6. Mahālisuttaṃ6. マハーリ経
Brāhmaṇadūtavatthu
バラモンの使者の物語
359. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena sambahulā kosalakā ca brāhmaṇadūtā māgadhakā ca brāhmaṇadūtā vesāliyaṃ paṭivasanti kenacideva karaṇīyena. Assosuṃ kho te kosalakā ca brāhmaṇadūtā māgadhakā ca brāhmaṇadūtā – ‘‘samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī’’ti.
359. このように私は聞いた――ある時、世尊はヴェーサーリーの、大林にある重閣堂に滞在しておられた。そのとき、多くのコーサラ国のバラモンの使者たちやマガダ国のバラモンの使者たちが、何かの用務があってヴェーサーリーに滞在していた。それらコーサラ国のバラモンの使者たちやマガダ国のバラモンの使者たちは聞いた。「実に、沙門ゴータマ、釈迦の子、釈迦族から出家した方が、ヴェーサーリーの大林にある重閣堂に滞在しておられる。その尊きゴータマには、このような善い名声が高く聞こえている。『あの世尊は、まさにこのような方である。応供、正等覚者、明行足、善逝、世間解、無上士・調御丈夫、天人師、仏、世尊である』と。彼は、神々、悪魔、梵天を含むこの世界、沙門・バラモンを含む生きとし生けるもの、神と人を含む人々を、自らの智慧によって現証して説き明かす。彼は、初めも善く、中ほども善く、終わりも善く、義を備え、文を備えた法を説き、完全に円満で純粋な清浄行を明かす。そのような応供の方々にお会いすることは実に喜ばしいことである」と。
360. Atha kho te kosalakā ca brāhmaṇadūtā māgadhakā ca brāhmaṇadūtā yena mahāvanaṃ kūṭāgārasālā tenupasaṅkamiṃsu. Tena kho pana samayena āyasmā nāgito bhagavato upaṭṭhāko hoti. Atha kho te kosalakā ca brāhmaṇadūtā māgadhakā ca brāhmaṇadūtā yenāyasmā nāgito tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ nāgitaṃ etadavocuṃ – ‘‘kahaṃ nu kho, bho nāgita, etarahi so bhavaṃ gotamo viharati? Dassanakāmā hi mayaṃ taṃ bhavantaṃ gotama’’nti. ‘‘Akālo kho, āvuso, bhagavantaṃ dassanāya, paṭisallīno bhagavā’’ti. Atha kho te kosalakā ca brāhmaṇadūtā māgadhakā ca brāhmaṇadūtā tattheva ekamantaṃ nisīdiṃsu – ‘‘disvāva mayaṃ taṃ bhavantaṃ gotamaṃ gamissāmā’’ti.
360. そこで、それらコーサラ国のバラモンの使者たちやマガダ国のバラモンの使者たちは、大林の重閣堂へと向かった。そのとき、尊者ナーギタが世尊の給仕者であった。そこで、それらコーサラ国のバラモンの使者たちやマガダ国のバラモンの使者たちは尊者ナーギタのもとへと向かった。近づいて、尊者ナーギタにこのように言った。「ナーギタ殿、今、あの尊きゴータマはどちらにおられますか。私たちはその尊きゴータマにお会いしたいのです」「友らよ、世尊にお会いするには不適な時です。世尊は静寂に独座しておられます」。そこで、それらコーサラ国のバラモンの使者たちやマガダ国のバラモンの使者たちは、「私たちはあの尊きゴータマにお会いしてから立ち去ろう」とその場の一方に座った。
Oṭṭhaddhalicchavīvatthu
リッチャヴィ族のオッタッダの物語
361. Oṭṭhaddhopi licchavī mahatiyā licchavīparisāya saddhiṃ yena mahāvanaṃ kūṭāgārasālā yenāyasmā nāgito tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ nāgitaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho oṭṭhaddhopi licchavī āyasmantaṃ nāgitaṃ etadavoca – ‘‘kahaṃ nu kho, bhante nāgita, etarahi so bhagavā viharati arahaṃ sammāsambuddho, dassanakāmā hi mayaṃ taṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddha’’nti. ‘‘Akālo kho, mahāli, bhagavantaṃ dassanāya, paṭisallīno bhagavā’’ti. Oṭṭhaddhopi licchavī tattheva ekamantaṃ nisīdi – ‘‘disvāva ahaṃ taṃ bhagavantaṃ gamissāmi arahantaṃ sammāsambuddha’’nti.
