3. Mahāparinibbānasuttaṃ3. 大般涅槃経
131. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena rājā māgadho ajātasattu vedehiputto vajjī abhiyātukāmo hoti. So evamāha – ‘‘ahaṃ hime vajjī evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve ucchecchāmi vajjī, vināsessāmi vajjī, anayabyasanaṃ āpādessāmi vajjī’’ti .
131. このように私は聞いた。ある時、世尊は王舎城の霊鷲山に滞在しておられた。その時、マガダ国の王、ヴェーデーヒの子アジャータサットゥは、ヴァッジ国の人々を攻撃しようと欲していた。彼はこのように言った。「私は、これほど強大で、これほど大威力のあるヴァッジ族を滅ぼし、ヴァッジ族を滅却し、ヴァッジ族を破滅と災禍に陥れるであろう」と。
132. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto vassakāraṃ brāhmaṇaṃ magadhamahāmattaṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, brāhmaṇa, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha – ‘rājā, bhante, māgadho ajātasattu vedehiputto bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatī’ti. Evañca vadehi – ‘rājā, bhante, māgadho ajātasattu vedehiputto vajjī abhiyātukāmo. So evamāha – ‘‘ahaṃ hime vajjī evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve ucchecchāmi vajjī, vināsessāmi vajjī, anayabyasanaṃ āpādessāmī’’’ti. Yathā te bhagavā byākaroti, taṃ sādhukaṃ uggahetvā mama āroceyyāsi. Na hi tathāgatā vitathaṃ bhaṇantī’’ti.
132. そこでマガダ国の王、ヴェーデーヒの子アジャータサットゥは、マガダ国の大臣であるバラモンのヴァッサカーラに告げた。「行け、バラモンよ、世尊のおられるところへと赴くがよい。赴いたならば、私の言葉として世尊の御足を頭をもって礼拝し、無病・無障・身軽・健勝・安穏の暮らしについて問いなさい。『世尊よ、マガダ国の王、ヴェーデーヒの子アジャータサットゥが世尊の御足を頭をもって礼拝し、無病・無障・身軽・健勝・安穏の暮らしについて問うております』と。そしてこのように告げなさい。『世尊よ、マガダ国の王、ヴェーデーヒの子アジャータサットゥはヴァッジ族を攻撃しようと欲しております。彼は「私は、これほど強大で、これほど大威力のあるヴァッジ族を滅ぼし、ヴァッジ族を滅却し、ヴァッジ族を破滅と災禍に陥れるであろう」と言っております』と。世尊がお前にどのように答えられるか、それをしっかりと把握して私に報告しなさい。如来たちは虚言を語ることはないからである」と。
Vassakārabrāhmaṇo
バラモン・ヴァッサカーラ
133. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa paṭissutvā bhaddāni bhaddāni yānāni yojetvā bhaddaṃ bhaddaṃ yānaṃ abhiruhitvā bhaddehi bhaddehi yānehi rājagahamhā niyyāsi, yena gijjhakūṭo pabbato tena pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā, yānā paccorohitvā pattikova yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘rājā, bho gotama, māgadho ajātasattu vedehiputto bhoto gotamassa pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati. Rājā , bho gotama, māgadho ajātasattu vedehiputto vajjī abhiyātukāmo. So evamāha – ‘ahaṃ hime vajjī evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve ucchecchāmi vajjī, vināsessāmi vajjī, anayabyasanaṃ āpādessāmī’’’ti.
133. 「承知いたしました、尊者よ」と、マガダ国の大臣であるバラモンのヴァッサカーラはマガダ王ヴェーデーヒの子アジャータサットゥに応諾し、上等な車具を整えて、上等な車に乗り、上等な車を連ねて王舎城を出発し、霊鷲山に向かって進んだ。車で行けるところまで車で行き、車から降りて徒歩で世尊のおられるところへと赴いた。赴いたのち、世尊と親しく交歓した。歓談と挨拶の言葉を交わしたのち、一方に座った。一方に座ったマガダ国の大臣であるバラモン・ヴァッサカーラは世尊にこのように申し上げた。「尊者ゴータマよ、マガダ王ヴェーデーヒの子アジャータサットゥは尊者ゴータマの御足を頭をもって礼拝し、無病・無障・身軽・健勝・安穏の暮らしについて問うております。尊者ゴータマよ、マガダ王ヴェーデーヒの子アジャータサットゥはヴァッジ族を攻撃しようと欲しております。彼は『私は、これほど強大で、これほど大威力のあるヴァッジ族を滅ぼし、ヴァッジ族を滅却し、ヴァッジ族を破滅と災禍に陥れるであろう』と言っております」と。
Rājaaparihāniyadhammā
国の不退法
134. Tena kho pana samayena āyasmā ānando bhagavato piṭṭhito ṭhito hoti bhagavantaṃ bījayamāno . Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘kinti te, ānanda, sutaṃ, ‘vajjī abhiṇhaṃ sannipātā sannipātabahulā’ti? ‘‘Sutaṃ metaṃ, bhante – ‘vajjī abhiṇhaṃ sannipātā sannipātabahulā’’ti. ‘‘Yāvakīvañca, ānanda, vajjī abhiṇhaṃ sannipātā sannipātabahulā bhavissanti, vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
134. その時、尊者アーナンダは世尊の背後に立って、世尊を扇いでいた。そこで世尊は尊者アーナンダに呼びかけられた。「アーナンダよ、お前は『ヴァッジ族は頻繁に会合を開き、集会を重んじている』と聞いたことがあるか」「世尊よ、そのように聞いております。『ヴァッジ族は頻繁に会合を開き、集会を重んじている』と」「アーナンダよ、ヴァッジ族が頻繁に会合を開き、集会を重んじる限りは、ヴァッジ族には成長繁栄こそが期待され、衰退はない。
‘‘Kinti te, ānanda, sutaṃ, ‘vajjī samaggā sannipatanti, samaggā vuṭṭhahanti, samaggā vajjikaraṇīyāni karontī’ti? ‘‘Sutaṃ metaṃ, bhante – ‘vajjī samaggā sannipatanti, samaggā vuṭṭhahanti, samaggā vajjikaraṇīyāni karontī’’ti. ‘‘Yāvakīvañca, ānanda, vajjī samaggā sannipatissanti, samaggā vuṭṭhahissanti, samaggā vajjikaraṇīyāni karissanti, vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
「アーナンダよ、お前は『ヴァッジ族は協調して集まり、協調して散会し、協調してヴァッジ族のなすべき事を行う』と聞いたことがあるか」「世尊よ、そのように聞いております。『ヴァッジ族は協調して集まり、協調して散会し、協調してヴァッジ族のなすべき事を行う』と」「アーナンダよ、ヴァッジ族が協調して集まり、協調して散会し、協調してヴァッジ族のなすべき事を行う限りは、ヴァッジ族には成長繁栄こそが期待され、衰退はない。
‘‘Kinti te, ānanda, sutaṃ, ‘vajjī apaññattaṃ na paññapenti, paññattaṃ na samucchindanti, yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattantī’’’ti? ‘‘Sutaṃ metaṃ, bhante – ‘vajjī apaññattaṃ na paññapenti, paññattaṃ na samucchindanti, yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattantī’’’ti. ‘‘Yāvakīvañca, ānanda, ‘‘vajjī apaññattaṃ na paññapessanti, paññattaṃ na samucchindissanti, yathāpaññatte porāṇe vajjidhamme samādāya vattissanti, vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
「アーナンダよ、お前は『ヴァッジ族は定められていないことを定めず、定められたことを破棄せず、古くから定められたヴァッジ族の法に従って行動している』と聞いたことがあるか」「世尊よ、そのように聞いております。『ヴァッジ族は定められていないことを定めず、定められたことを破棄せず、古くから定められたヴァッジ族の法に従って行動している』と」「アーナンダよ、ヴァッジ族が定められていないことを定めず、定められたことを破棄せず、古くから定められたヴァッジ族の法に従って行動する限りは、ヴァッジ族には成長繁栄こそが期待され、衰退はない。
‘‘Kinti te, ānanda, sutaṃ, ‘vajjī ye te vajjīnaṃ vajjimahallakā, te sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, tesañca sotabbaṃ maññantī’’’ti? ‘‘Sutaṃ metaṃ, bhante – ‘vajjī ye te vajjīnaṃ vajjimahallakā, te sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, tesañca sotabbaṃ maññantī’’’ti. ‘‘Yāvakīvañca, ānanda, vajjī ye te vajjīnaṃ vajjimahallakā, te sakkarissanti garuṃ karissanti mānessanti pūjessanti, tesañca sotabbaṃ maññissanti, vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
「アーナンダよ、お前は『ヴァッジ族は、ヴァッジ族の長老たちを敬い、重んじ、尊び、供養し、彼らの言葉を聞くべきものとみなしている』と聞いたことがあるか」「世尊よ、そのように聞いております。『ヴァッジ族は、ヴァッジ族の長老たちを敬い、重んじ、尊び、供養し、彼らの言葉を聞くべきものとみなしている』と」「アーナンダよ、ヴァッジ族が、ヴァッジ族の長老たちを敬い、重んじ、尊び、供養し、彼らの言葉を聞くべきものとみなす限りは、ヴァッジ族には成長繁栄こそが期待され、衰退はない。
‘‘Kinti te, ānanda, sutaṃ, ‘vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo, tā na okkassa pasayha vāsentī’’’ti? ‘‘Sutaṃ metaṃ, bhante – ‘vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okkassa pasayha vāsentī’’’ti. ‘‘Yāvakīvañca, ānanda, vajjī yā tā kulitthiyo kulakumāriyo, tā na okkassa pasayha vāsessanti, vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
「アーナンダよ、お前は『ヴァッジ族は良家の婦人や良家の処女たちを、力づくで連れ去って同居させることはない』と聞いたことがあるか」「世尊よ、そのように聞いております。『ヴァッジ族は良家の婦人や良家の処女たちを、力づくで連れ去って同居させることはない』と」「アーナンダよ、ヴァッジ族が良家の婦人や良家の処女たちを力づくで連れ去って同居させない限りは、ヴァッジ族には成長繁栄こそが期待され、衰退はない。
‘‘Kinti te, ānanda, sutaṃ, ‘vajjī yāni tāni
「アーナンダよ、お前は『ヴァッジ族は
Vajjīnaṃ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca, tāni sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, tesañca dinnapubbaṃ katapubbaṃ dhammikaṃ baliṃ no parihāpentī’’’ti? ‘‘Sutaṃ metaṃ, bhante – ‘vajjī yāni tāni vajjīnaṃ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca, tāni sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti tesañca dinnapubbaṃ katapubbaṃ dhammikaṃ baliṃ no parihāpentī’’’ti. ‘‘Yāvakīvañca, ānanda, vajjī yāni tāni vajjīnaṃ vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca, tāni sakkarissanti garuṃ karissanti mānessanti pūjessanti, tesañca dinnapubbaṃ katapubbaṃ dhammikaṃ baliṃ no parihāpessanti, vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
ヴァッジ族の内外にある霊樹・祠堂を敬い、重んじ、尊び、供養し、過去に施され為されてきた正当な供物を減らすことがない』と聞いたことがあるか」「世尊よ、そのように聞いております。『ヴァッジ族はヴァッジ族の内外にある霊樹・祠堂を敬い、重んじ、尊び、供養し、過去に施され為されてきた正当な供物を減らすことがない』と」「アーナンダよ、ヴァッジ族がヴァッジ族の内外にある霊樹・祠堂を敬い、重んじ、尊び、供養し、過去に施され為されてきた正当な供物を減らさない限りは、ヴァッジ族には成長繁栄こそが期待され、衰退はない。
‘‘Kinti te, ānanda, sutaṃ, ‘vajjīnaṃ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṃvihitā, kinti anāgatā ca arahanto vijitaṃ āgaccheyyuṃ, āgatā ca arahanto vijite phāsu vihareyyu’’’nti? ‘‘Sutaṃ metaṃ, bhante ‘vajjīnaṃ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṃvihitā kinti anāgatā ca arahanto vijitaṃ āgaccheyyuṃ, āgatā ca arahanto vijite phāsu vihareyyu’’’nti. ‘‘Yāvakīvañca, ānanda, vajjīnaṃ arahantesu dhammikā rakkhāvaraṇagutti susaṃvihitā bhavissati, kinti anāgatā ca arahanto vijitaṃ āgaccheyyuṃ, āgatā ca arahanto vijite phāsu vihareyyunti. Vuddhiyeva, ānanda, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī’’ti.
「アーナンダよ、お前は『ヴァッジ族においては、まだ来ていない阿羅漢たちが国土に来るように、またすでに来た阿羅漢たちが国土で安穏に住せるようにと、阿羅漢たちに対する法にかなった保護・防護・守護がよく整えられている』と聞いたことがあるか」「世尊よ、そのように聞いております。『ヴァッジ族においては、まだ来ていない阿羅漢たちが国土に来るように、またすでに来た阿羅漢たちが国土で安穏に住せるようにと、阿羅漢たちに対する法にかなった保護・防護・守護がよく整えられている』と」「アーナンダよ、ヴァッジ族において、まだ来ていない阿羅漢たちが国土に来るように、またすでに来た阿羅漢たちが国土で安穏に住せるようにと、阿羅漢たちに対する法にかなった保護・防護・守護がよく整えられている限りは、ヴァッジ族には成長繁栄こそが期待され、衰退はない」と。
135. Atha kho bhagavā vassakāraṃ brāhmaṇaṃ magadhamahāmattaṃ āmantesi – ‘‘ekamidāhaṃ, brāhmaṇa, samayaṃ vesāliyaṃ viharāmi sārandade cetiye. Tatrāhaṃ vajjīnaṃ ime satta aparihāniye dhamme desesiṃ. Yāvakīvañca, brāhmaṇa, ime satta aparihāniyā dhammā vajjīsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu vajjī sandississanti, vuddhiyeva, brāhmaṇa, vajjīnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī’’ti.
135. そこで世尊はマガダ国の大臣であるバラモン・ヴァッサカーラに告げられた。「バラモンよ、かつて私はヴェーサーリーのサーランダダ祠堂に滞在していた。そこで私はヴァッジ族にこれら七つの不退転の法を説いたのである。バラモンよ、これら七つの不退転の法がヴァッジ族の間に保たれ、これら七つの不退転の法をヴァッジ族が遵守している限りは、バラモンよ、ヴァッジ族には成長繁栄こそが期待され、衰退はない」と。
Evaṃ vutte, vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ekamekenapi, bho gotama, aparihāniyena dhammena samannāgatānaṃ vajjīnaṃ vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, no parihāni. Ko pana vādo sattahi aparihāniyehi dhammehi. Akaraṇīyāva , bho gotama, vajjī raññā māgadhena ajātasattunā vedehiputtena yadidaṃ yuddhassa, aññatra upalāpanāya aññatra mithubhedā. Handa ca dāni mayaṃ, bho gotama, gacchāma, bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyā’’ti. ‘‘Yassadāni tvaṃ, brāhmaṇa, kālaṃ maññasī’’ti. Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
このように説かれたとき、マガダ国の大臣であるバラモン・ヴァッサカーラは世尊にこのように申し上げた。「尊者ゴータマよ、たとえ一つの不退転の法を具足しているだけでも、ヴァッジ族には成長繁栄こそが期待され、衰退はありません。ましてや七つの不退転の法を具足しているなら言うまでもありません。尊者ゴータマよ、マガダ王ヴェーデーヒの子アジャータサットゥが戦いによってヴァッジ族を屈服させることはできず、懐柔するか、あるいは内部分裂を起こさせる以外にはありません。尊者ゴータマよ、それでは私たちはこれで失礼いたします。私たちは多忙であり、なすべき多くの用事があります」「バラモンよ、今やそなたが時宜と思うようにするがよい」。そこでマガダ国の大臣であるバラモン・ヴァッサカーラは世尊の言葉を喜び、随喜して、座から立ち上がって立ち去った。
Bhikkhuaparihāniyadhammā
比丘の不退法
136. Atha kho bhagavā acirapakkante vassakāre brāhmaṇe magadhamahāmatte āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘gaccha tvaṃ, ānanda, yāvatikā bhikkhū rājagahaṃ upanissāya viharanti, te sabbe upaṭṭhānasālāyaṃ sannipātehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā yāvatikā bhikkhū rājagahaṃ upanissāya viharanti, te sabbe upaṭṭhānasālāyaṃ sannipātetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sannipatito, bhante, bhikkhusaṅgho, yassadāni, bhante, bhagavā kālaṃ maññatī’’ti.
136. そして世尊は、マガダ国の大臣であるバラモン・ヴァッサカーラが立ち去って間もなく、尊者アーナンダに告げられた。「行け、アーナンダよ、王舎城の近郊に住む比丘たちをすべて講堂に集めなさい」「かしこまりました、世尊よ」と尊者アーナンダは世尊に応諾し、王舎城の近郊に住む比丘たちをすべて講堂に集め、世尊のもとへと赴いた。赴いたのち、世尊を礼拝して一方に立った。一方に立った尊者アーナンダは世尊にこのように申し上げた。「世尊よ、比丘サンガは集まりました。世尊よ、今や時宜と思うことをなさってください」。
Atha kho bhagavā uṭṭhāyāsanā yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘satta vo, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi, taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
そこで世尊は座から立ち上がり、講堂へと赴かれた。赴いて用意された座に座られた。座られたのち、世尊は比丘たちに呼びかけられた。「比丘たちよ、お前たちに七つの不退転の法を説こう。それを聞き、よく心に作意せよ。私は説くであろう」「かしこまりました、世尊よ」とそれらの比丘たちは世尊にお答えした。世尊は次のように言われた。
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū abhiṇhaṃ sannipātā sannipātabahulā bhavissanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
「比丘たちよ、比丘たちが頻繁に会合を開き、集会を重んじる限りは、比丘たちには成長繁栄こそが期待され、衰退はない。
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū samaggā sannipatissanti, samaggā vuṭṭhahissanti, samaggā saṅghakaraṇīyāni karissanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
「比丘たちよ、比丘たちが協調して集まり、協調して散会し、協調してサンガのなすべき事を行う限りは、比丘たちには成長繁栄こそが期待され、衰退はない。
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū apaññattaṃ na paññapessanti, paññattaṃ na samucchindissanti, yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vattissanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
「比丘たちよ、比丘たちが定められていないことを定めず、定められたことを破棄せず、定められた戒本に従って修行を続ける限りは、比丘たちには成長繁栄こそが期待され、衰退はない。
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghapariṇāyakā, te sakkarissanti garuṃ karissanti mānessanti pūjessanti, tesañca sotabbaṃ maññissanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
「比丘たちよ、比丘たちが、長老であり、経験豊かで、出家して久しく、サンガの父であり、サンガの指導者である比丘たちを敬い、重んじ、尊び、供養し、彼らの言葉を聞くべきものとみなす限りは、比丘たちには成長繁栄こそが期待され、衰退はない。
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū uppannāya taṇhāya ponobbhavikāya na vasaṃ gacchissanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
「比丘たちよ、比丘たちが生じた後有をもたらす渇愛の支配に陥らない限りは、比丘たちには成長繁栄こそが期待され、衰退はない。
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū āraññakesu senāsanesu sāpekkhā bhavissanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
「比丘たちよ、比丘たちが森林の住処(アーランニャカ住処)を愛着し求める限りは、比丘たちには成長繁栄こそが期待され、衰退はない。
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū paccattaññeva satiṃ upaṭṭhapessanti – ‘kinti anāgatā ca pesalā sabrahmacārī āgaccheyyuṃ, āgatā ca pesalā sabrahmacārī phāsu vihareyyu’nti. Vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
「比丘たちよ、比丘たちが自らの内に念を確立し、『まだ来ていない心清らかな同朋の修行者たちが訪ねて来るように、またすでに訪ねて来た心清らかな同朋の修行者たちが安穏に住せるように』と願う限りは、比丘たちには成長繁栄こそが期待され、衰退はない。
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
「比丘たちよ、これら七つの不退転の法が比丘たちの間に保たれ、これら七つの不退転の法を比丘たちが遵守している限りは、比丘たちには成長繁栄こそが期待され、衰退はない。
137. ‘‘Aparepi vo, bhikkhave, satta aparihāniye dhamme desessāmi, taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
137. 「比丘たちよ、お前たちにさらに別の七つの不退転の法を説こう。それを聞き、よく心に作意せよ。私は説くであろう」「かしこまりました、世尊よ」とそれらの比丘たちは世尊にお答えした。世尊は次のように言われた。
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū na kammārāmā bhavissanti na kammaratā na kammārāmatamanuyuttā, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
「比丘たちよ、比丘たちが作業を好まず、作業を楽しまず、作業を好むことに没頭しない限りは、比丘たちには成長繁栄こそが期待され、衰退はない。
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū na bhassārāmā bhavissanti na bhassaratā na bhassārāmatamanuyuttā, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
「比丘たちよ、比丘たちが談笑を好まず、談笑を楽しまず、談笑を好むことに没頭しない限りは、比丘たちには成長繁栄こそが期待され、衰退はない。
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū na niddārāmā bhavissanti na niddāratā na niddārāmatamanuyuttā, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
「比丘たちよ、比丘たちが睡眠を好まず、睡眠を楽しまず、睡眠を好むことに没頭しない限りは、比丘たちには成長繁栄こそが期待され、衰退はない。
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū na saṅgaṇikārāmā bhavissanti na saṅgaṇikaratā na saṅgaṇikārāmatamanuyuttā, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
「比丘たちよ、比丘たちが群集を好まず、群集を楽しまず、群集を好むことに没頭しない限りは、比丘たちには成長繁栄こそが期待され、衰退はない。
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū na pāpicchā bhavissanti na pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
「比丘たちよ、比丘たちが悪しき欲を持たず、悪しき欲の支配に陥らない限りは、比丘たちには成長繁栄こそが期待され、衰退はない。
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū na pāpamittā bhavissanti na pāpasahāyā na pāpasampavaṅkā, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
「比丘たちよ、比丘たちが悪友を持たず、悪しき仲間を持たず、悪人に傾倒しない限りは、比丘たちには成長繁栄こそが期待され、衰退はない。
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū na oramattakena visesādhigamena antarāvosānaṃ āpajjissanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
「比丘たちよ、比丘たちがわずかな勝れた境地を獲得しただけで途中で歩みを止めない限りは、比丘たちには成長繁栄こそが期待され、衰退はない。
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
「比丘たちよ、これら七つの不退転の法が比丘たちの間に保たれ、これら七つの不退転の法を比丘たちが遵守している限りは、比丘たちには成長繁栄こそが期待され、衰退はない。
138. ‘‘Aparepi vo, bhikkhave, satta aparihāniye dhamme desessāmi…pe… ‘‘yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū saddhā bhavissanti…pe… hirimanā bhavissanti… ottappī bhavissanti… bahussutā bhavissanti… āraddhavīriyā bhavissanti… upaṭṭhitassatī bhavissanti… paññavanto bhavissanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni. Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
138. 「比丘たちよ、お前たちにさらに別の七つの不退転の法を説こう……(略)……『比丘たちよ、比丘たちが信を持ち……恥(慚)の心を持ち……恐れ(愧)を持ち……多聞であり……精進を奮い起こし……念を確立し……智慧を持つ限りは、比丘たちには成長繁栄こそが期待され、衰退はない。比丘たちよ、これら七つの不退転の法が比丘たちの間に保たれ、これら七つの不退転の法を比丘たちが遵守している限りは、比丘たちには成長繁栄こそが期待され、衰退はない』。
139. ‘‘Aparepi vo, bhikkhave, satta aparihāniye dhamme desessāmi, taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
139. 「比丘たちよ、お前たちにさらに別の七つの不退転の法を説こう。それを聞き、よく心に作意せよ。私は説くであろう」「かしこまりました、世尊よ」とそれらの比丘たちは世尊にお答えした。世尊は次のように言われた。
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāvessanti…pe… dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāvessanti… vīriyasambojjhaṅgaṃ bhāvessanti… pītisambojjhaṅgaṃ bhāvessanti… passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāvessanti… samādhisambojjhaṅgaṃ bhāvessanti… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāvessanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
「比丘たちよ、比丘たちが念等覚支を修習し……択法等覚支を修習し……精進等覚支を修習し……喜等覚支を修習し……軽安等覚支を修習し……定等覚支を修習し……捨等覚支を修習する限りは、比丘たちには成長繁栄こそが期待され、衰退はない。
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā no parihāni.
「比丘たちよ、これら七つの不退転の法が比丘たちの間に保たれ、これら七つの不退転の法を比丘たちが遵守している限りは、比丘たちには成長繁栄こそが期待され、衰退はない。
140. ‘‘Aparepi vo, bhikkhave, satta aparihāniye dhamme desessāmi, taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
140. 「比丘たちよ、お前たちにさらに別の七つの不退転の法を説こう。それを聞き、よく心に作意せよ。私は説くであろう」「かしこまりました、世尊よ」とそれらの比丘たちは世尊にお答えした。世尊は次のように言われた。
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū aniccasaññaṃ bhāvessanti…pe… anattasaññaṃ bhāvessanti… asubhasaññaṃ bhāvessanti… ādīnavasaññaṃ bhāvessanti… pahānasaññaṃ bhāvessanti… virāgasaññaṃ bhāvessanti… nirodhasaññaṃ bhāvessanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
「比丘たちよ、比丘たちが無常の想いを修習し……無我の想いを修習し……不浄の想いを修習し……過患の想いを修習し……断の想いを修習し……離貪の想いを修習し……滅の想いを修習する限りは、比丘たちには成長繁栄こそが期待され、衰退はない。
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
「比丘たちよ、これら七つの不退転の法が比丘たちの間に保たれ、これら七つの不退転の法を比丘たちが遵守している限りは、比丘たちには成長繁栄こそが期待され、衰退はない。
141. ‘‘Cha, vo bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi, taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
141. 「比丘たちよ、お前たちに六つの不退転の法を説こう。それを聞き、よく心に作意せよ。私は説くであろう」「かしこまりました、世尊よ」とそれらの比丘たちは世尊にお答えした。世尊は次のように言われた。
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhāpessanti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
「比丘たちよ、比丘たちが同朋の修行者たちに対して、公然とでも隠れてでも慈しみの身業を保つ限りは、比丘たちには成長繁栄こそが期待され、衰退はない。
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhāpessanti …pe… mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhāpessanti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
「比丘たちよ、比丘たちが慈しみの口業を保ち……慈しみの意業を同朋の修行者たちに対して、公然とでも隠れてでも保つ限りは、比丘たちには成長繁栄こそが期待され、衰退はない。
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū, ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī bhavissanti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
「比丘たちよ、法にかなった、法によって得られた利得、たとえそれが鉢に入る程度のわずかなものであっても、比丘たちがそのような利得を独占せず、戒を持つ同朋の修行者たちと共有して受用する限りは、比丘たちには成長繁栄こそが期待され、衰退はない。
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū yāni kāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññūpasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni tathārūpesu sīlesu sīlasāmaññagatā viharissanti sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
「比丘たちよ、破れず、穴がなく、斑点がなく、穢れがなく、自由であり、智者に称賛され、執着されず、定資糧となる諸々の戒を、比丘たちが同朋の修行者たちとともに公然とでも隠れてでも平等に保って住する限りは、比丘たちには成長繁栄こそが期待され、衰退はない。
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, bhikkhū yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā, niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya, tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagatā viharissanti sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihāni.
「比丘たちよ、聖なる、出離をもたらす見、実践する者を正しく苦の滅尽へと導く見を、比丘たちが同朋の修行者たちとともに公然とでも隠れてでも平等に保って住する限りは、比丘たちには成長繁栄こそが期待され、衰退はない。
‘‘Yāvakīvañca, bhikkhave, ime cha aparihāniyā dhammā bhikkhūsu ṭhassanti, imesu ca chasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhū sandississanti, vuddhiyeva, bhikkhave, bhikkhūnaṃ pāṭikaṅkhā, no parihānī’’ti.
「比丘たちよ、これら六つの不退転の法が比丘たちの間に保たれ、これら六つの不退転の法を比丘たちが遵守している限りは、比丘たちには成長繁栄こそが期待され、衰退はない」と。
142. Tatra sudaṃ bhagavā rājagahe viharanto gijjhakūṭe pabbate etadeva bahulaṃ bhikkhūnaṃ dhammiṃ kathaṃ karoti – ‘‘iti sīlaṃ, iti samādhi, iti paññā. Sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaṃso. Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Paññāparibhāvitaṃ cittaṃ sammadeva āsavehi vimuccati, seyyathidaṃ – kāmāsavā, bhavāsavā, avijjāsavā’’ti.
142. そこで世尊は王舎城の霊鷲山に滞在しながら、比丘たちにしきりにこのような法の講話をなされた。「これが戒であり、これが定であり、これが慧である。戒によって培われた定は大果あり、大功徳あり。定によって培われた慧は大果あり、大功徳あり。慧によって培われた心は、諸々の漏、すなわち欲漏・有漏・無明漏から完全に解脱する」と。
143. Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṃ viharitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘āyāmānanda, yena ambalaṭṭhikā tenupasaṅkamissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena ambalaṭṭhikā tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā ambalaṭṭhikāyaṃ viharati rājāgārake. Tatrāpi sudaṃ bhagavā ambalaṭṭhikāyaṃ viharanto rājāgārake etadeva bahulaṃ bhikkhūnaṃ dhammiṃ kathaṃ karoti – ‘‘iti sīlaṃ iti samādhi iti paññā. Sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaṃso. Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Paññāparibhāvitaṃ cittaṃ sammadeva āsavehi vimuccati, seyyathidaṃ – kāmāsavā, bhavāsavā, avijjāsavā’’ti.
143. そして世尊は王舎城で心ゆくまで滞在されたのち、尊者アーナンダに告げられた。「アーナンダよ、行こう。アンバラッティカーへと赴こうではないか」「かしこまりました、世尊よ」と尊者アーナンダは世尊にお答えした。そこで世尊は大いなる比丘サンガとともにアンバラッティカーへと赴かれた。そこで世尊はアンバラッティカーの王宮の館に滞在された。そこでもまた世尊はアンバラッティカーの王宮の館に滞在しながら、比丘たちにしきりにこのような法の講話をなされた。「これが戒であり、これが定であり、これが慧である。戒によって培われた定は大果あり、大功徳あり。定によって培われた慧は大果あり、大功徳あり。慧によって培われた心は、諸々の漏、すなわち欲漏・有漏・無明漏から完全に解脱する」と。
144. Atha kho bhagavā ambalaṭṭhikāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘āyāmānanda, yena nāḷandā tenupasaṅkamissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena nāḷandā tadavasari, tatra sudaṃ bhagavā nāḷandāyaṃ viharati pāvārikambavane.
144. そして世尊はアンバラッティカーで心ゆくまで滞在されたのち、尊者アーナンダに告げられた。「アーナンダよ、行こう。ナーランダーへと赴こうではないか」「かしこまりました、世尊よ」と尊者アーナンダは世尊にお答えした。そこで世尊は大いなる比丘サンガとともにナーランダーへと赴かれた。そこで世尊はナーランダーのパーヴァーリカのマンゴー園に滞在された。
Sāriputtasīhanādo
サーリプッタの獅子吼
145. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘evaṃ pasanno ahaṃ, bhante, bhagavati; na cāhu na ca bhavissati na cetarahi vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro yadidaṃ sambodhiya’’nti. ‘‘Uḷārā kho te ayaṃ, sāriputta, āsabhī vācā bhāsitā, ekaṃso gahito, sīhanādo nadito – ‘evaṃpasanno ahaṃ, bhante, bhagavati; na cāhu na ca bhavissati na cetarahi vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro yadidaṃ sambodhiya’nti.
145. その時、尊者サーリプッタが世尊のおられるところへと赴いた。赴いて世尊を礼拝したのち、一方に座った。一方に座った尊者サーリプッタは世尊にこのように申し上げた。「世尊よ、私は世尊に対してこのように信順しております。正等覚ということにおいて、世尊よりもさらに勝れた知見を持つ他の沙門あるいはバラモンは、過去にも存在せず、未来にも存在せず、現在にも存在しません」と。「サーリプッタよ、お前は雄々しく堂々とした言葉を語り、決定的な立場をとり、獅子吼を放った。『世尊よ、私は世尊に対してこのように信順しております。正等覚ということにおいて、世尊よりもさらに勝れた知見を持つ他の沙門あるいはバラモンは、過去にも存在せず、未来にも存在せず、現在にも存在しません』と。
‘‘Kiṃ te , sāriputta, ye te ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto cetasā ceto paricca viditā – ‘evaṃsīlā te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃdhammā evaṃpaññā evaṃvihārī evaṃvimuttā te bhagavanto ahesuṃ itipī’’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’.
「サーリプッタよ、お前は、過去の世において阿羅漢・正等覚者であった世尊たち全員の心を自らの心をもって知り得て、『それらの世尊たちはこのような戒を持たれ、このような法・このような慧・このような住・このような解脱を持たれていた』と知ったのか」「いいえ、世尊よ」。
‘‘Kiṃ pana te , sāriputta, ye te bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto cetasā ceto paricca viditā – ‘evaṃsīlā te bhagavanto bhavissanti itipi, evaṃdhammā evaṃpaññā evaṃvihārī evaṃvimuttā te bhagavanto bhavissanti itipī’’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’.
「サーリプッタよ、ではお前は、未来の世において阿羅漢・正等覚者となるであろう世尊たち全員の心を自らの心をもって知り得て、『それらの世尊たちはこのような戒を持たれ、このような法・このような慧・このような住・このような解脱を持たれるであろう』と知ったのか」「いいえ、世尊よ」。
‘‘Kiṃ pana te, sāriputta, ahaṃ etarahi arahaṃ sammāsambuddho cetasā ceto paricca vidito – ‘‘evaṃsīlo bhagavā itipi, evaṃdhammo evaṃpañño evaṃvihārī evaṃvimutto bhagavā itipī’’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’.
「サーリプッタよ、ではお前は、現在において阿羅漢・正等覚者である私の心を自らの心をもって知り得て、『世尊はこのような戒を持たれ、このような法・このような慧・このような住・このような解脱を持たれている』と知ったのか」「いいえ、世尊よ」。
‘‘Ettha ca hi te, sāriputta, atītānāgatapaccuppannesu arahantesu sammāsambuddhesu cetopariyañāṇaṃ natthi. Atha kiñcarahi te ayaṃ, sāriputta, uḷārā āsabhī vācā bhāsitā, ekaṃso gahito, sīhanādo nadito – ‘evaṃpasanno ahaṃ, bhante, bhagavati; na cāhu na ca bhavissati na cetarahi vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro yadidaṃ sambodhiya’’’nti?
