就)によって、沙門ゴータマの名声は集まったのです……(中略)……
‘‘Samaṇaṃ khalu, bho, gotamaṃ rājā māgadho seniyo bimbisāro saputto sabhariyo sapariso sāmacco pāṇehi saraṇaṃ gato…pe…
「諸友よ、実にマガダ国のセーニヤ・ビンビサーラ王は、その妻子、従者、臣下たちとともに生涯をかけて沙門ゴータマに帰依しました……(中略)……
‘‘Samaṇaṃ khalu, bho, gotamaṃ rājā pasenadi kosalo saputto sabhariyo sapariso sāmacco pāṇehi saraṇaṃ gato…pe…
「諸友よ、実にコーサラ国のパセーナディ王は、その妻子、従者、臣下たちとともに生涯をかけて沙門ゴータマに帰依しました……(中略)……
‘‘Samaṇaṃ khalu, bho, gotamaṃ brāhmaṇo pokkharasāti saputto sabhariyo sapariso sāmacco pāṇehi saraṇaṃ gato…pe…
「諸友よ、実にバラモンのポッカラサーティは、その妻子、従者、臣下たちとともに生涯をかけて沙門ゴータマに帰依しました……(中略)……
‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa sakkato garukato mānito pūjito apacito…pe…
「諸友よ、実に沙門ゴータマはマガダ国のセーニヤ・ビンビサーラ王から敬われ、重んじられ、尊崇され、供養され、尊ばれています……(中略)……
‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo rañño pasenadissa kosalassa sakkato garukato mānito pūjito apacito…pe…
「諸友よ、実に沙門ゴータマはコーサラ国のパセーナディ王から敬われ、重んじられ、尊崇され、供養され、尊ばれています……(中略)……
‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo brāhmaṇassa pokkharasātissa sakkato garukato mānito pūjito apacito…pe…
「諸友よ、実に沙門ゴータマはバラモンのポッカラサーティから敬われ、重んじられ、尊崇され、供養され、尊ばれています……(中略)……
‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo campaṃ anuppatto, campāyaṃ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre. Ye kho pana, bho, keci samaṇā vā brāhmaṇā vā amhākaṃ gāmakhettaṃ āgacchanti atithī no te honti. Atithī kho panamhehi sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā apacetabbā. Yampi, bho, samaṇo gotamo campaṃ anuppatto campāyaṃ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre, atithimhākaṃ samaṇo gotamo; atithi kho panamhehi sakkātabbo garukātabbo mānetabbo pūjetabbo apacetabbo. Imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ. Atha kho mayameva arahāma taṃ bhavantaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ. Ettake kho ahaṃ, bho, tassa bhoto gotamassa vaṇṇe pariyāpuṇāmi, no ca kho so bhavaṃ gotamo ettakavaṇṇo. Aparimāṇavaṇṇo hi so bhavaṃ gotamo’’ti.
「諸友よ、実に沙門ゴータマはチャンパーに到着し、チャンパーのガッガラ池の畔に滞在されています。諸友よ、どのような沙門やバラモンであれ、私たちの村の領域に来られた者は皆、私たちの客人となります。そして客人は、敬われ、重んじられ、尊崇され、供養され、尊ばれるべきものです。諸友よ、沙門ゴータマがチャンパーに到着し、ガッガラ池の畔に滞在されているということは、沙門ゴータマは私たちの客人なのです。そして客人は、敬われ、重んじられ、尊崇され、供養され、尊ばれるべきものです。この点においても、あの尊者ゴータマが私たちに会うために赴くのはふさわしくありません。むしろ、私たちこそがあの尊者ゴータマに会うために赴くのがふさわしいのです。諸友よ、私が把握している尊者ゴータマの称賛すべき徳はこれほどですが、あの尊者ゴータマの徳はこれにとどまりません。実に、あの尊者ゴータマの徳は無量なのです」と。
305. Evaṃ vutte, te brāhmaṇā soṇadaṇḍaṃ brāhmaṇaṃ etadavocuṃ – ‘‘yathā kho bhavaṃ soṇadaṇḍo samaṇassa gotamassa vaṇṇe bhāsati ito cepi so bhavaṃ gotamo yojanasate viharati, alameva saddhena kulaputtena dassanāya upasaṅkamituṃ api puṭosenā’’ti. ‘‘Tena hi, bho, sabbeva mayaṃ samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissāmā’’ti.