361. リッチャヴィ族のオッタッダもまた、大勢のリッチャヴィ族の会衆とともに、大林の重閣堂の尊者ナーギタのところへと向かった。近づいて、尊者ナーギタに挨拶をして一方に立った。一方に立ったリッチャヴィ族のオッタッダは尊者ナーギタにこのように言った。「尊者ナーギタ様、今、あの世尊・応供・正等覚者はどちらにおられますか。私たちはその世尊・応供・正等覚者にお会いしたいのです」「マハーリよ、世尊にお会いするには不適な時です。世尊は静寂に独座しておられます」。リッチャヴィ族のオッタッダもまた、「私はあの世尊・応供・正等覚者にお会いしてから立ち去ろう」とその場の一方に座った。
362. Atha kho sīho samaṇuddeso yenāyasmā nāgito tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ nāgitaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho sīho samaṇuddeso āyasmantaṃ nāgitaṃ etadavoca – ‘‘ete, bhante kassapa, sambahulā kosalakā ca brāhmaṇadūtā māgadhakā ca brāhmaṇadūtā idhūpasaṅkantā bhagavantaṃ dassanāya; oṭṭhaddhopi licchavī mahatiyā licchavīparisāya saddhiṃ idhūpasaṅkanto bhagavantaṃ dassanāya, sādhu, bhante kassapa, labhataṃ esā janatā bhagavantaṃ dassanāyā’’ti.
362. そのとき、沙弥のシーハが尊者ナーギタのところへと向かった。近づいて、尊者ナーギタに挨拶をして一方に立った。一方に立った沙弥のシーハは尊者ナーギタにこのように言った。「尊者カッサパ様、これら多くのコーサラ国のバラモンの使者たちやマガダ国のバラモンの使者たちが世尊にお会いするためにここに来ています。リッチャヴィ族のオッタッダもまた大勢のリッチャヴィ族の会衆とともに世尊にお会いするためにここに来ています。尊者カッサパ様、どうかこの人々が世尊にお会いできるようにしてください」
‘‘Tena hi, sīha, tvaññeva bhagavato ārocehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho sīho samaṇuddeso āyasmato nāgitassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho sīho samaṇuddeso bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ete, bhante, sambahulā kosalakā ca brāhmaṇadūtā māgadhakā ca brāhmaṇadūtā idhūpasaṅkantā bhagavantaṃ dassanāya, oṭṭhaddhopi licchavī mahatiyā licchavīparisāya saddhiṃ idhūpasaṅkanto bhagavantaṃ dassanāya. Sādhu, bhante, labhataṃ esā janatā bhagavantaṃ dassanāyā’’ti. ‘‘Tena hi, sīha, vihārapacchāyāyaṃ āsanaṃ paññapehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho sīho samaṇuddeso bhagavato paṭissutvā vihārapacchāyāyaṃ āsanaṃ paññapesi.
