Cookieを許可しますか?

Tipiṭakaではサービス提供と改善のためにCookieを使用します。 プライバシーポリシー

5. Kūṭadantasuttaṃ5. クータダンタ経(種徳経)

Khāṇumatakabrāhmaṇagahapatikā

カーヌマタのバラモン・資産家たち

323. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā magadhesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi yena khāṇumataṃ nāma magadhānaṃ brāhmaṇagāmo tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā khāṇumate viharati ambalaṭṭhikāyaṃ. Tena kho pana samayena kūṭadanto brāhmaṇo khāṇumataṃ ajjhāvasati sattussadaṃ satiṇakaṭṭhodakaṃ sadhaññaṃ rājabhoggaṃ raññā māgadhena seniyena bimbisārena dinnaṃ rājadāyaṃ brahmadeyyaṃ. Tena kho pana samayena kūṭadantassa brāhmaṇassa mahāyañño upakkhaṭo hoti. Satta ca usabhasatāni satta ca vacchatarasatāni satta ca vacchatarīsatāni satta ca ajasatāni satta ca urabbhasatāni thūṇūpanītāni honti yaññatthāya.

323. このように私は聞きました。あるとき世尊は、マガダ国を行脚され、五百人ほどの比丘たちからなる大いなる比丘僧伽とともに、カーヌマタというマガダ国のバラモンの村へと到着された。世尊はカーヌマタのアンバラッティカー(マンゴー園)に滞在された。そのとき、バラモンのクータダンタは、人口が多く、草木と水が豊かで、穀物が実り、王室の御料地であり、マガダ国のセーニヤ・ビンビサーラ王から下賜された王の贈与地、聖地たるカーヌマタに暮らしていた。そのとき、バラモンのクータダンタは大祭祀(盛大な供犠)を準備していた。七百頭の雄牛、七百頭の若い雄牛、七百頭の若い雌牛、七百頭の山羊、七百頭の羊が祭祀のために供犠柱に繋がれていた。

324. Assosuṃ kho khāṇumatakā brāhmaṇagahapatikā – ‘‘samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito magadhesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi khāṇumataṃ anuppatto khāṇumate viharati ambalaṭṭhikāyaṃ. Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī’’ti.

324. カーヌマタのバラモンや資産家たちはこう耳にした。「釈迦族の出身で釈迦族の家から出家された沙門ゴータマが、マガダ国を行脚され、五百人ほどの比丘たちからなる大いなる比丘僧伽とともにカーヌマタに到着し、カーヌマタのアンバラッティカーに滞在されているとのことだ。かの尊者ゴータマには、このような美わしき名声が高く響き渡っている。『かの世尊は、まさに阿羅漢であり、正等覚者であり、明行具足者であり、善逝であり、世間解であり、無上士・調御丈夫であり、天人師であり、仏陀であり、世尊である』と。彼は、神々・悪魔・梵天を含む世界において、沙門・バラモンを含む人々の世界において、自ら智慧によって悟り、実証して法を説示される。彼は、初めも善く、中ほども善く、終わりも善く、意味と表現を具えた法を説き、完全に円満で純粋な清浄行を明らかに示される。そのような阿羅漢たちにお目にかかるのは実に素晴らしいことだ」と。

325. Atha kho khāṇumatakā brāhmaṇagahapatikā khāṇumatā nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūtā yena ambalaṭṭhikā tenupasaṅkamanti.

325. そこでカーヌマタのバラモンや資産家たちはカーヌマタを出て、群れをなし、集団となってアンバラッティカーへと向かった。

326. Tena kho pana samayena kūṭadanto brāhmaṇo uparipāsāde divāseyyaṃ upagato hoti. Addasā kho kūṭadanto brāhmaṇo khāṇumatake brāhmaṇagahapatike khāṇumatā nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūte yena ambalaṭṭhikā tenupasaṅkamante. Disvā khattaṃ āmantesi – ‘‘kiṃ nu kho, bho khatte, khāṇumatakā brāhmaṇagahapatikā khāṇumatā nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūtā yena ambalaṭṭhikā tenupasaṅkamantī’’ti?

326. そのとき、バラモンのクータダンタは高楼の階上で昼寝についていた。バラモンのクータダンタは、カーヌマタのバラモンや資産家たちがカーヌマタを出て、群れをなし集団となってアンバラッティカーへと向かっているのを見た。見て、執事に尋ねた。「執事よ、なぜカーヌマタのバラモンや資産家たちはカーヌマタを出て、群れをなし集団となってアンバラッティカーへと向かっているのか」と。

327. ‘‘Atthi kho, bho, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito magadhesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi khāṇumataṃ anuppatto, khāṇumate viharati ambalaṭṭhikāyaṃ. Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Tamete bhavantaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamantī’’ti.

327. 「尊者よ、釈迦族の出身で釈迦族の家から出家された沙門ゴータマが、マガダ国を行脚され、五百人ほどの比丘たちからなる大いなる比丘僧伽とともにカーヌマタに到着し、カーヌマタのアンバラッティカーに滞在されています。かの尊者ゴータマには、このような美わしき名声が高く響き渡っています。『かの世尊は、まさに阿羅漢であり、正等覚者であり、明行具足者であり、善逝であり、世間解であり、無上士・調御丈夫であり、天人師であり、仏陀であり、世尊である』と。彼らはその尊者ゴータマに会うために向かっているのです」と。

328. Atha kho kūṭadantassa brāhmaṇassa etadahosi – ‘‘sutaṃ kho pana metaṃ – ‘samaṇo gotamo tividhaṃ yaññasampadaṃ soḷasaparikkhāraṃ jānātī’ti. Na kho panāhaṃ jānāmi tividhaṃ yaññasampadaṃ soḷasaparikkhāraṃ. Icchāmi cāhaṃ mahāyaññaṃ yajituṃ. Yaṃnūnāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā tividhaṃ yaññasampadaṃ soḷasaparikkhāraṃ puccheyya’’nti.

328. そのとき、バラモンのクータダンタはこう思った。「私はこのように聞いている。『沙門ゴータマは三種の祭祀の具足と十六の資具を知っている』と。しかし私は三種の祭祀の具足と十六の資具を知らない。そして私は大祭祀を行いたいと望んでいる。いっそのこと、私は沙門ゴータマのもとへ赴き、三種の祭祀の具足と十六の資具について質問してはどうだろうか」と。

329. Atha kho kūṭadanto brāhmaṇo khattaṃ āmantesi – ‘‘tena hi, bho khatte, yena khāṇumatakā brāhmaṇagahapatikā tenupasaṅkama. Upasaṅkamitvā khāṇumatake brāhmaṇagahapatike evaṃ vadehi – ‘kūṭadanto, bho, brāhmaṇo evamāha – ‘‘āgamentu kira bhavanto, kūṭadantopi brāhmaṇo samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissatī’’’ti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho so khattā kūṭadantassa brāhmaṇassa paṭissutvā yena khāṇumatakā brāhmaṇagahapatikā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā khāṇumatake brāhmaṇagahapatike etadavoca – ‘‘kūṭadanto, bho, brāhmaṇo evamāha – ‘āgamentu kira bhonto, kūṭadantopi brāhmaṇo samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissatī’’’ti.

329. そこでバラモンのクータダンタは執事に命じた。「それならば、執事よ、カーヌマタのバラモンや資産家たちのところへ行きなさい。行って、カーヌマタのバラモンや資産家たちにこう告げなさい。『諸尊よ、バラモンのクータダンタがこう申しております。「皆様方、どうかお待ちください。バラモンのクータダンタもまた沙門ゴータマに会うために赴きます」』と」。「かしこまりました、尊者よ」と執事はバラモン・クータダンタに答えて、カーヌマタのバラモンや資産家たちのもとへ赴いた。近づいて、カーヌマタのバラモンや資産家たちにこう告げた。「諸尊よ、バラモンのクータダンタがこう申しております。『皆様方、どうかお待ちください。バラモンのクータダンタもまた沙門ゴータマに会うために赴きます』」と。

Kūṭadantaguṇakathā

クータダンタの徳の説示

330. Tena kho pana samayena anekāni brāhmaṇasatāni khāṇumate paṭivasanti – ‘‘kūṭadantassa brāhmaṇassa mahāyaññaṃ anubhavissāmā’’ti. Assosuṃ kho te brāhmaṇā – ‘‘kūṭadanto kira brāhmaṇo samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissatī’’ti. Atha kho te brāhmaṇā yena kūṭadanto brāhmaṇo tenupasaṅkamiṃsu.

330. そのとき、「バラモン・クータダンタの大祭祀にあずかろう」として、数百人ものバラモンたちがカーヌマタに滞在していた。それらのバラモンたちは、「バラモンのクータダンタが沙門ゴータマに会うために赴くそうだ」と耳にした。そこでそれらのバラモンたちはバラモン・クータダンタのもとへと赴いた。

331. Upasaṅkamitvā kūṭadantaṃ brāhmaṇaṃ etadavocuṃ – ‘‘saccaṃ kira bhavaṃ kūṭadanto samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissatī’’ti? ‘‘Evaṃ kho me, bho, hoti – ‘ahampi samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissāmī’’’ti.

331. 近づいて、バラモンのクータダンタにこう言った。「尊者クータダンタが沙門ゴータマに会うために赴くというのは本当でしょうか」「諸友よ、私には『私もまた沙門ゴータマに会うために赴こう』という思いがあるのです」と。

‘‘Mā bhavaṃ kūṭadanto samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkami. Na arahati bhavaṃ kūṭadanto samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ. Sace bhavaṃ kūṭadanto samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissati, bhoto kūṭadantassa yaso hāyissati, samaṇassa gotamassa yaso abhivaḍḍhissati. Yampi bhoto kūṭadantassa yaso hāyissati, samaṇassa gotamassa yaso abhivaḍḍhissati, imināpaṅgena na arahati bhavaṃ kūṭadanto samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ. Samaṇo tveva gotamo arahati bhavantaṃ kūṭadantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.

「尊者クータダンタよ、沙門ゴータマに会うために赴いてはなりません。尊者クータダンタが沙門ゴータマに会うために赴くのはふさわしくありません。もし尊者クータダンタが沙門ゴータマに会うために赴くならば、尊者クータダンタの名声は衰え、沙門ゴータマの名声は増大するでしょう。尊者クータダンタの名声が衰え、沙門ゴータマの名声が増大するというこの理由によっても、尊者クータダンタが沙門ゴータマに会うために赴くのはふさわしくありません。むしろ沙門ゴータマこそが、尊者クータダンタに会うために赴くのにふさわしいのです。

‘‘Bhavañhi kūṭadanto ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Yampi bhavaṃ kūṭadanto ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, imināpaṅgena na arahati bhavaṃ kūṭadanto samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ. Samaṇo tveva gotamo arahati bhavantaṃ kūṭadantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.