305. このように言われたとき、それらのバラモンたちはバラモンのソナダンダにこう言った。「尊者ソナダンダが沙門ゴータマの徳をそのように讃えられるのですから、たとえあの尊者ゴータマがここから百由旬離れたところにおられようとも、信仰ある良家の男子ならば、背負い袋を持ってでも会いに行くに値します」「それならば、諸友よ、皆で沙門ゴータマに会うために赴きましょう」と。
Soṇadaṇḍaparivitakko
ソナダンダの思索
306. Atha kho soṇadaṇḍo brāhmaṇo mahatā brāhmaṇagaṇena saddhiṃ yena gaggarā pokkharaṇī tenupasaṅkami. Atha kho soṇadaṇḍassa brāhmaṇassa tirovanasaṇḍagatassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘ahañceva kho pana samaṇaṃ gotamaṃ pañhaṃ puccheyyaṃ; tatra ce maṃ samaṇo gotamo evaṃ vadeyya – ‘na kho esa, brāhmaṇa, pañho evaṃ pucchitabbo, evaṃ nāmesa, brāhmaṇa, pañho pucchitabbo’ti, tena maṃ ayaṃ parisā paribhaveyya – ‘bālo soṇadaṇḍo brāhmaṇo abyatto, nāsakkhi samaṇaṃ gotamaṃ yoniso pañhaṃ pucchitu’nti. Yaṃ kho panāyaṃ parisā paribhaveyya, yasopi tassa hāyetha. Yassa kho pana yaso hāyetha, bhogāpi tassa hāyeyyuṃ. Yasoladdhā kho panamhākaṃ bhogā. Mamañceva kho pana samaṇo gotamo pañhaṃ puccheyya, tassa cāhaṃ pañhassa veyyākaraṇena cittaṃ na ārādheyyaṃ; tatra ce maṃ samaṇo gotamo evaṃ vadeyya – ‘na kho esa, brāhmaṇa, pañho evaṃ byākātabbo, evaṃ nāmesa, brāhmaṇa, pañho byākātabbo’ti, tena maṃ ayaṃ parisā paribhaveyya – ‘bālo soṇadaṇḍo brāhmaṇo abyatto, nāsakkhi samaṇassa gotamassa pañhassa veyyākaraṇena cittaṃ ārādhetu’nti. Yaṃ kho panāyaṃ parisā paribhaveyya, yasopi tassa hāyetha. Yassa kho pana yaso hāyetha, bhogāpi tassa hāyeyyuṃ. Yasoladdhā kho panamhākaṃ bhogā. Ahañceva kho pana evaṃ samīpagato samāno adisvāva samaṇaṃ gotamaṃ nivatteyyaṃ, tena maṃ ayaṃ parisā paribhaveyya – ‘bālo soṇadaṇḍo brāhmaṇo abyatto mānathaddho bhīto ca, no visahati samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ, kathañhi nāma evaṃ samīpagato samāno adisvā samaṇaṃ gotamaṃ nivattissatī’ti. Yaṃ kho panāyaṃ parisā paribhaveyya, yasopi tassa hāyetha. Yassa kho pana yaso hāyetha, bhogāpi tassa hāyeyyuṃ, yasoladdhā kho panamhākaṃ bhogā’’ti.
306. そこでバラモンのソナダンダは、大勢のバラモンの会衆とともにガッガラ池へと向かった。そのとき、林の茂みに入ったバラモンのソナダンダの心に、このような思い浮かびが生じた。「もし私が沙門ゴータマに問いを尋ね、そこで沙門ゴータマが私に『バラモンよ、その問いはそのように尋ねるべきではありません。バラモンよ、その問いはこのように尋ねるべきです』と言ったならば、この会衆は私を『バラモンのソナダンダは愚かで、無知だ。沙門ゴータマに筋道の通った質問をすることさえできなかった』と軽蔑するだろう。この会衆が軽蔑する者は、その名声も衰えるだろう。名声が衰える者は、その財産も衰えるだろう。私たちの財産は名声によって得られたものなのだ。また、もし沙門ゴータマが私に問いを尋ね、私がその問いへの回答によって彼の心を満足させられなかった場合、そこで沙門ゴータマが私に『バラモンよ、その問いはそのように答えるべきではありません。バラモンよ、その問いはこのように答えるべきです』と言ったならば、この会衆は私を『バラモンのソナダンダは愚かで、無知だ。問いへの回答によって沙門ゴータマの心を満足させることができなかった』と軽蔑するだろう。この会衆が軽蔑する者は、その名声も衰えるだろう。名声が衰える者は、その財産も衰えるだろう。私たちの財産は名声によって得られたものなのだ。また、もし私がこのように近くまで来ておきながら沙門ゴータマに会わずに引き返したならば、この会衆は私を『バラモンのソナダンダは愚かで、無知で、傲慢で、恐れをなし、沙門ゴータマに会う勇気がない。このように近くまで来ながら、沙門ゴータマに会わずに引き返すとは何事か』と軽蔑するだろう。この会衆が軽蔑する者は、その名声も衰えるだろう。名声が衰える者は、その財産も衰えるだろう。私たちの財産は名声によって得られたものなのだ」と。
307. Atha kho soṇadaṇḍo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Campeyyakāpi kho brāhmaṇagahapatikā appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu; appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu; sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu; appekacce yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu; appekacce nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu; appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu.
307. そこでバラモンのソナダンダは世尊の御許へと赴き、近づいて世尊と挨拶を交わした。歓迎と記憶にとどむべき挨拶を交わした後、一方に座った。またチャンパーのバラモンや資産家たちも、ある者は世尊に礼拝して一方に座り、ある者は世尊と挨拶を交わし、歓迎と記憶にとどむべき挨拶を交わした後に一方に座り、ある者は世尊に向かって合掌して一方に座り、ある者は名と家柄を告げて一方に座り、ある者は沈黙したまま一方に座った。
308. Tatrapi sudaṃ soṇadaṇḍo brāhmaṇo etadeva bahulamanuvitakkento nisinno hoti – ‘‘ahañceva kho pana samaṇaṃ gotamaṃ pañhaṃ puccheyyaṃ; tatra ce maṃ samaṇo gotamo evaṃ vadeyya – ‘na kho esa, brāhmaṇa, pañho evaṃ pucchitabbo, evaṃ nāmesa, brāhmaṇa, pañho pucchitabbo’ti, tena maṃ ayaṃ parisā paribhaveyya – ‘bālo soṇadaṇḍo brāhmaṇo abyatto, nāsakkhi samaṇaṃ gotamaṃ yoniso pañhaṃ pucchitu’nti. Yaṃ kho panāyaṃ parisā paribhaveyya, yasopi tassa hāyetha. Yassa kho pana yaso hāyetha, bhogāpi tassa hāyeyyuṃ. Yasoladdhā kho panamhākaṃ bhogā. Mamañceva kho pana samaṇo gotamo pañhaṃ puccheyya, tassa cāhaṃ pañhassa veyyākaraṇena cittaṃ na ārādheyyaṃ; tatra ce maṃ samaṇo gotamo evaṃ vadeyya – ‘na kho esa, brāhmaṇa, pañho evaṃ byākātabbo, evaṃ nāmesa, brāhmaṇa, pañho byākātabbo’ti, tena maṃ ayaṃ parisā paribhaveyya – ‘bālo soṇadaṇḍo brāhmaṇo abyatto, nāsakkhi samaṇassa gotamassa pañhassa veyyākaraṇena cittaṃ ārādhetu’nti. Yaṃ kho panāyaṃ parisā paribhaveyya, yasopi tassa hāyetha. Yassa kho pana yaso hāyetha, bhogāpi tassa hāyeyyuṃ. Yasoladdhā kho panamhākaṃ bhogā. Aho vata maṃ samaṇo gotamo sake ācariyake tevijjake pañhaṃ puccheyya, addhā vatassāhaṃ cittaṃ ārādheyyaṃ pañhassa veyyākaraṇenā’’ti.