「それならシーハよ、お前自身が世尊に申し上げなさい」。「かしこまりました、尊者様」と沙弥のシーハは尊者ナーギタに答え、世尊のところへと向かった。近づいて、世尊に礼拝して一方に立った。一方に立った沙弥のシーハは世尊にこのように申し上げた。「世尊よ、これら多くのコーサラ国のバラモンの使者たちやマガダ国のバラモンの使者たちが世尊にお会いするためにここに来ています。リッチャヴィ族のオッタッダもまた大勢のリッチャヴィ族の会衆とともに世尊にお会いするためにここに来ています。世尊よ、どうかこの人々が世尊にお会いできるようにしてください」。「それならシーハよ、精舎の日陰に座を設けなさい」。「かしこまりました、世尊」と沙弥のシーハは世尊に答え、精舎の日陰に座を設けた。
363. Atha kho bhagavā vihārā nikkhamma vihārapacchāyāyaṃ paññatte āsane nisīdi. Atha kho te kosalakā ca brāhmaṇadūtā māgadhakā ca brāhmaṇadūtā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Oṭṭhaddhopi licchavī mahatiyā licchavīparisāya saddhiṃ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
363. そこで世尊は精舎を出て、精舎の日陰に設けられた座に着かれた。そこで、それらコーサラ国のバラモンの使者たちやマガダ国のバラモンの使者たちは世尊のところへと向かった。近づいて、世尊と親しく歓談した。歓談し記憶すべき言葉を交わした後、一方に座った。リッチャヴィ族のオッタッダもまた、大勢のリッチャヴィ族の会衆とともに世尊のところへと向かった。近づいて、世尊に礼拝して一方に座った。
364. Ekamantaṃ nisinno kho oṭṭhaddho licchavī bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘purimāni, bhante, divasāni purimatarāni sunakkhatto licchaviputto yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ etadavoca – ‘yadagge ahaṃ, mahāli, bhagavantaṃ upanissāya viharāmi, na ciraṃ tīṇi vassāni, dibbāni hi kho rūpāni passāmi piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni, no ca kho dibbāni saddāni suṇāmi piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyānī’ti. Santāneva nu kho, bhante, sunakkhatto licchaviputto dibbāni saddāni nāssosi piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni, udāhu asantānī’’ti?
364. 一方に座ったリッチャヴィ族のオッタッダは、世尊にこのように申し上げた。「世尊よ、過日、リッチャヴィ族の子スナッカッタが私のもとにやって来ました。やって来て、私にこのように言いました。『マハーリよ、私が世尊に頼って暮らすようになってから、わずか三年ほどですが、私は愛らしく情欲を伴い魅惑的な天の姿形を見ますが、愛らしく情欲を伴い魅惑的な天の音声を聞くことはありません』と。世尊よ、リッチャヴィ族の子スナッカッタが愛らしく情欲を伴い魅惑的な天の音声を聞かなかったのは、実に(その音声が)存在していたのに聞かなかったのでしょうか、それとも存在していなかったのでしょうか」
Ekaṃsabhāvitasamādhi
一分修習の三昧
365. ‘‘Santāneva kho, mahāli, sunakkhatto licchaviputto dibbāni saddāni nāssosi piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni, no asantānī’’ti. ‘‘Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena santāneva sunakkhatto licchaviputto dibbāni saddāni nāssosi piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni, no asantānī’’ti?
365. 「マハーリよ、リッチャヴィ族の子スナッカッタが愛らしく情欲を伴い魅惑的な天の音声を聞かなかったのは、実に存在していたのに聞かなかったのであり、存在していなかったのではない」。「世尊よ、リッチャヴィ族の子スナッカッタが存在していた天の音声を聞かず、存在していなかったのではないという、その原因は何であり、その理由は何でしょうか」
366. ‘‘Idha, mahāli, bhikkhuno puratthimāya disāya ekaṃsabhāvito samādhi hoti dibbānaṃ rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ, no ca kho dibbānaṃ saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ. So puratthimāya disāya ekaṃsabhāvite samādhimhi dibbānaṃ rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ, no ca kho dibbānaṃ saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ. Puratthimāya disāya dibbāni rūpāni passati piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni, no ca kho dibbāni saddāni suṇāti piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni. Taṃ kissa hetu? Evañhetaṃ, mahāli, hoti bhikkhuno puratthimāya disāya ekaṃsabhāvite samādhimhi dibbānaṃ rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ, no ca kho dibbānaṃ saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ.