「サーリプッタよ、お前には過去・未来・現在の諸々の阿羅漢・正等覚者に対する他心通の智慧(他心智)はない。それであるのに、サーリプッタよ、なぜお前はこの雄々しく堂々とした言葉を語り、決定的な立場をとり、獅子吼を放ったのか。『世尊よ、私は世尊に対してこのように信順しております。正等覚ということにおいて、世尊よりもさらに勝れた知見を持つ他の沙門あるいはバラモンは、過去にも存在せず、未来にも存在せず、現在にも存在しません』と」。
146. ‘‘Na kho me, bhante, atītānāgatapaccuppannesu arahantesu sammāsambuddhesu cetopariyañāṇaṃ atthi, api ca me dhammanvayo vidito. Seyyathāpi, bhante, rañño paccantimaṃ nagaraṃ daḷhuddhāpaṃ daḷhapākāratoraṇaṃ ekadvāraṃ, tatrassa dovāriko paṇḍito viyatto medhāvī aññātānaṃ nivāretā ñātānaṃ pavesetā. So tassa nagarassa samantā anupariyāyapathaṃ anukkamamāno na passeyya pākārasandhiṃ vā pākāravivaraṃ vā, antamaso biḷāranikkhamanamattampi. Tassa evamassa – ‘ye kho keci oḷārikā pāṇā imaṃ nagaraṃ pavisanti vā nikkhamanti vā, sabbe te imināva dvārena pavisanti vā nikkhamanti vā’ti. Evameva kho me, bhante, dhammanvayo vidito – ‘ye te, bhante, ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu supatiṭṭhitacittā sattabojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvetvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhiṃsu. Yepi te, bhante, bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu supatiṭṭhitacittā satta bojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvetvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhissanti. Bhagavāpi, bhante, etarahi arahaṃ sammāsambuddho pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu supatiṭṭhitacitto satta bojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvetvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho’’’ti.
146. 「世尊よ、私には過去・未来・現在の阿羅漢・正等覚者たちに対する他心智はありません。しかし私には法の筋道が知られています。世尊よ、例えば、王の辺境の城塞都市があり、強固な基礎、強固な城壁と城門を持ち、ただ一つの門があるとします。そこには賢明で、有能で、聡明な門番がいて、見知らぬ者を制止し、見知った者を通します。彼はその都市の周囲を取り囲む通路を巡り歩いても、城壁の継ぎ目や城壁の割れ目を、猫が出て行けるほどの隙間でさえも見出さないでしょう。彼にはこのように思われるでしょう。『この城に入り、あるいは出る大いなる生き物はすべて、まさにこの門から入り、あるいは出るのだ』と。世尊よ、これと同じように、私には法の筋道が知られているのです。『世尊よ、過去の世において阿羅漢・正等覚者であった世尊たちは皆、心の汚れであり智慧を弱める五つの蓋を捨て去り、四つの念処に心をよく確立し、七つの覚支をあるがままに修習して、無上の正等覚を現正覚されました。世尊よ、未来の世において阿羅漢・正等覚者となるであろう世尊たちも皆、心の汚れであり智慧を弱める五つの蓋を捨て去り、四つの念処に心をよく確立し、七つの覚支をあるがままに修習して、無上の正等覚を現正覚されるでしょう。世尊よ、現在において阿羅漢・正等覚者であられる世尊もまた、心の汚れであり智慧を弱める五つの蓋を捨て去り、四つの念処に心をよく確立し、七つの覚支をあるがままに修習して、無上の正等覚を現正覚されました』と」。
147. Tatrapi sudaṃ bhagavā nāḷandāyaṃ viharanto pāvārikambavane etadeva bahulaṃ bhikkhūnaṃ dhammiṃ kathaṃ karoti – ‘‘iti sīlaṃ, iti samādhi, iti paññā. Sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaṃso. Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Paññāparibhāvitaṃ cittaṃ sammadeva āsavehi vimuccati, seyyathidaṃ – kāmāsavā, bhavāsavā, avijjāsavā’’ti.
147. そこでもまた世尊はナーランダーのパーヴァーリカのマンゴー園に滞在しながら、比丘たちにしきりにこのような法の講話をなされた。「これが戒であり、これが定であり、これが慧である。戒によって培われた定は大果あり、大功徳あり。定によって培われた慧は大果あり、大功徳あり。慧によって培われた心は、諸々の漏、すなわち欲漏・有漏・無明漏から完全に解脱する」と。
Dussīlaādīnavā
破戒の過患
148. Atha kho bhagavā nāḷandāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘āyāmānanda, yena pāṭaligāmo tenupasaṅkamissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena pāṭaligāmo tadavasari. Assosuṃ kho pāṭaligāmikā upāsakā – ‘‘bhagavā kira pāṭaligāmaṃ anuppatto’’ti. Atha kho pāṭaligāmikā upāsakā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho pāṭaligāmikā upāsakā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘adhivāsetu no, bhante, bhagavā āvasathāgāra’’nti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho pāṭaligāmikā upāsakā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena āvasathāgāraṃ tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā sabbasanthariṃ āvasathāgāraṃ santharitvā āsanāni paññapetvā udakamaṇikaṃ patiṭṭhāpetvā telapadīpaṃ āropetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho pāṭaligāmikā upāsakā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘sabbasantharisanthataṃ , bhante, āvasathāgāraṃ, āsanāni paññattāni, udakamaṇiko patiṭṭhāpito, telapadīpo āropito; yassadāni, bhante, bhagavā kālaṃ maññatī’’ti. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ . Nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena āvasathāgāraṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṃ pavisitvā majjhimaṃ thambhaṃ nissāya puratthābhimukho nisīdi. Bhikkhusaṅghopi kho pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṃ pavisitvā pacchimaṃ bhittiṃ nissāya puratthābhimukho nisīdi bhagavantameva purakkhatvā. Pāṭaligāmikāpi kho upāsakā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṃ pavisitvā puratthimaṃ bhittiṃ nissāya pacchimābhimukhā nisīdiṃsu bhagavantameva purakkhatvā.
148. そして世尊はナーランダーで心ゆくまで滞在されたのち、尊者アーナンダに告げられた。「アーナンダよ、行こう。パータリ村へと赴こうではないか」「かしこまりました、世尊よ」と尊者アーナンダは世尊にお答えした。そこで世尊は大いなる比丘サンガとともにパータリ村へと赴かれた。パータリ村の信徒(優婆塞)たちは「世尊がパータリ村に来られたそうだ」と聞いた。そこでパータリ村の信徒たちは世尊のおられるところへと赴いた。赴いて世尊を礼拝したのち、一方に座った。一方に座ったパータリ村の信徒たちは世尊にこのように申し上げた。「世尊よ、どうか宿泊館をご受納ください」。世尊は沈黙によって承諾された。そこでパータリ村の信徒たちは世尊の受納を知って、座から立ち上がり、世尊を礼拝し、右回りをしてから宿泊館へと赴いた。赴いて宿泊館の床一面に敷物を敷き、座席を整え、水瓶を置き、油灯を点じてから世尊のおられるところへと赴いた。赴いて世尊を礼拝したのち、一方に立った。一方に立ったパータリ村の信徒たちは世尊にこのように申し上げた。「世尊よ、宿泊館には一面に敷物が敷かれ、座席が整えられ、水瓶が置かれ、油灯が点じられました。世尊よ、今や時宜と思うことをなさってください」。そこで世尊は夕刻になり、衣をまとい、鉢と大衣を持って比丘サンガとともに宿泊館へと赴かれた。赴いて足を洗い、宿泊館に入り、中央の柱に寄りかかって東を向いて座られた。比丘サンガもまた足を洗い、宿泊館に入り、西の壁に寄りかかって東を向いて、世尊を前にして座った。パータリ村の信徒たちもまた足を洗い、宿泊館に入り、東の壁に寄りかかって西を向いて、世尊を前にして座った。
149. Atha kho bhagavā pāṭaligāmike upāsake āmantesi – ‘‘pañcime, gahapatayo, ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā. Katame pañca? Idha, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno pamādādhikaraṇaṃ mahatiṃ bhogajāniṃ nigacchati. Ayaṃ paṭhamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
149. そこで世尊はパータリ村の信徒たちに呼びかけられた。「居士たちよ、戒を破り、戒を喪失した者には、これら五つの過患(わざわい)がある。いかなるものが五つであるのか。居士たちよ、ここに戒を破り、戒を喪失した者は、放逸を原因として大いなる財産の損失に遭う。これが戒を破り、戒を喪失した者の第一の過患である。
‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, dussīlassa sīlavipannassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṃ dutiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
「さらに次に、居士たちよ、戒を破り、戒を喪失した者には、悪しき悪評が広まる。これが戒を破り、戒を喪失した者の第二の過患である。
‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati – yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ – avisārado upasaṅkamati maṅkubhūto. Ayaṃ tatiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
「さらに次に、居士たちよ、戒を破り、戒を喪失した者は、どのような集まり――王族の集まりであれ、バラモンの集まりであれ、居士の集まりであれ、沙門の集まりであれ――に赴こうとも、自信なく、恥じ入りながら赴くことになる。これが戒を破り、戒を喪失した者の第三の過患である。
‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno sammūḷho kālaṅkaroti. Ayaṃ catuttho ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
「さらに次に、居士たちよ、戒を破り、戒を喪失した者は、心が錯乱して死ぬ。これが戒を破り、戒を喪失した者の第四の過患である。
‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Ayaṃ pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Ime kho, gahapatayo, pañca ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā.
「さらに次に、居士たちよ、戒を破り、戒を喪失した者は、身体の崩壊後、死後において、悪趣・苦界・堕処・地獄に生まれる。これが戒を破り、戒を喪失した者の第五の過患である。居士たちよ、これらが実に、戒を破り、戒を喪失した者の五つの過患である。
Sīlavantaānisaṃsa
持戒の功徳
150. ‘‘Pañcime, gahapatayo, ānisaṃsā sīlavato sīlasampadāya. Katame pañca? Idha, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno appamādādhikaraṇaṃ mahantaṃ bhogakkhandhaṃ adhigacchati. Ayaṃ paṭhamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.
150. 「居士たちよ、戒を持ち、戒を具足した者には、これら五つの功徳(利益)がある。いかなるものが五つであるのか。居士たちよ、ここに戒を持ち、戒を具足した者は、不放逸を原因として大いなる財産の集積を獲得する。これが戒を持ち、戒を具足した者の第一の功徳である。
‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṃ dutiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.
「さらに次に、居士たちよ、戒を持ち、戒を具足した者には、善き名声が広まる。これが戒を持ち、戒を具足した者の第二の功徳である。
‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati – yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto. Ayaṃ tatiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.
「さらに次に、居士たちよ、戒を持ち、戒を具足した者は、どのような集まり――王族の集まりであれ、バラモンの集まりであれ、居士の集まりであれ、沙門の集まりであれ――に赴こうとも、堂々と、臆することなく赴く。これが戒を持ち、戒を具足した者の第三の功徳である。
‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaṅkaroti. Ayaṃ catuttho ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.
「さらに次に、居士たちよ、戒を持ち、戒を具足した者は、心が乱れることなく死ぬ。これが戒を持ち、戒を具足した者の第四の功徳である。
‘‘Puna caparaṃ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ayaṃ pañcamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. Ime kho, gahapatayo, pañca ānisaṃsā sīlavato sīlasampadāyā’’ti.
「さらに次に、居士たちよ、戒を持ち、戒を具足した者は、身体の崩壊後、死後において、善趣・天界に生まれる。これが戒を持ち、戒を具足した者の第五の功徳である。居士たちよ、これらが実に、戒を持ち、戒を具足した者の五つの功徳である」と。
151. Atha kho bhagavā pāṭaligāmike upāsake bahudeva rattiṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uyyojesi – ‘‘abhikkantā kho, gahapatayo, ratti, yassadāni tumhe kālaṃ maññathā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho pāṭaligāmikā upāsakā bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu. Atha kho bhagavā acirapakkantesu pāṭaligāmikesu upāsakesu suññāgāraṃ pāvisi.
151. そして世尊はパータリ村の信徒たちに夜遅くまで法を説いて教示し、勧め、励まし、喜ばせたのち、彼らを下がらせた。「居士たちよ、夜も更けた。今やそなたたちが時宜と思うようにするがよい」「かしこまりました、世尊よ」とパータリ村の信徒たちは世尊に応諾し、座から立ち上がり、世尊を礼拝し、右回りをしてから立ち去った。そして世尊は、パータリ村の信徒たちが立ち去って間もなく、静かな部屋へと入られた。
Pāṭaliputtanagaramāpanaṃ
パータリプッタ城の築城
152. Tena kho pana samayena sunidhavassakārā magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṃ māpenti vajjīnaṃ paṭibāhāya. Tena samayena sambahulā devatāyo sahasseva pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhanti. Yasmiṃ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti, mahesakkhānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti, majjhimānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti, nīcānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tā devatāyo sahasseva pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhantiyo. Atha kho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘ke nu kho , ānanda, pāṭaligāme nagaraṃ māpentī’’ti ? ‘‘Sunidhavassakārā, bhante, magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṃ māpenti vajjīnaṃ paṭibāhāyā’’ti. ‘‘Seyyathāpi, ānanda, devehi tāvatiṃsehi saddhiṃ mantetvā, evameva kho, ānanda, sunidhavassakārā magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṃ māpenti vajjīnaṃ paṭibāhāya. Idhāhaṃ, ānanda, addasaṃ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sambahulā devatāyo sahasseva pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhantiyo. Yasmiṃ, ānanda, padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti, mahesakkhānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti, majjhimānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti, nīcānaṃ tattha raññaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yāvatā, ānanda, ariyaṃ āyatanaṃ yāvatā vaṇippatho idaṃ agganagaraṃ bhavissati pāṭaliputtaṃ puṭabhedanaṃ. Pāṭaliputtassa kho, ānanda, tayo antarāyā bhavissanti – aggito vā udakato vā mithubhedā vā’’ti.
152. その時、マガダ国の大臣スニーダとヴァッサカーラは、ヴァッジ国の人々を防ぐためにパータリ村に都市を建設していた。その時、多くの神々が千人単位でパータリ村の土地を占有していた。権勢のある神々が土地を占有する地域には、権勢のある国王や王の大臣たちの心がそこに邸宅を建てようと傾く。中程度の神々が土地を占有する地域には、中程度の国王や王の大臣たちの心がそこに邸宅を建てようと傾く。下位の神々が土地を占有する地域には、下位の国王や王の大臣たちの心がそこに邸宅を建てようと傾く。世尊は清浄で人間のそれを超えた天眼によって、それらの神々が千人単位でパータリ村の土地を占有しているのを見られた。そこで世尊は夜明けの時に起き上がり、尊者アーナンダに呼びかけられた。「アーナンダよ、パータリ村に都市を建設しているのは誰か」「世尊よ、マガダ国の大臣スニーダとヴァッサカーラが、ヴァッジ国の人々を防ぐためにパータリ村に都市を建設しております」「アーナンダよ、まるで三十三天の神々と相談したかのように、マガダ国の大臣スニーダとヴァッサカーラはヴァッジ国の人々を防ぐためにパータリ村に都市を建設している。アーナンダよ、私はここで清浄で人間のそれを超えた天眼によって、多くの神々が千人単位でパータリ村の土地を占有しているのを見た。アーナンダよ、権勢のある神々が土地を占有する地域には、権勢のある国王や王の大臣たちの心がそこに邸宅を建てようと傾く。中程度の神々が土地を占有する地域には、中程度の国王や王の大臣たちの心がそこに邸宅を建てようと傾く。下位の神々が土地を占有する地域には、下位の国王や王の大臣たちの心がそこに邸宅を建てようと傾く。アーナンダよ、聖なる領域のある限り、交易路のある限り、このパータリプッタは荷をほどく最高の大都市となるであろう。だがアーナンダよ、パータリプッタには三つの危険があるであろう。すなわち、火によるものか、水によるものか、あるいは内紛によるものである」
153. Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu, sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu, ekamantaṃ ṭhitā kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘adhivāsetu no bhavaṃ gotamo ajjatanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā yena sako āvasatho tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā sake āvasathe paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesuṃ – ‘‘kālo, bho gotama, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti.
153. その後、マガダ国の大臣スニーダとヴァッサカーラは世尊のもとへと赴いた。赴いて、世尊と親しく挨拶を交わし、歓喜すべき挨拶の言葉を交わし終えて一方に立った。一方に立ったマガダ国の大臣スニーダとヴァッサカーラは、世尊にこう申し上げた。「尊者ゴータマよ、比丘僧伽とともに、本日の食事をお受けください」世尊は沈黙によってこれを受け入れられた。そこでマガダ国の大臣スニーダとヴァッサカーラは世尊の受諾を知り、自分たちの邸宅へと赴いた。赴いて、自分の邸宅で見事な固食と軟食を用意させ、世尊に時を告げさせた。「尊者ゴータマよ、時がまいりました。食事の用意が整いました」
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena sunidhavassakārānaṃ magadhamahāmattānaṃ āvasatho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesuṃ sampavāresuṃ. Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho sunidhavassakāre magadhamahāmatte bhagavā imāhi gāthāhi anumodi –
そこで世尊は午前のときに身支度を整え、衣と鉢を持って比丘僧伽とともにマガダ国の大臣スニーダとヴァッサカーラの邸宅へと赴かれた。赴いて、設けられた席に座られた。するとマガダ国の大臣スニーダとヴァッサカーラは、仏をはじめとする比丘僧伽を、見事な固食と軟食によって自らの手でもてなし満足させた。そしてマガダ国の大臣スニーダとヴァッサカーラは、世尊が食事を終え、鉢から手を引かれたのを見て、ある低い席を取って一方に座った。一方に座ったマガダ国の大臣スニーダとヴァッサカーラに、世尊はこれらの詩句によって随喜された。
‘‘Yasmiṃ padese kappeti, vāsaṃ paṇḍitajātiyo;
「知恵ある人は、いかなる場所に住まいを構えようとも、
Sīlavantettha bhojetvā, saññate brahmacārayo .
そこで戒ある者、身を修めた清らかな行いの者たちを供養し、
‘‘Yā tattha devatā āsuṃ, tāsaṃ dakkhiṇamādise;
そこにいる神々に、その布施の功徳を振り向けるべきである。
Tā pūjitā pūjayanti , mānitā mānayanti naṃ.
供養された神々は供養し返し、敬われた神々は敬い返す。
‘‘Tato naṃ anukampanti, mātā puttaṃva orasaṃ;
それゆえ、母が我が子を慈しむように、神々は彼を慈しむ。
Devatānukampito poso, sadā bhadrāni passatī’’ti.
神々に慈しまれた人は、常に幸運を目にするであろう」
Atha kho bhagavā sunidhavassakāre magadhamahāmatte imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
世尊はマガダ国の大臣スニーダとヴァッサカーラにこれらの詩句をもって随喜されると、座から立ち上がって立ち去られた。
154. Tena kho pana samayena sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhā honti – ‘‘yenajja samaṇo gotamo dvārena nikkhamissati, taṃ gotamadvāraṃ nāma bhavissati. Yena titthena gaṅgaṃ nadiṃ tarissati, taṃ gotamatitthaṃ nāma bhavissatī’’ti. Atha kho bhagavā yena dvārena nikkhami, taṃ gotamadvāraṃ nāma ahosi. Atha kho bhagavā yena gaṅgā nadī tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena gaṅgā nadī pūrā hoti samatittikā kākapeyyā. Appekacce manussā nāvaṃ pariyesanti, appekacce uḷumpaṃ pariyesanti, appekacce kullaṃ bandhanti apārā , pāraṃ gantukāmā. Atha kho bhagavā – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva – gaṅgāya nadiyā orimatīre antarahito pārimatīre paccuṭṭhāsi saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Addasā kho bhagavā te manusse appekacce nāvaṃ pariyesante appekacce uḷumpaṃ pariyesante appekacce kullaṃ bandhante apārā pāraṃ gantukāme. Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
154. その時、マガダ国の大臣スニーダとヴァッサカーラは、「今日、沙門ゴータマが出られる門をゴータマ門と名付けよう。ガンジス川を渡られる渡し場をゴータマの渡し場と名付けよう」と言って世尊の背後に従って行った。そして世尊が出られた門は、ゴータマ門と名付けられた。それから世尊はガンジス川へと赴かれた。その時、ガンジス川は満水で岸すれすれであり、烏が水際で水を飲めるほどであった。ある人々は舟を探し、ある人々はいかだを探し、ある人々は彼岸へ渡ろうとして柴草の浮き輪を結んでいた。その時、世尊は――力のある人が曲げた腕を伸ばし、伸ばした腕を曲げるかのように――ガンジス川のこちら側の岸から消え去り、比丘僧伽と共に向こう側の岸に現れ立たれた。世尊は、ある人々が舟を探し、ある人々がいかだを探し、ある人々が彼岸へ渡ろうとして柴草の浮き輪を結んでいるのを見られた。世尊はその意味を知って、その時にこの感興の言葉を唱えられた。
‘‘Ye taranti aṇṇavaṃ saraṃ, setuṃ katvāna visajja pallalāni;
「大海のような池を渡る人々は、橋を架けて沼地を渡る。
Kullañhi jano bandhati , tiṇṇā medhāvino janā’’ti.
世の人々はいかだを結んでいるが、賢者たちはすでに渡り終えている」
Paṭhamabhāṇavāro.
第一誦品
Ariyasaccakathā
四聖諦の説法
155. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘āyāmānanda, yena koṭigāmo tenupasaṅkamissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena koṭigāmo tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā koṭigāme viharati. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi –
155. その後、世尊は尊者アーナンダに呼びかけられた。「さあ、アーナンダよ、コーティ村へ赴こう」「かしこまりました、世尊よ」と尊者アーナンダは世尊に答えた。そこで世尊は大いなる比丘僧伽とともにコーティ村へと赴かれた。世尊はそのコーティ村に滞在された。そこで世尊は比丘たちに呼びかけられた。
‘‘Catunnaṃ, bhikkhave, ariyasaccānaṃ ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca. Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa, bhikkhave, ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca. Dukkhasamudayassa, bhikkhave, ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca. Dukkhanirodhassa, bhikkhave, ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca. Dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya, bhikkhave, ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca. Tayidaṃ, bhikkhave, dukkhaṃ ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, ucchinnā bhavataṇhā, khīṇā bhavanetti, natthidāni punabbhavo’’ti. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –
「比丘たちよ、四聖諦を覚知せず通達しなかったがために、私にもあなたがたにも、このように長い間、転生と輪廻が繰り返されてきたのである。四つとは何か。比丘たちよ、苦聖諦を覚知せず通達しなかったがために、私にもあなたがたにも、このように長い間、転生と輪廻が繰り返されてきた。苦集聖諦を覚知せず通達しなかったがために、私にもあなたがたにも、このように長い間、転生と輪廻が繰り返されてきた。苦滅聖諦を覚知せず通達しなかったがために、私にもあなたがたにも、このように長い間、転生と輪廻が繰り返されてきた。苦滅に至る道聖諦を覚知せず通達しなかったがために、私にもあなたがたにも、このように長い間、転生と輪廻が繰り返されてきた。比丘たちよ、この苦聖諦は覚知され通達された。苦集聖諦は覚知され通達された。苦滅聖諦は覚知され通達された。苦滅に至る道聖諦は覚知され通達された。生存への渇愛は断ち切られ、生存へと導く綱は尽き、もはや再生することはない」世尊はこのように説かれた。善逝はこのように語られたのち、導師はさらにこう説かれた。
‘‘Catunnaṃ ariyasaccānaṃ, yathābhūtaṃ adassanā;
「四聖諦をありのままに見なかったがために、
Saṃsitaṃ dīghamaddhānaṃ, tāsu tāsveva jātisu.
それぞれの生涯において、長い間輪廻を重ねてきた。
Tāni etāni diṭṭhāni, bhavanetti samūhatā;
これらが見極められ、生存へと導く綱は根絶された。
Ucchinnaṃ mūlaṃ dukkhassa, natthi dāni punabbhavo’’ti.
苦の根は断たれ、もはや再生することはない」
Tatrapi sudaṃ bhagavā koṭigāme viharanto etadeva bahulaṃ bhikkhūnaṃ dhammiṃ kathaṃ karoti – ‘‘iti sīlaṃ, iti samādhi, iti paññā. Sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaṃso. Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Paññāparibhāvitaṃ cittaṃ sammadeva āsavehi vimuccati, seyyathidaṃ – kāmāsavā, bhavāsavā, avijjāsavā’’ti.
世尊はコーティ村に滞在されている間も、比丘たちにしばしばこの法話を説かれた。「これが戒であり、これが定であり、これが慧である。戒によって修められた定は大いなる果をもたらし、大いなる功徳をもたらす。定によって修められた慧は大いなる果をもたらし、大いなる功徳をもたらす。慧によって修められた心は、完全に諸々の漏(汚れ)から解脱する。すなわち、欲漏、有漏、無明漏である」
Anāvattidhammasambodhiparāyaṇā
不退転正覚趣向(不還者・預流者の教え)
156. Atha kho bhagavā koṭigāme yathābhirantaṃ viharitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘āyāmānanda, yena nātikā tenupaṅkamissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena nātikā tadavasari. Tatrapi sudaṃ bhagavā nātike viharati giñjakāvasathe. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sāḷho nāma, bhante, bhikkhu nātike kālaṅkato, tassa kā gati, ko abhisamparāyo? Nandā nāma, bhante, bhikkhunī nātike kālaṅkatā, tassā kā gati, ko abhisamparāyo? Sudatto nāma, bhante, upāsako nātike kālaṅkato, tassa kā gati, ko abhisamparāyo? Sujātā nāma, bhante, upāsikā nātike kālaṅkatā, tassā kā gati, ko abhisamparāyo? Kukkuṭo nāma, bhante, upāsako nātike kālaṅkato, tassa kā gati, ko abhisamparāyo? Kāḷimbo nāma, bhante, upāsako…pe… nikaṭo nāma, bhante, upāsako… kaṭissaho nāma, bhante, upāsako… tuṭṭho nāma, bhante, upāsako… santuṭṭho nāma, bhante, upāsako… bhaddo nāma, bhante, upāsako… subhaddo nāma, bhante, upāsako nātike kālaṅkato, tassa kā gati, ko abhisamparāyo’’ti?
156. そこで世尊はコーティ村で心ゆくまで滞在された後、尊者アーナンダに呼びかけられた。「さあ、アーナンダよ、ナーティカへ赴こう」「かしこまりました、世尊よ」と尊者アーナンダは世尊に答えた。そこで世尊は大いなる比丘僧伽とともにナーティカへと赴かれた。世尊はナーティカの煉瓦堂に滞在された。その時、尊者アーナンダは世尊のもとへ赴いた。赴いて世尊に礼拝し、一方に座った。一方に座った尊者アーナンダは世尊にこう申し上げた。「世尊よ、サーリハという比丘がナーティカで亡くなりましたが、彼の行く末はどうなり、死後の境遇はどうなるでしょうか。世尊よ、ナンダーという比丘尼がナーティカで亡くなりましたが、彼女の行く末はどうなり、死後の境遇はどうなるでしょうか。世尊よ、スダッタという優婆塞がナーティカで亡くなりましたが、彼の行く末はどうなり、死後の境遇はどうなるでしょうか。世尊よ、スジャーターという優婆夷がナーティカで亡くなりましたが、彼女の行く末はどうなり、死後の境遇はどうなるでしょうか。世尊よ、クックタという優婆塞がナーティカで亡くなりましたが、彼の行く末はどうなり、死後の境遇はどうなるでしょうか。世尊よ、カーリンバという優婆塞が……(中略)……ニカタという優婆塞が……カティッサハという優婆塞が……トゥッタという優婆塞が……サントゥッタという優婆塞が……バッダという優婆塞が……スバッダという優婆塞がナーティカで亡くなりましたが、彼の行く末はどうなり、死後の境遇はどうなるでしょうか」
157. ‘‘Sāḷho, ānanda, bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Nandā, ānanda, bhikkhunī pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinī anāvattidhammā tasmā lokā. Sudatto, ānanda, upāsako tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissati. Sujātā, ānanda, upāsikā tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā . Kukkuṭo, ānanda, upāsako pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Kāḷimbo, ānanda, upāsako…pe… nikaṭo, ānanda, upāsako… kaṭissaho, ānanda, upāsako… tuṭṭho, ānanda, upāsako … santuṭṭho, ānanda, upāsako… bhaddo, ānanda, upāsako… subhaddo, ānanda, upāsako pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā. Paropaññāsaṃ, ānanda, nātike upāsakā kālaṅkatā, pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. Sādhikā navuti , ānanda, nātike upāsakā kālaṅkatā tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmino sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissanti. Sātirekāni , ānanda, pañcasatāni nātike upāsakā kālaṅkatā, tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā.
157. 「アーナンダよ、比丘サーリハは諸々の漏(煩悩)の滅尽によって、漏のない心解脱・慧解脱を現世において自ら覚知し現証して達して住した。アーナンダよ、比丘尼ナンダーは五下分結の完全な滅尽によって化生(不還)となり、そこで般涅槃する者となり、かの世界から戻らない性質(不退転)となった。アーナンダよ、優婆塞スダッタは三結の完全な滅尽によって、貪・瞋・癡が薄くなり、一木(一伝来)となって一度だけこの世に戻り、苦の終極を果たすであろう。アーナンダよ、優婆夷スジャーターは三結の完全な滅尽によって預流となり、悪処に堕ちない性質の者となり、決定して正覚を趣向する者となった。アーナンダよ、優婆塞クックタは五下分結の完全な滅尽によって化生となり、そこで般涅槃する者となり、かの世界から戻らない性質となった。アーナンダよ、優婆塞カーリンバは……(中略)……優婆塞ニカタは……優婆塞カティッサハは……優婆塞トゥッタは……優婆塞サントゥッタは……優婆塞バッダは……優婆塞スバッダは五下分結の完全な滅尽によって化生となり、そこで般涅槃する者となり、かの世界から戻らない性質となった。アーナンダよ、ナーティカで亡くなった五十人以上の優婆塞は、五下分結の完全な滅尽によって化生となり、そこで般涅槃する者となり、かの世界から戻らない性質となった。アーナンダよ、ナーティカで亡くなった九十人以上の優婆塞は、三結の完全な滅尽によって、貪・瞋・癡が薄くなり、一木となって一度だけこの世に戻り、苦の終極を果たすであろう。アーナンダよ、ナーティカで亡くなった五百人を超える優婆塞は、三結の完全な滅尽によって預流となり、悪処に堕ちない性質の者となり、決定して正覚を趣向する者となった。
Dhammādāsadhammapariyāyā
法鏡の法門
158. ‘‘Anacchariyaṃ kho panetaṃ, ānanda, yaṃ manussabhūto kālaṅkareyya. Tasmiṃyeva kālaṅkate tathāgataṃ upasaṅkamitvā etamatthaṃ pucchissatha, vihesā hesā, ānanda, tathāgatassa. Tasmātihānanda, dhammādāsaṃ nāma dhammapariyāyaṃ desessāmi, yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya – ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti.
158. しかしアーナンダよ、人間として生まれた者が死ぬことは驚くべきことではない。その都度、人が死ぬたびに如来のもとに来てこのことを尋ねるならば、アーナンダよ、如来にとってそれは労苦となるであろう。それゆえ、アーナンダよ、聖なる弟子がそれを備えて望むならば、自分自身で自らを『私には地獄は尽き、畜生界は尽き、餓鬼界は尽き、悪処・苦界・堕処は尽きた。私は預流者であり、悪処に堕ちない性質であり、決定して正覚を趣向する者である』と言明できるような『法鏡』という法門を説こう。
159. ‘‘Katamo ca so, ānanda, dhammādāso dhammapariyāyo, yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya – ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti?
159. アーナンダよ、聖なる弟子がそれを備えて望むならば、自分自身で自らを『私には地獄は尽き、畜生界は尽き、餓鬼界は尽き、悪処・苦界・堕処は尽きた。私は預流者であり、悪処に堕ちない性質であり、決定して正覚を趣向する者である』と言明できるような法鏡という法門とはいかなるものか。
‘‘Idhānanda, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti.
アーナンダよ、ここに聖なる弟子は仏に対して揺るぎない清らかな信を備えている。『世尊は実に、応供・正遍知・明行足・善逝・世間解・無上士調御丈夫・天人師・仏・世尊である』と。
‘‘Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti – ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti.
法に対して揺るぎない清らかな信を備えている。『法は世尊によってよく説かれたものであり、自ら見られるべきものであり、時を置かずして結果をもたらすものであり、来て見よと言えるものであり、内面へ導くものであり、智者により各自で知られるべきものである』と。
‘‘Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti – ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti.
僧伽に対して揺るぎない清らかな信を備えている。『世尊の弟子僧伽はよく実践する者であり、世尊の弟子僧伽は正しく実践する者であり、世尊の弟子僧伽は理法に従って実践する者であり、世尊の弟子僧伽は礼儀正しく実践する者である。すなわち、四双八輩である。この世尊の弟子僧伽こそは、供養を受けるに値し、もてなしを受けるに値し、布施を受けるに値し、合掌されるに値する、世における無上の福田である』と。
‘‘Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññūpasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi.
そして、破られず、裂かれず、染まらず、まだらでなく、自由をもたらし、智者に称賛され、執着されず、定に資する、聖者に愛される戒を備えている。
‘‘Ayaṃ kho so, ānanda, dhammādāso dhammapariyāyo, yena samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya – ‘khīṇanirayomhi khīṇatiracchānayoni khīṇapettivisayo khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’’ti.
アーナンダよ、これこそが、聖なる弟子がそれを備えて望むならば、自分自身で自らを『私には地獄は尽き、畜生界は尽き、餓鬼界は尽き、悪処・苦界・堕処は尽きた。私は預流者であり、悪処に堕ちない性質であり、決定して正覚を趣向する者である』と言明できるような法鏡という法門である」
Tatrapi sudaṃ bhagavā nātike viharanto giñjakāvasathe etadeva bahulaṃ bhikkhūnaṃ dhammiṃ kathaṃ karoti –
世尊はナーティカの煉瓦堂に滞在されている間も、比丘たちにしばしばこの法話を説かれた。
‘‘Iti sīlaṃ iti samādhi iti paññā. Sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaṃso. Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Paññāparibhāvitaṃ cittaṃ sammadeva āsavehi vimuccati, seyyathidaṃ – kāmāsavā, bhavāsavā, avijjāsavā’’ti.