「実に尊者クータダンタは、母方からも父方からも良き生まれであり、七代前の祖父母の代に至るまで血統が純潔であり、出生に関して非難されることもなく、とがめられることもありません。尊者クータダンタが母方からも父方からも良き生まれであり、七代前の祖父母の代に至るまで血統が純潔であり、出生に関して非難されることもなく、とがめられることもないというこの理由によっても、尊者クータダンタが沙門ゴータマに会うために赴くのはふさわしくありません。むしろ沙門ゴータマこそが、尊者クータダンタに会うために赴くのにふさわしいのです。

‘‘Bhavañhi kūṭadanto aḍḍho mahaddhano mahābhogo pahūtavittūpakaraṇo pahūtajātarūparajato…pe…

「実に尊者クータダンタは、裕福であり、大富豪であり、大いなる財産を有し、多くの資財道具を持ち、豊富な金銀を持ち……(中略)……

‘‘Bhavañhi kūṭadanto ajjhāyako mantadharo tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo…pe…

「実に尊者クータダンタは、詠誦者であり、讃歌の保持者であり、語彙・儀軌、音韻・分別、第五の歴史書を具えた三ヴェーダを極めた者であり、句に通じ、文法学者であり、順世派の学問と大人生相(三十二相の学問)に精通した者であり……(中略)……

‘‘Bhavañhi kūṭadanto abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato brahmavaṇṇī brahmavacchasī akhuddāvakāso dassanāya…pe…

「実に尊者クータダンタは、容姿端麗で見目麗しく、清らかで、最高の美貌に恵まれ、梵天のような容姿、梵天のような輝きを放ち、その姿は一見の価値があり……(中略)……

‘‘Bhavañhi kūṭadanto sīlavā vuddhasīlī vuddhasīlena samannāgato…pe…

「実に尊者クータダンタは、徳行を備え、円熟した徳行を持ち、円熟した徳行を具足し……(中略)……

‘‘Bhavañhi kūṭadanto kalyāṇavāco kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā…pe…

「実に尊者クータダンタは、美しく語る者であり、美しく発音する者であり、洗練され、明瞭で、詰まることなく、意味を理解させる言葉を具足し……(中略)……

‘‘Bhavañhi kūṭadanto bahūnaṃ ācariyapācariyo tīṇi māṇavakasatāni mante vāceti, bahū kho pana nānādisā nānājanapadā māṇavakā āgacchanti bhoto kūṭadantassa santike mantatthikā mante adhiyitukāmā…pe…

「実に尊者クータダンタは、多くの者たちの師であり師の師であり、三百人の学徒に讃歌を教えており、諸方・諸国から多くの学徒たちが讃歌を求めて、讃歌を学ぼうと尊者クータダンタのもとにやって来ます……(中略)……

‘‘Bhavañhi kūṭadanto jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto. Samaṇo gotamo taruṇo ceva taruṇapabbajito ca…pe…

「実に尊者クータダンタは、高齢で、長老で、年老いており、人生の旅路を進み、晩年に達しています。沙門ゴータマは若く、出家して間もありません……(中略)……

‘‘Bhavañhi kūṭadanto rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa sakkato garukato mānito pūjito apacito…pe…

「実に尊者クータダンタは、マガダ国王のセーニヤ・ビンビサーラから尊敬され、尊重され、尊崇され、供養され、敬愛されています……(中略)……

‘‘Bhavañhi kūṭadanto brāhmaṇassa pokkharasātissa sakkato garukato mānito pūjito apacito…pe…

「実に尊者クータダンタは、バラモンのポッカラサーティから尊敬され、尊重され、尊崇され、供養され、敬愛されています……(中略)……

‘‘Bhavañhi kūṭadanto khāṇumataṃ ajjhāvasati sattussadaṃ satiṇakaṭṭhodakaṃ sadhaññaṃ rājabhoggaṃ raññā māgadhena seniyena bimbisārena dinnaṃ rājadāyaṃ brahmadeyyaṃ. Yampi bhavaṃ kūṭadanto khāṇumataṃ ajjhāvasati sattussadaṃ satiṇakaṭṭhodakaṃ sadhaññaṃ rājabhoggaṃ, raññā māgadhena seniyena bimbisārena dinnaṃ rājadāyaṃ brahmadeyyaṃ, imināpaṅgena na arahati bhavaṃ kūṭadanto samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ. Samaṇotveva gotamo arahati bhavantaṃ kūṭadantaṃ dassanāya upasaṅkamitu’’nti.

「実に尊者クータダンタは、人が多く住み、草・薪・水に富み、穀物が豊かな、王領地としてマガダ国のセーニヤ・ビンビサーラ王から下賜された王の賜り物・梵天の賜り物(最上の封地)であるカーヌマタに住んでいます。尊者クータダンタが、人が多く住み、草・薪・水に富み、穀物が豊かな、王領地としてマガダ国のセーニヤ・ビンビサーラ王から下賜された王の賜り物・梵天の賜り物であるカーヌマタに住んでいるというこの理由によっても、尊者クータダンタが沙門ゴータマに会うために赴くのはふさわしくありません。むしろ沙門ゴータマこそが、尊者クータダンタに会うために赴くのにふさわしいのです」

Buddhaguṇakathā

仏の徳に関する説示

332. Evaṃ vutte kūṭadanto brāhmaṇo te brāhmaṇe etadavoca –

332. このように言われたとき、バラモンのクータダンタはそれらのバラモンたちにこう言った。

‘‘Tena hi, bho, mamapi suṇātha, yathā mayameva arahāma taṃ bhavantaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ, na tveva arahati so bhavaṃ gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ. Samaṇo khalu, bho, gotamo ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Yampi, bho, samaṇo gotamo ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ. Atha kho mayameva arahāma taṃ bhavantaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ.

「それでは、諸君よ、私の言葉も聞きなさい。私たちがその尊者ゴータマに会うために赴くべきであり、その尊者ゴータマが私たちに会うために赴くべきではない理由を。諸君、実に沙門ゴータマは、母方からも父方からも良き生まれであり、七代前の祖父母の代に至るまで血統が純潔であり、出生に関して非難されることもなく、とがめられることもありません。諸君、実に沙門ゴータマが母方からも父方からも良き生まれであり、七代前の祖父母の代に至るまで血統が純潔であり、出生に関して非難されることもなく、とがめられることもないというこの理由によって、その尊者ゴータマが私たちに会うために赴くのはふさわしくありません。むしろ私たちこそが、その尊者ゴータマに会うために赴くのにふさわしいのです。

‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo mahantaṃ ñātisaṅghaṃ ohāya pabbajito…pe…

「諸君、実に沙門ゴータマは、広大な親族の集まりを捨てて出家しました……(中略)……

‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo pahūtaṃ hiraññasuvaṇṇaṃ ohāya pabbajito bhūmigatañca vehāsaṭṭhaṃ ca…pe…

「諸君、実に沙門ゴータマは、地中に埋められたものや高楼に蓄えられた多くの金銀財宝を捨てて出家しました……(中略)……

‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo daharova samāno yuvā susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito…pe…

「諸君、実に沙門ゴータマは、まだ若く、青年であり、漆黒の髪を有し、輝かしい若さを具え、第一の人生の盛りにおいて、家から家なき境地へと出家しました……(中略)……

‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo akāmakānaṃ mātāpitūnaṃ assumukhānaṃ rudantānaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito…pe…

「諸君、実に沙門ゴータマは、望まない両親が涙を流して泣き叫ぶ中、髪と髭を剃り落とし、黄褐色の衣をまとって、家から家なき境地へと出家しました……(中略)……

‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato brahmavaṇṇī brahmavacchasī akhuddāvakāso dassanāya …pe…

「諸君、実に沙門ゴータマは、容姿端麗で見目麗しく、清らかで、最高の美貌に恵まれ、梵天のような容姿、梵天のような輝きを放ち、その姿は一見の価値があります……(中略)……

‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo sīlavā ariyasīlī kusalasīlī kusalasīlena samannāgato…pe…

「諸君、実に沙門ゴータマは、徳行を備え、聖なる徳行を持ち、善なる徳行を持ち、善なる徳行を具足しています……(中略)……

‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo kalyāṇavāco kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā…pe…

「諸君、実に沙門ゴータマは、美しく語る者であり、美しく発音する者であり、洗練され、明瞭で、詰まることなく、意味を理解させる言葉を具足しています……(中略)……

‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo bahūnaṃ ācariyapācariyo…pe…

「諸君、実に沙門ゴータマは、多くの者たちの師であり師の師であります……(中略)……

‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo khīṇakāmarāgo vigatacāpallo…pe…

「諸君、実に沙門ゴータマは、欲望への執着を滅ぼし、浮ついた心がありません……(中略)……

‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo kammavādī kiriyavādī apāpapurekkhāro brahmaññāya pajāya…pe…

「諸君、実に沙門ゴータマは、業を説く者(業論者)であり、行為を説く者(行為論者)であり、バラモンたちを導くために悪事を退けています……(中略)……

‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo uccā kulā pabbajito asambhinnakhattiyakulā…pe…

「諸君、実に沙門ゴータマは、高貴な家柄、純粋無雑な王族の家柄から出家しました……(中略)……

‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo aḍḍhā kulā pabbajito mahaddhanā mahābhogā…pe…

「諸君、実に沙門ゴータマは、裕福で、大富豪であり、大いなる財産を有する家柄から出家しました……(中略)……

‘‘Samaṇaṃ khalu, bho, gotamaṃ tiroraṭṭhā tirojanapadā pañhaṃ pucchituṃ āgacchanti…pe…

「諸君、実に沙門ゴータマのもとへは、国々を越え、地方を越えて、教えの問いを尋ねに人々がやって来ます……(中略)……

‘‘Samaṇaṃ khalu, bho, gotamaṃ anekāni devatāsahassāni pāṇehi saraṇaṃ gatāni…pe…

「諸君、実に沙門ゴータマには、数千の神々が生涯をかけて帰依しています……(中略)……

‘‘Samaṇaṃ khalu, bho, gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ ti…pe…

「諸君、実に沙門ゴータマには、このような善き名声が高らかに広まっています。『かの世尊は、まさに阿羅漢であり、正等覚者であり、明行具足者であり、善逝であり、世間解であり、無上士・調御丈夫であり、天人師であり、仏陀であり、世尊である』と……(中略)……

‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgato…pe…

「諸君、実に沙門ゴータマは、三十二の大人生相(三十二相)を具足しています……(中略)……

‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo ehisvāgatavādī sakhilo sammodako abbhākuṭiko uttānamukho pubbabhāsī…pe…

「諸君、実に沙門ゴータマは、『ようこそ』と歓迎の言葉を語る者であり、親しみやすく、歓談し、眉間にしわを寄せず、朗らかな顔をし、自分から進んで話しかける者であります……(中略)……

‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo catunnaṃ parisānaṃ sakkato garukato mānito pūjito apacito…pe…

「諸君、実に沙門ゴータマは、四部の会衆(比丘・比丘尼・優婆塞・優婆夷)から尊敬され、尊重され、尊崇され、供養され、敬愛されています……(中略)……

‘‘Samaṇe khalu, bho, gotame bahū devā ca manussā ca abhippasannā…pe…

「諸君、実に沙門ゴータマには、多くの神々と人間たちが深く信順しています……(中略)……

‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo yasmiṃ gāme vā nigame vā paṭivasati na tasmiṃ gāme vā nigame vā amanussā manusse viheṭhenti…pe…

「諸君、実に沙門ゴータマがとどまる村や町では、人ならざる魔物たちが人間を悩ますことがありません……(中略)……

‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo saṅghī gaṇī gaṇācariyo puthutitthakarānaṃ aggamakkhāyati, yathā kho pana, bho, etesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ yathā vā tathā vā yaso samudāgacchati, na hevaṃ samaṇassa gotamassa yaso samudāgato. Atha kho anuttarāya vijjācaraṇasampadāya samaṇassa gotamassa yaso samudāgato…pe…

「諸君、実に沙門ゴータマは、サンガを率いる者、教団の主、教団の師であり、多くの外道宗派の指導者たちの中で最高であると称されています。諸君、それらの沙門・バラモンたちには、どうにかこうにか名声が集まるのに対し、沙門ゴータマの名声はそのようにして集まったのではありません。実に、無上の明行具足(智恵と実践の成就)によって、沙門ゴータマの名声は集まったのです……(中略)……