366. 「マハーリよ、ここに比丘がいて、東の方角に対して愛らしく情欲を伴い魅惑的な天の姿形を見るための一分修習の三昧は得ているが、愛らしく情欲を伴い魅惑的な天の音声を聞くための三昧は得ていない。彼は東の方角に対して、天の姿形を見るための一分修習の三昧を得ており、天の音声を聞くための三昧は得ていないので、東の方角に対して天の姿形を見るが、天の音声を聞くことはない。それはなぜか。マハーリよ、比丘にとって東の方角に対して、天の姿形を見るための一分修習の三昧が得られており、天の音声を聞くための三昧が得られていないときには、このようになるからである。
367. ‘‘Puna caparaṃ, mahāli, bhikkhuno dakkhiṇāya disāya…pe… pacchimāya disāya … uttarāya disāya… uddhamadho tiriyaṃ ekaṃsabhāvito samādhi hoti dibbānaṃ rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ, no ca kho dibbānaṃ saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ. So uddhamadho tiriyaṃ ekaṃsabhāvite samādhimhi dibbānaṃ rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ, no ca kho dibbānaṃ saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ. Uddhamadho tiriyaṃ dibbāni rūpāni passati piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni, no ca kho dibbāni saddāni suṇāti piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni. Taṃ kissa hetu? Evañhetaṃ, mahāli, hoti bhikkhuno uddhamadho tiriyaṃ ekaṃsabhāvite samādhimhi dibbānaṃ rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ, no ca kho dibbānaṃ saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ.
367. 「さらにまた、マハーリよ、比丘が南の方角に対して……中略……西の方角に対して……北の方角に対して……上・下・四方に対して、愛らしく情欲を伴い魅惑的な天の姿形を見るための一分修習の三昧は得ているが、愛らしく情欲を伴い魅惑的な天の音声を聞くための三昧は得ていない。彼は上・下・四方に対して、天の姿形を見るための一分修習の三昧を得ており、天の音声を聞くための三昧は得ていないので、上・下・四方に対して天の姿形を見るが、天の音声を聞くことはない。それはなぜか。マハーリよ、比丘にとって上・下・四方に対して、天の姿形を見るための一分修習の三昧が得られており、天の音声を聞くための三昧が得られていないときには、このようになるからである。
368. ‘‘Idha, mahāli, bhikkhuno puratthimāya disāya ekaṃsabhāvito samādhi hoti dibbānaṃ saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ, no ca kho dibbānaṃ rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ. So puratthimāya disāya ekaṃsabhāvite samādhimhi dibbānaṃ saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ, no ca kho dibbānaṃ rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ. Puratthimāya disāya dibbāni saddāni suṇāti piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni, no ca kho dibbāni rūpāni passati piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni. Taṃ kissa hetu? Evañhetaṃ, mahāli, hoti bhikkhuno puratthimāya disāya ekaṃsabhāvite samādhimhi dibbānaṃ saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ, no ca kho dibbānaṃ rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ.