308. そこでもまた、バラモンのソナダンダは座りながら、しきりにこのように思索していた。「もし私が沙門ゴータマに問いを尋ね、そこで沙門ゴータマが私に『バラモンよ、その問いはそのように尋ねるべきではありません。バラモンよ、その問いはこのように尋ねるべきです』と言ったならば、この会衆は私を『バラモンのソナダンダは愚かで、無知だ。沙門ゴータマに筋道の通った質問をすることさえできなかった』と軽蔑するだろう。この会衆が軽蔑する者は、その名声も衰えるだろう。名声が衰える者は、その財産も衰えるだろう。私たちの財産は名声によって得られたものなのだ。また、もし沙門ゴータマが私に問いを尋ね、私がその問いへの回答によって彼の心を満足させられなかった場合、そこで沙門ゴータマが私に『バラモンよ、その問いはそのように答えるべきではありません。バラモンよ、その問いはこのように答えるべきです』と言ったならば、この会衆は私を『バラモンのソナダンダは愚かで、無知だ。問いへの回答によって沙門ゴータマの心を満足させることができなかった』と軽蔑するだろう。この会衆が軽蔑する者は、その名声も衰えるだろう。名声が衰える者は、その財産も衰えるだろう。私たちの財産は名声によって得られたものなのだ。ああ、願わくは沙門ゴータマが私自身の師匠伝来の三ヴェーダに関する問いを私に尋ねてくれますように。そうすれば、私は問いへの回答によって必ずや彼の心を満足させることができるのだが」と。
Brāhmaṇapaññatti
バラモンの規定
309. Atha kho bhagavato soṇadaṇḍassa brāhmaṇassa cetasā cetoparivitakkamaññāya etadahosi – ‘‘vihaññati kho ayaṃ soṇadaṇḍo brāhmaṇo sakena cittena. Yaṃnūnāhaṃ soṇadaṇḍaṃ brāhmaṇaṃ sake ācariyake tevijjake pañhaṃ puccheyya’’nti. Atha kho bhagavā soṇadaṇḍaṃ brāhmaṇaṃ etadavoca – ‘‘katihi pana, brāhmaṇa, aṅgehi samannāgataṃ brāhmaṇā brāhmaṇaṃ paññapenti; ‘brāhmaṇosmī’ti ca vadamāno sammā vadeyya, na ca pana musāvādaṃ āpajjeyyā’’ti?
309. そのとき世尊は、心によってバラモン・ソナダンダの心の中の思索を知り、こう思われた。「このバラモンのソナダンダは自らの心に苦悶している。いっそのこと、私はバラモンのソナダンダに、彼自身の師匠伝来の三ヴェーダに関する問いを尋ねよう」。そこで世尊はバラモンのソナダンダにこう言われた。「バラモンよ、バラモンたちはいかなる条件を備えた者をバラモンとして規定するのか。また『私はバラモンである』と語る者が正しく語り、虚言の罪に陥らないためには、いかなる条件が必要なのか」と。
310. Atha kho soṇadaṇḍassa brāhmaṇassa etadahosi – ‘‘yaṃ vata no ahosi icchitaṃ, yaṃ ākaṅkhitaṃ, yaṃ adhippetaṃ, yaṃ abhipatthitaṃ – ‘aho vata maṃ samaṇo gotamo sake ācariyake tevijjake pañhaṃ puccheyya, addhā vatassāhaṃ cittaṃ ārādheyyaṃ pañhassa veyyākaraṇenā’ti, tatra maṃ samaṇo gotamo sake ācariyake tevijjake pañhaṃ pucchati. Addhā vatassāhaṃ cittaṃ ārādhessāmi pañhassa veyyākaraṇenā’’ti.