‘‘Samaṇaṃ khalu, bho, gotamaṃ rājā māgadho seniyo bimbisāro saputto sabhariyo sapariso sāmacco pāṇehi saraṇaṃ gato…pe…

「諸君、実に沙門ゴータマには、マガダ国のセーニヤ・ビンビサーラ王が、その子、妻、従者、大臣たちとともに、生涯をかけて帰依しています……(中略)……

‘‘Samaṇaṃ khalu, bho, gotamaṃ rājā pasenadi kosalo saputto sabhariyo sapariso sāmacco pāṇehi saraṇaṃ gato…pe…

「諸君、実に沙門ゴータマには、コーサラ国のパセーナディ王が、その子、妻、従者、大臣たちとともに、生涯をかけて帰依しています……(中略)……

‘‘Samaṇaṃ khalu, bho, gotamaṃ brāhmaṇo pokkharasāti saputto sabhariyo sapariso sāmacco pāṇehi saraṇaṃ gato…pe…

「諸君、実に沙門ゴータマには、バラモンのポッカラサーティが、その子、妻、従者、大臣たちとともに、生涯をかけて帰依しています……(中略)……

‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa sakkato garukato mānito pūjito apacito…pe…

「諸君、実に沙門ゴータマは、マガダ国のセーニヤ・ビンビサーラ王から尊敬され、尊重され、尊崇され、供養され、敬愛されています……(中略)……

‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo rañño pasenadissa kosalassa sakkato garukato mānito pūjito apacito…pe…

「諸君、実に沙門ゴータマは、コーサラ国のパセーナディ王から尊敬され、尊重され、尊崇され、供養され、敬愛されています……(中略)……

‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo brāhmaṇassa pokkharasātissa sakkato garukato mānito pūjito apacito…pe…

「諸君、実に沙門ゴータマは、バラモンのポッカラサーティから尊敬され、尊重され、尊崇され、供養され、敬愛されています……(中略)……

‘‘Samaṇo khalu, bho, gotamo khāṇumataṃ anuppatto khāṇumate viharati ambalaṭṭhikāyaṃ. Ye kho pana, bho, keci samaṇā vā brāhmaṇā vā amhākaṃ gāmakhettaṃ āgacchanti, atithī no te honti. Atithī kho panamhehi sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā apacetabbā. Yampi, bho, samaṇo gotamo khāṇumataṃ anuppatto khāṇumate viharati ambalaṭṭhikāyaṃ, atithimhākaṃ samaṇo gotamo. Atithi kho panamhehi sakkātabbo garukātabbo mānetabbo pūjetabbo apacetabbo. Imināpaṅgena nārahati so bhavaṃ gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ. Atha kho mayameva arahāma taṃ bhavantaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ. Ettake kho ahaṃ, bho, tassa bhoto gotamassa vaṇṇe pariyāpuṇāmi, no ca kho so bhavaṃ gotamo ettakavaṇṇo. Aparimāṇavaṇṇo hi so bhavaṃ gotamo’’ti.

「諸君、実に沙門ゴータマはカーヌマタに到着し、カーヌマタのアンバラッティカー(マンゴー園)に滞在されています。諸君、いかなる沙門であれバラモンであれ、私たちの村の領域に来られた者は、私たちの賓客であります。賓客とは、私たちが尊敬し、尊重し、尊崇し、供養し、敬愛すべき存在であります。諸君、沙門ゴータマがカーヌマタに到着し、カーヌマタのアンバラッティカーに滞在されているのですから、沙門ゴータマは私たちの賓客です。賓客とは、私たちが尊敬し、尊重し、尊崇し、供養し、敬愛すべき存在であります。この理由によっても、その尊者ゴータマが私たちに会うために赴くのはふさわしくありません。むしろ私たちこそが、その尊者ゴータマに会うために赴くのにふさわしいのです。諸君、私はその尊者ゴータマの徳をこれほどまでに理解していますが、尊者ゴータマの徳はこれだけにとどまるものではありません。実に、その尊者ゴータマの徳は無量なのです」

333. Evaṃ vutte, te brāhmaṇā kūṭadantaṃ brāhmaṇaṃ etadavocuṃ – ‘‘yathā kho bhavaṃ kūṭadanto samaṇassa gotamassa vaṇṇe bhāsati, ito cepi so bhavaṃ gotamo yojanasate viharati, alameva saddhena kulaputtena dassanāya upasaṅkamituṃ api puṭosenā’’ti. ‘‘Tena hi, bho, sabbeva mayaṃ samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissāmā’’ti.

333. このように言われたとき、それらのバラモンたちはバラモンのクータダンタにこう言った。「尊者クータダンタが沙門ゴータマの徳を語られる通りであるならば、たとえその尊者ゴータマが百由旬(ヨージャナ)離れた所におられたとしても、信ある良家の男子ならば、背負い袋を持って旅をしてでも会うために赴くに値します」「それでは諸君、私たち皆で沙門ゴータマに会うために赴くことにしましょう」

Mahāvijitarājayaññakathā

マハーヴィジータ王の祭祀に関する説示

334. Atha kho kūṭadanto brāhmaṇo mahatā brāhmaṇagaṇena saddhiṃ yena ambalaṭṭhikā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Khāṇumatakāpi kho brāhmaṇagahapatikā appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu; appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu, sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu; appekacce yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu; appekacce nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu; appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu.

334. そこで、バラモンのクータダンタは、大勢のバラモンの集団とともに、アンバラッティカーの世尊のおられる所へと赴いた。赴いた後、世尊と親しく挨拶を交わした。歓迎と記憶に残る挨拶を交わし終えて、一方に座った。また、カーヌマタのバラモンや資産家(居士)たちも、ある者たちは世尊に礼拝して一方に座り、ある者たちは世尊と親しく挨拶を交わし、歓迎と記憶に残る挨拶を交わし終えて一方に座り、ある者たちは世尊に向かって合掌して一方に座り、ある者たちは自分の名前と家名を告げて一方に座り、ある者たちは沈黙したまま一方に座った。

335. Ekamantaṃ nisinno kho kūṭadanto brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sutaṃ metaṃ, bho gotama – ‘samaṇo gotamo tividhaṃ yaññasampadaṃ soḷasaparikkhāraṃ jānātī’ti. Na kho panāhaṃ jānāmi tividhaṃ yaññasampadaṃ soḷasaparikkhāraṃ. Icchāmi cāhaṃ mahāyaññaṃ yajituṃ. Sādhu me bhavaṃ gotamo tividhaṃ yaññasampadaṃ soḷasaparikkhāraṃ desetū’’ti.

335. 一方に座ったバラモンのクータダンタは、世尊にこう申し上げた。「尊者ゴータマよ、私はこのように聞き及んでおります。『沙門ゴータマは、三種の祭祀の成就と、十六の資具(構成要素)を知っている』と。しかし、私は三種の祭祀の成就と十六の資具を知りません。そして私は大祭祀を執り行いたいと望んでおります。願わくは尊者ゴータマよ、私に三種の祭祀の成就と十六の資具をお説きください」

336. ‘‘Tena hi, brāhmaṇa, suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi, bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho kūṭadanto brāhmaṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca – ‘‘bhūtapubbaṃ, brāhmaṇa, rājā mahāvijito nāma ahosi aḍḍho mahaddhano mahābhogo pahūtajātarūparajato pahūtavittūpakaraṇo pahūtadhanadhañño paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro. Atha kho, brāhmaṇa, rañño mahāvijitassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘adhigatā kho me vipulā mānusakā bhogā, mahantaṃ pathavimaṇḍalaṃ abhivijiya ajjhāvasāmi, yaṃnūnāhaṃ mahāyaññaṃ yajeyyaṃ, yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’ti.

336. 「それならば、バラモンよ、よく聞き、しっかり心に留めるがよい。私は語ろう」「はい、尊者よ」と、バラモンのクータダンタは世尊に応答した。世尊はこう言われた。「バラモンよ、かつて昔、マハーヴィジータという王がいた。裕福であり、大富豪であり、大いなる財産を有し、豊富な金銀を持ち、多くの資財道具を持ち、豊富な財産と穀物を持ち、宝物庫と穀物蔵は満ち満ちていた。そのとき、バラモンよ、マハーヴィジータ王が一人の静かな場所で思索していたとき、心にこのような考えが生じた。『実に私は豊かな人間の富を得て、広大な大地を征服して統治している。私は大祭祀を執り行い、それが私にとって長く利益と幸福をもたらすようにしてはどうだろうか』と。

337. ‘‘Atha kho, brāhmaṇa, rājā mahāvijito purohitaṃ brāhmaṇaṃ āmantetvā etadavoca – ‘idha mayhaṃ, brāhmaṇa, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – adhigatā kho me vipulā mānusakā bhogā, mahantaṃ pathavimaṇḍalaṃ abhivijiya ajjhāvasāmi. Yaṃnūnāhaṃ mahāyaññaṃ yajeyyaṃ yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’ti. Icchāmahaṃ, brāhmaṇa, mahāyaññaṃ yajituṃ. Anusāsatu maṃ bhavaṃ yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’’ti.

337. 「そこで、バラモンよ、マハーヴィジータ王は司祭(祭司)のバラモンを呼んで、こう言った。『バラモンよ、ここにおいて私が一人の静かな場所で思索していたとき、心にこのような考えが生じた。“実に私は豊かな人間の富を得て、広大な大地を征服して統治している。私は大祭祀を執り行い、それが私にとって長く利益と幸福をもたらすようにしてはどうだろうか”と。バラモンよ、私は大祭祀を執り行いたいと望んでいる。私に長く利益と幸福をもたらすよう、私を教導してほしい』と。

338. ‘‘Evaṃ vutte, brāhmaṇa, purohito brāhmaṇo rājānaṃ mahāvijitaṃ etadavoca – ‘bhoto kho rañño janapado sakaṇṭako sauppīḷo, gāmaghātāpi dissanti, nigamaghātāpi dissanti, nagaraghātāpi dissanti, panthaduhanāpi dissanti. Bhavaṃ kho pana rājā evaṃ sakaṇṭake janapade sauppīḷe balimuddhareyya, akiccakārī assa tena bhavaṃ rājā. Siyā kho pana bhoto rañño evamassa – ‘‘ahametaṃ dassukhīlaṃ vadhena vā bandhena vā jāniyā vā garahāya vā pabbājanāya vā samūhanissāmī’’ti, na kho panetassa dassukhīlassa evaṃ sammā samugghāto hoti. Ye te hatāvasesakā bhavissanti, te pacchā rañño janapadaṃ viheṭhessanti. Api ca kho idaṃ saṃvidhānaṃ āgamma evametassa dassukhīlassa sammā samugghāto hoti. Tena hi bhavaṃ rājā ye bhoto rañño janapade ussahanti kasigorakkhe, tesaṃ bhavaṃ rājā bījabhattaṃ anuppadetu. Ye bhoto rañño janapade ussahanti vāṇijjāya, tesaṃ bhavaṃ rājā pābhataṃ anuppadetu. Ye bhoto rañño janapade ussahanti rājaporise, tesaṃ bhavaṃ rājā bhattavetanaṃ pakappetu. Te ca manussā sakammapasutā rañño janapadaṃ na viheṭhessanti; mahā ca rañño rāsiko bhavissati. Khemaṭṭhitā janapadā akaṇṭakā anuppīḷā. Manussā mudā modamānā ure putte naccentā apārutagharā maññe viharissantī’ti. ‘Evaṃ, bho’ti kho, brāhmaṇa, rājā mahāvijito purohitassa brāhmaṇassa paṭissutvā ye rañño janapade ussahiṃsu kasigorakkhe, tesaṃ rājā mahāvijito bījabhattaṃ anuppadāsi. Ye ca rañño janapade ussahiṃsu vāṇijjāya, tesaṃ rājā mahāvijito pābhataṃ anuppadāsi. Ye ca rañño janapade ussahiṃsu rājaporise, tesaṃ rājā mahāvijito bhattavetanaṃ pakappesi. Te ca manussā sakammapasutā rañño janapadaṃ na viheṭhiṃsu, mahā ca rañño rāsiko ahosi. Khemaṭṭhitā janapadā akaṇṭakā anuppīḷā manussā mudā modamānā ure putte naccentā apārutagharā maññe vihariṃsu. Atha kho, brāhmaṇa, rājā mahāvijito purohitaṃ brāhmaṇaṃ āmantetvā etadavoca – ‘samūhato kho me bhoto dassukhīlo, bhoto saṃvidhānaṃ āgamma mahā ca me rāsiko. Khemaṭṭhitā janapadā akaṇṭakā anuppīḷā manussā mudā modamānā ure putte naccentā apārutagharā maññe viharanti. Icchāmahaṃ brāhmaṇa mahāyaññaṃ yajituṃ. Anusāsatu maṃ bhavaṃ yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’ti.