「これが戒であり、これが定であり、これが慧である。戒によって修められた定は大いなる果をもたらし、大いなる功徳をもたらす。定によって修められた慧は大いなる果をもたらし、大いなる功徳をもたらす。慧によって修められた心は、完全に諸々の漏から解脱する。すなわち、欲漏、有漏、無明漏である」
160. Atha kho bhagavā nātike yathābhirantaṃ viharitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘āyāmānanda, yena vesālī tenupasaṅkamissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena vesālī tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati ambapālivane. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi –
160. そこで世尊はナーティカで心ゆくまで滞在された後、尊者アーナンダに呼びかけられた。「さあ、アーナンダよ、ヴェーサーリーへ赴こう」「かしこまりました、世尊よ」と尊者アーナンダは世尊に答えた。そこで世尊は大いなる比丘僧伽とともにヴェーサーリーへと赴かれた。世尊はヴェーサーリーのアンバパーリーの林に滞在された。そこで世尊は比丘たちに呼びかけられた。
‘‘Sato, bhikkhave, bhikkhu vihareyya sampajāno, ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sato hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī…pe… citte cittānupassī…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sato hoti.
「比丘たちよ、比丘は気づき(正念)を保ち、明確に理解して(正知)住すべきである。これがあなたがたに対する私たちの教誡である。比丘たちよ、比丘はどのようにして気づきを保つのか。比丘たちよ、ここに比丘は、身体において身体を観察して住し、熱心に、正知にして、正念あり、世における貪欲と憂いを除き去る。感受において……心において……諸々の法において法を観察して住し、熱心に、正知にして、正念あり、世における貪欲と憂いを除き去る。比丘たちよ、このように比丘は気づきを保つのである。
‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sampajāno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sampajāno hoti. Sato, bhikkhave, bhikkhu vihareyya sampajāno, ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanī’’ti.
比丘たちよ、比丘はどのようにして明確に理解するのか。比丘たちよ、ここに比丘は、行くときも戻るときも明確に理解して行い、前を見るときも見回すときも明確に理解して行い、屈めるときも伸ばすときも明確に理解して行い、大衣・鉢・衣を帯びるときも明確に理解して行い、食べるときも飲むときも噛むときも味わうときも明確に理解して行い、大小便の用を足すときも明確に理解して行い、行くときも立つときも座るときも眠るときも目覚めるときも語るときも沈黙するときも明確に理解して行う。比丘たちよ、このように比丘は明確に理解するのである。比丘たちよ、比丘は気づきを保ち、明確に理解して住すべきである。これがあなたがたに対する私たちの教誡である」
Ambapālīgaṇikā
遊女アンバパーリー
161. Assosi kho ambapālī gaṇikā – ‘‘bhagavā kira vesāliṃ anuppatto vesāliyaṃ viharati mayhaṃ ambavane’’ti. Atha kho ambapālī gaṇikā bhaddāni bhaddāni yānāni yojāpetvā bhaddaṃ bhaddaṃ yānaṃ abhiruhitvā bhaddehi bhaddehi yānehi vesāliyā niyyāsi. Yena sako ārāmo tena pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā, yānā paccorohitvā pattikāva yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho ambapāliṃ gaṇikaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho ambapālī gaṇikā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho ambapālī gaṇikā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
161. 遊女アンバパーリーは、「世尊がヴェーサーリーに到着され、ヴェーサーリーの私のマンゴー林に滞在されている」と聞いた。そこで遊女アンバパーリーは、立派な車を用意させ、立派な車に乗り、立派な車に乗ってヴェーサーリーを出発した。自分の園林へと向かった。車で行ける限りの地まで車で行き、車から降りて徒歩で世尊のもとへと赴いた。赴いて世尊に礼拝し、一方に座った。一方に座った遊女アンバパーリーに、世尊は法話によって教え示し、勧めて奮い立たせ、励まし、喜ばせられた。そこで遊女アンバパーリーは、世尊によって法話で教え示され、勧め励まされ、喜ばされて、世尊にこう申し上げた。「世尊よ、比丘僧伽とともに、明日の食事をお受けください」世尊は沈黙によってこれを受け入れられた。そこで遊女アンバパーリーは世尊の受諾を知り、座から立ち上がり、世尊に礼拝し、右回りに回って敬意を表して立ち去った。
Assosuṃ kho vesālikā licchavī – ‘‘bhagavā kira vesāliṃ anuppatto vesāliyaṃ viharati ambapālivane’’ti. Atha kho te licchavī bhaddāni bhaddāni yānāni yojāpetvā bhaddaṃ bhaddaṃ yānaṃ abhiruhitvā bhaddehi bhaddehi yānehi vesāliyā niyyiṃsu. Tatra ekacce licchavī nīlā honti nīlavaṇṇā nīlavatthā nīlālaṅkārā, ekacce licchavī pītā honti pītavaṇṇā pītavatthā pītālaṅkārā, ekacce licchavī lohitā honti lohitavaṇṇā lohitavatthā lohitālaṅkārā, ekacce licchavī odātā honti odātavaṇṇā odātavatthā odātālaṅkārā. Atha kho ambapālī gaṇikā daharānaṃ daharānaṃ licchavīnaṃ akkhena akkhaṃ cakkena cakkaṃ yugena yugaṃ paṭivaṭṭesi . Atha kho te licchavī ambapāliṃ gaṇikaṃ etadavocuṃ – ‘‘kiṃ, je ambapāli, daharānaṃ daharānaṃ licchavīnaṃ akkhena akkhaṃ cakkena cakkaṃ yugena yugaṃ paṭivaṭṭesī’’ti? ‘‘Tathā hi pana me, ayyaputtā, bhagavā nimantito svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. ‘‘Dehi, je ambapāli, etaṃ bhattaṃ satasahassenā’’ti. ‘‘Sacepi me, ayyaputtā, vesāliṃ sāhāraṃ dassatha , evamahaṃ taṃ bhattaṃ na dassāmī’’ti . Atha kho te licchavī aṅguliṃ phoṭesuṃ – ‘‘jitamha vata bho ambakāya, jitamha vata bho ambakāyā’’ti .
ヴェーサーリーのリッチャヴィ族の人々は、「世尊がヴェーサーリーに到着され、ヴェーサーリーのアンバパーリーの林に滞在されている」と聞いた。そこで彼らリッチャヴィ族の人々は、立派な車を用意させ、立派な車に乗り、立派な車に乗ってヴェーサーリーを出発した。そこであるリッチャヴィたちは青く、青い肌の色で、青い衣服を着て、青い装飾品を着けていた。あるリッチャヴィたちは黄色く、黄色い肌の色で、黄色い衣服を着て、黄色い装飾品を着けていた。あるリッチャヴィたちは赤く、赤い肌の色で、赤い衣服を着て、赤い装飾品を着けていた。あるリッチャヴィたちは白く、白い肌の色で、白い衣服を着て、白い装飾品を着けていた。すると遊女アンバパーリーは、若いリッチャヴィたちの車軸と車軸、車輪と車輪、軛と軛をすれ違いざまにぶつけ合わせた。そこで彼らリッチャヴィたちは遊女アンバパーリーに言った。「おい、アンバパーリーよ、なぜ若いリッチャヴィたちの車軸と車軸、車輪と車輪、軛と軛をぶつけるのか」「貴公子方、私は明日の食事に世尊を比丘僧伽とともにお招きしたからです」「おい、アンバパーリーよ、その食事の席を十万金で譲れ」「貴公子方、たとえ属領を含むヴェーサーリー全体をくださるとしても、私はその食事の席を譲りません」そこで彼らリッチャヴィたちは指を弾いて悔しがった。「ああ、われらはアンバパーリー女に負けた! ああ、われらはアンバパーリー女に負けた!」
Atha kho te licchavī yena ambapālivanaṃ tena pāyiṃsu. Addasā kho bhagavā te licchavī dūratova āgacchante. Disvāna bhikkhū āmantesi – ‘‘yesaṃ , bhikkhave, bhikkhūnaṃ devā tāvatiṃsā adiṭṭhapubbā, oloketha, bhikkhave, licchaviparisaṃ; apaloketha, bhikkhave, licchaviparisaṃ; upasaṃharatha, bhikkhave, licchaviparisaṃ – tāvatiṃsasadisa’’nti. Atha kho te licchavī yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā, yānā paccorohitvā pattikāva yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te licchavī bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho te licchavī bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘adhivāsetu no, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Atha kho bhagavā te licchavī etadavoca – ‘‘adhivutthaṃ kho me, licchavī, svātanāya ambapāliyā gaṇikāya bhatta’’nti. Atha kho te licchavī aṅguliṃ phoṭesuṃ – ‘‘jitamha vata bho ambakāya, jitamha vata bho ambakāyā’’ti. Atha kho te licchavī bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu.
それから彼らリッチャヴィたちはアンバパーリーの林へと向かった。世尊は彼らリッチャヴィたちが遠くから来るのを見られた。見て、比丘たちに呼びかけられた。「比丘たちよ、三十三天の神々をかつて見たことのない比丘たちは、リッチャヴィたちの集団を見よ。比丘たちよ、リッチャヴィたちの集団をよく見つめよ。比丘たちよ、リッチャヴィたちの集団を三十三天に等しいものと見なしなさい」そこで彼らリッチャヴィたちは車で行ける限りの地まで車で行き、車から降りて徒歩で世尊のもとへと赴いた。赴いて世尊に礼拝し、一方に座った。一方に座った彼らリッチャヴィたちに、世尊は法話によって教え示し、勧めて奮い立たせ、励まし、喜ばせられた。そこで彼らリッチャヴィたちは、世尊によって法話で教え示され、勧め励まされ、喜ばされて、世尊にこう申し上げた。「世尊よ、比丘僧伽とともに、明日の食事をお受けください」そこで世尊は彼らリッチャヴィたちにこう言われた。「リッチャヴィたちよ、明日の食事はすでに遊女アンバパーリーの申し出を受け入れた」そこで彼らリッチャヴィたちは指を弾いて悔しがった。「ああ、われらはアンバパーリー女に負けた! ああ、われらはアンバパーリー女に負けた!」そして彼らリッチャヴィたちは世尊のお言葉を歓喜し随喜して、座から立ち上がり、世尊に礼拝し、右回りに回って敬意を表して立ち去った。
162. Atha kho ambapālī gaṇikā tassā rattiyā accayena sake ārāme paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi – ‘‘kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena ambapāliyā gaṇikāya nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho ambapālī gaṇikā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho ambapālī gaṇikā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho ambapālī gaṇikā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘imāhaṃ, bhante, ārāmaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dammī’’ti. Paṭiggahesi bhagavā ārāmaṃ. Atha kho bhagavā ambapāliṃ gaṇikaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Tatrapi sudaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharanto ambapālivane etadeva bahulaṃ bhikkhūnaṃ dhammiṃ kathaṃ karoti – ‘‘iti sīlaṃ, iti samādhi, iti paññā. Sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaṃso. Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Paññāparibhāvitaṃ cittaṃ sammadeva āsavehi vimuccati, seyyathidaṃ – kāmāsavā, bhavāsavā, avijjāsavā’’ti.
162. そして遊女アンバパーリーはその夜が明けると、自分の園林で見事な固食と軟食を用意させ、世尊に時を告げさせた。「世尊よ、時がまいりました。食事の用意が整いました」そこで世尊は午前のときに身支度を整え、衣と鉢を持って比丘僧伽とともに遊女アンバパーリーの邸宅へと赴かれた。赴いて、設けられた席に座られた。すると遊女アンバパーリーは、仏をはじめとする比丘僧伽を、見事な固食と軟食によって自らの手でもてなし満足させた。そして遊女アンバパーリーは、世尊が食事を終え、鉢から手を引かれたのを見て、ある低い席を取って一方に座った。一方に座った遊女アンバパーリーは世尊にこう申し上げた。「世尊よ、私はこの園林を仏をはじめとする比丘僧伽に寄進いたします」世尊はその園林を受け取られた。そして世尊は遊女アンバパーリーに法話によって教え示し、勧めて奮い立たせ、励まし、喜ばせてから、座から立ち上がって立ち去られた。世尊はヴェーサーリーのアンバパーリーの林に滞在されている間も、比丘たちにしばしばこの法話を説かれた。「これが戒であり、これが定であり、これが慧である。戒によって修められた定は大いなる果をもたらし、大いなる功徳をもたらす。定によって修められた慧は大いなる果をもたらし、大いなる功徳をもたらす。慧によって修められた心は、完全に諸々の漏から解脱する。すなわち、欲漏、有漏、無明漏である」
Veḷuvagāmavassūpagamanaṃ
ヴェールヴァ村での雨安居入り
163. Atha kho bhagavā ambapālivane yathābhirantaṃ viharitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘āyāmānanda, yena veḷuvagāmako tenupasaṅkamissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena veḷuvagāmako tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā veḷuvagāmake viharati. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘etha tumhe, bhikkhave, samantā vesāliṃ yathāmittaṃ yathāsandiṭṭhaṃ yathāsambhattaṃ vassaṃ upetha . Ahaṃ pana idheva veḷuvagāmake vassaṃ upagacchāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā samantā vesāliṃ yathāmittaṃ yathāsandiṭṭhaṃ yathāsambhattaṃ vassaṃ upagacchiṃsu. Bhagavā pana tattheva veḷuvagāmake vassaṃ upagacchi.
163. そこで世尊はアンバパーリーの林で心ゆくまで滞在された後、尊者アーナンダに呼びかけられた。「さあ、アーナンダよ、ヴェールヴァ小村へ赴こう」「かしこまりました、世尊よ」と尊者アーナンダは世尊に答えた。そこで世尊は大いなる比丘僧伽とともにヴェールヴァ小村へと赴かれた。世尊はそのヴェールヴァ小村に滞在された。そこで世尊は比丘たちに呼びかけられた。「比丘たちよ、あなたがたはヴェーサーリーの周辺で、友人や知人、親しい者のいる所で雨安居に入りなさい。私はここヴェールヴァ小村で雨安居に入ろう」「かしこまりました、世尊よ」と彼ら比丘たちは世尊に答え、ヴェーサーリーの周辺で友人や知人、親しい者のいる所で雨安居に入った。世尊はまさにそのヴェールヴァ小村で雨安居に入られた。
164. Atha kho bhagavato vassūpagatassa kharo ābādho uppajji, bāḷhā vedanā vattanti māraṇantikā. Tā sudaṃ bhagavā sato sampajāno adhivāsesi avihaññamāno. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘na kho metaṃ patirūpaṃ, yvāhaṃ anāmantetvā upaṭṭhāke anapaloketvā bhikkhusaṅghaṃ parinibbāyeyyaṃ. Yaṃnūnāhaṃ imaṃ ābādhaṃ vīriyena paṭipaṇāmetvā jīvitasaṅkhāraṃ adhiṭṭhāya vihareyya’’nti. Atha kho bhagavā taṃ ābādhaṃ vīriyena paṭipaṇāmetvā jīvitasaṅkhāraṃ adhiṭṭhāya vihāsi. Atha kho bhagavato so ābādho paṭipassambhi. Atha kho bhagavā gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā vihārā nikkhamma vihārapacchāyāyaṃ paññatte āsane nisīdi. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘diṭṭho me, bhante, bhagavato phāsu; diṭṭhaṃ me, bhante, bhagavato khamanīyaṃ, api ca me, bhante, madhurakajāto viya kāyo. Disāpi me na pakkhāyanti; dhammāpi maṃ na paṭibhanti bhagavato gelaññena, api ca me, bhante, ahosi kācideva assāsamattā – ‘na tāva bhagavā parinibbāyissati, na yāva bhagavā bhikkhusaṅghaṃ ārabbha kiñcideva udāharatī’’’ti.
164. さて、雨安居に入られた世尊に激しい病が生じ、死に至るほどの激痛が襲った。世尊は気づきを保ち、明確に理解して、動揺することなくそれに耐えられた。その時、世尊にこのような思いが浮かんだ。「私がお世話をしてくれた者たちに告げず、比丘僧伽に断ることもなく般涅槃するのは相応しくない。私は精進によってこの病を退け、寿命の形成力(命行)を維持して生き続けることにしよう」そこで世尊はその病を精進によって退け、寿命の形成力を維持して生き続けられた。すると世尊のその病は鎮まった。そして世尊は病から回復され、病が治って間もなく精舎から出て、精舎の陰に設けられた席に座られた。その時、尊者アーナンダが世尊のもとへと赴いた。赴いて世尊に礼拝し、一方に座った。一方に座った尊者アーナンダは世尊にこう申し上げた。「世尊よ、私は世尊が無事であられるのを拝見しました。世尊がご堪忍されているのを拝見しました。しかし世尊よ、世尊の病気のために私の身体は麻痺したようになり、方角も分からなくなり、法も心に浮かびませんでした。しかし世尊よ、私には『世尊が比丘僧伽に関していかなる遺戒をも述べられないうちは、まだ般涅槃されることはないだろう』という、わずかな安心感がありました」
165. ‘‘Kiṃ panānanda, bhikkhusaṅgho mayi paccāsīsati ? Desito, ānanda, mayā dhammo anantaraṃ abāhiraṃ karitvā. Natthānanda, tathāgatassa dhammesu ācariyamuṭṭhi. Yassa nūna, ānanda, evamassa – ‘ahaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmī’ti vā ‘mamuddesiko bhikkhusaṅgho’ti vā, so nūna, ānanda, bhikkhusaṅghaṃ ārabbha kiñcideva udāhareyya. Tathāgatassa kho, ānanda, na evaṃ hoti – ‘ahaṃ bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmī’ti vā ‘mamuddesiko bhikkhusaṅgho’ti vā. Sakiṃ , ānanda, tathāgato bhikkhusaṅghaṃ ārabbha kiñcideva udāharissati. Ahaṃ kho panānanda, etarahi jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayoanuppatto. Āsītiko me vayo vattati. Seyyathāpi, ānanda, jajjarasakaṭaṃ veṭhamissakena yāpeti, evameva kho, ānanda, veṭhamissakena maññe tathāgatassa kāyo yāpeti. Yasmiṃ, ānanda, samaye tathāgato sabbanimittānaṃ amanasikārā ekaccānaṃ vedanānaṃ nirodhā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati, phāsutaro, ānanda, tasmiṃ samaye tathāgatassa kāyo hoti. Tasmātihānanda, attadīpā viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā. Kathañcānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo? Idhānanda, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati atāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Evaṃ kho, ānanda, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo. Ye hi keci, ānanda, etarahi vā mama vā accayena attadīpā viharissanti attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā, tamatagge me te, ānanda, bhikkhū bhavissanti ye keci sikkhākāmā’’ti.
165. 「しかしアーナンダよ、比丘僧伽は私に何を期待するのか。アーナンダよ、私は内も外もなく法を説き尽くした。アーナンダよ、如来の教えには師の秘密の握りこぶし(奥義を隠すこと)などない。アーナンダよ、『私が比丘僧伽を導こう』とか『比丘僧伽は私を頼みとしている』などと思う者こそが、比丘僧伽に関していかなる遺戒をも述べるであろう。しかしアーナンダよ、如来には『私が比丘僧伽を導こう』とか『比丘僧伽は私を頼みとしている』などという思いはない。アーナンダよ、どうして如来が比丘僧伽に関していかなる遺戒をも述べるであろうか。アーナンダよ、今や私は老い、年老い、年長となり、道を歩み終え、晩年に達した。私の年齢は八十となった。アーナンダよ、古びた荷車が革紐の助けによってやっと動いているように、如来の身体もまさに革紐の助けによってやっと保たれていると私は思う。アーナンダよ、如来が一切の相(兆候)を心にとめず、一部の感受を滅して、相なき心の三昧に達して住するとき、そのとき如来の身体は最も安らかである。それゆえ、アーナンダよ、自らを拠り所とし、自らを避難所として、他を避難所とせず、法を拠り所とし、法を避難所として、他を避難所とせずに住しなさい。アーナンダよ、比丘はどのようにして自らを拠り所とし、自らを避難所として他を避難所とせず、法を拠り所とし、法を避難所として他を避難所とせずに住するのか。アーナンダよ、ここに比丘は、身体において身体を観察して住し、熱心に、正知にして、正念あり、世における貪欲と憂いを除き去る。感受において……心において……法において法を観察して住し、熱心に、正知にして、正念あり、世における貪欲と憂いを除き去る。アーナンダよ、このように比丘は自らを拠り所とし、自らを避難所として他を避難所とせず、法を拠り所とし、法を避難所として他を避難所とせずに住するのである。アーナンダよ、今現在であれ、私の滅後であれ、自らを拠り所とし、自らを避難所として他を避難所とせず、法を拠り所とし、法を避難所として他を避難所とせずに住する者たち、修行を志す者たちこそが、私の最も至高の比丘たちとなるであろう」
Dutiyabhāṇavāro.
第二誦品
Nimittobhāsakathā
兆候と光明の説話
166. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṃ piṇḍāya pāvisi. Vesāliyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘gaṇhāhi, ānanda, nisīdanaṃ, yena cāpālaṃ cetiyaṃ tenupasaṅkamissāma divā vihārāyā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā nisīdanaṃ ādāya bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Atha kho bhagavā yena cāpālaṃ cetiyaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Āyasmāpi kho ānando bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
166. その後、世尊は午前のときに身支度を整え、衣と鉢を持ってヴェーサーリーへと托鉢に入られた。ヴェーサーリーで托鉢を終え、食後に托鉢から戻られると、尊者アーナンダに呼びかけられた。「アーナンダよ、座具を持ちなさい。昼の休息のためにチャーパーラ霊樹へと赴こう」「かしこまりました、世尊よ」と尊者アーナンダは世尊に答え、座具を持って世尊の背後に従って行った。そして世尊はチャーパーラ霊樹へと赴かれた。赴いて、設けられた席に座られた。尊者アーナンダも世尊に礼拝して一方に座った。
167. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘ramaṇīyā, ānanda, vesālī, ramaṇīyaṃ udenaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ gotamakaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sattambaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ bahuputtaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sārandadaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ cāpālaṃ cetiyaṃ. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno , ānanda, tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā’’ti. Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ; na bhagavantaṃ yāci – ‘‘tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṃ, tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti, yathā taṃ mārena pariyuṭṭhitacitto. Dutiyampi kho bhagavā…pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘ramaṇīyā, ānanda, vesālī, ramaṇīyaṃ udenaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ gotamakaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sattambaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ bahuputtaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sārandadaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ cāpālaṃ cetiyaṃ. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā’’ti. Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ; na bhagavantaṃ yāci – ‘‘tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṃ, tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti, yathā taṃ mārena pariyuṭṭhitacitto. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘gaccha tvaṃ, ānanda, yassadāni kālaṃ maññasī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā avidūre aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi.
167. 一方に座った尊者アーナンダに、世尊はこう言われた。「アーナンダよ、ヴェーサーリーは美しい。ウデナ霊樹は美しい。ゴータマカ霊樹は美しい。サッタンバ霊樹は美しい。バフプッタ霊樹は美しい。サーランダダ霊樹は美しい。チャーパーラ霊樹は美しい。アーナンダよ、誰であれ四神足を修習し、多く修め、乗り物とし、拠り所とし、確立し、習熟し、よく励んだ者は、望むならば一劫の間、あるいは一劫の余りも存続することができる。アーナンダよ、如来には四神足が修習され、多く修められ、乗り物とされ、拠り所とされ、確立され、習熟され、よく励まされている。アーナンダよ、望むならば如来は一劫の間、あるいは一劫の余りも存続することができる」このように世尊によって明白な兆候が示され、明白な光明が示されたにもかかわらず、尊者アーナンダはそれを悟ることができず、「世尊よ、多くの人々の利益のために、多くの人々の幸福のために、世間を憐れむために、神々と人間の義と利益と幸福のために、世尊は一劫の間とどまってください。善逝は一劫の間とどまってください」と世尊に乞うことができなかった。あたかも魔羅に心を奪われていたかのようであった。世尊は二度までも……世尊は三度までも尊者アーナンダに呼びかけられた。「アーナンダよ、ヴェーサーリーは美しい。ウデナ霊樹は美しい。ゴータマカ霊樹は美しい。サッタンバ霊樹は美しい。バフプッタ霊樹は美しい。サーランダダ霊樹は美しい。チャーパーラ霊樹は美しい。アーナンダよ、誰であれ四神足を修習し、多く修め、乗り物とし、拠り所とし、確立し、習熟し、よく励んだ者は、望むならば一劫の間、あるいは一劫の余りも存続することができる。アーナンダよ、如来には四神足が修習され、多く修められ、乗り物とされ、拠り所とされ、確立され、習熟され、よく励まされている。アーナンダよ、望むならば如来は一劫の間、あるいは一劫の余りも存続することができる」このように世尊によって明白な兆候が示され、明白な光明が示されたにもかかわらず、尊者アーナンダはそれを悟ることができず、「世尊よ、多くの人々の利益のために、多くの人々の幸福のために、世間を憐れむために、神々と人間の義と利益と幸福のために、世尊は一劫の間とどまってください。善逝は一劫の間とどまってください」と世尊に乞うことができなかった。あたかも魔羅に心を奪われていたかのようであった。そこで世尊は尊者アーナンダに呼びかけられた。「アーナンダよ、去りなさい。あなたが今適切と思うことをしなさい」「かしこまりました、世尊よ」と尊者アーナンダは世尊に答え、座から立ち上がり、世尊に礼拝し、右回りに回って敬意を表して、遠くないある木の下に座った。
Mārayācanakathā
魔羅の勧請の説話
168. Atha kho māro pāpimā acirapakkante āyasmante ānande yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho māro pāpimā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘parinibbātudāni, bhante, bhagavā, parinibbātu sugato, parinibbānakālo dāni, bhante, bhagavato. Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me bhikkhū na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānī karissanti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī’ti. Etarahi kho pana, bhante, bhikkhū bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti. Parinibbātudāni, bhante, bhagavā, parinibbātu sugato, parinibbānakālodāni, bhante, bhagavato.
168. 尊者アーナンダが立ち去って間もなく、悪魔波旬が世尊のもとへと近づいた。近づいて、一方に立った。一方に立った悪魔波旬は世尊にこう申し上げた。「世尊よ、今こそ世尊は般涅槃してください。善逝は般涅槃してください。世尊よ、今こそ世尊の般涅槃の時です。世尊よ、世尊はこのように言葉を述べられました。『悪魔よ、私の比丘弟子たちが、聡明で、訓練され、恐れなく、博学で、法を保持し、法に随順して実践し、正しく実践し、法に従って歩む者となり、自らの師の教えを習得して語り、説き、示し、確立し、開示し、分別し、解き明かし、生じた異論を正当な理法によってよく論破して、奇跡を伴う法を説くようにならない限り、私は般涅槃しないであろう』と。世尊よ、今や世尊の弟子である比丘たちは、聡明で、訓練され、恐れなく、博学で、法を保持し、法に随順して実践し、正しく実践し、法に従って歩む者となり、自らの師の教えを習得して語り、説き、示し、確立し、開示し、分別し、解き明かし、生じた異論を正当な理法によってよく論破して、奇跡を伴う法を説いております。世尊よ、今こそ世尊は般涅槃してください。善逝は般涅槃してください。世尊よ、今こそ世尊の般涅槃の時です」
‘‘Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī’ti. Etarahi kho pana, bhante, bhikkhuniyo bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti. Parinibbātudāni, bhante, bhagavā, parinibbātu sugato, parinibbānakālodāni, bhante, bhagavato.
『世尊よ、世尊はこのように言葉を述べられました。「悪魔よ、わが比丘尼弟子たちが、聡明で、訓練され、恐れなく、博学で、法を保持し、法に随って法を実践し、正しく実践し、法に随って行い、自らの師の教えを学んで告げ知らせ、教え、示し、確立し、開示し、分別し、解き明かし、生じた他者の異論を法によって正しく論破して、奇跡を具えた法を説くようにならない限り、私は決して完全なる涅槃に入ることはない」と。しかし世尊よ、今や比丘尼弟子たちは聡明で、訓練され、恐れなく、博学で、法を保持し、法に随って法を実践し、正しく実践し、法に随って行い、自らの師の教えを学んで告げ知らせ、教え、示し、確立し、開示し、分別し、解き明かし、生じた他者の異論を法によって正しく論破して、奇跡を具えた法を説いています。世尊よ、今こそ世尊は完全なる涅槃に入ってください。善逝よ、完全なる涅槃に入ってください。世尊よ、今こそ世尊が完全なる涅槃に入る時です』。
‘‘Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me upāsakā na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī’ti. Etarahi kho pana, bhante, upāsakā bhagavato sāvakā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti. Parinibbātudāni, bhante, bhagavā, parinibbātu sugato, parinibbānakālodāni, bhante, bhagavato.
『世尊よ、世尊はこのように言葉を述べられました。「悪魔よ、わが優婆塞弟子たちが、聡明で、訓練され、恐れなく、博学で、法を保持し、法に随って法を実践し、正しく実践し、法に随って行い、自らの師の教えを学んで告げ知らせ、教え、示し、確立し、開示し、分別し、解き明かし、生じた他者の異論を法によって正しく論破して、奇跡を具えた法を説くようにならない限り、私は決して完全なる涅槃に入ることはない」と。しかし世尊よ、今や優婆塞弟子たちは聡明で、訓練され、恐れなく、博学で、法を保持し、法に随って法を実践し、正しく実践し、法に随って行い、自らの師の教えを学んで告げ知らせ、教え、示し、確立し、開示し、分別し、解き明かし、生じた他者の異論を法によって正しく論破して、奇跡を具えた法を説いています。世尊よ、今こそ世尊は完全なる涅槃に入ってください。善逝よ、完全なる涅槃に入ってください。世尊よ、今こそ世尊が完全なる涅槃に入る時です』。
‘‘Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima parinibbāyissāmi, yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessantī’ti. Etarahi kho pana, bhante, upāsikā bhagavato sāvikā viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhanti desenti paññapenti paṭṭhapenti vivaranti vibhajanti uttānīkaronti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desenti. Parinibbātudāni, bhante, bhagavā, parinibbātu sugato, parinibbānakālodāni, bhante, bhagavato.
『世尊よ、世尊はこのように言葉を述べられました。「悪魔よ、わが優婆夷弟子たちが、聡明で、訓練され、恐れなく、博学で、法を保持し、法に随って法を実践し、正しく実践し、法に随って行い、自らの師の教えを学んで告げ知らせ、教え、示し、確立し、開示し、分別し、解き明かし、生じた他者の異論を法によって正しく論破して、奇跡を具えた法を説くようにならない限り、私は決して完全なる涅槃に入ることはない」と。しかし世尊よ、今や優婆夷弟子たちは聡明で、訓練され、恐れなく、博学で、法を保持し、法に随って法を実践し、正しく実践し、法に随って行い、自らの師の教えを学んで告げ知らせ、教え、示し、確立し、開示し、分別し、解き明かし、生じた他者の異論を法によって正しく論破して、奇跡を具えた法を説いています。世尊よ、今こそ世尊は完全なる涅槃に入ってください。善逝よ、完全なる涅槃に入ってください。世尊よ、今こそ世尊が完全なる涅槃に入る時です』。
‘‘Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – ‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me idaṃ brahmacariyaṃ na iddhaṃ ceva bhavissati phītañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsita’nti. Etarahi kho pana, bhante, bhagavato brahmacariyaṃ iddhaṃ ceva phītañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ, yāva devamanussehi suppakāsitaṃ. Parinibbātudāni, bhante, bhagavā, parinibbātu sugato, parinibbānakālodāni, bhante, bhagavato’’ti.
『世尊よ、世尊はこのように言葉を述べられました。「悪魔よ、この清浄行(梵行)が成功し、栄え、広まり、多くの人々に知られ、広大となり、神々と人間たちによって十分に明らかにされるまでは、私は決して完全なる涅槃に入ることはない」と。しかし世尊よ、今や世尊の清浄行は成功し、栄え、広まり、多くの人々に知られ、広大となり、神々と人間たちによって十分に明らかにされています。世尊よ、今こそ世尊は完全なる涅槃に入ってください。善逝よ、完全なる涅槃に入ってください。世尊よ、今こそ世尊が完全なる涅槃に入る時です』と。
Evaṃ vutte bhagavā māraṃ pāpimantaṃ etadavoca – ‘‘appossukko tvaṃ, pāpima, hohi, na ciraṃ tathāgatassa parinibbānaṃ bhavissati. Ito tiṇṇaṃ māsānaṃ accayena tathāgato parinibbāyissatī’’ti.
このように言われたとき、世尊は邪悪なる魔羅にこのように言われた。「悪魔よ、お前は心配するな。間もなく如来の完全なる涅槃があるであろう。今から三ヶ月が過ぎたとき、如来は完全なる涅槃に入るであろう」と。
Āyusaṅkhāraossajjanaṃ
寿命の行の放棄
169. Atha kho bhagavā cāpāle cetiye sato sampajāno āyusaṅkhāraṃ ossaji. Ossaṭṭhe ca bhagavatā āyusaṅkhāre mahābhūmicālo ahosi bhiṃsanako salomahaṃso , devadundubhiyo ca phaliṃsu. Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
169. そして世尊は、チャーパーラ霊樹(祠堂)において、念と正知を保ちつつ、寿命の行を放棄された。世尊が寿命の行を放棄されたとき、恐ろしく身の毛もよだつ大地震が起こり、天の太鼓が鳴り響いた。そのとき、世尊はこの意味を知って、その時にこの感興の言葉(ウダーナ)を唱えられた――
‘‘Tulamatulañca sambhavaṃ, bhavasaṅkhāramavassaji muni;
「比類なきものと比類ある生存の諸行を、聖仙は放棄された。
Ajjhattarato samāhito, abhindi kavacamivattasambhava’’nti.
内において歓び、精神を集中し、鎧を脱ぎ捨てるように自己の生存を打ち破った」と。
Mahābhūmicālahetu
大地震の原因
170. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi – ‘‘acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, mahā vatāyaṃ bhūmicālo; sumahā vatāyaṃ bhūmicālo bhiṃsanako salomahaṃso; devadundubhiyo ca phaliṃsu. Ko nu kho hetu ko paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāyā’’ti?
170. そのとき、尊者アーナンダにこのような思いが生じた。「実に驚くべきことだ、実に不思議なことだ。この大地震は何と凄まじいことか。恐ろしく身の毛もよだつ大地震であり、天の太鼓が鳴り響いた。大地震が生じる原因とは何か、条件とは何であろうか」と。
Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante, mahā vatāyaṃ, bhante, bhūmicālo; sumahā vatāyaṃ, bhante, bhūmicālo bhiṃsanako salomahaṃso; devadundubhiyo ca phaliṃsu. Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāyā’’ti?