310. そのとき、バラモンのソナダンダはこう思った。「実に、私たちが望み、願い、意図し、祈っていたこと――『ああ、願わくは沙門ゴータマが私自身の師匠伝来の三ヴェーダに関する問いを尋ねてくれますように。そうすれば、私は問いへの回答によって必ずや彼の心を満足させることができるのだが』ということ――まさにその師匠伝来の三ヴェーダに関する問いを、沙門ゴータマが私に尋ねてくださった。私は問いへの回答によって、必ずや彼の心を満足させてみせよう」と。
311. Atha kho soṇadaṇḍo brāhmaṇo abbhunnāmetvā kāyaṃ anuviloketvā parisaṃ bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘pañcahi, bho gotama, aṅgehi samannāgataṃ brāhmaṇā brāhmaṇaṃ paññapenti; ‘brāhmaṇosmī’ti ca vadamāno sammā vadeyya, na ca pana musāvādaṃ āpajjeyya. Katamehi pañcahi? Idha, bho gotama, brāhmaṇo ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca, saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena; ajjhāyako hoti mantadharo tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo; abhirūpo hoti dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato brahmavaṇṇī brahmavacchasī akhuddāvakāso dassanāya; sīlavā hoti vuddhasīlī vuddhasīlena samannāgato; paṇḍito ca hoti medhāvī paṭhamo vā dutiyo vā sujaṃ paggaṇhantānaṃ. Imehi kho, bho gotama, pañcahi aṅgehi samannāgataṃ brāhmaṇā brāhmaṇaṃ paññapenti; ‘brāhmaṇosmī’ti ca vadamāno sammā vadeyya, na ca pana musāvādaṃ āpajjeyyā’’ti.
311. そこでバラモンのソナダンダは身を起こし、会衆を見渡し、世尊にこう言った。「尊者ゴータマよ、バラモンたちは五つの条件を備えた者をバラモンとして規定します。そして『私はバラモンである』と語る者が正しく語り、虚言の罪に陥らないための条件です。その五つとは何か。尊者ゴータマよ、ここに、バラモンは母方からも父方からも良き家柄の生まれであり、七代前の祖父母の代に至るまで清浄な血統であり、家柄の点で非難されることも瑕疵を指摘されることもありません。読誦者であり、マントラを保持し、語彙集・儀軌・音韻学・第五の歴史伝説を含む三ヴェーダを究め、詩脚に通じ、文法学者であり、順世派の学説や偉大なる人の相に通暁しています。眉目秀麗で、見目麗しく、端正であり、最上の美貌を備え、梵天のごとき容姿と梵天のごとき威容を持ち、その姿にはいささかの欠点もありません。戒律を保ち、長幼の徳ある戒を持ち、増大した戒徳を備えています。賢明で、聡明であり、献酌器を捧げ持つ者たちの中で第一あるいは第二に位置しています。尊者ゴータマよ、これら五つの条件を備えた者を、バラモンたちはバラモンとして規定します。そして『私はバラモンである』と語る者が正しく語り、虚言の罪に陥らないのです」と。
‘‘Imesaṃ pana, brāhmaṇa, pañcannaṃ aṅgānaṃ sakkā ekaṃ aṅgaṃ ṭhapayitvā catūhaṅgehi samannāgataṃ brāhmaṇā brāhmaṇaṃ paññapetuṃ; ‘brāhmaṇosmī’ti ca vadamāno sammā vadeyya, na ca pana musāvādaṃ āpajjeyyā’’ti? ‘‘Sakkā, bho gotama. Imesañhi, bho gotama, pañcannaṃ aṅgānaṃ vaṇṇaṃ ṭhapayāma. Kiñhi vaṇṇo karissati? Yato kho, bho gotama, brāhmaṇo ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena; ajjhāyako ca hoti mantadharo ca tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo; sīlavā ca hoti vuddhasīlī vuddhasīlena samannāgato; paṇḍito ca hoti medhāvī paṭhamo vā dutiyo vā sujaṃ paggaṇhantānaṃ. Imehi kho bho gotama catūhaṅgehi samannāgataṃ brāhmaṇā brāhmaṇaṃ paññapenti; ‘brāhmaṇosmī’ti ca vadamāno sammā vadeyya, na ca pana musāvādaṃ āpajjeyyā’’ti.
「バラモンよ、これら五つの条件のうち、一つの条件を除いて、四つの条件を備えた者をバラモンとして規定することは可能でしょうか。そして『私はバラモンである』と語る者が正しく語り、虚言の罪に陥らないということはあり得ますか」「尊者ゴータマよ、可能です。これら五つの条件のうち、容姿を除きましょう。容姿に何ができましょうか。尊者ゴータマよ、バラモンが母方からも父方からも良き家柄の生まれであり、七代前の祖父母の代に至るまで清浄な血統であり、家柄の点で非難されることも瑕疵を指摘されることもなく、読誦者であり、マントラを保持し、三ヴェーダを究め、順世派の学説や偉大なる人の相に通暁し、戒律を保ち、増大した戒徳を備え、賢明で、聡明であり、献酌器を捧げ持つ者たちの中で第一あるいは第二であるならば、尊者ゴータマよ、これら四つの条件を備えた者を、バラモンたちはバラモンとして規定します。そして『私はバラモンである』と語る者が正しく語り、虚言の罪に陥らないのです」と。
312. ‘‘Imesaṃ pana, brāhmaṇa, catunnaṃ aṅgānaṃ sakkā ekaṃ aṅgaṃ ṭhapayitvā tīhaṅgehi samannāgataṃ brāhmaṇā brāhmaṇaṃ paññapetuṃ; ‘brāhmaṇosmī’ti ca vadamāno sammā vadeyya, na ca pana musāvādaṃ āpajjeyyā’’ti? ‘‘Sakkā, bho gotama. Imesañhi, bho gotama, catunnaṃ aṅgānaṃ mante ṭhapayāma. Kiñhi mantā karissanti? Yato kho, bho gotama, brāhmaṇo ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena; sīlavā ca hoti vuddhasīlī vuddhasīlena samannāgato; paṇḍito ca hoti medhāvī paṭhamo vā dutiyo vā sujaṃ paggaṇhantānaṃ. Imehi kho, bho gotama, tīhaṅgehi samannāgataṃ brāhmaṇā brāhmaṇaṃ paññapenti; ‘brāhmaṇosmī’ti ca vadamāno sammā vadeyya, na ca pana musāvādaṃ āpajjeyyā’’ti.