338. 「このように言われたとき、バラモンよ、司祭のバラモンはマハーヴィジータ王にこう言った。『王様の国土にはトゲ(反乱分子)があり、略奪があり、村の襲撃も見られ、町の襲撃も見られ、都市の襲撃も見られ、街道の略奪も見られます。王様がこのようにトゲがあり略奪のある国土において税を徴収するならば、王様はそのことによってなすべきでないことを行うことになります。あるいは王様は、“私はこれら盗賊の根を、処刑、投獄、財産没収、非難、追放によって根絶やしにしよう”と思われるかもしれません。しかし、これら盗賊の根はそのようにしては正しく根絶されません。生き残った者たちが、後に王様の国土を荒らすことになるでしょう。しかしながら、次のような施策によるならば、これら盗賊の根は正しく根絶されることになります。それゆえ王様よ、王様の国土において農業や畜産業に励む者たちには、王様が種子と食料をお与えください。王様の国土において商業に励む者たちには、王様が資本(資金)をお与えください。王様の国土において公務に励む者たちには、王様が給与と食糧を支給してください。そうすれば、人々はそれぞれの生業に専念し、王様の国土を荒らすことはなくなります。そして王様の国庫の収入も大いなるものとなるでしょう。国土は安穏となり、トゲもなく、略奪もなくなります。人々は喜び楽しみ、胸元で子どもたちを躍らせ、戸を閉める必要さえないかのように暮らすことでしょう』と。『わかりました、閣下』と、バラモンよ、マハーヴィジータ王は司祭のバラモンに同意し、王の国土において農業や畜産業に励む者たちに、マハーヴィジータ王は種子と食料を与えた。王の国土において商業に励む者たちに、マハーヴィジータ王は資本を与えた。王の国土において公務に励む者たちに、マハーヴィジータ王は給与と食糧を支給した。そして人々はそれぞれの生業に専念し、王の国土を荒らすことはなかった。そして王の国庫の収入も大いなるものとなった。国土は安穏となり、トゲもなく、略奪もなくなり、人々は喜び楽しみ、胸元で子どもたちを躍らせ、戸を閉める必要さえないかのように暮らした。そこで、バラモンよ、マハーヴィジータ王は司祭のバラモンを呼んでこう言った。『閣下よ、私のもとで盗賊の根は根絶され、閣下の施策によって私の国庫の収入も大いなるものとなりました。国土は安穏となり、トゲもなく、略奪もなくなり、人々は喜び楽しみ、胸元で子どもたちを躍らせ、戸を閉める必要さえないかのように暮らしています。バラモンよ、私は大祭祀を執り行いたいと望んでいます。私に長く利益と幸福をもたらすよう、私を教導してください』と。

Catuparikkhāraṃ

四つの資具(構成要素)

339. ‘‘Tena hi bhavaṃ rājā ye bhoto rañño janapade khattiyā ānuyantā negamā ceva jānapadā ca te bhavaṃ rājā āmantayataṃ – ‘icchāmahaṃ, bho, mahāyaññaṃ yajituṃ, anujānantu me bhavanto yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’ti. Ye bhoto rañño janapade amaccā pārisajjā negamā ceva jānapadā ca…pe… brāhmaṇamahāsālā negamā ceva jānapadā ca…pe… gahapatinecayikā negamā ceva jānapadā ca, te bhavaṃ rājā āmantayataṃ – ‘icchāmahaṃ, bho, mahāyaññaṃ yajituṃ, anujānantu me bhavanto yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’ti. ‘Evaṃ, bho’ti kho, brāhmaṇa, rājā mahāvijito purohitassa brāhmaṇassa paṭissutvā ye rañño janapade khattiyā ānuyantā negamā ceva jānapadā ca, te rājā mahāvijito āmantesi – ‘icchāmahaṃ, bho, mahāyaññaṃ yajituṃ, anujānantu me bhavanto yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. ‘Yajataṃ bhavaṃ rājā yaññaṃ, yaññakālo mahārājā’ti. Ye rañño janapade amaccā pārisajjā negamā ceva jānapadā ca…pe… brāhmaṇamahāsālā negamā ceva jānapadā ca…pe… gahapatinecayikā negamā ceva jānapadā ca, te rājā mahāvijito āmantesi – ‘icchāmahaṃ, bho, mahāyaññaṃ yajituṃ. Anujānantu me bhavanto yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’ti. ‘Yajataṃ bhavaṃ rājā yaññaṃ, yaññakālo mahārājā’ti. Itime cattāro anumatipakkhā tasseva yaññassa parikkhārā bhavanti.

339. 「『それならば王様よ、王様の国土にいる諸侯たち、属国の王たち、町の者や地方の者たちを王様がお呼び集めになって、“諸君よ、私は大祭祀を執り行いたいと望んでいる。それが私にとって長く利益と幸福をもたらすよう、私に同意してほしい”とお告げなさい。王様の国土にいる大臣たち、側近たち、町の者や地方の者たちを……(中略)……大富豪のバラモンたち、町の者や地方の者たちを……(中略)……富裕な資産家たち、町の者や地方の者たちを、王様がお呼び集めになって、“諸君よ、私は大祭祀を執り行いたいと望んでいる。それが私にとって長く利益と幸福をもたらすよう、私に同意してほしい”とお告げなさい』と。『わかりました、閣下』と、バラモンよ、マハーヴィジータ王は司祭のバラモンに同意し、王の国土にいる諸侯たち、属国の王たち、町の者や地方の者たちを呼び集めて告げた。『諸君よ、私は大祭祀を執り行いたいと望んでいる。それが私にとって長く利益と幸福をもたらすよう、私に同意してほしい』と。『王様よ、祭祀をお執り行いください。大王様、今は祭祀の時です』と。王の国土にいる大臣たち、側近たち、町の者や地方の者たちを……(中略)……大富豪のバラモンたち、町の者や地方の者たちを……(中略)……富裕な資産家たち、町の者や地方の者たちを、マハーヴィジータ王は呼び集めて告げた。『諸君よ、私は大祭祀を執り行いたいと望んでいる。それが私にとって長く利益と幸福をもたらすよう、私に同意してほしい』と。『王様よ、祭祀をお執り行いください。大王様、今は祭祀の時です』と。このように、これら四つの同意者の一門が、その祭祀の資具(構成要素)となるのである。

Aṭṭha parikkhārā

八つの資具(構成要素)

340. ‘‘Rājā mahāvijito aṭṭhahaṅgehi samannāgato, ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato brahmavaṇṇī brahmavacchasī akhuddāvakāso dassanāya; aḍḍho mahaddhano mahābhogo pahūtajātarūparajato pahūtavittūpakaraṇo pahūtadhanadhañño paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro; balavā caturaṅginiyā senāya samannāgato assavāya ovādapaṭikarāya sahati maññe paccatthike yasasā; saddho dāyako dānapati anāvaṭadvāro samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavaṇibbakayācakānaṃ opānabhūto puññāni karoti; bahussuto tassa tassa sutajātassa, tassa tasseva kho pana bhāsitassa atthaṃ jānāti ‘ayaṃ imassa bhāsitassa attho ayaṃ imassa bhāsitassa attho’ti; paṇḍito, viyatto, medhāvī, paṭibalo, atītānāgatapaccuppanne atthe cintetuṃ. Rājā mahāvijito imehi aṭṭhahaṅgehi samannāgato. Iti imānipi aṭṭhaṅgāni tasseva yaññassa parikkhārā bhavanti.

340. 「マハーヴィジータ王は八つの要素を具足していた。母方からも父方からも良き生まれであり、七代前の祖父母の代に至るまで血統が純潔であり、出生に関して非難されることもなく、とがめられることもない。容姿端麗で見目麗しく、清らかで、最高の美貌に恵まれ、梵天のような容姿、梵天のような輝きを放ち、その姿は一見の価値がある。裕福であり、大富豪であり、大いなる財産を有し、豊富な金銀を持ち、多くの資財道具を持ち、豊富な財産と穀物を持ち、宝物庫と穀物蔵は満ち満ちている。強力であり、象兵・馬兵・車兵・歩兵の四種からなる軍隊を具え、従順で指示に従う軍を持ち、その名声によって敵を圧倒するかのようである。信があり、施与者であり、施主であり、門戸を開き放ち、沙門、バラモン、困窮者、旅人、乞食、物乞いたちのための湧き水のような存在となって功徳を積む。多聞であり、あれこれの学問を学び、それぞれの語られた言葉の意味について『この教えの意味はこれである、この教えの意味はこれである』と知る。賢明であり、有能であり、聡明であり、過去・未来・現在の事柄について思慮する力がある。マハーヴィジータ王はこれら八つの要素を具足していた。このように、これら八つの要素もまた、その祭祀の資具(構成要素)となるのである。

Catuparikkhāraṃ

四つの資具(構成要素)

341. ‘‘Purohito brāhmaṇo catuhaṅgehi samannāgato. Ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena; ajjhāyako mantadharo tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo; sīlavā vuddhasīlī vuddhasīlena samannāgato; paṇḍito viyatto medhāvī paṭhamo vā dutiyo vā sujaṃ paggaṇhantānaṃ. Purohito brāhmaṇo imehi catūhaṅgehi samannāgato. Iti imāni cattāri aṅgāni tasseva yaññassa parikkhārā bhavanti.

341. 「司祭のバラモンは四つの要素を具足していた。母方からも父方からも良き生まれであり、七代前の祖父母の代に至るまで血統が純潔であり、出生に関して非難されることもなく、とがめられることもない。詠誦者であり、讃歌の保持者であり、語彙・儀軌、音韻・分別、第五の歴史書を具えた三ヴェーダを極めた者であり、句に通じ、文法学者であり、順世派の学問と大人生相に精通した者である。徳行を備え、円熟した徳行を持ち、円熟した徳行を具足している。賢明であり、有能であり、聡明であり、祭具の柄を執る者たちの中で筆頭または第二位である。司祭のバラモンはこれら四つの要素を具足していた。このように、これら四つの要素もまた、その祭祀の資具(構成要素)となるのである。

Tisso vidhā

三つの様態

342. ‘‘Atha kho, brāhmaṇa, purohito brāhmaṇo rañño mahāvijitassa pubbeva yaññā tisso vidhā desesi. Siyā kho pana bhoto rañño mahāyaññaṃ yiṭṭhukāmassa kocideva vippaṭisāro – ‘mahā vata me bhogakkhandho vigacchissatī’ti, so bhotā raññā vippaṭisāro na karaṇīyo. Siyā kho pana bhoto rañño mahāyaññaṃ yajamānassa kocideva vippaṭisāro – ‘mahā vata me bhogakkhandho vigacchatī’ti, so bhotā raññā vippaṭisāro na karaṇīyo. Siyā kho pana bhoto rañño mahāyaññaṃ yiṭṭhassa kocideva vippaṭisāro – ‘mahā vata me bhogakkhandho vigato’ti, so bhotā raññā vippaṭisāro na karaṇīyo’’ti. Imā kho, brāhmaṇa, purohito brāhmaṇo rañño mahāvijitassa pubbeva yaññā tisso vidhā desesi.