そして尊者アーナンダは世尊のもとへと近づいた。近づいて世尊に敬礼し、一方に座した。一方に座した尊者アーナンダは世尊にこのように申し上げた。「世尊よ、驚くべきことです。世尊よ、不思議なことです。世尊よ、実にこの大地震は凄まじいものです。世尊よ、恐ろしく身の毛もよだつ大地震であり、天の太鼓が鳴り響きました。世尊よ、大地震が生じる原因とは何でしょうか、条件とは何でしょうか」と。
171. ‘‘Aṭṭha kho ime, ānanda, hetū, aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. Katame aṭṭha? Ayaṃ, ānanda, mahāpathavī udake patiṭṭhitā, udakaṃ vāte patiṭṭhitaṃ, vāto ākāsaṭṭho. Hoti kho so, ānanda, samayo, yaṃ mahāvātā vāyanti. Mahāvātā vāyantā udakaṃ kampenti. Udakaṃ kampitaṃ pathaviṃ kampeti. Ayaṃ paṭhamo hetu paṭhamo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya.
171. 「アーナンダよ、大地震が生じるのには八つの原因、八つの条件がある。八つとは何か。アーナンダよ、この大地は水の上に立ち、水は風の上に立ち、風は虚空にとどまっている。アーナンダよ、大風が吹く時がある。大風が吹くと水を揺るがす。水が揺らぐと地を揺るがす。これが大地震が生じる第一の原因、第一の条件である。
‘‘Puna caparaṃ, ānanda, samaṇo vā hoti brāhmaṇo vā iddhimā cetovasippatto, devo vā mahiddhiko mahānubhāvo, tassa parittā pathavīsaññā bhāvitā hoti, appamāṇā āposaññā. So imaṃ pathaviṃ kampeti saṅkampeti sampakampeti sampavedheti. Ayaṃ dutiyo hetu dutiyo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya.
また次に、アーナンダよ、沙門であれ婆羅門であれ、神通を有し、心の自在を得た者、あるいは大神通・大威力ある神がいて、その者がわずかな地についての想いを修め、無量の水についての想いを修めているとき、その者はこの大地を揺り動かし、震動させ、激しく揺るがし、震え上がらせる。これが大地震が生じる第二の原因、第二の条件である。
‘‘Puna caparaṃ, ānanda, yadā bodhisatto tusitakāyā cavitvā sato sampajāno mātukucchiṃ okkamati, tadāyaṃ pathavī kampati saṅkampati sampakampati sampavedhati. Ayaṃ tatiyo hetu tatiyo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya.
また次に、アーナンダよ、菩薩が兜率天の群れから没し、念と正知を保ちつつ母の胎内に入るとき、そのときこの大地は揺り動かされ、震動し、激しく揺るがされ、震え上がる。これが大地震が生じる第三の原因、第三の条件である。
‘‘Puna caparaṃ, ānanda, yadā bodhisatto sato sampajāno mātukucchismā nikkhamati, tadāyaṃ pathavī kampati saṅkampati sampakampati sampavedhati. Ayaṃ catuttho hetu catuttho paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya.
また次に、アーナンダよ、菩薩が念と正知を保ちつつ母の胎内から生まれるとき、そのときこの大地は揺り動かされ、震動し、激しく揺るがされ、震え上がる。これが大地震が生じる第四の原因、第四の条件である。
‘‘Puna caparaṃ, ānanda, yadā tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhati, tadāyaṃ pathavī kampati saṅkampati sampakampati sampavedhati. Ayaṃ pañcamo hetu pañcamo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya.
また次に、アーナンダよ、如来が無上なる正しい等覚(正覚)を現に覚るとき、そのときこの大地は揺り動かされ、震動し、激しく揺るがされ、震え上がる。これが大地震が生じる第五の原因、第五の条件である。
‘‘Puna caparaṃ, ānanda, yadā tathāgato anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavatteti, tadāyaṃ pathavī kampati saṅkampati sampakampati sampavedhati. Ayaṃ chaṭṭho hetu chaṭṭho paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya.
また次に、アーナンダよ、如来が無上なる法輪を転ずるとき、そのときこの大地は揺り動かされ、震動し、激しく揺るがされ、震え上がる。これが大地震が生じる第六の原因、第六の条件である。
‘‘Puna caparaṃ, ānanda, yadā tathāgato sato sampajāno āyusaṅkhāraṃ ossajjati, tadāyaṃ pathavī kampati saṅkampati sampakampati sampavedhati. Ayaṃ sattamo hetu sattamo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya.
また次に、アーナンダよ、如来が念と正知を保ちつつ寿命の行を放棄するとき、そのときこの大地は揺り動かされ、震動し、激しく揺るがされ、震え上がる。これが大地震が生じる第七の原因、第七の条件である。
‘‘Puna caparaṃ, ānanda, yadā tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, tadāyaṃ pathavī kampati saṅkampati sampakampati sampavedhati. Ayaṃ aṭṭhamo hetu aṭṭhamo paccayo mahato bhūmicālassa pātubhāvāya. Ime kho, ānanda, aṭṭha hetū, aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāyā’’ti.
また次に、アーナンダよ、如来が無余の涅槃界によって完全なる涅槃に入るとき、そのときこの大地は揺り動かされ、震動し、激しく揺るがされ、震え上がる。これが大地震が生じる第八の原因、第八の条件である。アーナンダよ、これらが大地震が生じる八つの原因、八つの条件である。
Aṭṭha parisā
八つの会衆
172. ‘‘Aṭṭha kho imā, ānanda, parisā. Katamā aṭṭha? Khattiyaparisā, brāhmaṇaparisā, gahapatiparisā, samaṇaparisā, cātumahārājikaparisā , tāvatiṃsaparisā, māraparisā, brahmaparisā. Abhijānāmi kho panāhaṃ, ānanda, anekasataṃ khattiyaparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubbaṃ ceva sallapitapubbañca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tattha yādisako tesaṃ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaṃ vaṇṇo hoti. Yādisako tesaṃ saro hoti, tādisako mayhaṃ saro hoti. Dhammiyā kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi sampahaṃsemi. Bhāsamānañca maṃ na jānanti – ‘ko nu kho ayaṃ bhāsati devo vā manusso vā’ti? Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā antaradhāyāmi. Antarahitañca maṃ na jānanti – ‘ko nu kho ayaṃ antarahito devo vā manusso vā’ti? Abhijānāmi kho panāhaṃ, ānanda, anekasataṃ brāhmaṇaparisaṃ…pe… gahapatiparisaṃ… samaṇaparisaṃ… cātumahārājikaparisaṃ… tāvatiṃsaparisaṃ… māraparisaṃ… brahmaparisaṃ upasaṅkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubbaṃ ceva sallapitapubbañca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tattha yādisako tesaṃ vaṇṇo hoti, tādisako mayhaṃ vaṇṇo hoti. Yādisako tesaṃ saro hoti, tādisako mayhaṃ saro hoti. Dhammiyā kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi sampahaṃsemi. Bhāsamānañca maṃ na jānanti – ‘ko nu kho ayaṃ bhāsati devo vā manusso vā’ti? Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā antaradhāyāmi. Antarahitañca maṃ na jānanti – ‘ko nu kho ayaṃ antarahito devo vā manusso vā’ti? Imā kho, ānanda, aṭṭha parisā.
172. アーナンダよ、これら八つの会衆がある。八つとは何か。刹帝利(王族)の会衆、婆羅門の会衆、居士の会衆、沙門の会衆、四大王天の会衆、三十三天の会衆、魔の会衆、梵天の会衆である。アーナンダよ、私は数百にのぼる刹帝利の会衆に近づいたことを覚えている。そこでも私はかつて共に座し、語り合い、議論を交わした。そこにおいて彼らの容姿がどのようなものであれば、私の容姿もそのようなものとなり、彼らの声がどのようなものであれば、私の声もそのようなものとなった。私は法についての講話によって示し、導き、奮い立たせ、歓喜させた。そして私が語っていても、彼らは『語っているこの者は誰であろうか、神であろうか、人間であろうか』と知ることはなかった。法についての講話によって示し、導き、奮い立たせ、歓喜させて、私は姿を消した。そして姿を消しても、彼らは『姿を消したこの者は誰であろうか、神であろうか、人間であろうか』と知ることはなかった。アーナンダよ、私は数百にのぼる婆羅門の会衆に…(中略)…居士の会衆に…沙門の会衆に…四大王天の会衆に…三十三天の会衆に…魔の会衆に…梵天の会衆に近づいたことを覚えている。そこでも私はかつて共に座し、語り合い、議論を交わした。そこにおいて彼らの容姿がどのようなものであれば、私の容姿もそのようなものとなり、彼らの声がどのようなものであれば、私の声もそのようなものとなった。私は法についての講話によって示し、導き、奮い立たせ、歓喜させた。そして私が語っていても、彼らは『語っているこの者は誰であろうか、神であろうか、人間であろうか』と知ることはなかった。法についての講話によって示し、導き、奮い立たせ、歓喜させて、私は姿を消した。そして姿を消しても、彼らは『姿を消したこの者は誰であろうか、神であろうか、人間であろうか』と知ることはなかった。アーナンダよ、これらが八つの会衆である。
Aṭṭha abhibhāyatanāni
八勝処
173. ‘‘Aṭṭha kho imāni, ānanda, abhibhāyatanāni. Katamāni aṭṭha? Ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ paṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ.
173. アーナンダよ、これら八つの勝処がある。八つとは何か。内において色(物質)の想いを持ちつつ、外の微小で美色あるいは醜色の諸色を見る。『それらを制服して私は知り、私は見る』とこのように想う。これが第一の勝処である。
‘‘Ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ dutiyaṃ abhibhāyatanaṃ.
内において色の想いを持ちつつ、外の無量で美色あるいは醜色の諸色を見る。『それらを制服して私は知り、私は見る』とこのように想う。これが第二の勝処である。
‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ tatiyaṃ abhibhāyatanaṃ.
内において無色の想いを持ちつつ、外の微小で美色あるいは醜色の諸色を見る。『それらを制服して私は知り、私は見る』とこのように想う。これが第三の勝処である。
‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ catutthaṃ abhibhāyatanaṃ.
内において無色の想いを持ちつつ、外の無量で美色あるいは醜色の諸色を見る。『それらを制服して私は知り、私は見る』とこのように想う。これが第四の勝処である。
‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. Seyyathāpi nāma umāpupphaṃ nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ nīlanibhāsaṃ. Seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ nīlanibhāsaṃ. Evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ pañcamaṃ abhibhāyatanaṃ.
内において無色の想いを持ちつつ、外の青く、青色で、青い姿を示し、青く輝く諸色を見る。あたかも亜麻の花が青く、青色で、青い姿を示し、青く輝くようなものである。あるいは、両面とも滑らかなワーラーナシー産の織物が青く、青色で、青い姿を示し、青く輝くようなものである。そのように、内において無色の想いを持ちつつ、外の青く、青色で、青い姿を示し、青く輝く諸色を見る。『それらを制服して私は知り、私は見る』とこのように想う。これが第五の勝処である。
‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. Seyyathāpi nāma kaṇikārapupphaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ. Seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ. Evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ chaṭṭhaṃ abhibhāyatanaṃ.
内において無色の想いを持ちつつ、外の黄色く、黄色で、黄色い姿を示し、黄色く輝く諸色を見る。あたかもカニカーラの花が黄色く、黄色で、黄色い姿を示し、黄色く輝くようなものである。あるいは、両面とも滑らかなワーラーナシー産の織物が黄色く、黄色で、黄色い姿を示し、黄色く輝くようなものである。そのように、内において無色の想いを持ちつつ、外の黄色く、黄色で、黄色い姿を示し、黄色く輝く諸色を見る。『それらを制服して私は知り、私は見る』とこのように想う。これが第六の勝処である。
‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Seyyathāpi nāma bandhujīvakapupphaṃ lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ. Seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ. Evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ sattamaṃ abhibhāyatanaṃ.
内において無色の想いを持ちつつ、外の赤く、赤色で、赤い姿を示し、赤く輝く諸色を見る。あたかもバンドゥジーヴァカの花が赤く、赤色で、赤い姿を示し、赤く輝くようなものである。あるいは、両面とも滑らかなワーラーナシー産の織物が赤く、赤色で、赤い姿を示し、赤く輝くようなものである。そのように、内において無色の想いを持ちつつ、外の赤く、赤色で、赤い姿を示し、赤く輝く諸色を見る。『それらを制服して私は知り、私は見る』とこのように想う。これが第七の勝処である。
‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Seyyathāpi nāma osadhitārakā odātā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā. Seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ odātaṃ odātavaṇṇaṃ odātanidassanaṃ odātanibhāsaṃ. Evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ aṭṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ. Imāni kho, ānanda, aṭṭha abhibhāyatanāni.
内において無色の想いを持ちつつ、外の白く、白色で、白い姿を示し、白く輝く諸色を見る。あたかも明星(薬草の星)が白く、白色で、白い姿を示し、白く輝くようなものである。あるいは、両面とも滑らかなワーラーナシー産の織物が白く、白色で、白い姿を示し、白く輝くようなものである。そのように、内において無色の想いを持ちつつ、外の白く、白色で、白い姿を示し、白く輝く諸色を見る。『それらを制服して私は知り、私は見る』とこのように想う。これが第八の勝処である。アーナンダよ、これらが八つの勝処である。
Aṭṭha vimokkhā
八解脱
174. ‘‘Aṭṭha kho ime, ānanda, vimokkhā. Katame aṭṭha? Rūpī rūpāni passati, ayaṃ paṭhamo vimokkho. Ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati, ayaṃ dutiyo vimokkho. Subhanteva adhimutto hoti, ayaṃ tatiyo vimokkho. Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati, ayaṃ catuttho vimokkho. Sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati, ayaṃ pañcamo vimokkho. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati, ayaṃ chaṭṭho vimokkho. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ sattamo vimokkho. Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati, ayaṃ aṭṭhamo vimokkho. Ime kho, ānanda, aṭṭha vimokkhā.
174. アーナンダよ、これら八つの解脱がある。八つとは何か。色を有する者が諸々の色を見る。これが第一の解脱である。内において無色の想いを持ちつつ外の諸色を見る。これが第二の解脱である。清浄なるものに専心する。これが第三の解脱である。一切の色についての想いを超越し、抵抗(衝突)の想いが消滅し、種々の想いを作意しないことから、『空は無辺である』と空無辺処を達成して住する。これが第四の解脱である。一切の空無辺処を超越し、『識は無辺である』と識無辺処を達成して住する。これが第五の解脱である。一切の識無辺処を超越し、『何も存在しない』と無所有処を達成して住する。これが第六の解脱である。一切の無所有処を超越し、非想非非想処を達成して住する。これが第七の解脱である。一切の非想非非想処を超越し、想受滅(滅尽定)を達成して住する。これが第八の解脱である。アーナンダよ、これらが八つの解脱である。
175. ‘‘Ekamidāhaṃ, ānanda, samayaṃ uruvelāyaṃ viharāmi najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho. Atha kho, ānanda, māro pāpimā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, ānanda, māro pāpimā maṃ etadavoca – ‘parinibbātudāni, bhante, bhagavā; parinibbātu sugato, parinibbānakālodāni, bhante, bhagavato’ti. Evaṃ vutte ahaṃ, ānanda, māraṃ pāpimantaṃ etadavocaṃ –
175. アーナンダよ、かつて私はウルヴェーラーのネーランジャラー川のほとり、アジャパーラ・ニグローダ樹の下で、初めて覚りを完成したばかりのときに滞在していた。アーナンダよ、そのとき邪悪なる魔羅が私のところへやって来た。近づいて一方に立った。アーナンダよ、一方に立った邪悪なる魔羅は私にこのように言った。『世尊よ、今こそ世尊は完全なる涅槃に入ってください。善逝よ、完全なる涅槃に入ってください。世尊よ、今こそ世尊が完全なる涅槃に入る時です』と。このように言われたとき、アーナンダよ、私は邪悪なる魔羅にこのように言った。
‘‘‘Na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me bhikkhū na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessanti.
『悪魔よ、わが比丘弟子たちが、聡明で、訓練され、恐れなく、博学で、法を保持し、法に随って法を実践し、正しく実践し、法に随って行い、自らの師の教えを学んで告げ知らせ、教え、示し、確立し、開示し、分別し、解き明かし、生じた他者の異論を法によって正しく論破して、奇跡を具えた法を説くようにならない限り、私は決して完全なる涅槃に入ることはない。
‘‘‘Na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessanti.
悪魔よ、わが比丘尼弟子たちが、聡明で、訓練され、恐れなく、博学で、法を保持し、法に随って法を実践し、正しく実践し、法に随って行い、自らの師の教えを学んで告げ知らせ、教え、示し、確立し、開示し、分別し、解き明かし、生じた他者の異論を法によって正しく論破して、奇跡を具えた法を説くようにならない限り、私は決して完全なる涅槃に入ることはない。
‘‘‘Na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me upāsakā na sāvakā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacārino, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessanti.
悪魔よ、わが優婆塞弟子たちが、聡明で、訓練され、恐れなく、博学で、法を保持し、法に随って法を実践し、正しく実践し、法に随って行い、自らの師の教えを学んで告げ知らせ、教え、示し、確立し、開示し、分別し、解き明かし、生じた他者の異論を法によって正しく論破して、奇跡を具えた法を説くようにならない限り、私は決して完全なる涅槃に入ることはない。
‘‘‘Na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā vinītā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhammappaṭipannā sāmīcippaṭipannā anudhammacāriniyo, sakaṃ ācariyakaṃ uggahetvā ācikkhissanti desessanti paññapessanti paṭṭhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānīkarissanti, uppannaṃ parappavādaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetvā sappāṭihāriyaṃ dhammaṃ desessanti.
悪魔よ、わが優婆夷弟子たちが、聡明で、訓練され、恐れなく、博学で、法を保持し、法に随って法を実践し、正しく実践し、法に随って行い、自らの師の教えを学んで告げ知らせ、教え、示し、確立し、開示し、分別し、解き明かし、生じた他者の異論を法によって正しく論破して、奇跡を具えた法を説くようにならない限り、私は決して完全なる涅槃に入ることはない。
‘‘‘Na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me idaṃ brahmacariyaṃ na iddhañceva bhavissati phītañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsita’nti.
悪魔よ、この清浄行が成功し、栄え、広まり、多くの人々に知られ、広大となり、神々と人間たちによって十分に明らかにされるまでは、私は決して完全なる涅槃に入ることはない』と。
176. ‘‘Idāneva kho, ānanda, ajja cāpāle cetiye māro pāpimā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, ānanda, māro pāpimā maṃ etadavoca – ‘parinibbātudāni, bhante, bhagavā, parinibbātu sugato, parinibbānakālodāni, bhante, bhagavato. Bhāsitā kho panesā, bhante, bhagavatā vācā – ‘‘na tāvāhaṃ, pāpima, parinibbāyissāmi, yāva me bhikkhū na sāvakā bhavissanti…pe… yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti…pe… yāva me upāsakā na sāvakā bhavissanti…pe… yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti…pe… yāva me idaṃ brahmacariyaṃ na iddhañceva bhavissati phītañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ, yāva devamanussehi suppakāsita’’nti. Etarahi kho pana, bhante, bhagavato brahmacariyaṃ iddhañceva phītañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ, yāva devamanussehi suppakāsitaṃ. Parinibbātudāni, bhante, bhagavā, parinibbātu sugato, parinibbānakālodāni, bhante, bhagavato’ti.
176. アーナンダよ、つい先ほど、今日このチャーパーラ霊樹において、邪悪なる魔羅が私のところへやって来た。近づいて一方に立った。アーナンダよ、一方に立った邪悪なる魔羅は私にこのように言った。『世尊よ、今こそ世尊は完全なる涅槃に入ってください。善逝よ、完全なる涅槃に入ってください。世尊よ、今こそ世尊が完全なる涅槃に入る時です。実に世尊はこのように言葉を述べられました。「悪魔よ、わが比丘弟子たちが…(中略)…比丘尼弟子たちが…優婆塞弟子たちが…優婆夷弟子たちが…この清浄行が成功し、栄え、広まり、多くの人々に知られ、広大となり、神々と人間たちによって十分に明らかにされるまでは、私は決して完全なる涅槃に入ることはない」と。しかし世尊よ、今や世尊の清浄行は成功し、栄え、広まり、多くの人々に知られ、広大となり、神々と人間たちによって十分に明らかにされています。世尊よ、今こそ世尊は完全なる涅槃に入ってください。善逝よ、完全なる涅槃に入ってください。世尊よ、今こそ世尊が完全なる涅槃に入る時です』と。
177. ‘‘Evaṃ vutte, ahaṃ, ānanda, māraṃ pāpimantaṃ etadavocaṃ – ‘appossukko tvaṃ, pāpima, hohi, naciraṃ tathāgatassa parinibbānaṃ bhavissati. Ito tiṇṇaṃ māsānaṃ accayena tathāgato parinibbāyissatī’ti. Idāneva kho, ānanda, ajja cāpāle cetiye tathāgatena satena sampajānena āyusaṅkhāro ossaṭṭho’’ti.
177. アーナンダよ、このように言われたとき、私は邪悪なる魔羅にこのように言った。『悪魔よ、お前は心配するな。間もなく如来の完全なる涅槃があるであろう。今から三ヶ月が過ぎたとき、如来は完全なる涅槃に入るであろう』と。アーナンダよ、つい先ほど、今日このチャーパーラ霊樹において、如来は念と正知を保ちつつ、寿命の行を放棄したのである」と。
Ānandayācanakathā
アーナンダの懇請についての話
178. Evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṃ, tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti.
178. このように言われたとき、尊者アーナンダは世尊にこのように申し上げた。「世尊よ、世尊は一劫の間とどまってください。善逝は一劫の間とどまってください。多くの人々の利益のために、多くの人々の幸福のために、世間への憐れみのために、神々と人間たちの義と利益と幸福のために」と。
‘‘Alaṃdāni, ānanda. Mā tathāgataṃ yāci, akālodāni, ānanda, tathāgataṃ yācanāyā’’ti. Dutiyampi kho āyasmā ānando…pe… tatiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṃ, tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti.
「アーナンダよ、もうよい。如来に懇請してはならない。アーナンダよ、今や如来に懇請する時ではない」。二度目もまた尊者アーナンダは…(中略)…三度目もまた尊者アーナンダは世尊にこのように申し上げた。「世尊よ、世尊は一劫の間とどまってください。善逝は一劫の間とどまってください。多くの人々の利益のために、多くの人々の幸福のために、世間への憐れみのために、神々と人間たちの義と利益と幸福のために」と。
‘‘Saddahasi tvaṃ, ānanda, tathāgatassa bodhi’’nti? ‘‘Evaṃ, bhante’’. ‘‘Atha kiñcarahi tvaṃ, ānanda, tathāgataṃ yāvatatiyakaṃ abhinippīḷesī’’ti? ‘‘Sammukhā metaṃ, bhante, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. So ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā’’’ti. ‘‘Saddahasi tvaṃ, ānandā’’ti? ‘‘Evaṃ, bhante’’. ‘‘Tasmātihānanda, tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ, tuyhevetaṃ aparaddhaṃ, yaṃ tvaṃ tathāgatena evaṃ oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ, na tathāgataṃ yāci – ‘tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṃ, tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti. Sace tvaṃ, ānanda, tathāgataṃ yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṃ adhivāseyya. Tasmātihānanda, tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ, tuyhevetaṃ aparaddhaṃ.
「アーナンダよ、そなたは如来の覚りを信じるか」「はい、世尊よ」「ではどうして、アーナンダよ、そなたは如来に対して三度までも迫るのか」「世尊よ、私は世尊の御前から直接聞き、直接受けました。『アーナンダよ、誰であれ四神足を修め、習熟し、乗り物とし、基礎とし、確立し、親しみ、十全に励む者は、望むならば一劫の間、あるいは劫の残り(残余)の間とどまることができる。アーナンダよ、如来には四神足が修められ、習熟され、乗り物とされ、基礎とされ、確立され、親しまれ、十全に励まれている。アーナンダよ、それゆえ如来は望むならば一劫の間、あるいは劫の残りの間とどまることができる』と」「アーナンダよ、そなたは信じるか」「はい、世尊よ」「それゆえに、アーナンダよ、如来によってこのように明らかな兆候が示され、明らかな光が示されたのに、そなたがそれを悟ることができず、如来に『世尊よ、世尊は一劫の間とどまってください。善逝は一劫の間とどまってください。多くの人々の利益のために、多くの人々の幸福のために、世間への憐れみのために、神々と人間たちの義と利益と幸福のために』と懇請しなかったことは、まさにそなたの過ちであり、そなたの失策である。アーナンダよ、もしそなたが如来に懇請していたなら、如来は二度は退けたとしても、三度目には受け入れたであろう。それゆえに、アーナンダよ、まさにそなたの過ちであり、そなたの失策である。
179. ‘‘Ekamidāhaṃ, ānanda, samayaṃ rājagahe viharāmi gijjhakūṭe pabbate. Tatrāpi kho tāhaṃ, ānanda, āmantesiṃ – ‘ramaṇīyaṃ, ānanda, rājagahaṃ, ramaṇīyo, ānanda, gijjhakūṭo pabbato. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā’ti. Evampi kho tvaṃ, ānanda, tathāgatena oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ, na tathāgataṃ yāci – ‘tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṃ, tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’nti. Sace tvaṃ, ānanda, tathāgataṃ yāceyyāsi, dve te vācā tathāgato paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṃ adhivāseyya. Tasmātihānanda, tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ, tuyhevetaṃ aparaddhaṃ.
179. アーナンダよ、かつて私は王舎城の霊鷲山に滞在していた。そこでも私はそなたに告げた。『アーナンダよ、王舎城は麗しい。アーナンダよ、霊鷲山は麗しい。アーナンダよ、誰であれ四神足を修め、習熟し、乗り物とし、基礎とし、確立し、親しみ、十全に励む者は、望むならば一劫の間、あるいは劫の残りの間とどまることができる。アーナンダよ、如来には四神足が修められ、習熟され、乗り物とされ、基礎とされ、確立され、親しまれ、十全に励まれている。アーナンダよ、それゆえ如来は望むならば一劫の間、あるいは劫の残りの間とどまることができる』と。アーナンダよ、このように如来によって明らかな兆候が示され、明らかな光が示されたのに、そなたは悟ることができず、如来に『世尊よ、世尊は一劫の間とどまってください。善逝は一劫の間とどまってください。多くの人々の利益のために、多くの人々の幸福のために、世間への憐れみのために、神々と人間たちの義と利益と幸福のために』と懇請しなかった。アーナンダよ、もしそなたが如来に懇請していたなら、如来は二度は退けたとしても、三度目には受け入れたであろう。それゆえに、アーナンダよ、まさにそなたの過ちであり、そなたの失策である。
180. ‘‘Ekamidāhaṃ, ānanda, samayaṃ tattheva rājagahe viharāmi gotamanigrodhe…pe… tattheva rājagahe viharāmi corapapāte… tattheva rājagahe viharāmi vebhārapasse sattapaṇṇiguhāyaṃ… tattheva rājagahe viharāmi isigilipasse kāḷasilāyaṃ… tattheva rājagahe viharāmi sītavane sappasoṇḍikapabbhāre… tattheva rājagahe viharāmi tapodārāme… tattheva rājagahe viharāmi veḷuvane kalandakanivāpe… tattheva rājagahe viharāmi jīvakambavane… tattheva rājagahe viharāmi maddakucchismiṃ migadāye tatrāpi kho tāhaṃ, ānanda, āmantesiṃ – ‘ramaṇīyaṃ, ānanda, rājagahaṃ, ramaṇīyo gijjhakūṭo pabbato, ramaṇīyo gotamanigrodho, ramaṇīyo corapapāto, ramaṇīyā vebhārapasse sattapaṇṇiguhā, ramaṇīyā isigilipasse kāḷasilā, ramaṇīyo sītavane sappasoṇḍikapabbhāro, ramaṇīyo tapodārāmo, ramaṇīyo veḷuvane kalandakanivāpo, ramaṇīyaṃ jīvakambavanaṃ, ramaṇīyo maddakucchismiṃ migadāyo. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā…pe… ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā’ti. Evampi kho tvaṃ, ānanda, tathāgatena oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ, na tathāgataṃ yāci – ‘tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṃ, tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’nti. Sace tvaṃ, ānanda, tathāgataṃ yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṃ adhivāseyya. Tasmātihānanda, tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ, tuyhevetaṃ aparaddhaṃ.
180. アーナンダよ、かつて私はその王舎城のゴータマ・ニグローダ樹に…(中略)…その王舎城の盗賊跳崖に…その王舎城のヴェーバーラ山の麓の七葉窟に…その王舎城のイシギリ山の麓の黒岩に…その王舎城の寒林の蛇池の崖に…その王舎城の温泉園に…その王舎城の竹林の迦蘭陀池(竹林精舎)に…その王舎城のジーヴァカのマンゴー園に…その王舎城のマッダクッチの鹿野苑に滞在していた。そこでも私はそなたに告げた。『アーナンダよ、王舎城は麗しい。霊鷲山は麗しい。ゴータマ・ニグローダ樹は麗しい。盗賊跳崖は麗しい。ヴェーバーラ山の麓の七葉窟は麗しい。イシギリ山の麓の黒岩は麗しい。寒林の蛇池の崖は麗しい。温泉園は麗しい。竹林の迦蘭陀池は麗しい。ジーヴァカのマンゴー園は麗しい。マッダクッチの鹿野苑は麗しい。アーナンダよ、誰であれ四神足を修め、習熟し、乗り物とし、基礎とし、確立し、親しみ、十全に励む者は…(中略)…アーナンダよ、如来は望むならば一劫の間、あるいは劫の残りの間とどまることができる』と。アーナンダよ、このように如来によって明らかな兆候が示され、明らかな光が示されたのに、そなたは悟ることができず、如来に『世尊よ、世尊は一劫の間とどまってください。善逝は一劫の間とどまってください。多くの人々の利益のために、多くの人々の幸福のために、世間への憐れみのために、神々と人間たちの義と利益と幸福のために』と懇請しなかった。アーナンダよ、もしそなたが如来に懇請していたなら、如来は二度は退けたとしても、三度目には受け入れたであろう。それゆえに、アーナンダよ、まさにそなたの過ちであり、そなたの失策である。
181. ‘‘Ekamidāhaṃ, ānanda, samayaṃ idheva vesāliyaṃ viharāmi udene cetiye. Tatrāpi kho tāhaṃ, ānanda, āmantesiṃ – ‘ramaṇīyā, ānanda, vesālī, ramaṇīyaṃ udenaṃ cetiyaṃ. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā’ti. Evampi kho tvaṃ, ānanda, tathāgatena oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ, na tathāgataṃ yāci – ‘tiṭṭhatu, bhante, bhagavā kappaṃ, tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’nti. Sace tvaṃ, ānanda, tathāgataṃ yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṃ adhivāseyya, tasmātihānanda, tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ, tuyhevetaṃ aparaddhaṃ.
181. アーナンダよ、かつて私はこのヴェーサーリーのウデーナ霊樹に滞在していた。そこでも私はそなたに告げた。『アーナンダよ、ヴェーサーリーは麗しい。ウデーナ霊樹は麗しい。アーナンダよ、誰であれ四神足を修め、習熟し、乗り物とし、基礎とし、確立し、親しみ、十全に励む者は、望むならば一劫の間、あるいは劫の残りの間とどまることができる。アーナンダよ、如来には四神足が修められ、習熟され、乗り物とされ、基礎とされ、確立され、親しまれ、十全に励まれている。アーナンダよ、それゆえ如来は望むならば一劫の間、あるいは劫の残りの間とどまることができる』と。アーナンダよ、このように如来によって明らかな兆候が示され、明らかな光が示されたのに、そなたは悟ることができず、如来に『世尊よ、世尊は一劫の間とどまってください。善逝は一劫の間とどまってください。多くの人々の利益のために、多くの人々の幸福のために、世間への憐れみのために、神々と人間たちの義と利益と幸福のために』と懇請しなかった。アーナンダよ、もしそなたが如来に懇請していたなら、如来は二度は退けたとしても、三度目には受け入れたであろう。それゆえに、アーナンダよ、まさにそなたの過ちであり、そなたの失策である。
182. ‘‘Ekamidāhaṃ, ānanda, samayaṃ idheva vesāliyaṃ viharāmi gotamake cetiye …pe… idheva vesāliyaṃ viharāmi sattambe cetiye… idheva vesāliyaṃ viharāmi bahuputte cetiye… idheva vesāliyaṃ viharāmi sārandade cetiye… idāneva kho tāhaṃ, ānanda, ajja cāpāle cetiye āmantesiṃ – ‘ramaṇīyā, ānanda, vesālī, ramaṇīyaṃ udenaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ gotamakaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sattambaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ bahuputtaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ sārandadaṃ cetiyaṃ, ramaṇīyaṃ cāpālaṃ cetiyaṃ. Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā. Tathāgatassa kho, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno, ānanda, tathāgato kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā’ti. Evampi kho tvaṃ, ānanda, tathāgatena oḷārike nimitte kayiramāne oḷārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paṭivijjhituṃ, na tathāgataṃ yāci – ‘tiṭṭhatu bhagavā kappaṃ, tiṭṭhatu sugato kappaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’nti. Sace tvaṃ, ānanda, tathāgataṃ yāceyyāsi, dveva te vācā tathāgato paṭikkhipeyya, atha tatiyakaṃ adhivāseyya. Tasmātihānanda, tuyhevetaṃ dukkaṭaṃ, tuyhevetaṃ aparaddhaṃ.