368. 「マハーリよ、ここに比丘がいて、東の方角に対して愛らしく情欲を伴い魅惑的な天の音声を聞くための一分修習の三昧は得ているが、愛らしく情欲を伴い魅惑的な天の姿形を見るための三昧は得ていない。彼は東の方角に対して、天の音声を聞くための一分修習の三昧を得ており、天の姿形を見るための三昧は得ていないので、東の方角に対して天の音声を聞くが、天の姿形を見ることはない。それはなぜか。マハーリよ、比丘にとって東の方角に対して、天の音声を聞くための一分修習の三昧が得られており、天の姿形を見るための三昧が得られていないときには、このようになるからである。
369. ‘‘Puna caparaṃ, mahāli, bhikkhuno dakkhiṇāya disāya…pe… pacchimāya disāya… uttarāya disāya… uddhamadho tiriyaṃ ekaṃsabhāvito samādhi hoti dibbānaṃ saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ, no ca kho dibbānaṃ rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ. So uddhamadho tiriyaṃ ekaṃsabhāvite samādhimhi dibbānaṃ saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ, no ca kho dibbānaṃ rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ. Uddhamadho tiriyaṃ dibbāni saddāni suṇāti piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni, no ca kho dibbāni rūpāni passati piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni. Taṃ kissa hetu? Evañhetaṃ, mahāli, hoti bhikkhuno uddhamadho tiriyaṃ ekaṃsabhāvite samādhimhi dibbānaṃ saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ, no ca kho dibbānaṃ rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ.
369. 「さらにまた、マハーリよ、比丘が南の方角に対して……中略……西の方角に対して……北の方角に対して……上・下・四方に対して、愛らしく情欲を伴い魅惑的な天の音声を聞くための一分修習の三昧は得ているが、愛らしく情欲を伴い魅惑的な天の姿形を見るための三昧は得ていない。彼は上・下・四方に対して、天の音声を聞くための一分修習の三昧を得ており、天の姿形を見るための三昧は得ていないので、上・下・四方に対して天の音声を聞くが、天の姿形を見ることはない。それはなぜか。マハーリよ、比丘にとって上・下・四方に対して、天の音声を聞くための一分修習の三昧が得られており、天の姿形を見るための三昧が得られていないときには、このようになるからである。
370. ‘‘Idha, mahāli, bhikkhuno puratthimāya disāya ubhayaṃsabhāvito samādhi hoti dibbānañca rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ dibbānañca saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ. So puratthimāya disāya ubhayaṃsabhāvite samādhimhi dibbānañca rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ, dibbānañca saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ. Puratthimāya disāya dibbāni ca rūpāni passati piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni, dibbāni ca saddāni suṇāti piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni. Taṃ kissa hetu? Evañhetaṃ, mahāli, hoti bhikkhuno puratthimāya disāya ubhayaṃsabhāvite samādhimhi dibbānañca rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ dibbānañca saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ.
370. 「マハーリよ、ここに比丘がいて、東の方角に対して愛らしく情欲を伴い魅惑的な天の姿形を見ることと、愛らしく情欲を伴い魅惑的な天の音声を聞くことの双方のための二分修習の三昧を得ている。彼は東の方角に対して、天の姿形を見ることと天の音声を聞くことのための二分修習の三昧を得ているので、東の方角に対して天の姿形を見、また天の音声を聞く。それはなぜか。マハーリよ、比丘にとって東の方角に対して、天の姿形を見ることと天の音声を聞くことのための二分修習の三昧が得られているときには、このようになるからである。
371. ‘‘Puna caparaṃ, mahāli, bhikkhuno dakkhiṇāya disāya…pe… pacchimāya disāya… uttarāya disāya… uddhamadho tiriyaṃ ubhayaṃsabhāvito samādhi hoti dibbānañca rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ, dibbānañca saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ. So uddhamadho tiriyaṃ ubhayaṃsabhāvite samādhimhi dibbānañca rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ dibbānañca saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ. Uddhamadho tiriyaṃ dibbāni ca rūpāni passati piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni, dibbāni ca saddāni suṇāti piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni. Taṃ kissa hetu? Evañhetaṃ, mahāli, hoti bhikkhuno uddhamadho tiriyaṃ ubhayaṃsabhāvite samādhimhi dibbānañca rūpānaṃ dassanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ, dibbānañca saddānaṃ savanāya piyarūpānaṃ kāmūpasaṃhitānaṃ rajanīyānaṃ. Ayaṃ kho mahāli, hetu, ayaṃ paccayo, yena santāneva sunakkhatto licchaviputto dibbāni saddāni nāssosi piyarūpāni kāmūpasaṃhitāni rajanīyāni, no asantānī’’ti.