342. 「そこで、バラモンよ、司祭のバラモンは祭祀に先立って、マハーヴィジータ王に三つの様態を説いた。『大祭祀を行おうとする王様に、“ああ、私の大いなる財産の蓄えが失われてしまうだろう”という後悔が生じるかもしれませんが、王様はそのような後悔を抱いてはなりません。大祭祀を執り行っている王様に、“ああ、私の大いなる財産の蓄えが失われつつある”という後悔が生じるかもしれませんが、王様はそのような後悔を抱いてはなりません。大祭祀を終えた王様に、“ああ、私の大いなる財産の蓄えが失われてしまった”という後悔が生じるかもしれませんが、王様はそのような後悔を抱いてはなりません』と。バラモンよ、司祭のバラモンは祭祀に先立って、マハーヴィジータ王にこれら三つの様態を説いたのである。

Dasa ākārā

十の様相

343. ‘‘Atha kho, brāhmaṇa, purohito brāhmaṇo rañño mahāvijitassa pubbeva yaññā dasahākārehi paṭiggāhakesu vippaṭisāraṃ paṭivinesi. ‘Āgamissanti kho bhoto yaññaṃ pāṇātipātinopi pāṇātipātā paṭiviratāpi. Ye tattha pāṇātipātino, tesaññeva tena. Ye tattha pāṇātipātā paṭiviratā, te ārabbha yajataṃ bhavaṃ, sajjataṃ bhavaṃ, modataṃ bhavaṃ, cittameva bhavaṃ antaraṃ pasādetu. Āgamissanti kho bhoto yaññaṃ adinnādāyinopi adinnādānā paṭiviratāpi…pe… kāmesu micchācārinopi kāmesumicchācārā paṭiviratāpi… musāvādinopi musāvādā paṭiviratāpi… pisuṇavācinopi pisuṇāya vācāya paṭiviratāpi… pharusavācinopi pharusāya vācāya paṭiviratāpi… samphappalāpinopi samphappalāpā paṭiviratāpi … abhijjhālunopi anabhijjhālunopi… byāpannacittāpi abyāpannacittāpi… micchādiṭṭhikāpi sammādiṭṭhikāpi…. Ye tattha micchādiṭṭhikā, tesaññeva tena. Ye tattha sammādiṭṭhikā, te ārabbha yajataṃ bhavaṃ, sajjataṃ bhavaṃ, modataṃ bhavaṃ, cittameva bhavaṃ antaraṃ pasādetū’ti. Imehi kho, brāhmaṇa, purohito brāhmaṇo rañño mahāvijitassa pubbeva yaññā dasahākārehi paṭiggāhakesu vippaṭisāraṃ paṭivinesi.

343. 「そこで、バラモンよ、司祭のバラモンは祭祀に先立って、布施を受け取る者たちに対する王の後悔を十の様相によって取り除いた。『王様の祭祀には、生き物を殺す者も来れば、生き物を殺すことを離れた者も来るでしょう。その中で生き物を殺す者たちには、その者たち自身の報いがあるだけです。その中で生き物を殺すことを離れた者たちを対象として、王様は施しを行い、祭祀を準備し、歓喜し、心の内を清らかに信解させなさい。王様の祭祀には、与えられないものを奪う者も来れば、与えられないものを奪うことを離れた者も来るでしょう……(中略)……邪淫を行う者も来れば、邪淫を離れた者も来るでしょう……嘘をつく者も来れば、嘘をつくことを離れた者も来るでしょう……離間を語る者も来れば、離間を語ることを離れた者も来るでしょう……粗暴な言葉を語る者も来れば、粗暴な言葉を離れた者も来るでしょう……無駄口を叩く者も来れば、無駄口を叩くことを離れた者も来るでしょう……貪欲な者も来れば、貪欲でない者も来るでしょう……害意ある心の者も来れば、害意なき心の者も来るでしょう……邪見の者も来れば、正見の者も来るでしょう。その中で邪見の者たちには、その者たち自身の報いがあるだけです。その中で正見の者たちを対象として、王様は施しを行い、祭祀を準備し、歓喜し、心の内を清らかに信解させなさい』と。バラモンよ、司祭のバラモンは祭祀に先立って、このように十の様相によって布施を受け取る者たちに対する王の後悔を取り除いたのである。

Soḷasa ākārā

十六の様相

344. ‘‘Atha kho, brāhmaṇa, purohito brāhmaṇo rañño mahāvijitassa mahāyaññaṃ yajamānassa soḷasahākārehi cittaṃ sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi siyā kho pana bhoto rañño mahāyaññaṃ yajamānassa kocideva vattā – ‘rājā kho mahāvijito mahāyaññaṃ yajati, no ca kho tassa āmantitā khattiyā ānuyantā negamā ceva jānapadā ca; atha ca pana bhavaṃ rājā evarūpaṃ mahāyaññaṃ yajatī’ti. Evampi bhoto rañño vattā dhammato natthi. Bhotā kho pana raññā āmantitā khattiyā ānuyantā negamā ceva jānapadā ca. Imināpetaṃ bhavaṃ rājā jānātu, yajataṃ bhavaṃ, sajjataṃ bhavaṃ, modataṃ bhavaṃ, cittameva bhavaṃ antaraṃ pasādetu.

344. 「そこで、バラモンよ、司祭のバラモンは大祭祀を執り行っているマハーヴィジータ王の心を、十六の様相によって教示し、勧め、奮い立たせ、歓喜させた。『大祭祀を執り行っている王様に対して、あるいは誰かが“マハーヴィジータ王は大祭祀を執り行っているが、諸侯たち、属国の王たち、町の者や地方の者たちを呼び集めてはいない。それなのに王様はこの通りの大祭祀を行っている”と非難するかもしれません。しかし、王様に対してそのような非難は道理にかないません。王様は諸侯たち、属国の王たち、町の者や地方の者たちを呼び集められたのですから。王様はこのことによっても知り、施しを行い、祭祀を準備し、歓喜し、心の内を清らかに信解させなさい。

‘‘Siyā kho pana bhoto rañño mahāyaññaṃ yajamānassa kocideva vattā – ‘rājā kho mahāvijito mahāyaññaṃ yajati, no ca kho tassa āmantitā amaccā pārisajjā negamā ceva jānapadā ca…pe… brāhmaṇamahāsālā negamā ceva jānapadā ca…pe… gahapatinecayikā negamā ceva jānapadā ca, atha ca pana bhavaṃ rājā evarūpaṃ mahāyaññaṃ yajatī’ti. Evampi bhoto rañño vattā dhammato natthi. Bhotā kho pana raññā āmantitā gahapatinecayikā negamā ceva jānapadā ca. Imināpetaṃ bhavaṃ rājā jānātu, yajataṃ bhavaṃ, sajjataṃ bhavaṃ, modataṃ bhavaṃ, cittameva bhavaṃ antaraṃ pasādetu.

「『大祭祀を執り行っている王様に対して、あるいは誰かが“マハーヴィジータ王は大祭祀を執り行っているが、大臣たち、側近たち、町の者や地方の者たちを呼び集めてはいない……(中略)……大富豪のバラモンたち、町の者や地方の者たちを呼び集めてはいない……(中略)……富裕な資産家たち、町の者や地方の者たちを呼び集めてはいない。それなのに王様はこの通りの大祭祀を行っている”と非難するかもしれません。しかし、王様に対してそのような非難は道理にかないません。王様は富裕な資産家たち、町の者や地方の者たちを呼び集められたのですから。王様はこのことによっても知り、施しを行い、祭祀を準備し、歓喜し、心の内を清らかに信解させなさい。

‘‘Siyā kho pana bhoto rañño mahāyaññaṃ yajamānassa kocideva vattā – ‘rājā kho mahāvijito mahāyaññaṃ yajati, no ca kho ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, atha ca pana bhavaṃ rājā evarūpaṃ mahāyaññaṃ yajatī’ti. Evampi bhoto rañño vattā dhammato natthi. Bhavaṃ kho pana rājā ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Imināpetaṃ bhavaṃ rājā jānātu, yajataṃ bhavaṃ, sajjataṃ bhavaṃ, modataṃ bhavaṃ, cittameva bhavaṃ antaraṃ pasādetu.

「『大祭祀を執り行っている王様に対して、あるいは誰かが“マハーヴィジータ王は大祭祀を執り行っているが、母方からも父方からも良き生まれではなく、七代前の祖父母の代に至るまで血統が純潔でなく、出生に関して非難され、とがめられる者である。それなのに王様はこの通りの大祭祀を行っている”と非難するかもしれません。しかし、王様に対してそのような非難は道理にかないません。王様は母方からも父方からも良き生まれであり、七代前の祖父母の代に至るまで血統が純潔であり、出生に関して非難されることもなく、とがめられることもないのですから。王様はこのことによっても知り、施しを行い、祭祀を準備し、歓喜し、心の内を清らかに信解させなさい。

‘‘Siyā kho pana bhoto rañño mahāyaññaṃ yajamānassa kocideva vattā – ‘rājā kho mahāvijito mahāyaññaṃ yajati no ca kho abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato brahmavaṇṇī brahmavacchasī akhuddāvakāso dassanāya…pe… no ca kho aḍḍho mahaddhano mahābhogo pahūtajātarūparajato pahūtavittūpakaraṇo pahūtadhanadhañño paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro…pe… no ca kho balavā caturaṅginiyā senāya samannāgato assavāya ovādapaṭikarāya sahati maññe paccatthike yasasā…pe… no ca kho saddho dāyako dānapati anāvaṭadvāro samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavaṇibbakayācakānaṃ opānabhūto puññāni karoti…pe… no ca kho bahussuto tassa tassa sutajātassa…pe… no ca kho tassa tasseva kho pana bhāsitassa atthaṃ jānāti ‘‘ayaṃ imassa bhāsitassa attho, ayaṃ imassa bhāsitassa attho’’ti…pe… no ca kho paṇḍito viyatto medhāvī paṭibalo atītānāgatapaccuppanne atthe cintetuṃ, atha ca pana bhavaṃ rājā evarūpaṃ mahāyaññaṃ yajatī’ti. Evampi bhoto rañño vattā dhammato natthi. Bhavaṃ kho pana rājā paṇḍito viyatto medhāvī paṭibalo atītānāgatapaccuppanne atthe cintetuṃ. Imināpetaṃ bhavaṃ rājā jānātu, yajataṃ bhavaṃ, sajjataṃ bhavaṃ, modataṃ bhavaṃ, cittameva bhavaṃ antaraṃ pasādetu.