182. アーナンダよ、かつて私はこのヴェーサーリーのゴータマカ霊樹に…(中略)…このヴェーサーリーの七マンゴー霊樹に…このヴェーサーリーの多子霊樹に…このヴェーサーリーのサーランダダ霊樹に滞在していた…アーナンダよ、つい先ほど、今日このチャーパーラ霊樹においてそなたに告げた。『アーナンダよ、ヴェーサーリーは麗しい。ウデーナ霊樹は麗しい。ゴータマカ霊樹は麗しい。七マンゴー霊樹は麗しい。多子霊樹は麗しい。サーランダダ霊樹は麗しい。チャーパーラ霊樹は麗しい。アーナンダよ、誰であれ四神足を修め、習熟し、乗り物とし、基礎とし、確立し、親しみ、十全に励む者は、望むならば一劫の間、あるいは劫の残りの間とどまることができる。アーナンダよ、如来には四神足が修められ、習熟され、乗り物とされ、基礎とされ、確立され、親しまれ、十全に励まれている。アーナンダよ、それゆえ如来は望むならば一劫の間、あるいは劫の残りの間とどまることができる』と。アーナンダよ、このように如来によって明らかな兆候が示され、明らかな光が示されたのに、そなたは悟ることができず、世尊に『世尊は一劫の間とどまってください。善逝は一劫の間とどまってください。多くの人々の利益のために、多くの人々の幸福のために、世間への憐れみのために、神々と人間たちの義と利益と幸福のために』と懇請しなかった。アーナンダよ、もしそなたが如来に懇請していたなら、如来は二度は退けたとしても、三度目には受け入れたであろう。それゆえに、アーナンダよ、まさにそなたの過ちであり、そなたの失策である。
183. ‘‘Nanu etaṃ , ānanda, mayā paṭikacceva akkhātaṃ – ‘sabbeheva piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo. Taṃ kutettha, ānanda, labbhā, yaṃ taṃ jātaṃ bhūtaṃ saṅkhataṃ palokadhammaṃ, taṃ vata mā palujjīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati’. Yaṃ kho panetaṃ, ānanda, tathāgatena cattaṃ vantaṃ muttaṃ pahīnaṃ paṭinissaṭṭhaṃ ossaṭṭho āyusaṅkhāro, ekaṃsena vācā bhāsitā – ‘na ciraṃ tathāgatassa parinibbānaṃ bhavissati. Ito tiṇṇaṃ māsānaṃ accayena tathāgato parinibbāyissatī’ti. Tañca tathāgato jīvitahetu puna paccāvamissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Āyāmānanda, yena mahāvanaṃ kūṭāgārasālā tenupasaṅkamissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi.
183. アーナンダよ、すべての愛しく心にかなうものとも別離し、離散し、異なっていくものであると、私はあらかじめ説いておいたではないか。アーナンダよ、生じ、存在し、作られ、破壊される性質のものを『ああ、滅びないでくれ』と望んでも、そのようなことがどうして得られようか。そのような道理はあり得ない。アーナンダよ、如来によって棄てられ、吐き出され、解き放たれ、断たれ、放棄され、寿命の行が投げ捨てられ、決定的な言葉として『間もなく如来の完全なる涅槃があるであろう。今から三ヶ月が過ぎたとき、如来は完全なる涅槃に入るであろう』と述べられたのである。その言葉を如来が命のために再び呑み込むということは、およそあり得ない。アーナンダよ、さあ行こう。大林の重閣堂へ向かおう」。「かしこまりました、世尊よ」と尊者アーナンダは世尊にお応えした。
Atha kho bhagavā āyasmatā ānandena saddhiṃ yena mahāvanaṃ kūṭāgārasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘gaccha tvaṃ, ānanda, yāvatikā bhikkhū vesāliṃ upanissāya viharanti, te sabbe upaṭṭhānasālāyaṃ sannipātehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā yāvatikā bhikkhū vesāliṃ upanissāya viharanti, te sabbe upaṭṭhānasālāyaṃ sannipātetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sannipatito, bhante, bhikkhusaṅgho, yassadāni, bhante, bhagavā kālaṃ maññatī’’ti.
そして世尊は尊者アーナンダと共に大林の重閣堂へと近づいた。近づいて尊者アーナンダに告げられた。「アーナンダよ、行っておよそヴェーサーリーを頼りにして滞在している比丘たちを、残らず講堂に集めなさい」。「かしこまりました、世尊よ」と尊者アーナンダは世尊にお応えし、およそヴェーサーリーを頼りにして滞在している比丘たちを残らず講堂に集め、世尊のもとへと近づいた。近づいて世尊に敬礼し、一方に立った。一方に立った尊者アーナンダは世尊にこのように申し上げた。「世尊よ、比丘サンガが集まりました。世尊よ、今こそ世尊がその時と思われることをなさってください」と。
184. Atha kho bhagavā yenupaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘tasmātiha, bhikkhave, ye te mayā dhammā abhiññā desitā, te vo sādhukaṃ uggahetvā āsevitabbā bhāvetabbā bahulīkātabbā, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame ca te, bhikkhave, dhammā mayā abhiññā desitā, ye vo sādhukaṃ uggahetvā āsevitabbā bhāvetabbā bahulīkātabbā, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Seyyathidaṃ – cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Ime kho te, bhikkhave, dhammā mayā abhiññā desitā, ye vo sādhukaṃ uggahetvā āsevitabbā bhāvetabbā bahulīkātabbā, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti.
184. そこで世尊は講堂へと近づいた。近づいて用意された座に座られた。座られてから世尊は比丘たちに告げられた。「それゆえに、比丘たちよ、私が自ら覚知して説いたこれらの法を、あなた方はよく学び、親しみ、修習し、多修すべきである。それはこの清浄行(梵行)が遠くまで続き、長く存続するためであり、多くの人々の利益のために、多くの人々の幸福のために、世間への憐れみのために、神々と人間たちの義と利益と幸福のためである。では、比丘たちよ、私が自ら覚知して説き、あなた方がよく学び、親しみ、修習し、多修すべき法とは何か。この清浄行が遠くまで続き、長く存続し、多くの人々の利益のために、多くの人々の幸福のために、世間への憐れみのために、神々と人間たちの義と利益と幸福のためとなる法とは何か。すなわち、四念住、四正勤、四神足、五根、五力、七覚支、八聖道である。比丘たちよ、これらが私が自ら覚知して説いた法であり、あなた方がよく学び、親しみ、修習し、多修すべきものである。それはこの清浄行が遠くまで続き、長く存続するためであり、多くの人々の利益のために、多くの人々の幸福のために、世間への憐れみのために、神々と人間たちの義と利益と幸福のためである」と。
185. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘handadāni, bhikkhave, āmantayāmi vo, vayadhammā saṅkhārā, appamādena sampādetha. Naciraṃ tathāgatassa parinibbānaṃ bhavissati. Ito tiṇṇaṃ māsānaṃ accayena tathāgato parinibbāyissatī’’ti. Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā . –
185. そして世尊は比丘たちに告げられた。「さあ、比丘たちよ、今あなた方に告げよう。諸行は衰滅する性質のものである。怠ることなく(不放逸に)完遂しなさい。間もなく如来の完全なる涅槃があるであろう。今から三ヶ月が過ぎたとき、如来は完全なる涅槃に入るであろう」と。世尊はこのように説かれた。善逝はこのように語られた後、師はさらにこのように説かれた――
‘‘Paripakko vayo mayhaṃ, parittaṃ mama jīvitaṃ;
「わが齢は熟し、わが寿命は残りわずかである。
Pahāya vo gamissāmi, kataṃ me saraṇamattano.
あなた方を捨てて私は去るであろう。私は自己の拠り所(帰依処)を作った。
‘‘Appamattā satīmanto, susīlā hotha bhikkhavo;
怠ることなく、念を保ち、戒を具えた者であれ、比丘たちよ。
Susamāhitasaṅkappā, sacittamanurakkhatha.
志をよく定め、自らの心を護れ。
‘‘Yo imasmiṃ dhammavinaye, appamatto vihassati;
この法と規律(律)において、怠ることなく住する者は、
Pahāya jātisaṃsāraṃ, dukkhassantaṃ karissatī’’ti .
生ある輪廻を捨てて、苦しみの終極をなすであろう」と。
Tatiyo bhāṇavāro.
第三の誦品。
Nāgāpalokitaṃ
象の振り返り
186. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṃ piṇḍāya pāvisi. Vesāliyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātappaṭikkanto nāgāpalokitaṃ vesāliṃ apaloketvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘idaṃ pacchimakaṃ, ānanda, tathāgatassa vesāliyā dassanaṃ bhavissati. Āyāmānanda, yena bhaṇḍagāmo tenupasaṅkamissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi.
186. そして世尊は、午前の時に下衣を着け、鉢と衣を携えて、托鉢のためにヴェーサーリーに入られた。ヴェーサーリーで托鉢をして歩き、食後、托鉢から戻られると、象のように体全体でヴェーサーリーを振り返って見渡し、尊者アーナンダに告げられた。「アーナンダよ、これが如来にとってヴェーサーリーを見る最後となるであろう。アーナンダよ、さあ行こう。バンダガーマへ向かおう」。「かしこまりました、世尊よ」と尊者アーナンダは世尊にお応えした。
Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena bhaṇḍagāmo tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā bhaṇḍagāme viharati. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘catunnaṃ, bhikkhave, dhammānaṃ ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca. Katamesaṃ catunnaṃ? Ariyassa, bhikkhave, sīlassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamaṃ ceva tumhākañca. Ariyassa, bhikkhave, samādhissa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamaṃ ceva tumhākañca. Ariyāya, bhikkhave, paññāya ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamaṃ ceva tumhākañca. Ariyāya, bhikkhave, vimuttiyā ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamaṃ ceva tumhākañca. Tayidaṃ, bhikkhave, ariyaṃ sīlaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, ariyo samādhi anubuddho paṭividdho, ariyā paññā anubuddhā paṭividdhā, ariyā vimutti anubuddhā paṭividdhā, ucchinnā bhavataṇhā, khīṇā bhavanetti, natthi dāni punabbhavo’’ti. Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –
そして世尊は大いなる比丘サンガと共にバンダガーマへと向かわれた。世尊はそこバンダガーマに滞在された。そこで世尊は比丘たちに告げられた。「比丘たちよ、四つの法を覚知せず、通達しなかったがゆえに、このように長い間、私とあなた方はさまよい、輪廻してきたのである。四つとは何か。比丘たちよ、聖なる戒を覚知せず、通達しなかったがゆえに、このように長い間、私とあなた方はさまよい、輪廻してきたのである。比丘たちよ、聖なる定を覚知せず、通達しなかったがゆえに、このように長い間、私とあなた方はさまよい、輪廻してきたのである。比丘たちよ、聖なる慧を覚知せず、通達しなかったがゆえに、このように長い間、私とあなた方はさまよい、輪廻してきたのである。比丘たちよ、聖なる解脱を覚知せず、通達しなかったがゆえに、このように長い間、私とあなた方はさまよい、輪廻してきたのである。比丘たちよ、その聖なる戒は覚知され、通達された。聖なる定は覚知され、通達された。聖なる慧は覚知され、通達された。聖なる解脱は覚知され、通達された。生存への渇愛は断たれ、生存の索綱は尽き、もはや二度と再生することはない」と。世尊はこのように説かれた。善逝はこのように語られた後、師はさらにこのように説かれた――
‘‘Sīlaṃ samādhi paññā ca, vimutti ca anuttarā;
「戒と、定と、慧と、そして無上の解脱、
Anubuddhā ime dhammā, gotamena yasassinā.
名声あるゴータマによって、これらの法は悟られた。
‘‘Iti buddho abhiññāya, dhammamakkhāsi bhikkhunaṃ;
「このように覚者はみずから覚知して、比丘たちに法を説き示された。
Dukkhassantakaro satthā, cakkhumā parinibbuto’’ti.
苦しみを終わらせる師、眼ある人は完全なる静寂に入られた」と。
Tatrāpi sudaṃ bhagavā bhaṇḍagāme viharanto etadeva bahulaṃ bhikkhūnaṃ dhammiṃ kathaṃ karoti – ‘‘iti sīlaṃ, iti samādhi, iti paññā. Sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaṃso. Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Paññāparibhāvitaṃ cittaṃ sammadeva āsavehi vimuccati, seyyathidaṃ – kāmāsavā, bhavāsavā, avijjāsavā’’ti.
そこでもまた、世尊はバンダ村に滞在されつつ、比丘たちにしばしばこのような法の講話をなされた。「このように戒があり、このように定があり、このように慧がある。戒によって修習された定には、大きな果報があり、大きな功徳がある。定によって修習された慧には、大きな果報があり、大きな功徳がある。慧によって修習された心は、諸々の漏(汚れ)から完全に解脱する。すなわち、欲漏・有漏・無明漏からである」と。
Catumahāpadesakathā
四大教示の説話
187. Atha kho bhagavā bhaṇḍagāme yathābhirantaṃ viharitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘āyāmānanda, yena hatthigāmo, yena ambagāmo, yena jambugāmo, yena bhoganagaraṃ tenupasaṅkamissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena bhoganagaraṃ tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā bhoganagare viharati ānande cetiye. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘cattārome, bhikkhave, mahāpadese desessāmi, taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
187. そこで世尊は、バンダ村で心ゆくまで過ごされたのち、尊者アーナンダに呼びかけられた。「さあ、行こう、アーナンダよ。ハッティ村へ、アンバ村へ、ジャンブ村へ、ボーガ市へと赴こう」。「かしこまりました、世尊」と、尊者アーナンダは世尊にお応えした。そこで世尊は、大いなる比丘の僧団とともにボーガ市へと赴かれた。そこで世尊は、ボーガ市のアーナンダ廟に滞在された。そこで世尊は、比丘たちに呼びかけられた。「比丘たちよ、四大教示を説こう。それを聞き、よく心に留めよ。わたしは語るであろう」。「かしこまりました、世尊」と、それらの比丘たちは世尊にお応えした。世尊はこのように言われた。
188. ‘‘Idha, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘sammukhā metaṃ, āvuso, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ, ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthusāsana’nti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno bhāsitaṃ neva abhinanditabbaṃ nappaṭikkositabbaṃ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaṃ uggahetvā sutte osāretabbāni , vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte osāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni na ceva sutte osaranti , na ca vinaye sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṃ – ‘addhā, idaṃ na ceva tassa bhagavato vacanaṃ; imassa ca bhikkhuno duggahita’nti. Itihetaṃ, bhikkhave, chaḍḍeyyātha. Tāni ce sutte osāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni sutte ceva osaranti, vinaye ca sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṃ – ‘addhā, idaṃ tassa bhagavato vacanaṃ; imassa ca bhikkhuno suggahita’nti. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ mahāpadesaṃ dhāreyyātha.
188. 「比丘たちよ、ここに比丘がこのように言うかもしれない。『友よ、わたしはこれを世尊の面前で直接聞き、面前で受け取りました。「これが法であり、これが律であり、これが師の教えである」』と。比丘たちよ、その比丘の言葉を、歓喜して受け入れることも、退けることもしてはならない。歓喜もせず退けもせず、それらの句や文字をよく把握して、経典に照らし合わせ、律に突き合わせるべきである。もしそれらが経典に照らし合わせ、律に突き合わせても、経典に合致せず律にも見出されないならば、このように結論を下すべきである。『まぎれもなく、これはあの世尊の言葉ではなく、この比丘の誤った把握である』と。比丘たちよ、このようにしてこれを捨てるべきである。しかし、もしそれらが経典に照らし合わせ、律に突き合わせて、経典に合致し律にも見出されるならば、このように結論を下すべきである。『まぎれもなく、これはあの世尊の言葉であり、この比丘の正しく把握したものである』と。比丘たちよ、これを第一の大教示として保持せよ。
‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘amukasmiṃ nāma āvāse saṅgho viharati sathero sapāmokkho. Tassa me saṅghassa sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ, ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthusāsana’nti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno bhāsitaṃ neva abhinanditabbaṃ nappaṭikkositabbaṃ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaṃ uggahetvā sutte osāretabbāni, vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte osāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni na ceva sutte osaranti, na ca vinaye sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṃ – ‘addhā, idaṃ na ceva tassa bhagavato vacanaṃ; tassa ca saṅghassa duggahita’nti. Itihetaṃ, bhikkhave, chaḍḍeyyātha. Tāni ce sutte osāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni sutte ceva osaranti vinaye ca sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṃ – ‘addhā, idaṃ tassa bhagavato vacanaṃ; tassa ca saṅghassa suggahita’nti. Idaṃ, bhikkhave, dutiyaṃ mahāpadesaṃ dhāreyyātha.
比丘たちよ、またここに比丘がこのように言うかもしれない。『どこそこの僧坊に、長老たちと指導者を伴った僧団が住しています。わたしはその僧団の面前で直接聞き、面前で受け取りました。「これが法であり、これが律であり、これが師の教えである」』と。比丘たちよ、その比丘の言葉を、歓喜して受け入れることも、退けることもしてはならない。歓喜もせず退けもせず、それらの句や文字をよく把握して、経典に照らし合わせ、律に突き合わせるべきである。もしそれらが経典に照らし合わせ、律に突き合わせても、経典に合致せず律にも見出されないならば、このように結論を下すべきである。『まぎれもなく、これはあの世尊の言葉ではなく、その僧団の誤った把握である』と。比丘たちよ、このようにしてこれを捨てるべきである。しかし、もしそれらが経典に照らし合わせ、律に突き合わせて、経典に合致し律にも見出されるならば、このように結論を下すべきである。『まぎれもなく、これはあの世尊の言葉であり、その僧団の正しく把握したものである』と。比丘たちよ、これを第二の大教示として保持せよ。
‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘amukasmiṃ nāma āvāse sambahulā therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā. Tesaṃ me therānaṃ sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthusāsana’nti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno bhāsitaṃ neva abhinanditabbaṃ…pe… na ca vinaye sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṃ – ‘addhā, idaṃ na ceva tassa bhagavato vacanaṃ; tesañca therānaṃ duggahita’nti. Itihetaṃ, bhikkhave, chaḍḍeyyātha. Tāni ce sutte osāriyamānāni…pe… vinaye ca sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṃ – ‘addhā, idaṃ tassa bhagavato vacanaṃ; tesañca therānaṃ suggahita’nti. Idaṃ, bhikkhave, tatiyaṃ mahāpadesaṃ dhāreyyātha.
比丘たちよ、またここに比丘がこのように言うかもしれない。『どこそこの僧坊に、博学で、伝承に通じ、法を保ち、律を保ち、本母(要綱)を保つ多くの長老比丘たちが住しています。わたしはそれらの長老たちの面前で直接聞き、面前で受け取りました。「これが法であり、これが律であり、これが師の教えである」』と。比丘たちよ、その比丘の言葉を歓喜して受け入れることも……(中略)……律にも見出されないならば、このように結論を下すべきである。『まぎれもなく、これはあの世尊の言葉ではなく、それらの長老たちの誤った把握である』と。比丘たちよ、このようにしてこれを捨てるべきである。しかし、もしそれらが照らし合わせられ……(中略)……律にも見出されるならば、このように結論を下すべきである。『まぎれもなく、これはあの世尊の言葉であり、それらの長老たちの正しく把握したものである』と。比丘たちよ、これを第三の大教示として保持せよ。
‘‘Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘amukasmiṃ nāma āvāse eko thero bhikkhu viharati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo. Tassa me therassa sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ayaṃ dhammo ayaṃ vinayo idaṃ satthusāsana’nti. Tassa, bhikkhave, bhikkhuno bhāsitaṃ neva abhinanditabbaṃ nappaṭikkositabbaṃ. Anabhinanditvā appaṭikkositvā tāni padabyañjanāni sādhukaṃ uggahetvā sutte osāritabbāni, vinaye sandassetabbāni. Tāni ce sutte osāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni na ceva sutte osaranti, na ca vinaye sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṃ – ‘addhā, idaṃ na ceva tassa bhagavato vacanaṃ; tassa ca therassa duggahita’nti. Itihetaṃ, bhikkhave, chaḍḍeyyātha. Tāni ca sutte osāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni sutte ceva osaranti, vinaye ca sandissanti, niṭṭhamettha gantabbaṃ – ‘addhā, idaṃ tassa bhagavato vacanaṃ; tassa ca therassa suggahita’nti. Idaṃ, bhikkhave, catutthaṃ mahāpadesaṃ dhāreyyātha. Ime kho, bhikkhave, cattāro mahāpadese dhāreyyāthā’’ti.
比丘たちよ、またここに比丘がこのように言うかもしれない。『どこそこの僧坊に、博学で、伝承に通じ、法を保ち、律を保ち、本母を保つ一人の長老比丘が住しています。わたしはその長老の面前で直接聞き、面前で受け取りました。「これが法であり、これが律であり、これが師の教えである」』と。比丘たちよ、その比丘の言葉を、歓喜して受け入れることも、退けることもしてはならない。歓喜もせず退けもせず、それらの句や文字をよく把握して、経典に照らし合わせ、律に突き合わせるべきである。もしそれらが経典に照らし合わせ、律に突き合わせても、経典に合致せず律にも見出されないならば、このように結論を下すべきである。『まぎれもなく、これはあの世尊の言葉ではなく、その長老の誤った把握である』と。比丘たちよ、このようにしてこれを捨てるべきである。しかし、もしそれらが経典に照らし合わせ、律に突き合わせて、経典に合致し律にも見出されるならば、このように結論を下すべきである。『まぎれもなく、これはあの世尊の言葉であり、その長老の正しく把握したものである』と。比丘たちよ、これを第四の大教示として保持せよ。比丘たちよ、これら四大教示を保持せよ」と。
Tatrapi sudaṃ bhagavā bhoganagare viharanto ānande cetiye etadeva bahulaṃ bhikkhūnaṃ dhammiṃ kathaṃ karoti – ‘‘iti sīlaṃ, iti samādhi, iti paññā. Sīlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaṃso. Samādhiparibhāvitā paññā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Paññāparibhāvitaṃ cittaṃ sammadeva āsavehi vimuccati, seyyathidaṃ – kāmāsavā, bhavāsavā, avijjāsavā’’ti.
そこでもまた、世尊はボーガ市のアーナンダ廟に滞在されつつ、比丘たちにしばしばこのような法の講話をなされた。「このように戒があり、このように定があり、このように慧がある。戒によって修習された定には、大きな果報があり、大きな功徳がある。定によって修習された慧には、大きな果報があり、大きな功徳がある。慧によって修習された心は、諸々の漏から完全に解脱する。すなわち、欲漏・有漏・無明漏からである」と。
Kammāraputtacundavatthu
鍛冶工の子チュンダの事績
189. Atha kho bhagavā bhoganagare yathābhirantaṃ viharitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘āyāmānanda, yena pāvā tenupasaṅkamissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena pāvā tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā pāvāyaṃ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane. Assosi kho cundo kammāraputto – ‘‘bhagavā kira pāvaṃ anuppatto, pāvāyaṃ viharati mayhaṃ ambavane’’ti. Atha kho cundo kammāraputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho cundaṃ kammāraputtaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho cundo kammāraputto bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho cundo kammāraputto bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
189. そこで世尊は、ボーガ市で心ゆくまで過ごされたのち、尊者アーナンダに呼びかけられた。「さあ、行こう、アーナンダよ。パーヴァーへと赴こう」。「かしこまりました、世尊」と、尊者アーナンダは世尊にお応えした。そこで世尊は、大いなる比丘の僧団とともにパーヴァーへと赴かれた。そこで世尊は、パーヴァーにある鍛冶工の子チュンダのマンゴー園に滞在された。鍛冶工の子チュンダは聞いた。「世尊がパーヴァーに到着され、パーヴァーのわたしのマンゴー園に滞在されている」と。そこで鍛冶工の子チュンダは、世尊のもとへと赴いた。赴いて、世尊に敬礼し、一方に座した。一方に座した鍛冶工の子チュンダに、世尊は法の講話によって示し、勧め、励まし、喜ばせられた。そこで鍛冶工の子チュンダは、世尊によって法の講話によって示され、勧められ、励まされ、喜ばされて、世尊にこのように申し上げた。「世尊よ、比丘の僧団とともに、明日の食事をどうかお受けください」。世尊は沈黙によってこれを受け入れられた。そこで鍛冶工の子チュンダは、世尊が受け入れられたことを知ると、座から立ち上がり、世尊に敬礼し、右回りに巡って立ち去った。
Atha kho cundo kammāraputto tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā pahūtañca sūkaramaddavaṃ bhagavato kālaṃ ārocāpesi – ‘‘kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena cundassa kammāraputtassa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā cundaṃ kammāraputtaṃ āmantesi – ‘‘yaṃ te, cunda, sūkaramaddavaṃ paṭiyattaṃ, tena maṃ parivisa. Yaṃ panaññaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyattaṃ, tena bhikkhusaṅghaṃ parivisā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho cundo kammāraputto bhagavato paṭissutvā yaṃ ahosi sūkaramaddavaṃ paṭiyattaṃ, tena bhagavantaṃ parivisi. Yaṃ panaññaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyattaṃ, tena bhikkhusaṅghaṃ parivisi. Atha kho bhagavā cundaṃ kammāraputtaṃ āmantesi – ‘‘yaṃ te, cunda, sūkaramaddavaṃ avasiṭṭhaṃ, taṃ sobbhe nikhaṇāhi. Nāhaṃ taṃ, cunda, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yassa taṃ paribhuttaṃ sammā pariṇāmaṃ gaccheyya aññatra tathāgatassā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho cundo kammāraputto bhagavato paṭissutvā yaṃ ahosi sūkaramaddavaṃ avasiṭṭhaṃ, taṃ sobbhe nikhaṇitvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho cundaṃ kammāraputtaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
そして鍛冶工の子チュンダは、その夜が明けたのち、みずからの屋敷で見事な硬食・軟食と、多くのスーカラマッダヴァ(柔らかい豚肉料理、あるいはキノコ料理)を用意させ、世尊に時を告げさせた。「世尊よ、時となりました。食事の用意が整いました」と。そこで世尊は、午前の時に下着を整え、衣鉢をとって、比丘の僧団とともに鍛冶工の子チュンダの屋敷へと赴かれた。赴いて、用意された座席に座られた。座られたのち、世尊は鍛冶工の子チュンダに呼びかけられた。「チュンダよ、用意されたスーカラマッダヴァはわたしに供せよ。用意された他の硬食・軟食は比丘の僧団に供せよ」。「かしこまりました、世尊」と、鍛冶工の子チュンダは世尊にお応えし、用意されたスーカラマッダヴァを世尊に供し、用意された他の硬食・軟食を比丘の僧団に供した。そこで世尊は鍛冶工の子チュンダに呼びかけられた。「チュンダよ、残ったスーカラマッダヴァは穴を掘って埋めよ。チュンダよ、神々、悪魔、梵天を含む世界、沙門・婆羅門、神々や人間を含む生きとし生けるものの中で、如来を除いて、それを食して正しく消化できる者をわたしは見出さない」。「かしこまりました、世尊」と、鍛冶工の子チュンダは世尊にお応えし、残ったスーカラマッダヴァを穴に埋めて、世尊のもとへと赴いた。赴いて、世尊に敬礼し、一方に座した。一方に座した鍛冶工の子チュンダを、世尊は法の講話によって示し、勧め、励まし、喜ばせて、座から立ち上がって立ち去られた。
190. Atha kho bhagavato cundassa kammāraputtassa bhattaṃ bhuttāvissa kharo ābādho uppajji, lohitapakkhandikā pabāḷhā vedanā vattanti māraṇantikā. Tā sudaṃ bhagavā sato sampajāno adhivāsesi avihaññamāno. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘āyāmānanda, yena kusinārā tenupasaṅkamissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi.
190. さて、世尊が鍛冶工の子チュンダの食事を召し上がったのち、激しい病が生じ、赤痢となって死に至るほどの烈しい苦痛が起こった。世尊は正念と正知を保ち、苦痛に耐え忍ばれ、乱されることがなかった。そこで世尊は尊者アーナンダに呼びかけられた。「さあ、行こう、アーナンダよ。クシナーラーへと赴こう」。「かしこまりました、世尊」と、尊者アーナンダは世尊にお応えした。
Cundassa bhattaṃ bhuñjitvā, kammārassāti me sutaṃ;
鍛冶工チュンダの供養の食事を召し上がってから、このようにわたしは聞いた。
Ābādhaṃ samphusī dhīro, pabāḷhaṃ māraṇantikaṃ.
賢者は激しい病を受けられた、死に至るほどの烈しい病を。
Bhuttassa ca sūkaramaddavena,
スーカラマッダヴァを召し上がられたことで、
Byādhippabāḷho udapādi satthuno;
師には激しい病苦が生じた。
Virecamāno bhagavā avoca,
下痢を催されながらも、世尊は言われた、
Gacchāmahaṃ kusināraṃ nagaranti.
「わたしはクシナーラーの町へと行こう」と。
Pānīyāharaṇaṃ
飲料水を汲むこと
191. Atha kho bhagavā maggā okkamma yena aññataraṃ rukkhamūlaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘iṅgha me tvaṃ, ānanda, catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññapehi, kilantosmi, ānanda, nisīdissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññapesi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘iṅgha me tvaṃ, ānanda, pānīyaṃ āhara, pipāsitosmi, ānanda, pivissāmī’’ti. Evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idāni, bhante, pañcamattāni sakaṭasatāni atikkantāni, taṃ cakkacchinnaṃ udakaṃ parittaṃ luḷitaṃ āvilaṃ sandati. Ayaṃ, bhante, kakudhā nadī avidūre acchodakā sātodakā sītodakā setodakā suppatitthā ramaṇīyā. Ettha bhagavā pānīyañca pivissati, gattāni ca sītī karissatī’’ti.
191. そこで世尊は道から外れて、ある樹の根元へと赴かれた。赴いて、尊者アーナンダに呼びかけられた。「さあ、アーナンダよ、わたしのために四つ折りの大衣を敷いてくれ。アーナンダよ、わたしは疲れた、座りたい」。「かしこまりました、世尊」と、尊者アーナンダは世尊にお応えして、四つ折りの大衣を敷いた。世尊は用意された座席に座られた。座られたのち、世尊は尊者アーナンダに呼びかけられた。「さあ、アーナンダよ、わたしに水を汲んできてくれ。アーナンダよ、わたしは喉が渇いた、飲みたい」と。このように言われたとき、尊者アーナンダは世尊にこのように申し上げた。「世尊よ、今しがた五百台ほどの荷車が通り過ぎたばかりで、車輪に掻き乱された水は少なく、濁り波立って流れております。世尊よ、この近くにカクダー川があります。澄んだ水、美味な水、冷たい水、清らかな水があり、渡り場もよく心地よい川です。そこで世尊はお水を飲まれることも、御体を冷やされることもできましょう」と。
Dutiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘iṅgha me tvaṃ, ānanda, pānīyaṃ āhara, pipāsitosmi, ānanda, pivissāmī’’ti. Dutiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idāni, bhante, pañcamattāni sakaṭasatāni atikkantāni, taṃ cakkacchinnaṃ udakaṃ parittaṃ luḷitaṃ āvilaṃ sandati. Ayaṃ, bhante, kakudhā nadī avidūre acchodakā sātodakā sītodakā setodakā suppatitthā ramaṇīyā. Ettha bhagavā pānīyañca pivissati, gattāni ca sītīkarissatī’’ti.
二度目もまた、世尊は尊者アーナンダに呼びかけられた。「さあ、アーナンダよ、わたしに水を汲んできてくれ。アーナンダよ、わたしは喉が渇いた、飲みたい」と。二度目もまた、尊者アーナンダは世尊にこのように申し上げた。「世尊よ、今しがた五百台ほどの荷車が通り過ぎたばかりで、車輪に掻き乱された水は少なく、濁り波立って流れております。世尊よ、この近くにカクダー川があります。澄んだ水、美味な水、冷たい水、清らかな水があり、渡り場もよく心地よい川です。そこで世尊はお水を飲まれることも、御体を冷やされることもできましょう」と。
Tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘iṅgha me tvaṃ, ānanda, pānīyaṃ āhara, pipāsitosmi, ānanda, pivissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā pattaṃ gahetvā yena sā nadikā tenupasaṅkami. Atha kho sā nadikā cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā, āyasmante ānande upasaṅkamante acchā vippasannā anāvilā sandittha . Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi – ‘‘acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā. Ayañhi sā nadikā cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā mayi upasaṅkamante acchā vippasannā anāvilā sandatī’’ti. Pattena pānīyaṃ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā. Idāni sā bhante nadikā cakkacchinnā parittā luḷitā āvilā sandamānā mayi upasaṅkamante acchā vippasannā anāvilā sandittha. Pivatu bhagavā pānīyaṃ pivatu sugato pānīya’’nti. Atha kho bhagavā pānīyaṃ apāyi.
三度目もまた、世尊は尊者アーナンダに呼びかけられた。「さあ、アーナンダよ、わたしに水を汲んできてくれ。アーナンダよ、わたしは喉が渇いた、飲みたい」と。「かしこまりました、世尊」と、尊者アーナンダは世尊にお応えし、鉢を手にとって、その小川へと赴いた。すると、車輪に掻き乱されて少なく、濁り波立って流れていたその小川が、尊者アーナンダが近づくと、澄みきって清らかに濁りなく流れた。そこで尊者アーナンダは思った。「ああ、驚くべきことだ、ああ、不可思議なことだ。如来の大神通力、大威徳力は! 車輪に掻き乱されて少なく、濁り波立って流れていたこの小川が、わたしが近づくと、澄みきって清らかに濁りなく流れている」と。鉢に水を汲んで世尊のもとへと赴いた。赴いて、世尊にこのように申し上げた。「世尊よ、驚くべきことです、世尊よ、不可思議なことです、如来の大神通力、大威徳力は! 世尊よ、今しがた車輪に掻き乱されて少なく、濁り波立って流れていたその小川が、わたしが近づくと、澄みきって清らかに濁りなく流れました。世尊よ、お水を召し上がってください。善逝よ、お水を召し上がってください」。そこで世尊はお水を飲まれた。
Pukkusamallaputtavatthu
マッラ族の子プックサの事績
192. Tena rokho pana samayena pukkuso mallaputto āḷārassa kālāmassa sāvako kusinārāya pāvaṃ addhānamaggappaṭippanno hoti. Addasā kho pukkuso mallaputto bhagavantaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle nisinnaṃ. Disvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho pukkuso mallaputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante, santena vata, bhante, pabbajitā vihārena viharanti. Bhūtapubbaṃ, bhante, āḷāro kālāmo addhānamaggappaṭippanno maggā okkamma avidūre aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. Atha kho, bhante, pañcamattāni sakaṭasatāni āḷāraṃ kālāmaṃ nissāya nissāya atikkamiṃsu. Atha kho, bhante, aññataro puriso tassa sakaṭasatthassa piṭṭhito piṭṭhito āgacchanto yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavoca – ‘api, bhante, pañcamattāni sakaṭasatāni atikkantāni addasā’ti? ‘Na kho ahaṃ, āvuso, addasa’nti. ‘Kiṃ pana, bhante, saddaṃ assosī’ti? ‘Na kho ahaṃ, āvuso, saddaṃ assosi’nti. ‘Kiṃ pana, bhante, sutto ahosī’ti? ‘Na kho ahaṃ, āvuso, sutto ahosi’nti. ‘Kiṃ pana, bhante, saññī ahosī’ti? ‘Evamāvuso’ti. ‘So tvaṃ, bhante, saññī samāno jāgaro pañcamattāni sakaṭasatāni nissāya nissāya atikkantāni neva addasa, na pana saddaṃ assosi; apisu te, bhante, saṅghāṭi rajena okiṇṇā’ti? ‘Evamāvuso’ti. Atha kho, bhante, tassa purisassa etadahosi – ‘acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, santena vata bho pabbajitā vihārena viharanti. Yatra hi nāma saññī samāno jāgaro pañcamattāni sakaṭasatāni nissāya nissāya atikkantāni neva dakkhati, na pana saddaṃ sossatī’ti! Āḷāre kālāme uḷāraṃ pasādaṃ pavedetvā pakkāmī’’ti.