312. 「バラモンよ、これら四つの条件のうち、一つの条件を除いて、三つの条件を備えた者をバラモンとして規定することは可能でしょうか。そして『私はバラモンである』と語る者が正しく語り、虚言の罪に陥らないということはあり得ますか」「尊者ゴータマよ、可能です。これら四つの条件のうち、マントラ(学識)を除きましょう。マントラに何ができましょうか。尊者ゴータマよ、バラモンが母方からも父方からも良き家柄の生まれであり、七代前の祖父母の代に至るまで清浄な血統であり、家柄の点で非難されることも瑕疵を指摘されることもなく、戒律を保ち、増大した戒徳を備え、賢明で、聡明であり、献酌器を捧げ持つ者たちの中で第一あるいは第二であるならば、尊者ゴータマよ、これら三つの条件を備えた者を、バラモンたちはバラモンとして規定します。そして『私はバラモンである』と語る者が正しく語り、虚言の罪に陥らないのです」と。
‘‘Imesaṃ pana, brāhmaṇa, tiṇṇaṃ aṅgānaṃ sakkā ekaṃ aṅgaṃ ṭhapayitvā dvīhaṅgehi samannāgataṃ brāhmaṇā brāhmaṇaṃ paññapetuṃ; ‘brāhmaṇosmī’ti ca vadamāno sammā vadeyya, na ca pana musāvādaṃ āpajjeyyā’’ti? ‘‘Sakkā, bho gotama. Imesañhi, bho gotama, tiṇṇaṃ aṅgānaṃ jātiṃ ṭhapayāma. Kiñhi jāti karissati? Yato kho, bho gotama, brāhmaṇo sīlavā hoti vuddhasīlī vuddhasīlena samannāgato; paṇḍito ca hoti medhāvī paṭhamo vā dutiyo vā sujaṃ paggaṇhantānaṃ. Imehi kho, bho gotama, dvīhaṅgehi samannāgataṃ brāhmaṇā brāhmaṇaṃ paññapenti; ‘brāhmaṇosmī’ti ca vadamāno sammā vadeyya, na ca pana musāvādaṃ āpajjeyyā’’ti.
「バラモンよ、これら三つの条件のうち、一つの条件を除いて、二つの条件を備えた者をバラモンとして規定することは可能でしょうか。そして『私はバラモンである』と語る者が正しく語り、虚言の罪に陥らないということはあり得ますか」「尊者ゴータマよ、可能です。これら三つの条件のうち、生まれ(家柄)を除きましょう。生まれに何ができましょうか。尊者ゴータマよ、バラモンが戒律を保ち、増大した戒徳を備え、賢明で、聡明であり、献酌器を捧げ持つ者たちの中で第一あるいは第二であるならば、尊者ゴータマよ、これら二つの条件を備えた者を、バラモンたちはバラモンとして規定します。そして『私はバラモンである』と語る者が正しく語り、虚言の罪に陥らないのです」と。
313. Evaṃ vutte, te brāhmaṇā soṇadaṇḍaṃ brāhmaṇaṃ etadavocuṃ – ‘‘mā bhavaṃ soṇadaṇḍo evaṃ avaca, mā bhavaṃ soṇadaṇḍo evaṃ avaca. Apavadateva bhavaṃ soṇadaṇḍo vaṇṇaṃ, apavadati mante, apavadati jātiṃ ekaṃsena. Bhavaṃ soṇadaṇḍo samaṇasseva gotamassa vādaṃ anupakkhandatī’’ti.
313. このように言われたとき、それらのバラモンたちはバラモンのソナダンダにこう言った。「尊者ソナダンダよ、そのようにおっしゃらないでください。尊者ソナダンダよ、そのようにおっしゃらないでください。尊者ソナダンダは容姿を否定し、マントラを否定し、ついに生まれまでも否定してしまわれました。尊者ソナダンダは、まさに沙門ゴータマの説に追従してしまっているではありませんか」と。
314. Atha kho bhagavā te brāhmaṇe etadavoca – ‘‘sace kho tumhākaṃ brāhmaṇānaṃ evaṃ hoti – ‘appassuto ca soṇadaṇḍo brāhmaṇo, akalyāṇavākkaraṇo ca soṇadaṇḍo brāhmaṇo, duppañño ca soṇadaṇḍo brāhmaṇo, na ca pahoti soṇadaṇḍo brāhmaṇo samaṇena gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetu’nti, tiṭṭhatu soṇadaṇḍo brāhmaṇo, tumhe mayā saddhiṃ mantavho asmiṃ vacane. Sace pana tumhākaṃ brāhmaṇānaṃ evaṃ hoti – ‘bahussuto ca soṇadaṇḍo brāhmaṇo, kalyāṇavākkaraṇo ca soṇadaṇḍo brāhmaṇo, paṇḍito ca soṇadaṇḍo brāhmaṇo, pahoti ca soṇadaṇḍo brāhmaṇo samaṇena gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetu’nti, tiṭṭhatha tumhe, soṇadaṇḍo brāhmaṇo mayā saddhiṃ paṭimantetū’’ti.