「『大祭祀を執り行っている王様に対して、あるいは誰かが“マハーヴィジータ王は大祭祀を執り行っているが、容姿端麗で見目麗しく、清らかで、最高の美貌に恵まれ、梵天のような容姿、梵天のような輝きを放ち、その姿は一見の価値がある者ではない……(中略)……裕福ではなく、大富豪ではなく、大いなる財産を有さず、豊富な金銀を持たず、多くの資財道具を持たず、豊富な財産と穀物を持たず、宝物庫と穀物蔵が満ち満ちてはいない……(中略)……強力ではなく、象兵・馬兵・車兵・歩兵の四種からなる軍隊を具えず、従順で指示に従う軍を持たず、その名声によって敵を圧倒する者ではない……(中略)……信がなく、施与者ではなく、施主ではなく、門戸を開き放ち、沙門、バラモン、困窮者、旅人、乞食、物乞いたちのための湧き水のような存在となって功徳を積む者ではない……(中略)……多聞ではなく、あれこれの学問を学んでいない……(中略)……それぞれの語られた言葉の意味について『この教えの意味はこれである、この教えの意味はこれである』と知る者ではない……(中略)……賢明ではなく、有能ではなく、聡明ではなく、過去・未来・現在の事柄について思慮する力がない。それなのに王様はこの通りの大祭祀を行っている”と非難するかもしれません。しかし、王様に対してそのような非難は道理にかないません。王様は賢明であり、有能であり、聡明であり、過去・未来・現在の事柄について思慮する力があるのですから。王様はこのことによっても知り、施しを行い、祭祀を準備し、歓喜し、心の内を清らかに信解させなさい。

‘‘Siyā kho pana bhoto rañño mahāyaññaṃ yajamānassa kocideva vattā – ‘rājā kho mahāvijito mahāyaññaṃ yajati. No ca khvassa purohito brāhmaṇo ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena; atha ca pana bhavaṃ rājā evarūpaṃ mahāyaññaṃ yajatī’ti. Evampi bhoto rañño vattā dhammato natthi. Bhoto kho pana rañño purohito brāhmaṇo ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Imināpetaṃ bhavaṃ rājā jānātu, yajataṃ bhavaṃ, sajjataṃ bhavaṃ, modataṃ bhavaṃ, cittameva bhavaṃ antaraṃ pasādetu.

「『大祭祀を執り行っている王様に対して、あるいは誰かが“マハーヴィジータ王は大祭祀を執り行っているが、その司祭のバラモンは母方からも父方からも良き生まれではなく、七代前の祖父母の代に至るまで血統が純潔でなく、出生に関して非難され、とがめられる者である。それなのに王様はこの通りの大祭祀を行っている”と非難するかもしれません。しかし、王様に対してそのような非難は道理にかないません。王様の司祭のバラモンは母方からも父方からも良き生まれであり、七代前の祖父母の代に至るまで血統が純潔であり、出生に関して非難されることもなく、とがめられることもないのですから。王様はこのことによっても知り、施しを行い、祭祀を準備し、歓喜し、心の内を清らかに信解させなさい。

‘‘Siyā kho pana bhoto rañño mahāyaññaṃ yajamānassa kocideva vattā – ‘rājā kho mahāvijito mahāyaññaṃ yajati. No ca khvassa purohito brāhmaṇo ajjhāyako mantadharo tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo…pe… no ca khvassa purohito brāhmaṇo sīlavā vuddhasīlī vuddhasīlena samannāgato…pe… no ca khvassa purohito brāhmaṇo paṇḍito viyatto medhāvī paṭhamo vā dutiyo vā sujaṃ paggaṇhantānaṃ, atha ca pana bhavaṃ rājā evarūpaṃ mahāyaññaṃ yajatī’ti. Evampi bhoto rañño vattā dhammato natthi. Bhoto kho pana rañño purohito brāhmaṇo paṇḍito viyatto medhāvī paṭhamo vā dutiyo vā sujaṃ paggaṇhantānaṃ. Imināpetaṃ bhavaṃ rājā jānātu, yajataṃ bhavaṃ, sajjataṃ bhavaṃ, modataṃ bhavaṃ, cittameva bhavaṃ antaraṃ pasādetūti. Imehi kho, brāhmaṇa, purohito brāhmaṇo rañño mahāvijitassa mahāyaññaṃ yajamānassa soḷasahi ākārehi cittaṃ sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi.

「『大祭祀を執り行っている王様に対して、あるいは誰かが“マハーヴィジータ王は大祭祀を執り行っているが、その司祭のバラモンは詠誦者ではなく、讃歌の保持者ではなく、語彙・儀軌、音韻・分別、第五の歴史書を具えた三ヴェーダを極めた者ではなく、句に通じ、文法学者であり、順世派の学問と大人生相に精通した者ではない……(中略)……その司祭のバラモンは徳行を備えず、円熟した徳行を持たず、円熟した徳行を具足していない……(中略)……その司祭のバラモンは賢明ではなく、有能ではなく、聡明ではなく、祭具の柄を執る者たちの中で筆頭または第二位ではない。それなのに王様はこの通りの大祭祀を行っている”と非難するかもしれません。しかし、王様に対してそのような非難は道理にかないません。王様の司祭のバラモンは賢明であり、有能であり、聡明であり、祭具の柄を執る者たちの中で筆頭または第二位であるのですから。王様はこのことによっても知り、施しを行い、祭祀を準備し、歓喜し、心の内を清らかに信解させなさい』と。バラモンよ、司祭のバラモンは大祭祀を執り行っているマハーヴィジータ王の心を、このように十六の様相によって教示し、勧め、奮い立たせ、歓喜させたのである。

345. ‘‘Tasmiṃ kho, brāhmaṇa, yaññe neva gāvo haññiṃsu, na ajeḷakā haññiṃsu, na kukkuṭasūkarā haññiṃsu, na vividhā pāṇā saṃghātaṃ āpajjiṃsu, na rukkhā chijjiṃsu yūpatthāya, na dabbhā lūyiṃsu barihisatthāya . Yepissa ahesuṃ dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tepi na daṇḍatajjitā na bhayatajjitā na assumukhā rudamānā parikammāni akaṃsu. Atha kho ye icchiṃsu, te akaṃsu, ye na icchiṃsu, na te akaṃsu; yaṃ icchiṃsu, taṃ akaṃsu, yaṃ na icchiṃsu, na taṃ akaṃsu. Sappitelanavanītadadhimadhuphāṇitena ceva so yañño niṭṭhānamagamāsi.

345. 「バラモンよ、その祭祀においては、牛も屠られず、山羊や羊も屠られず、鶏や豚も屠られず、様々な生き物たちが殺戮されることもなく、犠牲の柱のために樹木が切り倒されることもなく、祭壇の敷草のために吉祥草(クシャ草)が刈り取られることもなかった。王の奴隷であれ、使いの者であれ、労働者であれ、彼らもまた杖で脅されることもなく、恐怖に怯えることもなく、涙を流して泣き叫びながら作業をすることもなかった。むしろ、望む者が行い、望まない者は行わなかった。望むことを行い、望まないことは行わなかった。澄ましバター、油、生バター、凝乳(ヨーグルト)、蜂蜜、糖蜜によってのみ、その祭祀は完遂されたのである。

346. ‘‘Atha kho, brāhmaṇa, khattiyā ānuyantā negamā ceva jānapadā ca, amaccā pārisajjā negamā ceva jānapadā ca, brāhmaṇamahāsālā negamā ceva jānapadā ca, gahapatinecayikā negamā ceva jānapadā ca pahūtaṃ sāpateyyaṃ ādāya rājānaṃ mahāvijitaṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu – ‘idaṃ, deva, pahūtaṃ sāpateyyaṃ devaññeva uddissābhataṃ, taṃ devo paṭiggaṇhātū’ti. ‘Alaṃ, bho, mamāpidaṃ pahūtaṃ sāpateyyaṃ dhammikena balinā abhisaṅkhataṃ; tañca vo hotu, ito ca bhiyyo harathā’ti. Te raññā paṭikkhittā ekamantaṃ apakkamma evaṃ samacintesuṃ – ‘na kho etaṃ amhākaṃ patirūpaṃ, yaṃ mayaṃ imāni sāpateyyāni punadeva sakāni gharāni paṭihareyyāma. Rājā kho mahāvijito mahāyaññaṃ yajati, handassa mayaṃ anuyāgino homā’ti.

346. 「そこで、バラモンよ、諸侯たち、属国の王たち、町の者や地方の者たち、大臣たち、側近たち、町の者や地方の者たち、大富豪のバラモンたち、町の者や地方の者たち、富裕な資産家たち、町の者や地方の者たちが、多くの財宝を携えてマハーヴィジータ王のもとに参じ、こう申し上げた。『王よ、この多くの財宝は王のために持参したものです。どうか王よ、これをお納めください』と。『諸君よ、もう十分である。私にもまた、正しい税によって集められた多くの財宝がある。それはそなたたちのものとし、さらにここから持ち帰るがよい』と。彼らは王から断られ、一方に退いてこのように考えた。『私たちがこれらの財宝を再び自分の家へ持ち帰るというのは、私たちにふさわしくない。マハーヴィジータ王は大祭祀を執り行っている。さあ、私たちもそれに倣って布施を行おう』と。

347. ‘‘Atha kho, brāhmaṇa, puratthimena yaññavāṭassa khattiyā ānuyantā negamā ceva jānapadā ca dānāni paṭṭhapesuṃ. Dakkhiṇena yaññavāṭassa amaccā pārisajjā negamā ceva jānapadā ca dānāni paṭṭhapesuṃ. Pacchimena yaññavāṭassa brāhmaṇamahāsālā negamā ceva jānapadā ca dānāni paṭṭhapesuṃ. Uttarena yaññavāṭassa gahapatinecayikā negamā ceva jānapadā ca dānāni paṭṭhapesuṃ.

347. 「そこで、バラモンよ、祭壇の東側には諸侯たち、属国の王たち、町の者や地方の者たちが布施の場を設けた。祭壇の南側には大臣たち、側近たち、町の者や地方の者たちが布施の場を設けた。祭壇の西側には大富豪のバラモンたち、町の者や地方の者たちが布施の場を設けた。祭壇の北側には富裕な資産家たち、町の者や地方の者たちが布施の場を設けた。

‘‘Tesupi kho, brāhmaṇa, yaññesu neva gāvo haññiṃsu, na ajeḷakā haññiṃsu, na kukkuṭasūkarā haññiṃsu, na vividhā pāṇā saṃghātaṃ āpajjiṃsu, na rukkhā chijjiṃsu yūpatthāya, na dabbhā lūyiṃsu barihisatthāya. Yepi nesaṃ ahesuṃ dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tepi na daṇḍatajjitā na bhayatajjitā na assumukhā rudamānā parikammāni akaṃsu. Atha kho ye icchiṃsu, te akaṃsu, ye na icchiṃsu, na te akaṃsu; yaṃ icchiṃsu, taṃ akaṃsu, yaṃ na icchiṃsu na taṃ akaṃsu. Sappitelanavanītadadhimadhuphāṇitena ceva te yaññā niṭṭhānamagamaṃsu.

「バラモンよ、それらの祭祀においてもまた、牛も屠られず、山羊や羊も屠られず、鶏や豚も屠られず、様々な生き物たちが殺戮されることもなく、犠牲の柱のために樹木が切り倒されることもなく、祭壇の敷草のために吉祥草が刈り取られることもなかった。彼らの奴隷であれ、使いの者であれ、労働者であれ、彼らもまた杖で脅されることもなく、恐怖に怯えることもなく、涙を流して泣き叫びながら作業をすることもなかった。むしろ、望む者が行い、望まない者は行わなかった。望むことを行い、望まないことは行わなかった。澄ましバター、油、生バター、凝乳、蜂蜜、糖蜜によってのみ、それらの祭祀は完遂されたのである。

‘‘Iti cattāro ca anumatipakkhā, rājā mahāvijito aṭṭhahaṅgehi samannāgato, purohito brāhmaṇo catūhaṅgehi samannāgato; tisso ca vidhā ayaṃ vuccati brāhmaṇa tividhā yaññasampadā soḷasaparikkhārā’’ti.