192. そのとき、アーラーラ・カーラーマの弟子であるマッラ族の子プックサが、クシナーラーからパーヴァーへと街道を行き交っていた。マッラ族の子プックサは、世尊がある樹の根元に座っておられるのを見た。見て、世尊のもとへと赴いた。赴いて、世尊に敬礼し、一方に座した。一方に座したマッラ族の子プックサは、世尊にこのように申し上げた。「世尊よ、驚くべきことです、世尊よ、不可思議なことです。実に、出家者たちはまことに静寂な境地にとどまっておられます。世尊よ、かつてアーラーラ・カーラーマが街道を行き、道から外れて、近くのある樹の根元で昼の休息のために座っていたことがありました。世尊よ、そのとき、五百台ほどの荷車が、アーラーラ・カーラーマのすぐそばをかすめて通り過ぎました。世尊よ、その荷車隊のすぐ後からついて来たある男が、アーラーラ・カーラーマのもとへと赴きました。赴いて、アーラーラ・カーラーマにこのように言いました。『尊者よ、五百台ほどの荷車が通り過ぎたのをご覧になりましたか』と。『友よ、わたしは見なかった』。『尊者よ、では、物音をお聞きになりましたか』。『友よ、わたしは物音も聞かなかった』。『尊者よ、では、眠っておられたのですか』。『友よ、わたしは眠っていたのではない』。『尊者よ、では、意識があったのですか』。『友よ、その通りだ』。『尊者よ、あなたは意識があり、目覚めていながら、すぐそばをかすめて通り過ぎた五百台もの荷車を見もせず、その物音も聞かなかったのですか。尊者よ、あなたの大衣には土埃が降りかかっているではありませんか』。『友よ、その通りだ』と。世尊よ、そこでその男は思いました。『ああ、驚くべきことだ、ああ、不可思議なことだ。実に、出家者たちは静寂な境地にとどまっておられる。意識があり目覚めていながら、すぐそばをかすめて通り過ぎた五百台もの荷車を見もせず、その物音を聞きもしないとは!』と。彼はアーラーラ・カーラーマに大いなる清らかな信を表明して立ち去りました」と。
193. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, pukkusa, katamaṃ nu kho dukkarataraṃ vā durabhisambhavataraṃ vā – yo vā saññī samāno jāgaro pañcamattāni sakaṭasatāni nissāya nissāya atikkantāni neva passeyya, na pana saddaṃ suṇeyya; yo vā saññī samāno jāgaro deve vassante deve gaḷagaḷāyante vijjullatāsu niccharantīsu asaniyā phalantiyā neva passeyya, na pana saddaṃ suṇeyyā’’ti? ‘‘Kiñhi, bhante, karissanti pañca vā sakaṭasatāni cha vā sakaṭasatāni satta vā sakaṭasatāni aṭṭha vā sakaṭasatāni nava vā sakaṭasatāni , sakaṭasahassaṃ vā sakaṭasatasahassaṃ vā. Atha kho etadeva dukkarataraṃ ceva durabhisambhavatarañca yo saññī samāno jāgaro deve vassante deve gaḷagaḷāyante vijjullatāsu niccharantīsu asaniyā phalantiyā neva passeyya, na pana saddaṃ suṇeyyā’’ti.
193. 「プックサよ、そなたはどう思うか。どちらがより行い難く、より達成し難いであろうか。意識があり目覚めていながら、すぐそばをかすめて通り過ぎる五百台もの荷車を見もせず、物音も聞かないことか。それとも、意識があり目覚めていながら、大雨が降り注ぎ、激しく雷鳴がとどろき、稲妻が走り、落雷がある中で、見もせず、物音も聞かないことか」。「世尊よ、五百台、六百台、七百台、八百台、九百台、千台、十万台の荷車が何になりましょう。大雨が降り注ぎ、激しく雷鳴がとどろき、稲妻が走り、落雷がある中で、意識があり目覚めていながら、見もせず物音も聞かないことのほうが、はるかに行い難く、はるかに達成し難いことです」。
‘‘Ekamidāhaṃ, pukkusa, samayaṃ ātumāyaṃ viharāmi bhusāgāre. Tena kho pana samayena deve vassante deve gaḷagaḷāyante vijjullatāsu niccharantīsu asaniyā phalantiyā avidūre bhusāgārassa dve kassakā bhātaro hatā cattāro ca balibaddā . Atha kho, pukkusa, ātumāya mahājanakāyo nikkhamitvā yena te dve kassakā bhātaro hatā cattāro ca balibaddā tenupasaṅkami. Tena kho panāhaṃ, pukkusa, samayena bhusāgārā nikkhamitvā bhusāgāradvāre abbhokāse caṅkamāmi. Atha kho, pukkusa, aññataro puriso tamhā mahājanakāyā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho ahaṃ, pukkusa, taṃ purisaṃ etadavocaṃ – ‘kiṃ nu kho eso, āvuso, mahājanakāyo sannipatito’ti? ‘Idāni, bhante, deve vassante deve gaḷagaḷāyante vijjullatāsu niccharantīsu asaniyā phalantiyā dve kassakā bhātaro hatā cattāro ca balibaddā. Ettheso mahājanakāyo sannipatito. Tvaṃ pana, bhante, kva ahosī’ti? ‘Idheva kho ahaṃ, āvuso, ahosi’nti. ‘Kiṃ pana, bhante, addasā’ti? ‘Na kho ahaṃ, āvuso, addasa’nti. ‘Kiṃ pana, bhante, saddaṃ assosī’ti? ‘Na kho ahaṃ, āvuso, saddaṃ assosi’nti. ‘Kiṃ pana, bhante, sutto ahosī’ti? ‘Na kho ahaṃ, āvuso, sutto ahosi’nti. ‘Kiṃ pana, bhante, saññī ahosī’ti? ‘Evamāvuso’ti. ‘So tvaṃ, bhante, saññī samāno jāgaro deve vassante deve gaḷagaḷāyante vijjullatāsu niccharantīsu asaniyā phalantiyā neva addasa, na pana saddaṃ assosī’ti? ‘‘Evamāvuso’’ti?
「プックサよ、かつてある時、わたしはアートゥマーの籾殻小屋に滞在していた。その時、大雨が降り注ぎ、激しく雷鳴がとどろき、稲妻が走り、落雷があって、籾殻小屋の近くで二人の農夫の兄弟と四頭の牛が撃たれて死んだ。プックサよ、そこでアートゥマーの大群衆が出てきて、その二人の農夫の兄弟と四頭の牛が死んだ場所へと赴いた。プックサよ、その時わたしは籾殻小屋から出て、籾殻小屋の戸口の露地を行道(歩行瞑想)していた。プックサよ、その大群衆の中からある男がわたしのもとへとやって来た。やって来て、わたしに敬礼し、一方に立った。プックサよ、一方に立っているその男に、わたしはこう尋ねた。『友よ、なぜこの大群衆は集まっているのか』。『世尊よ、今しがた大雨が降り注ぎ、激しく雷鳴がとどろき、稲妻が走り、落雷があって、二人の農夫の兄弟と四頭の牛が死にました。それでこの大群衆が集まったのです。ところで世尊よ、あなたはおどこにおられたのですか』。『友よ、わたしはまさにここにいた』。『世尊よ、では、見られたのですか』。『友よ、わたしは見なかった』。『世尊よ、では、物音をお聞きになりましたか』。『友よ、わたしは物音も聞かなかった』。『世尊よ、では、眠っておられたのですか』。『友よ、わたしは眠っていたのではない』。『世尊よ、では、意識があったのですか』。『友よ、その通りだ』。『世尊よ、あなたは意識があり、目覚めていながら、大雨が降り注ぎ、激しく雷鳴がとどろき、稲妻が走り、落雷があったのに、見もせず、その物音も聞かれなかったのですか』。『友よ、その通りだ』と。
‘‘Atha kho, pukkusa, purisassa etadahosi – ‘acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, santena vata bho pabbajitā vihārena viharanti. Yatra hi nāma saññī samāno jāgaro deve vassante deve gaḷagaḷāyante vijjullatāsu niccharantīsu asaniyā phalantiyā neva dakkhati, na pana saddaṃ sossatī’ti . Mayi uḷāraṃ pasādaṃ pavedetvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmī’’ti.
プックサよ、そこでその男は思った。『ああ、驚くべきことだ、ああ、不可思議なことだ。実に、出家者たちは静寂な境地にとどまっておられる。意識があり目覚めていながら、大雨が降り注ぎ、激しく雷鳴がとどろき、稲妻が走り、落雷がある中で、見もせず、その物音も聞かないとは!』と。彼はわたしに大いなる清らかな信を表明し、わたしに敬礼し、右回りに巡って立ち去ったのだ」。
Evaṃ vutte pukkuso mallaputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘esāhaṃ, bhante, yo me āḷāre kālāme pasādo taṃ mahāvāte vā ophuṇāmi sīghasotāya vā nadiyā pavāhemi. Abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante! Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṃ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti.
このように言われたとき、マッラ族の子プックサは世尊にこのように申し上げた。「世尊よ、わたしがアーラーラ・カーラーマに対して抱いていた信を、大風に吹き散らします。あるいは急流の川に押し流します。素晴らしいことです、世尊よ、素晴らしいことです、世尊よ! 世尊よ、たとえば倒れたものを起こすように、覆われたものを顕にするように、道に迷った者に道を示すように、暗闇の中に『眼ある者は色を見るであろう』と灯火を掲げるように、世尊によって種々の方法で法が明らかに示されました。世尊よ、わたしは世尊と法と比丘の僧団に帰依いたします。世尊よ、わたしを今日より命ある限り帰依した在俗信徒として受け止めてください」。
194. Atha kho pukkuso mallaputto aññataraṃ purisaṃ āmantesi – ‘‘iṅgha me tvaṃ, bhaṇe, siṅgīvaṇṇaṃ yugamaṭṭhaṃ dhāraṇīyaṃ āharā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho so puriso pukkusassa mallaputtassa paṭissutvā taṃ siṅgīvaṇṇaṃ yugamaṭṭhaṃ dhāraṇīyaṃ āhari . Atha kho pukkuso mallaputto taṃ siṅgīvaṇṇaṃ yugamaṭṭhaṃ dhāraṇīyaṃ bhagavato upanāmesi – ‘‘idaṃ, bhante, siṅgīvaṇṇaṃ yugamaṭṭhaṃ dhāraṇīyaṃ, taṃ me bhagavā paṭiggaṇhātu anukampaṃ upādāyā’’ti. ‘‘Tena hi, pukkusa, ekena maṃ acchādehi, ekena ānanda’’nti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho pukkuso mallaputto bhagavato paṭissutvā ekena bhagavantaṃ acchādeti, ekena āyasmantaṃ ānandaṃ. Atha kho bhagavā pukkusaṃ mallaputtaṃ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho pukkuso mallaputto bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
194. そこでマッラ族の子プックサはある従者に言いつけた。「さあ、金色の織り目なめらかな一対の上着を持ってまいれ」。「かしこまりました、旦那様」と、その従者はマッラ族の子プックサに応え、その金色の織り目なめらかな一対の上着を持ってきた。そこでマッラ族の子プックサは、その金色の織り目なめらかな一対の上着を世尊に捧げた。「世尊よ、この金色の織り目なめらかな一対の上着を、わたしへの慈しみをもってどうかお受け取りください」。「それではプックサよ、一枚をわたしに着せ、一枚をアーナンダに着せよ」。「かしこまりました、世尊」と、マッラ族の子プックサは世尊にお応えして、一枚を世尊に着せ、一枚を尊者アーナンダに着せた。そこで世尊はマッラ族の子プックサを法の講話によって示し、勧め、励まし、喜ばせられた。そこでマッラ族の子プックサは、世尊によって法の講話によって示され、勧められ、励まされ、喜ばされて、座から立ち上がり、世尊に敬礼し、右回りに巡って立ち去った。
195. Atha kho āyasmā ānando acirapakkante pukkuse mallaputte taṃ siṅgīvaṇṇaṃ yugamaṭṭhaṃ dhāraṇīyaṃ bhagavato kāyaṃ upanāmesi. Taṃ bhagavato kāyaṃ upanāmitaṃ hataccikaṃ viya khāyati. Atha kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante, yāva parisuddho, bhante, tathāgatassa chavivaṇṇo pariyodāto. Idaṃ, bhante, siṅgīvaṇṇaṃ yugamaṭṭhaṃ dhāraṇīyaṃ bhagavato kāyaṃ upanāmitaṃ hataccikaṃ viya khāyatī’’ti. ‘‘Evametaṃ, ānanda, evametaṃ, ānanda dvīsu kālesu ativiya tathāgatassa kāyo parisuddho hoti chavivaṇṇo pariyodāto. Katamesu dvīsu? Yañca, ānanda, rattiṃ tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhati, yañca rattiṃ anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati. Imesu kho, ānanda, dvīsu kālesu ativiya tathāgatassa kāyo parisuddho hoti chavivaṇṇo pariyodāto. ‘‘Ajja kho, panānanda, rattiyā pacchime yāme kusinārāyaṃ upavattane mallānaṃ sālavane antarena yamakasālānaṃ tathāgatassa parinibbānaṃ bhavissati . Āyāmānanda, yena kakudhā nadī tenupasaṅkamissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi.
195. そこで尊者アーナンダは、マッラ族の子プックサが立ち去ってまもなく、その金色の織り目なめらかな上着を世尊のお体にまとわせた。それが世尊のお体にまとわれると、光を失ったかのように見えた。そこで尊者アーナンダは世尊にこのように申し上げた。「世尊よ、驚くべきことです、世尊よ、不可思議なことです。世尊よ、如来の肌の輝きはなんと清らかで、いかに純白に輝いていることでしょう。世尊よ、この金色の織り目なめらかな上着も、世尊のお体にまとわれると、光を失ったかのように見えます」。「アーナンダよ、その通りである。アーナンダよ、その通りである。二つの時に、如来の体は際立って清らかであり、肌の輝きは純白となる。いかなる二つの時か? アーナンダよ、如来が無上正等覚を現に覚知した夜と、無余涅槃界によって完全なる静寂に入る夜である。アーナンダよ、これら二つの時に、如来の体は際立って清らかであり、肌の輝きは純白となる。 アーナンダよ、今日の夜の最後の夜半に、クシナーラーの郊外、マッラ族の沙羅樹林の二本並んだ沙羅の樹の間で、如来の完全なる涅槃(パリニッバーナ)があるであろう。さあ、行こう、アーナンダよ、カクダー川へと赴こう」。「かしこまりました、世尊」と、尊者アーナンダは世尊にお応えした。
Siṅgīvaṇṇaṃ yugamaṭṭhaṃ, pukkuso abhihārayi;
黄金色のなめらかな一対の衣を、プックサは捧げ持ってきた。
Tena acchādito satthā, hemavaṇṇo asobhathāti.
それに覆われた師は、黄金色となって輝かれた。
196. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena kakudhā nadī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kakudhaṃ nadiṃ ajjhogāhetvā nhatvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena ambavanaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ cundakaṃ āmantesi – ‘‘iṅgha me tvaṃ, cundaka, catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññapehi, kilantosmi, cundaka, nipajjissāmī’’ti.
196. そこで世尊は、大いなる比丘の僧団とともにカクダー川へと赴かれた。赴いて、カクダー川に入り、水浴し、水を飲み、川から上がってマンゴー園へと赴かれた。赴いて、尊者チュンダカに呼びかけられた。「さあ、チュンダカよ、わたしのために四つ折りの大衣を敷いてくれ。チュンダカよ、わたしは疲れた、横になりたい」と。
‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā cundako bhagavato paṭissutvā catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññapesi. Atha kho bhagavā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappesi pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā. Āyasmā pana cundako tattheva bhagavato purato nisīdi.
「かしこまりました、世尊」と、尊者チュンダカは世尊にお応えして、四つ折りの大衣を敷いた。そこで世尊は、右脇を下にして獅子の臥法をとり、足の上に足を重ね、正念と正知を保ち、起き上がる想いを心に留められた。一方、尊者チュンダカはその場で世尊の正面に座った。
Gantvāna buddho nadikaṃ kakudhaṃ,
仏陀はカクダー川へと行かれ、
Acchodakaṃ sātudakaṃ vippasannaṃ;
澄んだ水、美味な水、清らかな水がある川へ。
Ogāhi satthā akilantarūpo ,
師は疲れを忘れたかのように身を沈められた、
Tathāgato appaṭimo ca loke.
世に比類なき如来は。
Nhatvā ca pivitvā cudatāri satthā ,
水浴し、水を飲んで、師は川から上がられた、
Purakkhato bhikkhugaṇassa majjhe;
比丘たちの集いの只中に囲まれて。
Vattā pavattā bhagavā idha dhamme,
この法を説き、法を転じられた世尊は、
Upāgami ambavanaṃ mahesi.
大仙人はマンゴー園へと赴かれた。
Āmantayi cundakaṃ nāma bhikkhuṃ,
チュンダカという名の比丘に呼びかけられた、
Catugguṇaṃ santhara me nipajjaṃ;
「四つ折りに敷いてくれ、わたしが横になるために」。
So codito bhāvitattena cundo,
よく修練されたチュンダは、師に促されて、
Catugguṇaṃ santhari khippameva.
速やかに四つ折りに敷いた。
Nipajji satthā akilantarūpo,
師は疲れを忘れたかのように横になられ、
Cundopi tattha pamukhe nisīdīti.
チュンダもまたその御前に座した。
197. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘siyā kho , panānanda, cundassa kammāraputtassa koci vippaṭisāraṃ uppādeyya – ‘tassa te, āvuso cunda, alābhā tassa te dulladdhaṃ, yassa te tathāgato pacchimaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā parinibbuto’ti. Cundassa, ānanda, kammāraputtassa evaṃ vippaṭisāro paṭivinetabbo – ‘tassa te, āvuso cunda, lābhā tassa te suladdhaṃ, yassa te tathāgato pacchimaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā parinibbuto. Sammukhā metaṃ, āvuso cunda, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – dve me piṇḍapātā samasamaphalā samavipākā , ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṃsatarā ca. Katame dve? Yañca piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhati, yañca piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati. Ime dve piṇḍapātā samasamaphalā samavipākā, ativiya aññehi piṇḍapātehi mahapphalatarā ca mahānisaṃsatarā ca. Āyusaṃvattanikaṃ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ, vaṇṇasaṃvattanikaṃ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ, sukhasaṃvattanikaṃ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ, yasasaṃvattanikaṃ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ, saggasaṃvattanikaṃ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacitaṃ, ādhipateyyasaṃvattanikaṃ āyasmatā cundena kammāraputtena kammaṃ upacita’nti. Cundassa, ānanda, kammāraputtassa evaṃ vippaṭisāro paṭivinetabbo’’ti. Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
197. そこで世尊は尊者アーナンダに呼びかけられた。「アーナンダよ、誰かが鍛冶工の子チュンダに後悔の念を起こさせるかもしれない。『友チュンダよ、おまえにとって不利益であり、おまえにとって不幸なことだ。如来がおまえの最後の托鉢の食事を召し上がって完全なる静寂に入られたのだから』と。アーナンダよ、鍛冶工の子チュンダの後悔は、このようにして取り除かれるべきである。『友チュンダよ、あなたにとって利益であり、あなたにとって幸いなことです。如来があなたの最後の托鉢の食事を召し上がって完全なる静寂に入られたのですから。友チュンダよ、わたしはこのことを世尊の面前で直接聞き、面前で受け取りました。「これら二つの托鉢の食事は、等しく同等の果報があり、等しく同等の異熟があり、他の托鉢の食事よりもはるかに大きな果報があり、大きな功徳がある。いかなる二つか? 如来がそれを召し上がって無上正等覚を現に覚知した托鉢の食事と、如来がそれを召し上がって無余涅槃界によって完全なる静寂に入る托鉢の食事である。これら二つの托鉢の食事は、等しく同等の果報があり、等しく同等の異熟があり、他の托鉢の食事よりもはるかに大きな果報があり、大きな功徳がある。尊者チュンダによって、寿命を増進させる業が積まれ、美貌を増進させる業が積まれ、幸福を増進させる業が積まれ、名声を増進させる業が積まれ、天界をもたらす業が積まれ、主権をもたらす業が積まれた」と』。アーナンダよ、鍛冶工の子チュンダの後悔は、このようにして取り除かれるべきである」と。そこで世尊はこの意義を知って、その時にこの感興の言葉(ウダーナ)を唱えられた。
‘‘Dadato puññaṃ pavaḍḍhati,
「施す者には功徳が増大し、
Saṃyamato veraṃ na cīyati;
自制する者には怨恨が積まれることがない。
Kusalo ca jahāti pāpakaṃ,
賢き善人は悪を捨て去り、
Rāgadosamohakkhayā sanibbuto’’ti.
貪・瞋・痴の滅尽によって平安を得る」と。
Catuttho bhāṇavāro.
第四の誦章。
Yamakasālā
沙羅双樹
198. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘āyāmānanda, yena hiraññavatiyā nadiyā pārimaṃ tīraṃ, yena kusinārā upavattanaṃ mallānaṃ sālavanaṃ tenupasaṅkamissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena hiraññavatiyā nadiyā pārimaṃ tīraṃ, yena kusinārā upavattanaṃ mallānaṃ sālavanaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘iṅgha me tvaṃ, ānanda, antarena yamakasālānaṃ uttarasīsakaṃ mañcakaṃ paññapehi, kilantosmi, ānanda, nipajjissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā antarena yamakasālānaṃ uttarasīsakaṃ mañcakaṃ paññapesi. Atha kho bhagavā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappesi pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno.
198. そこで世尊は尊者アーナンダに呼びかけられた。「さあ、行こう、アーナンダよ。ヒランニャヴァティー川の向こう岸へ、クシナーラーの郊外、マッラ族の沙羅樹林へと赴こう」。「かしこまりました、世尊」と、尊者アーナンダは世尊にお応えした。そこで世尊は、大いなる比丘の僧団とともにヒランニャヴァティー川の向こう岸へ、クシナーラーの郊外、マッラ族の沙羅樹林へと赴かれた。赴いて、尊者アーナンダに呼びかけられた。「さあ、アーナンダよ、わたしのために二本並んだ沙羅の樹の間に、頭を北にして寝台を設けてくれ。アーナンダよ、わたしは疲れた、横になりたい」。「かしこまりました、世尊」と、尊者アーナンダは世尊にお応えして、二本並んだ沙羅の樹の間に、頭を北にして寝台を設けた。そこで世尊は、右脇を下にして獅子の臥法をとり、足の上に足を重ね、正念と正知を保たれた。
Tena kho pana samayena yamakasālā sabbaphāliphullā honti akālapupphehi. Te tathāgatassa sarīraṃ okiranti ajjhokiranti abhippakiranti tathāgatassa pūjāya. Dibbānipi mandāravapupphāni antalikkhā papatanti, tāni tathāgatassa sarīraṃ okiranti ajjhokiranti abhippakiranti tathāgatassa pūjāya. Dibbānipi candanacuṇṇāni antalikkhā papatanti, tāni tathāgatassa sarīraṃ okiranti ajjhokiranti abhippakiranti tathāgatassa pūjāya. Dibbānipi tūriyāni antalikkhe vajjanti tathāgatassa pūjāya. Dibbānipi saṅgītāni antalikkhe vattanti tathāgatassa pūjāya.
そのとき、二本並んだ沙羅の樹は、季節外れの花を満開に咲かせていた。それらは如来への供養のために、如来の御体の上に散りかかり、降り注ぎ、一面に撒き散らされた。天の曼荼羅華の花々も虚空から降り注ぎ、如来への供養のために、如来の御体の上に散りかかり、降り注ぎ、一面に撒き散らされた。天の白檀の粉末も虚空から降り注ぎ、如来への供養のために、如来の御体の上に散りかかり、降り注ぎ、一面に撒き散らされた。天の楽器も如来への供養のために虚空で奏でられた。天の歌声も如来への供養のために虚空で響き渡った。
199. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘sabbaphāliphullā kho, ānanda, yamakasālā akālapupphehi. Te tathāgatassa sarīraṃ okiranti ajjhokiranti abhippakiranti tathāgatassa pūjāya. Dibbānipi mandāravapupphāni antalikkhā papatanti, tāni tathāgatassa sarīraṃ okiranti ajjhokiranti abhippakiranti tathāgatassa pūjāya. Dibbānipi candanacuṇṇāni antalikkhā papatanti, tāni tathāgatassa sarīraṃ okiranti ajjhokiranti abhippakiranti tathāgatassa pūjāya. Dibbānipi tūriyāni antalikkhe vajjanti tathāgatassa pūjāya. Dibbānipi saṅgītāni antalikkhe vattanti tathāgatassa pūjāya. Na kho, ānanda, ettāvatā tathāgato sakkato vā hoti garukato vā mānito vā pūjito vā apacito vā. Yo kho, ānanda, bhikkhu vā bhikkhunī vā upāsako vā upāsikā vā dhammānudhammappaṭipanno viharati sāmīcippaṭipanno anudhammacārī, so tathāgataṃ sakkaroti garuṃ karoti māneti pūjeti apaciyati , paramāya pūjāya. Tasmātihānanda, dhammānudhammappaṭipannā viharissāma sāmīcippaṭipannā anudhammacārinoti. Evañhi vo, ānanda, sikkhitabba’’nti.
199. そこで世尊は尊者アーナンダに呼びかけられた。「アーナンダよ、沙羅双樹は季節外れの花を満開に咲かせている。それらは如来への供養のために、如来の御体の上に散りかかり、降り注ぎ、一面に撒き散らされている。天の曼荼羅華の花々も虚空から降り注ぎ、如来への供養のために、如来の御体の上に散りかかり、降り注ぎ、一面に撒き散らされている。天の白檀の粉末も虚空から降り注ぎ、如来への供養のために、如来の御体の上に散りかかり、降り注ぎ、一面に撒き散らされている。天の楽器も如来への供養のために虚空で奏でられている。天の歌声も如来への供養のために虚空で響き渡っている。しかし、アーナンダよ、これだけのことによって如来が敬われ、重んぜられ、尊ばれ、供養され、崇められたことにはならない。アーナンダよ、比丘であれ、比丘尼であれ、在俗信男であれ、在俗信女であれ、法に随って法を実践して生き、正しく実践し、法に従って歩む者こそが、最高の供養をもって如来を敬い、重んじ、尊び、供養し、崇めるのである。それゆえ、アーナンダよ、『法に随って法を実践して生き、正しく実践し、法に従って歩む者となろう』と、アーナンダよ、このようにそなたたちは学ぶべきである」と。
Upavāṇatthero
ウパヴァーナ長老の事蹟
200. Tena kho pana samayena āyasmā upavāṇo bhagavato purato ṭhito hoti bhagavantaṃ bījayamāno. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ upavāṇaṃ apasāresi – ‘‘apehi, bhikkhu, mā me purato aṭṭhāsī’’ti. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi – ‘‘ayaṃ kho āyasmā upavāṇo dīgharattaṃ bhagavato upaṭṭhāko santikāvacaro samīpacārī. Atha ca pana bhagavā pacchime kāle āyasmantaṃ upavāṇaṃ apasāreti – ‘apehi bhikkhu, mā me purato aṭṭhāsī’ti. Ko nu kho hetu, ko paccayo, yaṃ bhagavā āyasmantaṃ upavāṇaṃ apasāreti – ‘apehi, bhikkhu, mā me purato aṭṭhāsī’ti? Atha kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘ayaṃ, bhante, āyasmā upavāṇo dīgharattaṃ bhagavato upaṭṭhāko santikāvacaro samīpacārī. Atha ca pana bhagavā pacchime kāle āyasmantaṃ upavāṇaṃ apasāreti – ‘‘apehi, bhikkhu, mā me purato aṭṭhāsī’’ti. Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yaṃ bhagavā āyasmantaṃ upavāṇaṃ apasāreti – ‘‘apehi, bhikkhu, mā me purato aṭṭhāsī’’ti? ‘‘Yebhuyyena, ānanda, dasasu lokadhātūsu devatā sannipatitā tathāgataṃ dassanāya. Yāvatā, ānanda, kusinārā upavattanaṃ mallānaṃ sālavanaṃ samantato dvādasa yojanāni, natthi so padeso vālaggakoṭinitudanamattopi mahesakkhāhi devatāhi apphuṭo. Devatā, ānanda, ujjhāyanti – ‘dūrā ca vatamha āgatā tathāgataṃ dassanāya. Kadāci karahaci tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā. Ajjeva rattiyā pacchime yāme tathāgatassa parinibbānaṃ bhavissati. Ayañca mahesakkho bhikkhu bhagavato purato ṭhito ovārento, na mayaṃ labhāma pacchime kāle tathāgataṃ dassanāyā’’’ti.
200. そのとき、尊者ウパヴァーナが世尊の正面に立ち、世尊を扇いでいた。そこで世尊は尊者ウパヴァーナを退けられた。「退け、比丘よ、わたしの前に立つな」と。そこで尊者アーナンダは思った。「この尊者ウパヴァーナは、長きにわたり世尊の給仕者であり、身近に仕え、近くに付き従ってきた。それなのに世尊は、最期の時に尊者ウパヴァーナを退けられた。『退け、比丘よ、わたしの前に立つな』と。世尊が尊者ウパヴァーナを『退け、比丘よ、わたしの前に立つな』と退けられたのは、いかなる原因、いかなる理由によるのだろうか」と。そこで尊者アーナンダは世尊にこのように申し上げた。「世尊よ、この尊者ウパヴァーナは、長きにわたり世尊の給仕者であり、身近に仕え、近くに付き従ってきた方です。それなのに世尊は、最期の時に尊者ウパヴァーナを『退け、比丘よ、わたしの前に立つな』と退けられました。世尊よ、世尊が尊者ウパヴァーナを『退け、比丘よ、わたしの前に立つな』と退けられたのは、いかなる原因、いかなる理由によるのでしょうか」。「アーナンダよ、十方の世界から大半の神々が如来を拝するために集まっているのだ。アーナンダよ、クシナーラーの郊外、マッラ族の沙羅樹林の周囲十二由旬の範囲において、毛の先の尖端で突くほどのわずかな隙間さえ、大いなる威徳ある神々で満ちていない場所はないのだ。アーナンダよ、神々は不満を抱いている。『私たちは遠くから如来を拝するためにやって来た。世に阿羅漢・正等覚者たる如来が出現されることは極めて稀である。まさに今夜の最後の夜半に、如来の完全なる涅槃があるであろう。それなのに、この大いなる威徳の比丘が世尊の前に立って遮っているため、私たちは最期の時に如来を拝することができない』と」。
201. ‘‘Kathaṃbhūtā pana, bhante, bhagavā devatā manasikarotī’’ti ? ‘‘Santānanda, devatā ākāse pathavīsaññiniyo kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinnapātaṃ papatanti , āvaṭṭanti, vivaṭṭanti – ‘atikhippaṃ bhagavā parinibbāyissati, atikhippaṃ sugato parinibbāyissati, atikhippaṃ cakkhuṃ loke antaradhaṃāyissatī’ti.
201. 「世尊よ、では神々はどのような様子で心に留めているのですか」。「アーナンダよ、虚空にあって地に執着のある神々は、髪を振り乱して泣き叫び、両腕を振り上げて泣き叫び、身を投げ出して倒れ伏し、転げ回り、のたうち回っている。『あまりにも早く世尊は涅槃に入られる、あまりにも早く善逝は涅槃に入られる、あまりにも早く世の眼は消え失せてしまう』と。
‘‘Santānanda, devatā pathaviyaṃ pathavīsaññiniyo kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinnapātaṃ papatanti, āvaṭṭanti, vivaṭṭanti – ‘atikhippaṃ bhagavā parinibbāyissati, atikhippaṃ sugato parinibbāyissati, atikhippaṃ cakkhuṃ loke antaradhāyissatī’’’ti.
アーナンダよ、大地にあって地に執着のある神々は、髪を振り乱して泣き叫び、両腕を振り上げて泣き叫び、身を投げ出して倒れ伏し、転げ回り、のたうち回っている。『あまりにも早く世尊は涅槃に入られる、あまりにも早く善逝は涅槃に入られる、あまりにも早く世の眼は消え失せてしまう』と。
‘‘Yā pana tā devatā vītarāgā, tā satā sampajānā adhivāsenti – ‘aniccā saṅkhārā, taṃ kutettha labbhā’ti.
しかし、アーナンダよ、諸々の離欲した神々は、正念と正知を保ち、『諸行は無常である。どうしてそれ(滅びないこと)が得られようか』と耐え忍んでいるのだ」。
Catusaṃvejanīyaṭṭhānāni
四つの感銘を受けるべき聖地
202. ‘‘Pubbe, bhante, disāsu vassaṃ vuṭṭhā bhikkhū āgacchanti tathāgataṃ dassanāya. Te mayaṃ labhāma manobhāvanīye bhikkhū dassanāya, labhāma payirupāsanāya. Bhagavato pana mayaṃ, bhante, accayena na labhissāma manobhāvanīye bhikkhū dassanāya, na labhissāma payirupāsanāyā’’ti.
202. 「世尊よ、以前は諸方で雨安居を終えた比丘たちが、如来を拝するために参上しておりました。私たちはそれらの心を修養した比丘たちに拝謁し、親しく交わることができました。しかし世尊よ、世尊の滅後は、私たちは心を修養した比丘たちに拝謁することも、親しく交わることもできなくなるのでしょうか」。
‘‘Cattārimāni, ānanda, saddhassa kulaputtassa dassanīyāni saṃvejanīyāni ṭhānāni. Katamāni cattāri? ‘Idha tathāgato jāto’ti, ānanda, saddhassa kulaputtassa dassanīyaṃ saṃvejanīyaṃ ṭhānaṃ. ‘Idha tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho’ti, ānanda, saddhassa kulaputtassa dassanīyaṃ saṃvejanīyaṃ ṭhānaṃ. ‘Idha tathāgatena anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattita’nti, ānanda, saddhassa kulaputtassa dassanīyaṃ saṃvejanīyaṃ ṭhānaṃ. ‘Idha tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbuto’ti, ānanda, saddhassa kulaputtassa dassanīyaṃ saṃvejanīyaṃ ṭhānaṃ. Imāni kho, ānanda, cattāri saddhassa kulaputtassa dassanīyāni saṃvejanīyāni ṭhānāni.