371. 「さらにまた、マハーリよ、比丘が南の方角に対して……中略……西の方角に対して……北の方角に対して……上・下・四方に対して、愛らしく情欲を伴い魅惑的な天の姿形を見ることと、天の音声を聞くことのための二分修習の三昧を得ている。彼は上・下・四方に対して、天の姿形を見ることと天の音声を聞くことのための二分修習の三昧を得ているので、上・下・四方に対して天の姿形を見、また天の音声を聞く。それはなぜか。マハーリよ、比丘にとって上・下・四方に対して、天の姿形を見ることと天の音声を聞くことのための二分修習の三昧が得られているときには、このようになるからである。マハーリよ、これこそが、リッチャヴィ族の子スナッカッタが存在していた天の音声を聞かず、存在していなかったのではないという原因であり、理由である」
372. ‘‘Etāsaṃ nūna, bhante, samādhibhāvanānaṃ sacchikiriyāhetu bhikkhū bhagavati brahmacariyaṃ carantī’’ti. ‘‘Na kho, mahāli, etāsaṃ samādhibhāvanānaṃ sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti. Atthi kho, mahāli, aññeva dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca, yesaṃ sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ carantī’’ti.
372. 「世尊よ、比丘たちはこれらの三昧の修習を現証するために、世尊のもとで清浄行を修めているのでしょうか」「マハーリよ、比丘たちはこれらの三昧の修習を現証するために、私のもとで清浄行を修めているのではない。マハーリよ、さらに勝れ、さらに殊勝な他の法があり、それらを現証するために比丘たちは私のもとで清浄行を修めているのである」
Catuariyaphalaṃ
四つの聖果
373. ‘‘Katame pana te, bhante, dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca, yesaṃ sacchikiriyāhetu bhikkhū bhagavati brahmacariyaṃ carantī’’ti? ‘‘Idha, mahāli, bhikkhu tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo. Ayampi kho, mahāli, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca, yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti.
373. 「世尊よ、では、比丘たちが世尊のもとで清浄行を修める目的である、さらに勝れ、さらに殊勝な他の法とは何でしょうか」「マハーリよ、ここに比丘は三結の滅尽により預流者となり、悪趣に堕ちることのない定めであり、正覚を究極の拠り所とする。マハーリよ、これもまた、その現証のために比丘たちが私のもとで清浄行を修める、さらに勝れ、さらに殊勝な法である。
‘‘Puna caparaṃ, mahāli, bhikkhu tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī hoti, sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karoti. Ayampi kho, mahāli, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca, yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti.
「さらにまた、マハーリよ、比丘は三結の滅尽により、貪・瞋・痴の減薄により一来自となり、一度だけこの世に戻ってきて苦を終わらせる。マハーリよ、これもまた、その現証のために比丘たちが私のもとで清浄行を修める、さらに勝れ、さらに殊勝な法である。
‘‘Puna caparaṃ, mahāli, bhikkhu pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti, tattha parinibbāyī, anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho, mahāli, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca, yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti.
「さらにまた、マハーリよ、比丘は五下分結の滅尽により化生する者となり、そこで般涅槃し、その世界から戻ってこない性質の者となる。マハーリよ、これもまた、その現証のために比丘たちが私のもとで清浄行を修める、さらに勝れ、さらに殊勝な法である。
‘‘Puna caparaṃ, mahāli, bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayampi kho, mahāli, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca, yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti. Ime kho te, mahāli, dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca, yesaṃ sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ carantī’’ti.