「このように、四つの同意者の一門、マハーヴィジータ王が具足した八つの要素、司祭のバラモンが具足した四つの要素、そして三つの様態、バラモンよ、これを三種の祭祀の成就、十六の資具(構成要素)と呼ぶのである」

348. Evaṃ vutte, te brāhmaṇā unnādino uccāsaddamahāsaddā ahesuṃ – ‘‘aho yañño, aho yaññasampadā’’ti! Kūṭadanto pana brāhmaṇo tūṇhībhūtova nisinno hoti. Atha kho te brāhmaṇā kūṭadantaṃ brāhmaṇaṃ etadavocuṃ – ‘‘kasmā pana bhavaṃ kūṭadanto samaṇassa gotamassa subhāsitaṃ subhāsitato nābbhanumodatī’’ti? ‘‘Nāhaṃ, bho, samaṇassa gotamassa subhāsitaṃ subhāsitato nābbhanumodāmi. Muddhāpi tassa vipateyya, yo samaṇassa gotamassa subhāsitaṃ subhāsitato nābbhanumodeyya. Api ca me, bho, evaṃ hoti – samaṇo gotamo na evamāha – ‘evaṃ me suta’nti vā ‘evaṃ arahati bhavitu’nti vā; api ca samaṇo gotamo – ‘evaṃ tadā āsi, itthaṃ tadā āsi’ tveva bhāsati. Tassa mayhaṃ bho evaṃ hoti – ‘addhā samaṇo gotamo tena samayena rājā vā ahosi mahāvijito yaññassāmi purohito vā brāhmaṇo tassa yaññassa yājetā’ti. Abhijānāti pana bhavaṃ gotamo evarūpaṃ yaññaṃ yajitvā vā yājetvā vā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjitāti’’? ‘‘Abhijānāmahaṃ, brāhmaṇa, evarūpaṃ yaññaṃ yajitvā vā yājetvā vā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjitā, ahaṃ tena samayena purohito brāhmaṇo ahosiṃ tassa yaññassa yājetā’’ti.

348. このように言われたとき、それらのバラモンたちは歓呼の声を上げ、大声を上げて騒ぎ立てた。「おお、なんという祭祀か! おお、なんという祭祀の成就か!」と。しかし、バラモンのクータダンタだけは沈黙したまま座っていた。そこでそれらのバラモンたちは、バラモンのクータダンタにこう言った。「尊者クータダンタは、なぜ沙門ゴータマの善き説示を、善き説示として歓喜して称賛しないのですか」「諸君、私は沙門ゴータマの善き説示を善き説示として称賛しないのではありません。沙門ゴータマの善き説示を善き説示として称賛しない者の頭は、裂けて落ちるに違いありません。しかしながら諸君、私はこう思うのです。沙門ゴータマは『このように私は聞いた』とか『このようであるはずだ』とは言わず、ただ『当時はこのようであった、その時はこのようであった』と語られました。それゆえ諸君、私にはこのように思えるのです。『実に沙門ゴータマは、その当時、祭祀の施主であったマハーヴィジータ王であったか、あるいはその祭祀を執り行わせた司祭のバラモンであったに違いない』と。尊者ゴータマよ、このような祭祀を自ら執り行い、あるいは執り行わせて、身体が崩壊して死んだ後、善趣・天界の世界に生まれ変わったことを自ら知っておられますか」「バラモンよ、私はこのような祭祀を自ら執り行い、あるいは執り行わせて、身体が崩壊して死んだ後、善趣・天界の世界に生まれ変わったことを覚知している。その当時、私はその祭祀を執り行わせた司祭のバラモンであったのだ」

Niccadānaanukulayaññaṃ

恒常の施与(不断給・家族相応の祭祀)

349. ‘‘Atthi pana, bho gotama, añño yañño imāya tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṃsataro cā’’ti?

349. 「尊者ゴータマよ、この三種の祭祀の成就と十六の資具によるものよりも、さらに骨折りが少なく、さらに準備の手間が少なく、しかもさらに大きな果報があり、さらに大きな功徳がある他の祭祀は存在するのでしょうか」

‘‘Atthi kho, brāhmaṇa, añño yañño imāya tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṃsataro cā’’ti.

「バラモンよ、この三種の祭祀の成就と十六の資具によるものよりも、さらに骨折りが少なく、さらに準備の手間が少なく、しかもさらに大きな果報があり、さらに大きな功徳がある他の祭祀が存在する」

‘‘Katamo pana so, bho gotama, yañño imāya tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṃsataro cā’’ti?

「尊者ゴータマよ、この三種の祭祀の成就と十六の資具によるものよりも、さらに骨折りが少なく、さらに準備の手間が少なく、しかもさらに大きな果報があり、さらに大きな功徳があるその祭祀とは、いかなるものですか」

‘‘Yāni kho pana tāni, brāhmaṇa, niccadānāni anukulayaññāni sīlavante pabbajite uddissa diyyanti; ayaṃ kho, brāhmaṇa, yañño imāya tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṃsataro cā’’ti.

「バラモンよ、有徳の出家者たちに向けて施される、恒常の施与、家伝の施与(不断給)がある。バラモンよ、これこそが、この三種の祭祀の成就と十六の資具によるものよりも、さらに骨折りが少なく、さらに準備の手間が少なく、しかもさらに大きな果報があり、さらに大きな功徳がある祭祀である」

‘‘Ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo, yena taṃ niccadānaṃ anukulayaññaṃ imāya tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya appaṭṭhatarañca appasamārambhatarañca mahapphalatarañca mahānisaṃsatarañcā’’ti?

「尊者ゴータマよ、その恒常の施与、家伝の施与が、この三種の祭祀の成就と十六の資具によるものよりも、さらに骨折りが少なく、さらに準備の手間が少なく、しかもさらに大きな果報があり、さらに大きな功徳があることの因は何であり、縁は何でしょうか」

‘‘Na kho, brāhmaṇa, evarūpaṃ yaññaṃ upasaṅkamanti arahanto vā arahattamaggaṃ vā samāpannā. Taṃ kissa hetu? Dissanti hettha, brāhmaṇa, daṇḍappahārāpi galaggahāpi, tasmā evarūpaṃ yaññaṃ na upasaṅkamanti arahanto vā arahattamaggaṃ vā samāpannā. Yāni kho pana tāni, brāhmaṇa, niccadānāni anukulayaññāni sīlavante pabbajite uddissa diyyanti; evarūpaṃ kho, brāhmaṇa, yaññaṃ upasaṅkamanti arahanto vā arahattamaggaṃ vā samāpannā. Taṃ kissa hetu? Na hettha, brāhmaṇa, dissanti daṇḍappahārāpi galaggahāpi, tasmā evarūpaṃ yaññaṃ upasaṅkamanti arahanto vā arahattamaggaṃ vā samāpannā. Ayaṃ kho, brāhmaṇa, hetu ayaṃ paccayo, yena taṃ niccadānaṃ anukulayaññaṃ imāya tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya appaṭṭhatarañca appasamārambhatarañca mahapphalatarañca mahānisaṃsatarañcā’’ti.

「バラモンよ、阿羅漢たち、あるいは阿羅漢道に達した者たちは、このような(殺生を伴う)祭祀には近づかない。それはなぜか。バラモンよ、そこでは杖による打擲や首を絞めるような乱暴が見られるからであり、それゆえ阿羅漢たち、あるいは阿羅漢道に達した者たちは、このような祭祀には近づかないのである。しかし、バラモンよ、有徳の出家者たちに向けて施される恒常の施与、家伝の施与がある。そのような祭祀には、阿羅漢たち、あるいは阿羅漢道に達した者たちが近づく。それはなぜか。バラモンよ、そこでは杖による打擲や首を絞めるような乱暴が見られないからであり、それゆえ阿羅漢たち、あるいは阿羅漢道に達した者たちがそのような祭祀には近づくのである。バラモンよ、これが因であり、これが縁であって、その恒常の施与、家伝の施与が、この三種の祭祀の成就と十六の資具によるものよりも、さらに骨折りが少なく、さらに準備の手間が少なく、しかもさらに大きな果報があり、さらに大きな功徳がある理由である」

350. ‘‘Atthi pana, bho gotama, añño yañño imāya ca tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukulayaññena appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṃsataro cā’’ti?

350. 「尊者ゴータマよ、この三種の祭祀の成就と十六の資具、そしてこの恒常の施与、家伝の施与よりも、さらに骨折りが少なく、さらに準備の手間が少なく、しかもさらに大きな果報があり、さらに大きな功徳がある他の祭祀は存在するのでしょうか」

‘‘Atthi kho, brāhmaṇa, añño yañño imāya ca tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukulayaññena appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṃsataro cā’’ti.

「バラモンよ、この三種の祭祀の成就と十六の資具、そしてこの恒常の施与、家伝の施与よりも、さらに骨折りが少なく、さらに準備の手間が少なく、しかもさらに大きな果報があり、さらに大きな功徳がある他の祭祀が存在する」

‘‘Katamo pana so, bho gotama, yañño imāya ca tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukulayaññena appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṃsataro cā’’ti?

「尊きゴータマよ、では、これら三種の祭祀の具備と十六の資具、そしてこの不断の布施である家系伝来の祭祀よりも、さらに労少なく、さらに営作少なく、さらに大果であり、さらに大功徳である祭祀とは何でしょうか」

‘‘Yo kho, brāhmaṇa, cātuddisaṃ saṅghaṃ uddissa vihāraṃ karoti, ayaṃ kho, brāhmaṇa, yañño imāya ca tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukulayaññena appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṃsataro cā’’ti.

「バラモンよ、四方の僧伽のために精舎を建立する者がいる。バラモンよ、これこそが、これら三種の祭祀の具備と十六の資具、そしてこの不断の布施である家系伝来の祭祀よりも、さらに労少なく、さらに営作少なく、さらに大果であり、さらに大功徳である祭祀である」

351. ‘‘Atthi pana, bho gotama, añño yañño imāya ca tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukulayaññena iminā ca vihāradānena appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṃsataro cā’’ti?

351. 「尊きゴータマよ、では、これら三種の祭祀の具備と十六の資具、この不断の布施である家系伝来の祭祀、そしてこの精舎の寄進よりも、さらに労少なく、さらに営作少なく、さらに大果であり、さらに大功徳である他の祭祀はありますでしょうか」

‘‘Atthi kho, brāhmaṇa, añño yañño imāya ca tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukulayaññena iminā ca vihāradānena appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṃsataro cā’’ti.

「バラモンよ、これら三種の祭祀の具備と十六の資具、この不断の布施である家系伝来の祭祀、そしてこの精舎の寄進よりも、さらに労少なく、さらに営作少なく、さらに大果であり、さらに大功徳である他の祭祀はある」

‘‘Katamo pana so, bho gotama, yañño imāya ca tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukulayaññena iminā ca vihāradānena appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṃsataro cā’’ti?