314. そのとき世尊は、それらのバラモンたちにこう言われた。「バラモンたちよ、もしあなた方が『バラモンのソナダンダは寡聞であり、弁舌に拙く、智慧に乏しく、この議論において沙門ゴータマと対論する力量がない』と思うのであれば、バラモンのソナダンダは控えて、あなた方がこの議論について私と語り合いなさい。しかし、もしあなた方が『バラモンのソナダンダは博学多聞であり、弁舌に優れ、賢明であり、この議論において沙門ゴータマと対論する力量がある』と思うのであれば、あなた方は控えて、バラモンのソナダンダに私と対論させなさい」と。
315. Evaṃ vutte, soṇadaṇḍo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘tiṭṭhatu bhavaṃ gotamo, tuṇhī bhavaṃ gotamo hotu, ahameva tesaṃ sahadhammena paṭivacanaṃ karissāmī’’ti. Atha kho soṇadaṇḍo brāhmaṇo te brāhmaṇe etadavoca – ‘‘mā bhavanto evaṃ avacuttha, mā bhavanto evaṃ avacuttha – ‘apavadateva bhavaṃ soṇadaṇḍo vaṇṇaṃ, apavadati mante, apavadati jātiṃ ekaṃsena. Bhavaṃ soṇadaṇḍo samaṇasseva gotamassa vādaṃ anupakkhandatī’ti. Nāhaṃ, bho, apavadāmi vaṇṇaṃ vā mante vā jātiṃ vā’’ti.
315. このように言われたとき、バラモンのソナダンダは世尊にこう申し上げた。「尊者ゴータマはそのまま黙っておいてください。私自身が彼らに道理に従って答弁いたしましょう」。そこでバラモンのソナダンダはそれらのバラモンたちにこう言った。「諸友よ、そのように言わないでください。『尊者ソナダンダは容姿を否定し、マントラを否定し、ついに生まれまでも否定してしまわれた。尊者ソナダンダは沙門ゴータマの説に追従している』などと言わないでください。諸友よ、私は容姿やマントラや生まれを否定しているのではありません」と。
316. Tena kho pana samayena soṇadaṇḍassa brāhmaṇassa bhāgineyyo aṅgako nāma māṇavako tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti. Atha kho soṇadaṇḍo brāhmaṇo te brāhmaṇe etadavoca – ‘‘passanti no bhonto imaṃ aṅgakaṃ māṇavakaṃ amhākaṃ bhāgineyya’’nti? ‘‘Evaṃ, bho’’. ‘‘Aṅgako kho, bho, māṇavako abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato brahmavaṇṇī brahmavacchasī akhuddāvakāso dassanāya, nāssa imissaṃ parisāyaṃ samasamo atthi vaṇṇena ṭhapetvā samaṇaṃ gotamaṃ. Aṅgako kho māṇavako ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo. Ahamassa mante vācetā. Aṅgako kho māṇavako ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Ahamassa mātāpitaro jānāmi. Aṅgako kho māṇavako pāṇampi haneyya, adinnampi ādiyeyya, paradārampi gaccheyya, musāvādampi bhaṇeyya, majjampi piveyya, ettha dāni, bho, kiṃ vaṇṇo karissati, kiṃ mantā, kiṃ jāti? Yato kho, bho, brāhmaṇo sīlavā ca hoti vuddhasīlī vuddhasīlena samannāgato, paṇḍito ca hoti medhāvī paṭhamo vā dutiyo vā sujaṃ paggaṇhantānaṃ. Imehi kho, bho, dvīhaṅgehi samannāgataṃ brāhmaṇā brāhmaṇaṃ paññapenti; ‘brāhmaṇosmī’ti ca vadamāno sammā vadeyya, na ca pana musāvādaṃ āpajjeyyā’’ti.
316. そのとき、バラモン・ソナダンダの甥であるアンガカという青年学徒がその会衆の中に座っていた。そこでバラモンのソナダンダはそれらのバラモンたちにこう言った。「諸友よ、あなた方は私たちの甥であるこのアンガカ青年をご存じですか」「はい、存じております」「諸友よ、アンガカ青年は眉目秀麗で、見目麗しく、端正であり、最上の美貌を備え、梵天のごとき容姿と梵天のごとき威容を持ち、その姿にはいささかの欠点もありません。沙門ゴータマを除けば、この会衆の中で彼ほどの容姿の持ち主はいません。またアンガカ青年は読誦者であり、マントラを保持し、三ヴェーダを究め、順世派の学説や偉大なる人の相に通暁しています。私が彼にマントラを教えたのです。アンガカ青年は母方からも父方からも良き家柄の生まれであり、七代前の祖父母の代に至るまで清浄な血統であり、家柄の点で非難されることも瑕疵を指摘されることもありません。私は彼の両親を知っています。しかし、もしアンガカ青年が生き物を殺し、与えられていないものを奪い、不倫を犯し、嘘をつき、酒を飲むならば、諸友よ、そのとき容姿に何ができましょうか、マントラに何ができましょうか、生まれに何ができましょうか。実に、諸友よ、バラモンが戒律を保ち、増大した戒徳を備え、賢明で、聡明であり、献酌器を捧げ持つ者たちの中で第一あるいは第二であるときにこそ、諸友よ、これら二つの条件を備えた者を、バラモンたちはバラモンとして規定するのです。そして『私はバラモンである』と語る者が正しく語り、虚言の罪に陥らないのです」と。
Sīlapaññākathā
戒と智慧の説示
317. ‘‘Imesaṃ pana, brāhmaṇa, dvinnaṃ aṅgānaṃ sakkā ekaṃ aṅgaṃ ṭhapayitvā ekena aṅgena samannāgataṃ brāhmaṇā brāhmaṇaṃ paññapetuṃ; ‘brāhmaṇosmī’ti ca vadamāno sammā vadeyya, na ca pana musāvādaṃ āpajjeyyā’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama. Sīlaparidhotā hi, bho gotama, paññā; paññāparidhotaṃ sīlaṃ. Yattha sīlaṃ tattha paññā, yattha paññā tattha sīlaṃ. Sīlavato paññā, paññavato sīlaṃ. Sīlapaññāṇañca pana lokasmiṃ aggamakkhāyati. Seyyathāpi, bho gotama, hatthena vā hatthaṃ dhoveyya, pādena vā pādaṃ dhoveyya; evameva kho, bho gotama, sīlaparidhotā paññā, paññāparidhotaṃ sīlaṃ. Yattha sīlaṃ tattha paññā, yattha paññā tattha sīlaṃ. Sīlavato paññā, paññavato sīlaṃ. Sīlapaññāṇañca pana lokasmiṃ aggamakkhāyatī’’ti. ‘‘Evametaṃ, brāhmaṇa, evametaṃ, brāhmaṇa, sīlaparidhotā hi, brāhmaṇa, paññā, paññāparidhotaṃ sīlaṃ. Yattha sīlaṃ tattha paññā, yattha paññā tattha sīlaṃ. Sīlavato paññā, paññavato sīlaṃ. Sīlapaññāṇañca pana lokasmiṃ aggamakkhāyati. Seyyathāpi, brāhmaṇa, hatthena vā hatthaṃ dhoveyya, pādena vā pādaṃ dhoveyya; evameva kho, brāhmaṇa, sīlaparidhotā paññā, paññāparidhotaṃ sīlaṃ. Yattha sīlaṃ tattha paññā, yattha paññā tattha sīlaṃ. Sīlavato paññā, paññavato sīlaṃ. Sīlapaññāṇañca pana lokasmiṃ aggamakkhāyati.