「さらにまた、マハーリよ、比丘は諸々の漏の滅尽により、無漏の心解脱・慧解脱を現世において自ら智慧によって現証し、具足して住する。マハーリよ、これもまた、その現証のために比丘たちが私のもとで清浄行を修める、さらに勝れ、さらに殊勝な法である。マハーリよ、これらこそが、比丘たちが私のもとで清浄行を修める目的である、さらに勝れ、さらに殊勝な法である」
Ariyaaṭṭhaṅgikamaggo
八聖道
374. ‘‘Atthi pana, bhante, maggo atthi paṭipadā etesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, mahāli, maggo atthi paṭipadā etesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāyā’’ti.
374. 「世尊よ、これらの法を現証するための道はあり、実践道はあるのでしょうか」「マハーリよ、これらの法を現証するための道はあり、実践道はある」
375. ‘‘Katamo pana, bhante, maggo katamā paṭipadā etesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāyā’’ti? ‘‘Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, mahāli, maggo ayaṃ paṭipadā etesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya.
375. 「世尊よ、では、これらの法を現証するための道とは何であり、実践道とは何でしょうか」「まさにこの八聖道である。すなわち、正見、正思惟、正語、正業、正命、正精進、正念、正定である。マハーリよ、これこそがこれらの法を現証するための道であり、実践道である。
Dvepabbajitavatthu
二人の出家者の物語
376. ‘‘Ekamidāhaṃ, mahāli, samayaṃ kosambiyaṃ viharāmi ghositārāme. Atha kho dve pabbajitā – muṇḍiyo ca paribbājako jāliyo ca dārupattikantevāsī yenāhaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā mayā saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho te dve pabbajitā maṃ etadavocuṃ – ‘kiṃ nu kho, āvuso gotama, taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ, udāhu aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’nti?
376. 「マハーリよ、ある時、私はコーサンビーのゴーシタ園に滞在していた。そのとき、二人の出家者――遍歴行者ムンディヤと木の器を持つ者の弟子ジャーリヤが私のもとにやって来た。やって来て、私と親しく歓談した。歓談し記憶すべき言葉を交わした後、一方に立った。一方に立ったその二人の出家者は私にこのように言った。『友なるゴータマよ、霊魂と肉体とは同一のものでしょうか、それとも霊魂と肉体とは別のものでしょうか』と。
377. ‘‘‘Tena hāvuso, suṇātha sādhukaṃ manasi karotha bhāsissāmī’’ti. ‘Evamāvuso’ti kho te dve pabbajitā mama paccassosuṃ. Ahaṃ etadavocaṃ – idhāvuso tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho…pe… (yathā 190-212 anucchedesu evaṃ vitthāretabbaṃ). Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu sīlasampanno hoti…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Yo kho, āvuso, bhikkhu evaṃ jānāti evaṃ passati, kallaṃ nu kho tassetaṃ vacanāya – ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’nti vā ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’nti vāti? Yo so, āvuso, bhikkhu evaṃ jānāti evaṃ passati, kallaṃ tassetaṃ vacanāya – ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’nti vā, ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’nti vāti. Ahaṃ kho panetaṃ, āvuso, evaṃ jānāmi evaṃ passāmi. Atha ca panāhaṃ na vadāmi – ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’nti vā ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’nti vā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Yo kho, āvuso, bhikkhu evaṃ jānāti evaṃ passati, kallaṃ nu kho tassetaṃ vacanāya – ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’nti vā ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’nti vāti? Yo so, āvuso, bhikkhu evaṃ jānāti evaṃ passati, kallaṃ tassetaṃ vacanāya – ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’nti vā ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’nti vāti. Ahaṃ kho panetaṃ, āvuso, evaṃ jānāmi evaṃ passāmi. Atha ca panāhaṃ na vadāmi – ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’nti vā ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’nti vā…pe… ñāṇadassanāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmeti…pe… yo kho, āvuso, bhikkhu evaṃ jānāti evaṃ passati, kallaṃ nu kho tassetaṃ vacanāya – ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’nti vā ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’nti vāti? Yo so, āvuso, bhikkhu evaṃ jānāti evaṃ passati, kallaṃ tassetaṃ vacanāya – ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’’nti vā ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’nti vāti. Ahaṃ kho panetaṃ, āvuso, evaṃ jānāmi evaṃ passāmi. Atha ca panāhaṃ na vadāmi – ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’nti vā ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’nti vā…pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānāti. Yo kho, āvuso, bhikkhu evaṃ jānāti evaṃ passati, kallaṃ nu kho tassetaṃ vacanāya – ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’nti vā ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’nti vāti? Yo so, āvuso, bhikkhu evaṃ jānāti evaṃ passati na kallaṃ tassetaṃ vacanāya – ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’nti vā ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’nti vāti. Ahaṃ kho panetaṃ, āvuso, evaṃ jānāmi evaṃ passāmi. Atha ca panāhaṃ na vadāmi – ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’nti vā ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’nti vā’’ti. Idamavoca bhagavā. Attamano oṭṭhaddho licchavī bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
377. 「『それならば友らよ、よく聴き、よく心に留めなさい。私は語ろう』。『そのようにいたします、友よ』と、その二人の出家者は私に答えた。私はこのように説いた――『友らよ、ここに世に如来・応供・正等覚者が現れ……中略……(第190節から212節のように詳しく説かれるべきである)。友らよ、このように比丘は戒を具足し……中略……初禅を具足して住する。友らよ、このように知り、このように見る比丘が、「霊魂と肉体とは同一である」とか、「霊魂と肉体とは別のものである」などと言うことは適切であろうか』。『友よ、このように知り、このように見る比丘には、「霊魂と肉体とは同一である」とか、「霊魂と肉体とは別のものである」などと言うことが適切です』。『しかし友らよ、私はこのように知り、このように見ている。それにもかかわらず私は、「霊魂と肉体とは同一である」とも、「霊魂と肉体とは別のものである」とも言わない……中略……第二禅を……中略……第三禅を……中略……第四禅を具足して住する。友らよ、このように知り、このように見る比丘が、「霊魂と肉体とは同一である」とか、「霊魂と肉体とは別のものである」などと言うことは適切であろうか』。『友よ、このように知り、このように見る比丘には、「霊魂と肉体とは同一である」とか、「霊魂と肉体とは別のものである」などと言うことが適切です』。『しかし友らよ、私はこのように知り、このように見ている。それにもかかわらず私は、「霊魂と肉体とは同一である」とも、「霊魂と肉体とは別のものである」とも言わない……中略……智見のために心を向け、傾ける……中略……友らよ、このように知り、このように見る比丘が、「霊魂と肉体とは同一である」とか、「霊魂と肉体とは別のものである」などと言うことは適切であろうか』。『友よ、このように知り、このように見る比丘には、「霊魂と肉体とは同一である」とか、「霊魂と肉体とは別のものである」などと言うことが適切です』。『しかし友らよ、私はこのように知り、このように見ている。それにもかかわらず私は、「霊魂と肉体とは同一である」とも、「霊魂と肉体とは別のものである」とも言わない……中略……「もはやこのような状態に至ることはない」と了知する。友らよ、このように知り、このように見る比丘が、「霊魂と肉体とは同一である」とか、「霊魂と肉体とは別のものである」などと言うことは適切であろうか』。『友よ、このように知り、このように見る比丘には、「霊魂と肉体とは同一である」とか、「霊魂と肉体とは別のものである」などと言うことは適切ではありません』。『しかし友らよ、私はこのように知り、このように見ている。それにもかかわらず私は、「霊魂と肉体とは同一である」とも、「霊魂と肉体とは別のものである」とも言わないのである』」と。世尊はこのように説かれた。リッチャヴィ族のオッタッダは歓喜し、世尊の説法を喜んだ。
Mahālisuttaṃ niṭṭhitaṃ chaṭṭhaṃ.
マハーリ経 第六 終了