「尊きゴータマよ、では、これら三種の祭祀の具備と十六の資具、この不断の布施である家系伝来の祭祀、そしてこの精舎の寄進よりも、さらに労少なく、さらに営作少なく、さらに大果であり、さらに大功徳であるその祭祀とは何でしょうか」

‘‘Yo kho, brāhmaṇa, pasannacitto buddhaṃ saraṇaṃ gacchati, dhammaṃ saraṇaṃ gacchati, saṅghaṃ saraṇaṃ gacchati; ayaṃ kho, brāhmaṇa, yañño imāya ca tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukulayaññena iminā ca vihāradānena appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṃsataro cā’’ti.

「バラモンよ、澄んだ心をもって仏に帰依し、法に帰依し、僧伽に帰依する者がいる。バラモンよ、これこそが、これら三種の祭祀の具備と十六の資具、この不断の布施である家系伝来の祭祀、そしてこの精舎の寄進よりも、さらに労少なく、さらに営作少なく、さらに大果であり、さらに大功徳である祭祀である」

352. ‘‘Atthi pana, bho gotama, añño yañño imāya ca tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukulayaññena iminā ca vihāradānena imehi ca saraṇagamanehi appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṃsataro cā’’ti?

352. 「尊きゴータマよ、では、これら三種の祭祀の具備と十六の資具、この不断の布施である家系伝来の祭祀、この精舎の寄進、そしてこれら三帰依よりも、さらに労少なく、さらに営作少なく、さらに大果であり、さらに大功徳である他の祭祀はありますでしょうか」

‘‘Atthi kho, brāhmaṇa, añño yañño imāya ca tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukulayaññena iminā ca vihāradānena imehi ca saraṇagamanehi appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṃsataro cā’’ti.

「バラモンよ、これら三種の祭祀の具備と十六の資具、この不断の布施である家系伝来の祭祀、この精舎の寄進、そしてこれら三帰依よりも、さらに労少なく、さらに営作少なく、さらに大果であり、さらに大功徳である他の祭祀はある」

‘‘Katamo pana so, bho gotama, yañño imāya ca tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukulayaññena iminā ca vihāradānena imehi ca saraṇagamanehi appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṃsataro cā’’ti?

「尊きゴータマよ、では、これら三種の祭祀の具備と十六の資具、この不断の布施である家系伝来の祭祀、この精舎の寄進、そしてこれら三帰依よりも、さらに労少なく、さらに営作少なく、さらに大果であり、さらに大功徳であるその祭祀とは何でしょうか」

‘‘Yo kho, brāhmaṇa, pasannacitto sikkhāpadāni samādiyati – pāṇātipātā veramaṇiṃ, adinnādānā veramaṇiṃ, kāmesumicchācārā veramaṇiṃ, musāvādā veramaṇiṃ, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇiṃ. Ayaṃ kho, brāhmaṇa, yañño imāya ca tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukulayaññena iminā ca vihāradānena imehi ca saraṇagamanehi appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṃsataro cā’’ti.

「バラモンよ、澄んだ心をもって学処を受持する者がいる――不殺生、不偸盗、不邪淫、不妄語、不飲酒である。バラモンよ、これこそが、これら三種の祭祀の具備と十六の資具、この不断の布施である家系伝来の祭祀、この精舎の寄進、そしてこれら三帰依よりも、さらに労少なく、さらに営作少なく、さらに大果であり、さらに大功徳である祭祀である」

353. ‘‘Atthi pana, bho gotama, añño yañño imāya ca tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukulayaññena iminā ca vihāradānena imehi ca saraṇagamanehi imehi ca sikkhāpadehi appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṃsataro cā’’ti?

353. 「尊きゴータマよ、では、これら三種の祭祀の具備と十六の資具、この不断の布施である家系伝来の祭祀、この精舎の寄進、これら三帰依、そしてこれら学処よりも、さらに労少なく、さらに営作少なく、さらに大果であり、さらに大功徳である他の祭祀はありますでしょうか」

‘‘Atthi kho, brāhmaṇa, añño yañño imāya ca tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukulayaññena iminā ca vihāradānena imehi ca saraṇagamanehi imehi ca sikkhāpadehi appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṃsataro cā’’ti.

「バラモンよ、これら三種の祭祀の具備と十六の資具、この不断の布施である家系伝来の祭祀、この精舎の寄進、これら三帰依、そしてこれら学処よりも、さらに労少なく、さらに営作少なく、さらに大果であり、さらに大功徳である他の祭祀はある」

‘‘Katamo pana so, bho gotama, yañño imāya ca tividhāya yaññasampadāya soḷasaparikkhārāya iminā ca niccadānena anukulayaññena iminā ca vihāradānena imehi ca saraṇagamanehi imehi ca sikkhāpadehi appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṃsataro cā’’ti?

「尊きゴータマよ、では、これら三種の祭祀の具備と十六の資具、この不断の布施である家系伝来の祭祀、この精舎の寄進、これら三帰依、そしてこれら学処よりも、さらに労少なく、さらに営作少なく、さらに大果であり、さらに大功徳であるその祭祀とは何でしょうか」

‘‘Idha, brāhmaṇa, tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho…pe… (yathā 190-212 anucchedesu, evaṃ vitthāretabbaṃ). Evaṃ kho, brāhmaṇa, bhikkhu sīlasampanno hoti…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ kho, brāhmaṇa, yañño purimehi yaññehi appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṃsataro ca…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayampi kho, brāhmaṇa, yañño purimehi yaññehi appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṃsataro cāti. Ñāṇadassanāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti…pe… ayampi kho, brāhmaṇa, yañño purimehi yaññehi appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṃsataro ca…pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānāti. Ayampi kho, brāhmaṇa, yañño purimehi yaññehi appaṭṭhataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṃsataro ca. Imāya ca, brāhmaṇa, yaññasampadāya aññā yaññasampadā uttaritarā vā paṇītatarā vā natthī’’ti.

「バラモンよ、ここに世に如来・応供・正等覚者が現れ……中略……(第190節から212節のように詳しく説かれるべきである)。バラモンよ、このように比丘は戒を具足し……中略……初禅を具足して住する。バラモンよ、これこそが以前の祭祀よりも、さらに労少なく、さらに営作少なく、さらに大果であり、さらに大功徳である祭祀である……中略……第二禅を……中略……第三禅を……中略……第四禅を具足して住する。バラモンよ、これもまた以前の祭祀よりも、さらに労少なく、さらに営作少なく、さらに大果であり、さらに大功徳である祭祀である。智見のために心を向け、傾ける……中略……バラモンよ、これもまた以前の祭祀よりも、さらに労少なく、さらに営作少なく、さらに大果であり、さらに大功徳である祭祀である……中略……『もはやこのような状態に至ることはない』と了知する。バラモンよ、これもまた以前の祭祀よりも、さらに労少なく、さらに営作少なく、さらに大果であり、さらに大功徳である祭祀である。そして、バラモンよ、この祭祀の具備よりも、さらに勝れ、さらに殊勝な他の祭祀の具備は存在しない」

Kūṭadantaupāsakattapaṭivedanā

クータダンタの優婆塞としての宣誓

354. Evaṃ vutte, kūṭadanto brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama! Seyyathāpi bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gataṃ. Esāhaṃ bho gotama satta ca usabhasatāni satta ca vacchatarasatāni satta ca vacchatarīsatāni satta ca ajasatāni satta ca urabbhasatāni muñcāmi, jīvitaṃ demi, haritāni ceva tiṇāni khādantu, sītāni ca pānīyāni pivantu, sīto ca nesaṃ vāto upavāyatū’’ti.

354. このように説かれたとき、クータダンタ・バラモンは世尊にこのように申し上げた。「素晴らしいことです、尊きゴータマよ、素晴らしいことです、尊きゴータマよ! 尊きゴータマよ、ちょうど倒れたものを起こすように、覆われたものを顕にするように、道に迷った者に道を教えるように、あるいは『目の見える者たちが姿形を見るように』と暗闇の中で灯火を掲げるように、尊きゴータマによってさまざまな仕方で法が明かされました。私はその尊きゴータマと、法と、比丘僧伽に帰依いたします。尊きゴータマは私を、今日より命の続く限り帰依した優婆塞としてお認めください。尊きゴータマよ、私は七百頭の雄牛、七百頭の牡の子牛、七百頭の牝の子牛、七百頭の山羊、七百頭の羊を解放し、命を与えます。それらが青草を食べ、冷たい水を飲み、涼しい風がそれらに吹きますように」

Sotāpattiphalasacchikiriyā

預流果の現証

355. Atha kho bhagavā kūṭadantassa brāhmaṇassa anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ, dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ; kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi kūṭadantaṃ brāhmaṇaṃ kallacittaṃ muducittaṃ vinīvaraṇacittaṃ udaggacittaṃ pasannacittaṃ, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā, taṃ pakāsesi – dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ. Seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ paṭiggaṇheyya, evameva kūṭadantassa brāhmaṇassa tasmiññeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi – ‘‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’nti.

355. そのとき世尊は、クータダンタ・バラモンに順次の説法をなされた。すなわち、施論、戒論、生天論を説き、諸々の欲望の過患と下劣と汚れ、出離の功徳を明かされた。世尊はクータダンタ・バラモンの心が準備整い、柔軟となり、諸々の蓋を取り除かれ、高揚し、信順しているのを知ったとき、諸仏に固有の教えである苦・集・滅・道を明かされた。それはあたかも、黒いしみのない清らかな布が正しく染料を受け入れるようなものであった。そのように、クータダンタ・バラモンにその座において『生起する性質のものはすべて、滅する性質のものである』という、塵を離れ、汚れを去った法眼が生じた。

356. Atha kho kūṭadanto brāhmaṇo diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘adhivāsetu me bhavaṃ gotamo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.

356. そこで、法を見、法に達し、法を知り、法に沈潜し、疑惑を越え、疑念を去り、確信を得て、師の教えにおいて他者に頼ることのなくなったクータダンタ・バラモンは、世尊にこのように申し上げた。「尊きゴータマよ、明日の食事を比丘僧伽とともにお受けください」。世尊は沈黙によってこれを受け入れられた。

357. Atha kho kūṭadanto brāhmaṇo bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho kūṭadanto brāhmaṇo tassā rattiyā accayena sake yaññavāṭe paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi – ‘‘kālo, bho gotama; niṭṭhitaṃ bhatta’’nti.

357. そこでクータダンタ・バラモンは世尊の受諾を知り、座から立ち上がって世尊に礼拝し、右回りに回って立ち去った。そして、クータダンタ・バラモンはその夜が明けると、自身の祭壇において上等な固食と軟食を準備させ、世尊に時を告げさせた。「尊きゴータマよ、時となりました。食事の用意が整いました」

358. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena kūṭadantassa brāhmaṇassa yaññavāṭo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi.

358. そこで世尊は朝の時に衣を整え、鉢と衣を持って比丘僧伽とともにクータダンタ・バラモンの祭壇の場所へと向かわれた。そこに至り、設けられた座に着かれた。

Atha kho kūṭadanto brāhmaṇo buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho kūṭadanto brāhmaṇo bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho kūṭadantaṃ brāhmaṇaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti.

そこでクータダンタ・バラモンは、仏をはじめとする比丘僧伽に、上等な固食と軟食を自らの手でもてなし、満足させた。そして、クータダンタ・バラモンは、世尊が食事を終えて鉢から手を引かれたのを知ると、ある低い座をとって一方に座した。一方に座したクータダンタ・バラモンに、世尊は法話によって示し、勧め、励まし、喜ばせて座から立ち上がり、立ち去られた。

Kūṭadantasuttaṃ niṭṭhitaṃ pañcamaṃ.

クータダンタ経 第五 終了