317. 「バラモンよ、これら二つの条件のうち、一つの条件を除いて、一つの条件のみを備えた者をバラモンとして規定することは可能でしょうか。そして『私はバラモンである』と語る者が正しく語り、虚言の罪に陥らないということはあり得ますか」「尊者ゴータマよ、それはあり得ません。尊者ゴータマよ、実に智慧は戒によって清められ、戒は智慧によって清められます。戒のあるところに智慧があり、智慧のあるところに戒があります。戒ある者に智慧があり、智慧ある者に戒があります。そして戒と智慧こそが世において最上と称されるのです。尊者ゴータマよ、あたかも手によって手を洗い、足によって足を洗うようなものです。尊者ゴータマよ、そのように実に、智慧は戒によって清められ、戒は智慧によって清められます。戒のあるところに智慧があり、智慧のあるところに戒があります。戒ある者に智慧があり、智慧ある者に戒があります。そして戒と智慧こそが世において最上と称されるのです」「バラモンよ、その通りです。バラモンよ、その通りです。実に智慧は戒によって清められ、戒は智慧によって清められます。戒のあるところに智慧があり、智慧のあるところに戒があります。戒ある者に智慧があり、智慧ある者に戒があります。そして戒と智慧こそが世において最上と称されるのです。バラモンよ、あたかも手によって手を洗い、足によって足を洗うようなものです。バラモンよ、そのように実に、智慧は戒によって清められ、戒は智慧によって清められます。戒のあるところに智慧があり、智慧のあるところに戒があります。戒ある者に智慧があり、智慧ある者に戒があります。そして戒と智慧こそが世において最上と称されるのです。
318. ‘‘Katamaṃ pana taṃ, brāhmaṇa, sīlaṃ? Katamā sā paññā’’ti? ‘‘Ettakaparamāva mayaṃ, bho gotama, etasmiṃ atthe. Sādhu vata bhavantaṃyeva gotamaṃ paṭibhātu etassa bhāsitassa attho’’ti. ‘‘Tena hi, brāhmaṇa, suṇohi; sādhukaṃ manasikarohi; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho soṇadaṇḍo brāhmaṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca – ‘‘idha, brāhmaṇa, tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho…pe… (yathā 190-212 anucchedesu tathā vitthāretabbaṃ). Evaṃ kho, brāhmaṇa, bhikkhu sīlasampanno hoti. Idaṃ kho taṃ, brāhmaṇa, sīlaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati…pe… ñāṇadassanāya cittaṃ abhinīharati, abhininnāmeti. Idampissa hoti paññāya…pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānāti, idampissa hoti paññāya ayaṃ kho sā, brāhmaṇa, paññā’’ti.
318. 「ところで、バラモンよ、その戒とはいかなるものですか。その智慧とはいかなるものですか」「尊者ゴータマよ、私たちはこの意味においてはこれ以上のことを知りません。願わくは尊者ゴータマ自らが、この語られた言葉の意味を解き明かしてくださいますように」「それならば、バラモンよ、聞きなさい。よく心に留めなさい。語ることにしましょう」「はい、尊者よ」と、バラモンのソナダンダは世尊に答えた。世尊はこう言われた。「バラモンよ、ここに如来が世に出現します。阿羅漢であり、正等覚者であり……(中略:第190〜212節のように詳しく説かれるべきである)……バラモンよ、このようにして比丘は戒を具足した者となるのです。バラモンよ、これがまさにその戒です……(中略)……初禅に入って留まります……(中略)……第二禅……第三禅……第四禅に入って留まります……(中略)……知見のために心を向け、心を傾けます。これもまた彼の智慧によるものです……(中略)……『もはやこのような状態を繰り返すことはない』と知るのです。これもまた彼の智慧によるものです。バラモンよ、これこそがその智慧です」と。
Soṇadaṇḍaupāsakattapaṭivedanā
ソナダンダの在俗信者宣言
319. Evaṃ vutte, soṇadaṇḍo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama. Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gataṃ. Adhivāsetu ca me bhavaṃ gotamo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
319. このように言われたとき、バラモンのソナダンダは世尊にこう申し上げた。「素晴らしいことです、尊者ゴータマよ、素晴らしいことです、尊者ゴータマよ。尊者ゴータマよ、あたかも倒れたものを起こすように、覆われたものを露わにするように、道に迷った者に道を教えるように、暗闇の中に『目の澄んだ者たちが色を見るように』と燈火を掲げるように、尊者ゴータマは様々な方法で法を説き明かしてくださいました。私はかの尊者ゴータマと法と比丘僧伽に帰依いたします。尊者ゴータマは、私を今日より生涯にわたって帰依した在俗信者として受け入れてくださいますように。そして尊者ゴータマよ、明日の食事のために、比丘僧伽とともに私の供養をお受けください」。世尊は沈黙によってこれを受け入れられた。
320. Atha kho soṇadaṇḍo brāhmaṇo bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho soṇadaṇḍo brāhmaṇo tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi – ‘‘kālo, bho gotama, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena soṇadaṇḍassa brāhmaṇassa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho soṇadaṇḍo brāhmaṇo buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.