「アーナンダよ、信ある良き家の者が見るべき、深く感銘を受けるべき四つの場所がある。いかなる四つか? 『ここに如来がお生まれになった』という場所は、アーナンダよ、信ある良き家の者が見るべき、深く感銘を受けるべき場所である。『ここに如来が無上正等覚を現に覚知された』という場所は、アーナンダよ、信ある良き家の者が見るべき、深く感銘を受けるべき場所である。『ここに如来によって無上の法輪が転じられた』という場所は、アーナンダよ、信ある良き家の者が見るべき、深く感銘を受けるべき場所である。『ここに如来が無余涅槃界によって完全なる静寂に入られた』という場所は、アーナンダよ、信ある良き家の者が見るべき、深く感銘を受けるべき場所である。アーナンダよ、これら四つが、信ある良き家の者が見るべき、深く感銘を受けるべき場所である。
‘‘Āgamissanti kho, ānanda, saddhā bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo – ‘idha tathāgato jāto’tipi, ‘idha tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho’tipi, ‘idha tathāgatena anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattita’ntipi, ‘idha tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbuto’tipi. Ye hi keci, ānanda, cetiyacārikaṃ āhiṇḍantā pasannacittā kālaṅkarissanti, sabbe te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissantī’’ti.
「アーナンダよ、信心ある比丘たち、比丘尼たち、優婆塞たち、優婆夷たちが訪れて、『ここに如来がお生まれになった』『ここに如来が無上正等覚を現に覚られた』『ここに如来によって無上の法輪が転ぜられた』『ここに如来が無余涅槃界において般涅槃された』と言うであろう。アーナンダよ、霊場を巡礼して心を清らかにし、命を終える者は誰であれ、皆ことごとく身が壊れて死後、善趣・天界の世に生まれるであろう」
Ānandapucchākathā
アーナンダの問いについての談話
203. ‘‘Kathaṃ mayaṃ, bhante, mātugāme paṭipajjāmā’’ti? ‘‘Adassanaṃ, ānandā’’ti. ‘‘Dassane, bhagavā, sati kathaṃ paṭipajjitabba’’nti? ‘‘Anālāpo, ānandā’’ti. ‘‘Ālapantena pana, bhante, kathaṃ paṭipajjitabba’’nti? ‘‘Sati, ānanda, upaṭṭhāpetabbā’’ti.
二〇三 「世尊よ、私たちは女人に対してどのように振る舞うべきでしょうか」「アーナンダよ、見ないことである」「世尊よ、見る機会があるときは、どのように振る舞うべきでしょうか」「アーナンダよ、言葉を交わさないことである」「世尊よ、言葉を交わすときは、どのように振る舞うべきでしょうか」「アーナンダよ、気づき(正念)を保つべきである」
204. ‘‘Kathaṃ mayaṃ, bhante, tathāgatassa sarīre paṭipajjāmā’’ti? ‘‘Abyāvaṭā tumhe, ānanda, hotha tathāgatassa sarīrapūjāya. Iṅgha tumhe, ānanda, sāratthe ghaṭatha anuyuñjatha , sāratthe appamattā ātāpino pahitattā viharatha. Santānanda, khattiyapaṇḍitāpi brāhmaṇapaṇḍitāpi gahapatipaṇḍitāpi tathāgate abhippasannā, te tathāgatassa sarīrapūjaṃ karissantī’’ti.
二〇四 「世尊よ、私たちは如来の遺体に対してどのように振る舞うべきでしょうか」「アーナンダよ、汝らは如来の遺体の供養にかかわってはならない。さあ、アーナンダよ、汝らは真実の義のために励み、専念し、真実の義において怠ることなく、熱心に、心を傾けて過ごしなさい。アーナンダよ、如来に深く信順している刹帝利の賢者たち、婆羅門の賢者たち、居士の賢者たちがいる。彼らが如来の遺体の供養を行うであろう」
205. ‘‘Kathaṃ pana, bhante, tathāgatassa sarīre paṭipajjitabba’’nti? ‘‘Yathā kho, ānanda, rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjanti, evaṃ tathāgatassa sarīre paṭipajjitabba’’nti. ‘‘Kathaṃ pana, bhante, rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjantī’’ti? ‘‘Rañño, ānanda, cakkavattissa sarīraṃ ahatena vatthena veṭhenti, ahatena vatthena veṭhetvā vihatena kappāsena veṭhenti, vihatena kappāsena veṭhetvā ahatena vatthena veṭhenti. Etenupāyena pañcahi yugasatehi rañño cakkavattissa sarīraṃ veṭhetvā āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā aññissā āyasāya doṇiyā paṭikujjitvā sabbagandhānaṃ citakaṃ karitvā rañño cakkavattissa sarīraṃ jhāpenti. Cātumahāpathe rañño cakkavattissa thūpaṃ karonti. Evaṃ kho, ānanda, rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjanti. Yathā kho, ānanda, rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjanti, evaṃ tathāgatassa sarīre paṭipajjitabbaṃ. Cātumahāpathe tathāgatassa thūpo kātabbo. Tattha ye mālaṃ vā gandhaṃ vā cuṇṇakaṃ vā āropessanti vā abhivādessanti vā cittaṃ vā pasādessanti tesaṃ taṃ bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāya.
二〇五 「世尊よ、如来の遺体に対してはどのように扱われるべきでしょうか」「アーナンダよ、転輪聖王の遺体を扱うように、そのように如来の遺体も扱われるべきである」「世尊よ、転輪聖王の遺体はどのように扱われるのでしょうか」「アーナンダよ、転輪聖王の遺体を新しい布で包み、新しい布で包んだ後に梳いた木綿で包み、梳いた木綿で包んだ後に新しい布で包む。この方法によって五百組の布で転輪聖王の遺体を包み、油を満たした鉄の棺に入れ、別の鉄の棺で蓋をし、あらゆる香木の薪を積み重ねて、転輪聖王の遺体を火葬する。そして四辻に転輪聖王の塔(ストゥーパ)を築く。アーナンダよ、このように転輪聖王の遺体を扱うのである。アーナンダよ、転輪聖王の遺体を扱うように、そのように如来の遺体も扱われるべきである。四辻に如来の塔を築くべきである。そこに花や香や抹香を捧げ、あるいは礼拝し、あるいは心を清らかにする者たち、それらの人々に長きにわたる利益と幸福がもたらされるであろう」
Thūpārahapuggalo
塔を築くべき人(塔波人)
206. ‘‘Cattārome, ānanda, thūpārahā. Katame cattāro? Tathāgato arahaṃ sammāsambuddho thūpāraho, paccekasambuddho thūpāraho, tathāgatassa sāvako thūpāraho, rājā cakkavattī thūpārahoti.
二〇六 「アーナンダよ、これら四種の者が塔を築くにふさわしい。いかなる四種か。如来・応供・正等覚者は塔を築くにふさわしく、辟支仏(独覚)は塔を築くにふさわしく、如来の弟子(声聞)は塔を築くにふさわしく、転輪聖王は塔を築くにふさわしい。
‘‘Kiñcānanda, atthavasaṃ paṭicca tathāgato arahaṃ sammāsambuddho thūpāraho? ‘Ayaṃ tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa thūpo’ti, ānanda, bahujanā cittaṃ pasādenti. Te tattha cittaṃ pasādetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Idaṃ kho, ānanda, atthavasaṃ paṭicca tathāgato arahaṃ sammāsambuddho thūpāraho.
アーナンダよ、いかなる理由によって、如来・応供・正等覚者は塔を築くにふさわしいのか。『これはかの世尊・応供・正等覚者の塔である』と、アーナンダよ、多くの人々が心を清らかにする。彼らはそこで心を清らかにして、身が壊れて死後、善趣・天界の世に生まれる。アーナンダよ、この理由によって如来・応供・正等覚者は塔を築くにふさわしい。
‘‘Kiñcānanda, atthavasaṃ paṭicca paccekasambuddho thūpāraho? ‘Ayaṃ tassa bhagavato paccekasambuddhassa thūpo’ti, ānanda, bahujanā cittaṃ pasādenti. Te tattha cittaṃ pasādetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Idaṃ kho, ānanda, atthavasaṃ paṭicca paccekasambuddho thūpāraho.
アーナンダよ、いかなる理由によって、辟支仏は塔を築くにふさわしいのか。『これはかの世尊・辟支仏の塔である』と、アーナンダよ、多くの人々が心を清らかにする。彼らはそこで心を清らかにして、身が壊れて死後、善趣・天界の世に生まれる。アーナンダよ、この理由によって辟支仏は塔を築くにふさわしい。
‘‘Kiñcānanda, atthavasaṃ paṭicca tathāgatassa sāvako thūpāraho? ‘Ayaṃ tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa sāvakassa thūpo’ti ānanda, bahujanā cittaṃ pasādenti. Te tattha cittaṃ pasādetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Idaṃ kho, ānanda, atthavasaṃ paṭicca tathāgatassa sāvako thūpāraho.
アーナンダよ、いかなる理由によって、如来の弟子は塔を築くにふさわしいのか。『これはかの世尊・応供・正等覚者の弟子の塔である』と、アーナンダよ、多くの人々が心を清らかにする。彼らはそこで心を清らかにして、身が壊れて死後、善趣・天界の世に生まれる。アーナンダよ、この理由によって如来の弟子は塔を築くにふさわしい。
‘‘Kiñcānanda, atthavasaṃ paṭicca rājā cakkavattī thūpāraho? ‘Ayaṃ tassa dhammikassa dhammarañño thūpo’ti, ānanda, bahujanā cittaṃ pasādenti. Te tattha cittaṃ pasādetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Idaṃ kho, ānanda, atthavasaṃ paṭicca rājā cakkavattī thūpāraho. Ime kho, ānanda cattāro thūpārahā’’ti.
アーナンダよ、いかなる理由によって、転輪聖王は塔を築くにふさわしいのか。『これはかの正法による法王の塔である』と、アーナンダよ、多くの人々が心を清らかにする。彼らはそこで心を清らかにして、身が壊れて死後、善趣・天界の世に生まれる。アーナンダよ、この理由によって転輪聖王は塔を築くにふさわしい。アーナンダよ、これら四種の者が塔を築くにふさわしいのである」
Ānandaacchariyadhammo
アーナンダの驚くべき特質(未曾有法)
207. Atha kho āyasmā ānando vihāraṃ pavisitvā kapisīsaṃ ālambitvā rodamāno aṭṭhāsi – ‘‘ahañca vatamhi sekho sakaraṇīyo, satthu ca me parinibbānaṃ bhavissati, yo mama anukampako’’ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘kahaṃ nu kho, bhikkhave, ānando’’ti? ‘‘Eso, bhante, āyasmā ānando vihāraṃ pavisitvā kapisīsaṃ ālambitvā rodamāno ṭhito – ‘ahañca vatamhi sekho sakaraṇīyo, satthu ca me parinibbānaṃ bhavissati, yo mama anukampako’’’ti. Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, bhikkhu, mama vacanena ānandaṃ āmantehi – ‘satthā taṃ, āvuso ānanda, āmantetī’’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – ‘‘satthā taṃ, āvuso ānanda, āmantetī’’ti. ‘‘Evamāvuso’’ti kho āyasmā ānando tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘alaṃ, ānanda, mā soci mā paridevi, nanu etaṃ, ānanda, mayā paṭikacceva akkhātaṃ – ‘sabbeheva piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo’; taṃ kutettha, ānanda, labbhā. Yaṃ taṃ jātaṃ bhūtaṃ saṅkhataṃ palokadhammaṃ, taṃ vata tathāgatassāpi sarīraṃ mā palujjī’ti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Dīgharattaṃ kho te, ānanda, tathāgato paccupaṭṭhito mettena kāyakammena hitena sukhena advayena appamāṇena, mettena vacīkammena hitena sukhena advayena appamāṇena, mettena manokammena hitena sukhena advayena appamāṇena. Katapuññosi tvaṃ, ānanda, padhānamanuyuñja, khippaṃ hohisi anāsavo’’ti.
二〇七 そのとき、尊者アーナンダは精舎に入り、扉の閂(かんぬき)にもたれかかって泣きながら立っていた。「ああ、私はいまだ学ぶべきことのある有学の身であるのに、私を憐れんでくださった師は般涅槃されようとしている」と。そのとき、世尊は比丘たちに呼びかけられた。「比丘たちよ、アーナンダはどこにいるのか」「世尊よ、尊者アーナンダは精舎に入り、扉の閂にもたれかかって、『ああ、私はいまだ学ぶべきことのある有学の身であるのに、私を憐れんでくださった師は般涅槃されようとしている』と泣いて立っております」 そこで世尊はある比丘に呼びかけられた。「比丘よ、行って私の言葉としてアーナンダに告げなさい。『友アーナンダよ、師がお呼びである』と」。「かしこまりました、世尊」とその比丘は世尊に応答して、尊者アーナンダのところへ向かった。近づいて尊者アーナンダにこう言った。「友アーナンダよ、師がお呼びです」。「分かりました、友よ」と尊者アーナンダはその比丘に応答して、世尊のところへ向かった。近づいて世尊を礼拝し、一方に座った。一方に座った尊者アーナンダに世尊はこう言われた。「もうよい、アーナンダよ、悲しむな、嘆くな。アーナンダよ、私はあらかじめこのように告げたではないか。『すべての愛しく喜ばしいものとも別離し、離散し、異なる状態になる』と。アーナンダよ、どうしてそのようなこと(別離を免れること)が得られようか。生じ、存在し、作られ、壊れる性質のものを、『如来の身体といえども、どうか壊れないでくれ』ということはあり得ない。 アーナンダよ、汝は長きにわたり、慈愛ある身業によって、慈愛ある口業によって、慈愛ある意業によって、有益で、安楽で、純粋で、無量の態度で如来に仕えてくれた。アーナンダよ、汝は功徳を積んだ。精進に励みなさい。速やかに諸漏なき者(阿羅漢)となるであろう」
208. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘yepi te, bhikkhave, ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, tesampi bhagavantānaṃ etapparamāyeva upaṭṭhākā ahesuṃ, seyyathāpi mayhaṃ ānando. Yepi te, bhikkhave, bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, tesampi bhagavantānaṃ etapparamāyeva upaṭṭhākā bhavissanti, seyyathāpi mayhaṃ ānando. Paṇḍito, bhikkhave, ānando; medhāvī, bhikkhave, ānando. Jānāti ‘ayaṃ kālo tathāgataṃ dassanāya upasaṅkamituṃ bhikkhūnaṃ, ayaṃ kālo bhikkhunīnaṃ, ayaṃ kālo upāsakānaṃ, ayaṃ kālo upāsikānaṃ, ayaṃ kālo rañño rājamahāmattānaṃ titthiyānaṃ titthiyasāvakāna’nti.
二〇八 そのとき、世尊は比丘たちに呼びかけられた。「比丘たちよ、過去の時代におられた応供・正等覚者たる諸仏にも、私のアーナンダのように最勝の給仕者たちがいた。比丘たちよ、未来の時代に出現される応供・正等覚者たる諸仏にも、私のアーナンダのように最勝の給仕者たちがいるであろう。比丘たちよ、アーナンダは賢明である。比丘たちよ、アーナンダは聡明である。『今こそ比丘たちが如来に謁見するために近づくべき時である。今こそ比丘尼たちが、今こそ優婆塞たちが、今こそ優婆夷たちが、今こそ国王や大臣たちが、異学たちや異学の弟子たちが近づくべき時である』と知っている。
209. ‘‘Cattārome, bhikkhave, acchariyā abbhutā dhammā ānande. Katame cattāro? Sace, bhikkhave, bhikkhuparisā ānandaṃ dassanāya upasaṅkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tatra ce ānando dhammaṃ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, bhikkhuparisā hoti, atha kho ānando tuṇhī hoti. Sace, bhikkhave, bhikkhunīparisā ānandaṃ dassanāya upasaṅkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tatra ce ānando dhammaṃ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, bhikkhunīparisā hoti, atha kho ānando tuṇhī hoti. Sace, bhikkhave, upāsakaparisā ānandaṃ dassanāya upasaṅkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tatra ce ānando dhammaṃ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, upāsakaparisā hoti, atha kho ānando tuṇhī hoti. Sace, bhikkhave, upāsikāparisā ānandaṃ dassanāya upasaṅkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tatra ce, ānando, dhammaṃ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, upāsikāparisā hoti, atha kho ānando tuṇhī hoti. Ime kho, bhikkhave, cattāro acchariyā abbhutā dhammā ānande.
二〇九 比丘たちよ、アーナンダには四つの驚くべき、未曾有の特質がある。いかなる四つか。 比丘たちよ、もし比丘衆がアーナンダに会うために近づけば、見るだけで満足する。そこでアーナンダが法を説けば、説かれたことによっても満足する。比丘たちよ、比丘衆がいまだ飽き足りないうちに、アーナンダは沈黙する。 比丘たちよ、もし比丘尼衆がアーナンダに会うために近づけば、見るだけで満足する。そこでアーナンダが法を説けば、説かれたことによっても満足する。比丘たちよ、比丘尼衆がいまだ飽き足りないうちに、アーナンダは沈黙する。 比丘たちよ、もし優婆塞衆がアーナンダに会うために近づけば、見るだけで満足する。そこでアーナンダが法を説けば、説かれたことによっても満足する。比丘たちよ、優婆塞衆がいまだ飽き足りないうちに、アーナンダは沈黙する。 比丘たちよ、もし優婆夷衆がアーナンダに会うために近づけば、見るだけで満足する。そこでアーナンダが法を説けば、説かれたことによっても満足する。比丘たちよ、優婆夷衆がいまだ飽き足りないうちに、アーナンダは沈黙する。 比丘たちよ、これらがアーナンダにおける四つの驚くべき、未曾有の特質である。
‘‘Cattārome, bhikkhave, acchariyā abbhutā dhammā raññe cakkavattimhi. Katame cattāro? Sace, bhikkhave, khattiyaparisā rājānaṃ cakkavattiṃ dassanāya upasaṅkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tatra ce rājā cakkavattī bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, khattiyaparisā hoti. Atha kho rājā cakkavattī tuṇhī hoti. Sace bhikkhave, brāhmaṇaparisā…pe… gahapatiparisā…pe… samaṇaparisā rājānaṃ cakkavattiṃ dassanāya upasaṅkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tatra ce rājā cakkavattī bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, samaṇaparisā hoti, atha kho rājā cakkavattī tuṇhī hoti. Evameva kho, bhikkhave, cattārome acchariyā abbhutā dhammā ānande. Sace, bhikkhave, bhikkhuparisā ānandaṃ dassanāya upasaṅkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tatra ce ānando dhammaṃ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, bhikkhuparisā hoti. Atha kho ānando tuṇhī hoti. Sace, bhikkhave bhikkhunīparisā…pe… upāsakaparisā…pe… upāsikāparisā ānandaṃ dassanāya upasaṅkamati, dassanena sā attamanā hoti. Tatra ce ānando dhammaṃ bhāsati, bhāsitenapi sā attamanā hoti. Atittāva, bhikkhave, upāsikāparisā hoti. Atha kho ānando tuṇhī hoti. Ime kho, bhikkhave, cattāro acchariyā abbhutā dhammā ānande’’ti.
比丘たちよ、転輪聖王にも四つの驚くべき、未曾有の特質がある。いかなる四つか。比丘たちよ、もし刹帝利衆が転輪聖王に謁見するために近づけば、見るだけで満足する。そこで転輪聖王が語れば、語られたことによっても満足する。比丘たちよ、刹帝利衆がいまだ飽き足りないうちに、転輪聖王は沈黙する。比丘たちよ、もし婆羅門衆が……(中略)……居士衆が……(中略)……沙門衆が転輪聖王に謁見するために近づけば、見るだけで満足する。そこで転輪聖王が語れば、語られたことによっても満足する。比丘たちよ、沙門衆がいまだ飽き足りないうちに、転輪聖王は沈黙する。 比丘たちよ、まったく同様に、アーナンダにはこれら四つの驚くべき、未曾有の特質がある。比丘たちよ、もし比丘衆がアーナンダに会うために近づけば、見るだけで満足する。そこでアーナンダが法を説けば、説かれたことによっても満足する。比丘たちよ、比丘衆がいまだ飽き足りないうちに、アーナンダは沈黙する。比丘たちよ、もし比丘尼衆が……(中略)……優婆塞衆が……(中略)……優婆夷衆がアーナンダに会うために近づけば、見るだけで満足する。そこでアーナンダが法を説けば、説かれたことによっても満足する。比丘たちよ、優婆夷衆がいまだ飽き足りないうちに、アーナンダは沈黙する。比丘たちよ、これらがアーナンダにおける四つの驚くべき、未曾有の特質である」
Mahāsudassanasuttadesanā
大善見王経の説法
210. Evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘mā, bhante, bhagavā imasmiṃ khuddakanagarake ujjaṅgalanagarake sākhānagarake parinibbāyi. Santi, bhante, aññāni mahānagarāni, seyyathidaṃ – campā rājagahaṃ sāvatthī sāketaṃ kosambī bārāṇasī; ettha bhagavā parinibbāyatu. Ettha bahū khattiyamahāsālā, brāhmaṇamahāsālā gahapatimahāsālā tathāgate abhippasannā. Te tathāgatassa sarīrapūjaṃ karissantī’’ti ‘‘māhevaṃ, ānanda, avaca; māhevaṃ, ānanda, avaca – ‘khuddakanagarakaṃ ujjaṅgalanagarakaṃ sākhānagaraka’nti.
二一〇 このように言われたとき、尊者アーナンダは世尊にこう申し上げた。「世尊よ、世尊はこの小さな町、荒れ果てた町、辺境の町で般涅槃なさらないでください。世尊よ、他に大都市があります。すなわち、チャンパー、王舎城、舎衛城、サーケータ、コーサンビー、バーラーナシーです。そこで世尊は般涅槃なさってください。そこには多くの裕福な刹帝利の大富豪、婆羅門の大富豪、居士の大富豪がいて、如来に深く信順しています。彼らが如来の遺体の供養を行うでしょう」 「アーナンダよ、そのように言ってはならない。アーナンダよ、『小さな町、荒れ果てた町、辺境の町』などとそのように言ってはならない。
‘‘Bhūtapubbaṃ, ānanda, rājā mahāsudassano nāma ahosi cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janappadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Rañño, ānanda, mahāsudassanassa ayaṃ kusinārā kusāvatī nāma rājadhānī ahosi, puratthimena ca pacchimena ca dvādasayojanāni āyāmena; uttarena ca dakkhiṇena ca sattayojanāni vitthārena. Kusāvatī, ānanda, rājadhānī iddhā ceva ahosi phītā ca bahujanā ca ākiṇṇamanussā ca subhikkhā ca. Seyyathāpi, ānanda, devānaṃ āḷakamandā nāma rājadhānī iddhā ceva hoti phītā ca bahujanā ca ākiṇṇayakkhā ca subhikkhā ca; evameva kho, ānanda, kusāvatī rājadhānī iddhā ceva ahosi phītā ca bahujanā ca ākiṇṇamanussā ca subhikkhā ca. Kusāvatī, ānanda, rājadhānī dasahi saddehi avivittā ahosi divā ceva rattiñca, seyyathidaṃ – hatthisaddena assasaddena rathasaddena bherisaddena mudiṅgasaddena vīṇāsaddena gītasaddena saṅkhasaddena sammasaddena pāṇitāḷasaddena ‘asnātha pivatha khādathā’ti dasamena saddena.
アーナンダよ、昔、大善見(マハー・スダッサナ)という名の王がいた。転輪聖王であり、正法による法王で、四海を統べる勝者であり、国土を安定させ、七宝を具えていた。アーナンダよ、このクシナガラは大善見王のクサーヴァティーという名の王都であった。東と西の長さは十二由旬(ヨージャナ)、北と南の幅は七由旬であった。アーナンダよ、王都クサーヴァティーは栄え、豊かで、多くの人々で賑わい、住人があふれ、食糧が豊富であった。アーナンダよ、あたかも神々の王都アーラカマンダーが栄え、豊かで、多くの神々で賑わい、夜叉たちであふれ、食糧が豊富であるように、アーナンダよ、そのように王都クサーヴァティーも栄え、豊かで、多くの人々で賑わい、住人があふれ、食糧が豊富であった。アーナンダよ、王都クサーヴァティーは昼も夜も十種類の音で絶えることがなかった。すなわち、象の音、馬の音、車の音、太鼓の音、小鼓の音、琵琶の音、歌の音、法螺貝の音、鐃鈸の音、そして『食べよ、飲めよ、味わえ』という第十の音である。
‘‘Gaccha tvaṃ, ānanda, kusināraṃ pavisitvā kosinārakānaṃ mallānaṃ ārocehi – ‘ajja kho, vāseṭṭhā, rattiyā pacchime yāme tathāgatassa parinibbānaṃ bhavissati. Abhikkamatha vāseṭṭhā, abhikkamatha vāseṭṭhā. Mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha – amhākañca no gāmakkhette tathāgatassa parinibbānaṃ ahosi, na mayaṃ labhimhā pacchime kāle tathāgataṃ dassanāyā’’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā nivāsetvā pattacīvaramādāya attadutiyo kusināraṃ pāvisi.
アーナンダよ、汝はクシナガラに入って、クシナガラのヴァーセッタ姓のマッラ族の人々に告げなさい。『ヴァーセッタたちよ、今夜の最後の夜半(後夜)に如来の般涅槃があるであろう。進み出よ、ヴァーセッタたちよ、進み出よ、ヴァーセッタたちよ。「私たちの領地で如来の般涅槃があったのに、私たちは最後の時に如来に謁見することができなかった」と後で後悔することのないように』と」。「かしこまりました、世尊」と尊者アーナンダは世尊に応答し、着物を整え、鉢と衣を取って、従者を伴ってクシナガラに入った。
Mallānaṃ vandanā
マッラ族の礼拝
211. Tena kho pana samayena kosinārakā mallā sandhāgāre sannipatitā honti kenacideva karaṇīyena. Atha kho āyasmā ānando yena kosinārakānaṃ mallānaṃ sandhāgāraṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kosinārakānaṃ mallānaṃ ārocesi – ‘‘ajja kho, vāseṭṭhā, rattiyā pacchime yāme tathāgatassa parinibbānaṃ bhavissati. Abhikkamatha vāseṭṭhā abhikkamatha vāseṭṭhā. Mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha – ‘amhākañca no gāmakkhette tathāgatassa parinibbānaṃ ahosi, na mayaṃ labhimhā pacchime kāle tathāgataṃ dassanāyā’’’ti. Idamāyasmato ānandassa vacanaṃ sutvā mallā ca mallaputtā ca mallasuṇisā ca mallapajāpatiyo ca aghāvino dummanā cetodukkhasamappitā appekacce kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinnapātaṃ papatanti, āvaṭṭanti vivaṭṭanti – ‘atikhippaṃ bhagavā parinibbāyissati, atikhippaṃ sugato parinibbāyissati, atikhippaṃ cakkhuṃ loke antaradhāyissatī’ti. Atha kho mallā ca mallaputtā ca mallasuṇisā ca mallapajāpatiyo ca aghāvino dummanā cetodukkhasamappitā yena upavattanaṃ mallānaṃ sālavanaṃ yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṃsu. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi – ‘‘sace kho ahaṃ kosinārake malle ekamekaṃ bhagavantaṃ vandāpessāmi, avandito bhagavā kosinārakehi mallehi bhavissati, athāyaṃ ratti vibhāyissati. Yaṃnūnāhaṃ kosinārake malle kulaparivattaso kulaparivattaso ṭhapetvā bhagavantaṃ vandāpeyyaṃ – ‘itthannāmo, bhante, mallo saputto sabhariyo sapariso sāmacco bhagavato pāde sirasā vandatī’ti. Atha kho āyasmā ānando kosinārake malle kulaparivattaso kulaparivattaso ṭhapetvā bhagavantaṃ vandāpesi – ‘itthannāmo, bhante, mallo saputto sabhariyo sapariso sāmacco bhagavato pāde sirasā vandatī’’’ti. Atha kho āyasmā ānando etena upāyena paṭhameneva yāmena kosinārake malle bhagavantaṃ vandāpesi.
二一一 そのとき、クシナガラのマッラ族の人々は、ある用件のために会堂に集まっていた。そこで尊者アーナンダはクシナガラのマッラ族の会堂へ向かった。近づいて、クシナガラのマッラ族の人々に告げた。「ヴァーセッタたちよ、今夜の最後の夜半に如来の般涅槃があるであろう。進み出よ、ヴァーセッタたちよ、進み出よ、ヴァーセッタたちよ。『私たちの領地で如来の般涅槃があったのに、私たちは最後の時に如来に謁見することができなかった』と後で後悔することのないように」と。 尊者アーナンダのこの言葉を聞いて、マッラ族の人々も、マッラ族の若者たちも、マッラ族の嫁たちも、マッラ族の妻たちも、深く嘆き悲しみ、心に苦しみを受け、ある者は髪を振り乱して泣き叫び、両腕を振り上げて泣き叫び、断たれたように倒れ伏し、のたうち回り、「あまりにも早く世尊は般涅槃される。あまりにも早く善逝は般涅槃される。あまりにも早く世の眼は失われてしまう」と言った。 そしてマッラ族の人々も、マッラ族の若者たちも、マッラ族の嫁たちも、マッラ族の妻たちも、深く嘆き悲しみ、心に苦しみを受け、マッラ族のウパヴァッタナ樹林の沙羅林の、尊者アーナンダのところへ向かった。 そのとき、尊者アーナンダはこう考えた。「もし私がクシナガラのすべてのマッラ族の人々に一人ずつ世尊を礼拝させるとしたら、クシナガラのすべてのマッラ族の人々が礼拝し終わらないうちに夜が明けてしまうであろう。いっそのこと、私はクシナガラのすべてのマッラ族の人々を家族ごとに列に並ばせて世尊を礼拝させよう。『世尊よ、某という名のマッラ族の者が、息子、妻、従者、大臣たちと共に、頭を地につけて世尊の御足を礼拝いたします』と」。 そこで尊者アーナンダはクシナガラのすべてのマッラ族の人々を家族ごとに並ばせて世尊を礼拝させた。「世尊よ、某という名のマッラ族の者が、息子、妻、従者、大臣たちと共に、頭を地につけて世尊の御足を礼拝いたします」と。こうして尊者アーナンダはこの方便によって、最初の夜半(初夜)のうちにクシナガラのすべてのマッラ族の人々に世尊を礼拝させた。
Subhaddaparibbājakavatthu
遍歴行者スバッダの事歴
212. Tena kho pana samayena subhaddo nāma paribbājako kusinārāyaṃ paṭivasati. Assosi kho subhaddo paribbājako – ‘‘ajja kira rattiyā pacchime yāme samaṇassa gotamassa parinibbānaṃ bhavissatī’’ti. Atha kho subhaddassa paribbājakassa etadahosi – ‘‘sutaṃ kho pana metaṃ paribbājakānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ – ‘kadāci karahaci tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā’ti. Ajjeva rattiyā pacchime yāme samaṇassa gotamassa parinibbānaṃ bhavissati. Atthi ca me ayaṃ kaṅkhādhammo uppanno, evaṃ pasanno ahaṃ samaṇe gotame, ‘pahoti me samaṇo gotamo tathā dhammaṃ desetuṃ, yathāhaṃ imaṃ kaṅkhādhammaṃ pajaheyya’’’nti. Atha kho subhaddo paribbājako yena upavattanaṃ mallānaṃ sālavanaṃ, yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – ‘‘sutaṃ metaṃ, bho ānanda, paribbājakānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ – ‘kadāci karahaci tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā’ti. Ajjeva rattiyā pacchime yāme samaṇassa gotamassa parinibbānaṃ bhavissati. Atthi ca me ayaṃ kaṅkhādhammo uppanno – evaṃ pasanno ahaṃ samaṇe gotame ‘pahoti me samaṇo gotamo tathā dhammaṃ desetuṃ, yathāhaṃ imaṃ kaṅkhādhammaṃ pajaheyya’nti. Sādhāhaṃ, bho ānanda, labheyyaṃ samaṇaṃ gotamaṃ dassanāyā’’ti. Evaṃ vutte āyasmā ānando subhaddaṃ paribbājakaṃ etadavoca – ‘‘alaṃ, āvuso subhadda, mā tathāgataṃ viheṭhesi, kilanto bhagavā’’ti. Dutiyampi kho subhaddo paribbājako…pe… tatiyampi kho subhaddo paribbājako āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – ‘‘sutaṃ metaṃ, bho ānanda, paribbājakānaṃ vuḍḍhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ – ‘kadāci karahaci tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā’ti. Ajjeva rattiyā pacchime yāme samaṇassa gotamassa parinibbānaṃ bhavissati. Atthi ca me ayaṃ kaṅkhādhammo uppanno – evaṃ pasanno ahaṃ samaṇe gotame, ‘pahoti me samaṇo gotamo tathā dhammaṃ desetuṃ, yathāhaṃ imaṃ kaṅkhādhammaṃ pajaheyya’nti. Sādhāhaṃ, bho ānanda, labheyyaṃ samaṇaṃ gotamaṃ dassanāyā’’ti. Tatiyampi kho āyasmā ānando subhaddaṃ paribbājakaṃ etadavoca – ‘‘alaṃ, āvuso subhadda, mā tathāgataṃ viheṭhesi, kilanto bhagavā’’ti.