320. そこでバラモンのソナダンダは世尊の受諾を知り、座から立ち上がって世尊に礼拝し、右回りに回って退出した。そして夜が明けると、バラモンのソナダンダは自邸において美味なる各種の固形食・流動食を調理させ、世尊に時が来たことを告げさせた。「尊者ゴータマよ、時となりました。食事の用意が整いました」と。そこで世尊は、午前の時に下衣を着け、衣と鉢を持って比丘僧伽とともにバラモン・ソナダンダの屋敷へと赴かれた。到着すると、用意された座席に着かれた。そこでバラモンのソナダンダは、仏陀を筆頭とする比丘僧伽に、美味なる固形食・流動食を自らの手で親しく給仕し、満足するまで振る舞った。
321. Atha kho soṇadaṇḍo brāhmaṇo bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho soṇadaṇḍo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahañceva kho pana, bho gotama, parisagato samāno āsanā vuṭṭhahitvā bhavantaṃ gotamaṃ abhivādeyyaṃ, tena maṃ sā parisā paribhaveyya. Yaṃ kho pana sā parisā paribhaveyya, yasopi tassa hāyetha. Yassa kho pana yaso hāyetha, bhogāpi tassa hāyeyyuṃ. Yasoladdhā kho panamhākaṃ bhogā. Ahañceva kho pana, bho gotama, parisagato samāno añjaliṃ paggaṇheyyaṃ, āsanā me taṃ bhavaṃ gotamo paccuṭṭhānaṃ dhāretu. Ahañceva kho pana, bho gotama, parisagato samāno veṭhanaṃ omuñceyyaṃ, sirasā me taṃ bhavaṃ gotamo abhivādanaṃ dhāretu. Ahañceva kho pana, bho gotama, yānagato samāno yānā paccorohitvā bhavantaṃ gotamaṃ abhivādeyyaṃ, tena maṃ sā parisā paribhaveyya. Yaṃ kho pana sā parisā paribhaveyya, yasopi tassa hāyetha, yassa kho pana yaso hāyetha, bhogāpi tassa hāyeyyuṃ. Yasoladdhā kho panamhākaṃ bhogā. Ahañceva kho pana, bho gotama, yānagato samāno patodalaṭṭhiṃ abbhunnāmeyyaṃ, yānā me taṃ bhavaṃ gotamo paccorohanaṃ dhāretu. Ahañceva kho pana, bho gotama, yānagato samāno chattaṃ apanāmeyyaṃ, sirasā me taṃ bhavaṃ gotamo abhivādanaṃ dhāretū’’ti.
321. そしてバラモンのソナダンダは、世尊が食事を終えて鉢から手を引かれたとき、一つの低い座を取って一方に座った。一方に座ったバラモンのソナダンダは世尊にこう申し上げた。「尊者ゴータマよ、もし私が会衆の中にいるときに座から立ち上がって尊者ゴータマに礼拝したならば、その会衆は私を軽蔑するでしょう。その会衆が軽蔑する者は、その名声も衰えるでしょう。名声が衰える者は、その財産も衰えるでしょう。私たちの財産は名声によって得られたものなのです。ですから尊者ゴータマよ、私が会衆の中にいるときに合掌したならば、尊者ゴータマはそれを座から立ち上がって迎えたものとみなしてください。また尊者ゴータマよ、私が会衆の中にいるときに頭巾を外したならば、尊者ゴータマはそれを頭を地につけて礼拝したものとみなしてください。また尊者ゴータマよ、もし私が車に乗っているときに車から降りて尊者ゴータマに礼拝したならば、その会衆は私を軽蔑するでしょう。その会衆が軽蔑する者は、その名声も衰え、名声が衰える者は、その財産も衰えるでしょう。私たちの財産は名声によって得られたものなのです。ですから尊者ゴータマよ、私が車に乗っているときに鞭を高く上げたならば、尊者ゴータマはそれを車から降りたものとみなしてください。また尊者ゴータマよ、私が車に乗っているときに日傘を下ろしたならば、尊者ゴータマはそれを頭を地につけて礼拝したものとみなしてください」と。
322. Atha kho bhagavā soṇadaṇḍaṃ brāhmaṇaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti.
322. そこで世尊は、バラモンのソナダンダを法話によって教示し、勧め、励まし、喜ばせてから、座から立ち上がって立ち去られた。
Soṇadaṇḍasuttaṃ niṭṭhitaṃ catutthaṃ.
第四のソナダンダ経が終了した。