二一二 そのとき、スバッダという名の遍歴行者がクシナガラに滞在していた。遍歴行者スバッダは「今夜の最後の夜半に沙門ゴータマが般涅槃されるそうだ」と聞いた。そこで遍歴行者スバッダはこう考えた。「私は長老で年老いた諸々の師や高弟の遍歴行者たちが『世に如来・応供・正等覚者が出現されるのは、まれなことである』と語るのを聞いている。今夜の最後の夜半に沙門ゴータマが般涅槃される。そして私には疑惑が生じている。私には沙門ゴータマに対する信心があり、『沙門ゴータマは私がこの疑惑を捨て去ることができるように法を説いてくださるに違いない』と」。 そこで遍歴行者スバッダはマッラ族のウパヴァッタナ樹林の沙羅林の、尊者アーナンダのところへ向かった。近づいて尊者アーナンダにこう言った。「尊者アーナンダよ、私は長老で年老いた諸々の師や高弟の遍歴行者たちが『世に如来・応供・正等覚者が出現されるのは、まれなことである』と語るのを聞きました。今夜の最後の夜半に沙門ゴータマが般涅槃されます。そして私には疑惑が生じています。私には沙門ゴータマに対する信心があり、『沙門ゴータマは私がこの疑惑を捨て去ることができるように法を説いてくださるに違いない』と思っています。尊者アーナンダよ、どうか沙門ゴータマに謁見させていただけないでしょうか」。 このように言われたとき、尊者アーナンダは遍歴行者スバッダにこう言った。「やめなさい、友スバッダよ、如来を煩わせてはならない。世尊はお疲れになっている」。 二度目も遍歴行者スバッダは……(中略)……三度目も遍歴行者スバッダは尊者アーナンダにこう言った。「尊者アーナンダよ、私は長老で年老いた諸々の師や高弟の遍歴行者たちが『世に如来・応供・正等覚者が出現されるのは、まれなことである』と語るのを聞きました。今夜の最後の夜半に沙門ゴータマが般涅槃されます。そして私には疑惑が生じています。私には沙門ゴータマに対する信心があり、『沙門ゴータマは私がこの疑惑を捨て去ることができるように法を説いてくださるに違いない』と思っています。尊者アーナンダよ、どうか沙門ゴータマに謁見させていただけないでしょうか」。 三度目も尊者アーナンダは遍歴行者スバッダにこう言った。「やめなさい、友スバッダよ、如来を煩わせてはならない。世尊はお疲れになっている」。
213. Assosi kho bhagavā āyasmato ānandassa subhaddena paribbājakena saddhiṃ imaṃ kathāsallāpaṃ. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘alaṃ, ānanda, mā subhaddaṃ vāresi, labhataṃ, ānanda, subhaddo tathāgataṃ dassanāya. Yaṃ kiñci maṃ subhaddo pucchissati, sabbaṃ taṃ aññāpekkhova pucchissati, no vihesāpekkho. Yaṃ cassāhaṃ puṭṭho byākarissāmi, taṃ khippameva ājānissatī’’ti. Atha kho āyasmā ānando subhaddaṃ paribbājakaṃ etadavoca – ‘‘gacchāvuso subhadda, karoti te bhagavā okāsa’’nti. Atha kho subhaddo paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho subhaddo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘yeme, bho gotama, samaṇabrāhmaṇā saṅghino gaṇino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahujanassa, seyyathidaṃ – pūraṇo kassapo, makkhali gosālo, ajito kesakambalo, pakudho kaccāyano, sañcayo belaṭṭhaputto, nigaṇṭho nāṭaputto, sabbete sakāya paṭiññāya abbhaññiṃsu, sabbeva na abbhaññiṃsu, udāhu ekacce abbhaññiṃsu, ekacce na abbhaññiṃsū’’ti? ‘‘Alaṃ, subhadda, tiṭṭhatetaṃ – ‘sabbete sakāya paṭiññāya abbhaññiṃsu, sabbeva na abbhaññiṃsu, udāhu ekacce abbhaññiṃsu, ekacce na abbhaññiṃsū’ti. Dhammaṃ te, subhadda, desessāmi; taṃ suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi, bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho subhaddo paribbājako bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca –
二一三 世尊は尊者アーナンダと遍歴行者スバッダとのこの会話をお聞きになった。そこで世尊は尊者アーナンダに呼びかけられた。「もうよい、アーナンダよ、スバッダを止めてはならない。アーナンダよ、スバッダに如来への謁見を許しなさい。スバッダが私に質問することは、すべて完全な覚りを求めて質問するのであって、煩わすためではない。そして私が質問されて答えることを、彼は速やかに理解するであろう」 そこで尊者アーナンダは遍歴行者スバッダにこう言った。「友スバッダよ、行きなさい。世尊はお許しくださった」。 そこで遍歴行者スバッダは世尊のところへ向かった。近づいて世尊と親しく挨拶を交わし、歓談の言葉を交わし終えて一方に座った。一方に座った遍歴行者スバッダは世尊にこう申し上げた。「尊者ゴータマよ、教団を持ち、門徒を持ち、師範であり、知名で、名声があり、宗祖として多くの人々に尊崇されている沙門・婆羅門たち、すなわちプーラナ・カッサパ、マッカリ・ゴーサーラ、アジタ・ケーサカンバリン、パクダ・カッチャーヤナ、サンジャヤ・ベーラッティプッタ、ニガンタ・ナータプッタ、彼ら全員が自らの主張どおりに覚ったのでしょうか、それとも全員が覚らなかったのでしょうか、あるいは一部が覚り、一部が覚らなかったのでしょうか」 「スバッダよ、やめなさい。『彼ら全員が自らの主張どおりに覚ったのか、全員が覚らなかったのか、あるいは一部が覚り、一部が覚らなかったのか』ということは捨て置きなさい。スバッダよ、汝に法を説こう。それをよく聞き、心に留めなさい。私は語るであろう」。「はい、世尊」と遍歴行者スバッダは世尊に応答した。世尊はこう言われた。
214. ‘‘Yasmiṃ kho, subhadda, dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo na upalabbhati, samaṇopi tattha na upalabbhati. Dutiyopi tattha samaṇo na upalabbhati. Tatiyopi tattha samaṇo na upalabbhati. Catutthopi tattha samaṇo na upalabbhati. Yasmiñca kho, subhadda, dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo upalabbhati, samaṇopi tattha upalabbhati, dutiyopi tattha samaṇo upalabbhati, tatiyopi tattha samaṇo upalabbhati, catutthopi tattha samaṇo upalabbhati. Imasmiṃ kho, subhadda, dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo upalabbhati, idheva, subhadda, samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo, suññā parappavādā samaṇebhi aññehi . Ime ca , subhadda, bhikkhū sammā vihareyyuṃ, asuñño loko arahantehi assāti.
二一四 「スバッダよ、いかなる法と律において聖なる八支度(八正道)が見出されないならば、そこには沙門も見出されない。そこには第二の沙門も見出されない。そこには第三の沙門も見出されない。そこには第四の沙門も見出されない。スバッダよ、いかなる法と律において聖なる八支度が見出されるならば、そこには沙門も見出され、そこには第二の沙門も見出され、そこには第三の沙門も見出され、そこには第四の沙門も見出される。 スバッダよ、この法と律において聖なる八支度が見出される。スバッダよ、まさにここにのみ沙門があり、ここに第二の沙門があり、ここに第三の沙門があり、ここに第四の沙門がある。他教の説は沙門において空である。スバッダよ、もしこれら比丘たちが正しく生きるならば、世間が阿羅漢を欠くことはないであろう。
‘‘Ekūnatiṃso vayasā subhadda,
スバッダよ、二十九歳のときに、
Yaṃ pabbajiṃ kiṃkusalānuesī;
善きものを求めて私は出家した。
Vassāni paññāsa samādhikāni,
出家してから五十年あまり、
Yato ahaṃ pabbajito subhadda.
スバッダよ、私は出家してからの年月を過ごした。
Ñāyassa dhammassa padesavattī,
正理の法の領域のみを歩んできた。
Ito bahiddhā samaṇopi natthi.
これ(仏法)の外には沙門は存在しない。
‘‘Dutiyopi samaṇo natthi. Tatiyopi samaṇo natthi. Catutthopi samaṇo natthi. Suññā parappavādā samaṇebhi aññehi. Ime ca, subhadda, bhikkhū sammā vihareyyuṃ, asuñño loko arahantehi assā’’ti.
第二の沙門も存在しない。第三の沙門も存在しない。第四の沙門も存在しない。他教の説は沙門において空である。スバッダよ、もしこれら比丘たちが正しく生きるならば、世間が阿羅漢を欠くことはないであろう」
215. Evaṃ vutte subhaddo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti, evamevaṃ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampada’’nti. ‘‘Yo kho, subhadda, aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṃ, ākaṅkhati upasampadaṃ, so cattāro māse parivasati. Catunnaṃ māsānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya. Api ca mettha puggalavemattatā viditā’’ti. ‘‘Sace, bhante, aññatitthiyapubbā imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajjaṃ ākaṅkhantā upasampadaṃ cattāro māse parivasanti, catunnaṃ māsānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya. Ahaṃ cattāri vassāni parivasissāmi, catunnaṃ vassānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu upasampādentu bhikkhubhāvāyā’’ti.
二一五 このように説かれたとき、遍歴行者スバッダは世尊にこう申し上げた。「素晴らしいことです、世尊よ、素晴らしいことです、世尊よ。世尊よ、あたかも倒れたものを起こすように、覆われたものを顕にするように、迷った者に道を示すように、暗闇の中に灯火を掲げて『眼ある者は色を見るであろう』とするように、そのように世尊によって様々な方法で法が明らかにされました。世尊よ、私は世尊に帰依し、法に帰依し、比丘僧伽に帰依いたします。世尊よ、私は世尊のもとで出家を得、受戒(具足戒)を得たいと思います」 「スバッダよ、かつて異教徒であった者がこの法と律において出家を望み、受戒を望むなら、彼は四ヶ月間別住(試みの期間)をする。四ヶ月の経過の後、納得した比丘たちが出家させ、比丘の位のために受戒させるのである。しかし、このことに関して私には人物の違いが知られている」 「世尊よ、もし、かつて異教徒であった者がこの法と律において出家を望み、受戒を望んで四ヶ月間別住し、四ヶ月の経過の後、納得した比丘たちが出家させ、比丘の位のために受戒させるのであれば、私は四年間別住いたします。四年の経過の後、納得した比丘たちが出家させ、比丘の位のために受戒させてくださいますように」
Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘tenahānanda, subhaddaṃ pabbājehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho subhaddo paribbājako āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – ‘‘lābhā vo, āvuso ānanda; suladdhaṃ vo, āvuso ānanda, ye ettha satthu sammukhā antevāsikābhisekena abhisittā’’ti. Alattha kho subhaddo paribbājako bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. Acirūpasampanno kho panāyasmā subhaddo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva – ‘yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti’ tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti abbhaññāsi. Aññataro kho panāyasmā subhaddo arahataṃ ahosi. So bhagavato pacchimo sakkhisāvako ahosīti.
そこで世尊は尊者アーナンダに呼びかけられた。「それならアーナンダよ、スバッダを出家させなさい」。「かしこまりました、世尊」と尊者アーナンダは世尊に応答した。 そこで遍歴行者スバッダは尊者アーナンダにこう言った。「友アーナンダよ、あなた方は利益を得ました。友アーナンダよ、あなた方は善きものを得ました。師の面前で直接、弟子の灌頂によって灌頂されたのですから」 そして遍歴行者スバッダは世尊のもとで出家を得、受戒を得た。受戒して間もなく、尊者スバッダは一人離れて、怠ることなく、熱心に、心を傾けて過ごし、やがてほどなくして、良家の男子たちが正しく家を出て非家となって出家するその目的である無上の清浄行の完成を、現世において自ら覚知し、証得して達成し、安住した。「生は尽きた、清浄行は修められた、なすべきことはなされた、もはや輪廻することはない」と覚知した。そして尊者スバッダは阿羅漢の一人となった。彼は世尊の最後の直弟子の証人となった。
Pañcamo bhāṇavāro.
第五の誦分
Tathāgatapacchimavācā
如来の最後の言葉
216. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘siyā kho panānanda, tumhākaṃ evamassa – ‘atītasatthukaṃ pāvacanaṃ, natthi no satthā’ti. Na kho panetaṃ, ānanda, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Yo vo, ānanda, mayā dhammo ca vinayo ca desito paññatto, so vo mamaccayena satthā. Yathā kho panānanda, etarahi bhikkhū aññamaññaṃ āvusovādena samudācaranti, na kho mamaccayena evaṃ samudācaritabbaṃ. Theratarena, ānanda, bhikkhunā navakataro bhikkhu nāmena vā gottena vā āvusovādena vā samudācaritabbo. Navakatarena bhikkhunā therataro bhikkhu ‘bhante’ti vā ‘āyasmā’ti vā samudācaritabbo. Ākaṅkhamāno, ānanda, saṅgho mamaccayena khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samūhanatu. Channassa, ānanda, bhikkhuno mamaccayena brahmadaṇḍo dātabbo’’ti. ‘‘Katamo pana, bhante, brahmadaṇḍo’’ti? ‘‘Channo, ānanda, bhikkhu yaṃ iccheyya, taṃ vadeyya. So bhikkhūhi neva vattabbo, na ovaditabbo, na anusāsitabbo’’ti.
二一六 そのとき、世尊は尊者アーナンダに呼びかけられた。「アーナンダよ、汝らにこのような思いがあるかもしれない。『師の教えは過去のものとなった。私たちにはもはや師がいない』と。しかしアーナンダよ、そのように見なしてはならない。アーナンダよ、私が汝らのために説き示した法と律、それこそが私の亡き後、汝らの師である。 また、アーナンダよ、今、比丘たちはお互いに『友(アーヴソ)』と呼び合っているが、私の亡き後はそのように呼び合ってはならない。アーナンダよ、年長の比丘は年少の比丘に対して名や氏族や『友』という言葉で呼びかけるべきである。年少の比丘は年長の比丘に対して『尊者(バンテ)』あるいは『尊主(アーヤスマー)』と呼びかけるべきである。 アーナンダよ、僧伽は望むならば、私の亡き後、小微小の戒条を廃除してもよい。 アーナンダよ、チャンナ比丘には私の亡き後、梵罰(ブラフマダンディ)を加えるべきである」「世尊よ、梵罰とはどのようなものでしょうか」「アーナンダよ、チャンナ比丘が望むことを語らせるがよい。比丘たちは彼に語りかけてはならず、訓戒してはならず、教誡してはならない」
217. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘siyā kho pana, bhikkhave, ekabhikkhussāpi kaṅkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saṅghe vā magge vā paṭipadāya vā, pucchatha, bhikkhave, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha – ‘sammukhībhūto no satthā ahosi, na mayaṃ sakkhimhā bhagavantaṃ sammukhā paṭipucchitu’’’ nti. Evaṃ vutte te bhikkhū tuṇhī ahesuṃ. Dutiyampi kho bhagavā…pe… tatiyampi kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘siyā kho pana, bhikkhave, ekabhikkhussāpi kaṅkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saṅghe vā magge vā paṭipadāya vā, pucchatha, bhikkhave, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha – ‘sammukhībhūto no satthā ahosi, na mayaṃ sakkhimhā bhagavantaṃ sammukhā paṭipucchitu’’’ nti. Tatiyampi kho te bhikkhū tuṇhī ahesuṃ. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘siyā kho pana, bhikkhave, satthugāravenapi na puccheyyātha. Sahāyakopi, bhikkhave, sahāyakassa ārocetū’’ti. Evaṃ vutte te bhikkhū tuṇhī ahesuṃ. Atha kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante, evaṃ pasanno ahaṃ, bhante, imasmiṃ bhikkhusaṅghe, ‘natthi ekabhikkhussāpi kaṅkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saṅghe vā magge vā paṭipadāya vā’’’ti. ‘‘Pasādā kho tvaṃ, ānanda, vadesi, ñāṇameva hettha, ānanda, tathāgatassa. Natthi imasmiṃ bhikkhusaṅghe ekabhikkhussāpi kaṅkhā vā vimati vā buddhe vā dhamme vā saṅghe vā magge vā paṭipadāya vā. Imesañhi, ānanda, pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ yo pacchimako bhikkhu, so sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’ti.
二一七 そのとき、世尊は比丘たちに呼びかけられた。「比丘たちよ、もし一人の比丘にでも、仏・法・僧において、あるいは道や実践において疑惑や疑念があるならば、比丘たちよ、問いなさい。『私たちの師は目の前におられたのに、私たちは世尊の面前で直接問い質すことができなかった』と後で後悔することのないように」。 このように言われたが、それら比丘たちは沈黙した。 二度目も世尊は……(中略)……三度目も世尊は比丘たちに呼びかけられた。「比丘たちよ、もし一人の比丘にでも、仏・法・僧において、あるいは道や実践において疑惑や疑念があるならば、比丘たちよ、問いなさい。『私たちの師は目の前におられたのに、私たちは世尊の面前で直接問い質すことができなかった』と後で後悔することのないように」。 三度目もそれら比丘たちは沈黙した。 そこで世尊は比丘たちに呼びかけられた。「比丘たちよ、おそらく師への敬意から問わないのかもしれない。比丘たちよ、友が友に告げなさい」。このように言われたが、それら比丘たちは沈黙した。 そこで尊者アーナンダは世尊にこう申し上げた。「世尊よ、驚くべきことです、世尊よ、未曾有のことです。世尊よ、私はこの比丘僧伽に対してこのように清らかな信を抱いております。『一人の比丘にも、仏・法・僧において、あるいは道や実践において疑惑や疑念がありません』と」。 「アーナンダよ、汝は信順によって語るが、如来にはまさに智があるのだ。この比丘僧伽においては、一人の比丘にも、仏・法・僧において、あるいは道や実践において疑惑や疑念はない。アーナンダよ、これら五百人の比丘たちの中で、最も最後に位置する比丘でさえ、預流者(須陀洹)であり、悪趣に堕ちることのない定まった者であって、必ず覚りに至る者である」
218. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘handa dāni, bhikkhave, āmantayāmi vo, vayadhammā saṅkhārā appamādena sampādethā’’ti. Ayaṃ tathāgatassa pacchimā vācā.
二一八 そのとき、世尊は比丘たちに呼びかけられた。「さあ、比丘たちよ、今まさに汝らに告げよう。もろもろの作られたものは衰滅する性質のものである。怠ることなく努め達成しなさい」と。これが如来の最後の言葉であった。
Parinibbutakathā
般涅槃についての談話
219. Atha kho bhagavā paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji, paṭhamajjhānā vuṭṭhahitvā dutiyaṃ jhānaṃ samāpajji, dutiyajjhānā vuṭṭhahitvā tatiyaṃ jhānaṃ samāpajji, tatiyajjhānā vuṭṭhahitvā catutthaṃ jhānaṃ samāpajji. Catutthajjhānā vuṭṭhahitvā ākāsānañcāyatanaṃ samāpajji, ākāsānañcāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā viññāṇañcāyatanaṃ samāpajji, viññāṇañcāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā ākiñcaññāyatanaṃ samāpajji, ākiñcaññāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajji, nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā saññāvedayitanirodhaṃ samāpajji.
二一九 そのとき、世尊は初禅に入られた。初禅から出られて第二禅に入られた。第二禅から出られて第三禅に入られた。第三禅から出られて第四禅に入られた。第四禅から出られて空無辺処定に入られた。空無辺処定から出られて識無辺処定に入られた。識無辺処定から出られて無所有処定に入られた。無所有処定から出られて非想非非想処定に入られた。非想非非想処定から出られて想受滅定に入られた。
Atha kho āyasmā ānando āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca – ‘‘parinibbuto, bhante anuruddha, bhagavā’’ti. ‘‘Nāvuso ānanda, bhagavā parinibbuto, saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno’’ti.
そのとき、尊者アーナンダは尊者アヌルッダにこう言った。「尊者アヌルッダよ、世尊は般涅槃されたのでしょうか」「友アーナンダよ、世尊は般涅槃されたのではない。想受滅定に入られたのである」
Atha kho bhagavā saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahitvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajji, nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā ākiñcaññāyatanaṃ samāpajji, ākiñcaññāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā viññāṇañcāyatanaṃ samāpajji, viññāṇañcāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā ākāsānañcāyatanaṃ samāpajji, ākāsānañcāyatanasamāpattiyā vuṭṭhahitvā catutthaṃ jhānaṃ samāpajji, catutthajjhānā vuṭṭhahitvā tatiyaṃ jhānaṃ samāpajji, tatiyajjhānā vuṭṭhahitvā dutiyaṃ jhānaṃ samāpajji, dutiyajjhānā vuṭṭhahitvā paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji, paṭhamajjhānā vuṭṭhahitvā dutiyaṃ jhānaṃ samāpajji, dutiyajjhānā vuṭṭhahitvā tatiyaṃ jhānaṃ samāpajji, tatiyajjhānā vuṭṭhahitvā catutthaṃ jhānaṃ samāpajji, catutthajjhānā vuṭṭhahitvā samanantarā bhagavā parinibbāyi.
そこで世尊は想受滅定から出られて非想非非想処定に入られた。非想非非想処定から出られて無所有処定に入られた。無所有処定から出られて識無辺処定に入られた。識無辺処定から出られて空無辺処定に入られた。空無辺処定から出られて第四禅に入られた。第四禅から出られて第三禅に入られた。第三禅から出られて第二禅に入られた。第二禅から出られて初禅に入られた。初禅から出られて第二禅に入られた。第二禅から出られて第三禅に入られた。第三禅から出られて第四禅に入られた。第四禅から出られて、直ちに世尊は般涅槃された。
220. Parinibbute bhagavati saha parinibbānā mahābhūmicālo ahosi bhiṃsanako salomahaṃso. Devadundubhiyo ca phaliṃsu. Parinibbute bhagavati saha parinibbānā brahmāsahampati imaṃ gāthaṃ abhāsi –
二二〇 世尊が般涅槃されたとき、般涅槃と同時に、恐ろしく身の毛のよだつような大地震が起こった。そして天の雷鳴が鳴り響いた。世尊が般涅槃されたとき、般涅槃と同時に、娑婆世界の主・梵天(サハンパティ)はこの詩を唱えた。
‘‘Sabbeva nikkhipissanti, bhūtā loke samussayaṃ;
「世にあるすべての生きとし生けるものは、その身を捨て去るであろう。 このように世において比類なき師であり、
Yattha etādiso satthā, loke appaṭipuggalo;
十力を具えた如来であり、正覚者である方さえも般涅槃されたのだから」
Tathāgato balappatto, sambuddho parinibbuto’’ti.
221. Parinibbute bhagavati saha parinibbānā sakko devānamindo imaṃ gāthaṃ abhāsi –
二二一 世尊が般涅槃されたとき、般涅槃と同時に、神々の主・帝釈天はこの詩を唱えた。
‘‘Aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino;
「諸行は実に無常であり、生じては滅する性質のものである。 生じては滅し去る、それらの静止こそが安楽である」
Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṃ vūpasamo sukho’’ti.
222. Parinibbute bhagavati saha parinibbānā āyasmā anuruddho imā gāthāyo abhāsi –
二二二 世尊が般涅槃されたとき、般涅槃と同時に、尊者アヌルッダはこれらの詩を唱えた。
‘‘Nāhu assāsapassāso, ṭhitacittassa tādino;
「動揺なき不動の心を持つ方、 寂静を目指した聖仙が命を終えられたとき、 息の出入りはなかった。
Anejo santimārabbha, yaṃ kālamakarī muni.
‘‘Asallīnena cittena, vedanaṃ ajjhavāsayi;
ひるまぬ心をもって受(苦痛)を耐え忍ばれた。 灯火が消え去るように、心の解脱があった」
Pajjotasseva nibbānaṃ, vimokkho cetaso ahū’’ti.
223. Parinibbute bhagavati saha parinibbānā āyasmā ānando imaṃ gāthaṃ abhāsi –
二二三 世尊が般涅槃されたとき、般涅槃と同時に、尊者アーナンダはこの詩を唱えた。
‘‘Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ, tadāsi lomahaṃsanaṃ;
「そのとき、恐ろしいことがあった。 そのとき、身の毛のよだつことがあった。 あらゆる最勝の相を具えた正覚者が般涅槃されたときに」
Sabbākāravarūpete, sambuddhe parinibbute’’ti.
224. Parinibbute bhagavati ye te tattha bhikkhū avītarāgā appekacce bāhā paggayha kandanti, chinnapātaṃ papatanti, āvaṭṭanti vivaṭṭanti, ‘‘atikhippaṃ bhagavā parinibbuto, atikhippaṃ sugato parinibbuto, atikhippaṃ cakkhuṃ loke antarahito’’ti. Ye pana te bhikkhū vītarāgā, te satā sampajānā adhivāsenti – ‘‘aniccā saṅkhārā, taṃ kutettha labbhā’’ti.
二二四 世尊が般涅槃されたとき、そこにいた比丘たちのうち、いまだ貪りを離れていない者たちは、ある者は両腕を振り上げて泣き叫び、断たれたように倒れ伏し、のたうち回り、「あまりにも早く世尊は般涅槃された。あまりにも早く善逝は般涅槃された。あまりにも早く世の眼は失われてしまった」と言った。しかし、貪りを離れた比丘たちは、気づきと明晰な知恵を保ち、「諸行は無常である。どうしてそのようなこと(無常を免れること)が得られようか」と耐え忍んでいた。
225. Atha kho āyasmā anuruddho bhikkhū āmantesi – ‘‘alaṃ, āvuso, mā socittha mā paridevittha. Nanu etaṃ, āvuso, bhagavatā paṭikacceva akkhātaṃ – ‘sabbeheva piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo’. Taṃ kutettha, āvuso, labbhā. ‘Yaṃ taṃ jātaṃ bhūtaṃ saṅkhataṃ palokadhammaṃ, taṃ vata mā palujjī’ti, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Devatā, āvuso, ujjhāyantī’’ti. ‘‘Kathaṃbhūtā pana, bhante, āyasmā anuruddho devatā manasi karotī’’ti ?
二二五 そこで尊者アヌルッダは比丘たちに呼びかけた。「もうよい、友らよ、悲しむな、嘆くな。友らよ、世尊はあらかじめこのように告げられたではないか。『すべての愛しく喜ばしいものとも別離し、離散し、異なる状態になる』と。友らよ、どうしてそのようなことが得られようか。生じ、存在し、作られ、壊れる性質のものを、『どうか壊れないでくれ』ということはあり得ない。友らよ、神々が非難している」「尊者アヌルッダよ、どのような神々のことを心に留めておられるのですか」
‘‘Santāvuso ānanda, devatā ākāse pathavīsaññiniyo kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinnapātaṃ papatanti, āvaṭṭanti, vivaṭṭanti – ‘atikhippaṃ bhagavā parinibbuto, atikhippaṃ sugato parinibbuto, atikhippaṃ cakkhuṃ loke antarahito’ti. Santāvuso ānanda, devatā pathaviyā pathavīsaññiniyo kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinnapātaṃ papatanti, āvaṭṭanti, vivaṭṭanti – ‘atikhippaṃ bhagavā parinibbuto, atikhippaṃ sugato parinibbuto, atikhippaṃ cakkhuṃ loke antarahito’ti. Yā pana tā devatā vītarāgā, tā satā sampajānā adhivāsenti – ‘aniccā saṅkhārā, taṃ kutettha labbhā’ti. Atha kho āyasmā ca anuruddho āyasmā ca ānando taṃ rattāvasesaṃ dhammiyā kathāya vītināmesuṃ.
「友アーナンダよ、虚空にあって地に想いを抱く神々は、髪を振り乱して泣き叫び、両腕を振り上げて泣き叫び、断たれたように倒れ伏し、のたうち回り、『あまりにも早く世尊は般涅槃された。あまりにも早く善逝は般涅槃された。あまりにも早く世の眼は失われてしまった』と言っている。友アーナンダよ、地にあって地に想いを抱く神々は、髪を振り乱して泣き叫び、両腕を振り上げて泣き叫び、断たれたように倒れ伏し、のたうち回り、『あまりにも早く世尊は般涅槃された。あまりにも早く善逝は般涅槃された。あまりにも早く世の眼は失われてしまった』と言っている。しかし、貪りを離れた神々は、気づきと明晰な知恵を保ち、『諸行は無常である。どうしてそのようなことが得られようか』と耐え忍んでいる」。 そして尊者アヌルッダと尊者アーナンダは、その夜の残りを法についての談話をして過ごした。
226. Atha kho āyasmā anuruddho āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘gacchāvuso ānanda, kusināraṃ pavisitvā kosinārakānaṃ mallānaṃ ārocehi – ‘parinibbuto, vāseṭṭhā, bhagavā, yassadāni kālaṃ maññathā’’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando āyasmato anuruddhassa paṭissutvā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya attadutiyo kusināraṃ pāvisi. Tena kho pana samayena kosinārakā mallā sandhāgāre sannipatitā honti teneva karaṇīyena. Atha kho āyasmā ānando yena kosinārakānaṃ mallānaṃ sandhāgāraṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kosinārakānaṃ mallānaṃ ārocesi – ‘parinibbuto, vāseṭṭhā, bhagavā, yassadāni kālaṃ maññathā’ti. Idamāyasmato ānandassa vacanaṃ sutvā mallā ca mallaputtā ca mallasuṇisā ca mallapajāpatiyo ca aghāvino dummanā cetodukkhasamappitā appekacce kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinnapātaṃ papatanti, āvaṭṭanti, vivaṭṭanti – ‘‘atikhippaṃ bhagavā parinibbuto, atikhippaṃ sugato parinibbuto, atikhippaṃ cakkhuṃ loke antarahito’’ti.
二二六 そこで尊者アヌルッダは尊者アーナンダに呼びかけた。「友アーナンダよ、行きなさい。クシナガラに入って、クシナガラのヴァーセッタ姓のマッラ族の人々に告げなさい。『ヴァーセッタたちよ、世尊は般涅槃された。今こそ汝らが時宜にかなうと思うことをせよ』と」。「かしこまりました、尊者よ」と尊者アーナンダは尊者アヌルッダに応答し、午前のときに着物を整え、鉢と衣を取って、従者を伴ってクシナガラに入った。 そのとき、クシナガラのマッラ族の人々は、まさにその用件のために会堂に集まっていた。そこで尊者アーナンダはクシナガラのマッラ族の会堂へ向かった。近づいて、クシナガラのマッラ族の人々に告げた。「ヴァーセッタたちよ、世尊は般涅槃された。今こそ汝らが時宜にかなうと思うことをせよ」と。 尊者アーナンダのこの言葉を聞いて、マッラ族の人々も、マッラ族の若者たちも、マッラ族の嫁たちも、マッラ族の妻たちも、深く嘆き悲しみ、心に苦しみを受け、ある者は髪を振り乱して泣き叫び、両腕を振り上げて泣き叫び、断たれたように倒れ伏し、のたうち回り、「あまりにも早く世尊は般涅槃された。あまりにも早く善逝は般涅槃された。あまりにも早く世の眼は失われてしまった」と言った。
Buddhasarīrapūjā
仏身の供養
227. Atha kho kosinārakā mallā purise āṇāpesuṃ – ‘‘tena hi, bhaṇe, kusinārāyaṃ gandhamālañca sabbañca tāḷāvacaraṃ sannipātethā’’ti. Atha kho kosinārakā mallā gandhamālañca sabbañca tāḷāvacaraṃ pañca ca dussayugasatāni ādāya yena upavattanaṃ mallānaṃ sālavanaṃ, yena bhagavato sarīraṃ tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavato sarīraṃ naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garuṃ karontā mānentā pūjentā celavitānāni karontā maṇḍalamāḷe paṭiyādentā ekadivasaṃ vītināmesuṃ.
227. そこで、クシナガラのマッラ族の人々は部下たちに命じた。「それなら、者どもよ、クシナガラ中の香・花、すべての楽器を集めよ」と。そこで、クシナガラのマッラ族の人々は、香・花やすべての楽器、そして五百対の布の包みを持って、マッラ族のウパヴァッタナ沙羅林、世尊の遺体のもとへと赴いた。赴いて、世尊の遺体を舞踊や歌や音楽、花や香で恭敬し、尊重し、歓待し、供養し、布の天幕を作り、円形の仮小屋を整えながら、一日を過ごした。
Atha kho kosinārakānaṃ mallānaṃ etadahosi – ‘‘ativikālo kho ajja bhagavato sarīraṃ jhāpetuṃ, sve dāni mayaṃ bhagavato sarīraṃ jhāpessāmā’’ti. Atha kho kosinārakā mallā bhagavato sarīraṃ naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garuṃ karontā mānentā pūjentā celavitānāni karontā maṇḍalamāḷe paṭiyādentā dutiyampi divasaṃ vītināmesuṃ, tatiyampi divasaṃ vītināmesuṃ, catutthampi divasaṃ vītināmesuṃ, pañcamampi divasaṃ vītināmesuṃ, chaṭṭhampi divasaṃ vītināmesuṃ.
そこで、クシナガラのマッラ族の人々にこのような思いが生じた。「今日、世尊の遺体を火葬するには、あまりに時が遅くなりすぎた。明日こそ、我らは世尊の遺体を火葬しよう」と。そこで、クシナガラのマッラ族の人々は、世尊の遺体を舞踊や歌や音楽、花や香で恭敬し、尊重し、歓待し、供養し、布の天幕を作り、円形の仮小屋を整えながら、二日目を過ごし、三日目を過ごし、四日目を過ごし、五日目を過ごし、六日目を過ごした。
Atha kho sattamaṃ divasaṃ kosinārakānaṃ mallānaṃ etadahosi – ‘‘mayaṃ bhagavato sarīraṃ naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garuṃ karontā mānentā pūjentā dakkhiṇena dakkhiṇaṃ nagarassa haritvā bāhirena bāhiraṃ dakkhiṇato nagarassa bhagavato sarīraṃ jhāpessāmā’’ti.
そして七日目になって、クシナガラのマッラ族の人々にこのような思いが生じた。「我らは世尊の遺体を舞踊や歌や音楽、花や香で恭敬し、尊重し、歓待し、供養し、都市の南から南へと運び、都市の外側の外側を通って、都市の南方で世尊の遺体を火葬しよう」と。
228. Tena kho pana samayena aṭṭha mallapāmokkhā sīsaṃnhātā ahatāni vatthāni nivatthā ‘‘mayaṃ bhagavato sarīraṃ uccāressāmā’’ti na sakkonti uccāretuṃ. Atha kho kosinārakā mallā āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavocuṃ – ‘‘ko nu kho, bhante anuruddha, hetu ko paccayo, yenime aṭṭha mallapāmokkhā sīsaṃnhātā ahatāni vatthāni nivatthā ‘mayaṃ bhagavato sarīraṃ uccāressāmā’ti na sakkonti uccāretu’’nti? ‘‘Aññathā kho, vāseṭṭhā, tumhākaṃ adhippāyo, aññathā devatānaṃ adhippāyo’’ti. ‘‘Kathaṃ pana, bhante, devatānaṃ adhippāyo’’ti? ‘‘Tumhākaṃ kho, vāseṭṭhā, adhippāyo – ‘mayaṃ bhagavato sarīraṃ naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garuṃ karontā mānentā pūjentā dakkhiṇena dakkhiṇaṃ nagarassa haritvā bāhirena bāhiraṃ dakkhiṇato nagarassa bhagavato sarīraṃ jhāpessāmā’ti; devatānaṃ kho, vāseṭṭhā, adhippāyo – ‘mayaṃ bhagavato sarīraṃ dibbehi naccehi gītehi vāditehi gandhehi sakkarontā garuṃ karontā mānentā pūjentā uttarena uttaraṃ nagarassa haritvā uttarena dvārena nagaraṃ pavesetvā majjhena majjhaṃ nagarassa haritvā puratthimena dvārena nikkhamitvā puratthimato nagarassa makuṭabandhanaṃ nāma mallānaṃ cetiyaṃ ettha bhagavato sarīraṃ jhāpessāmā’ti. ‘‘Yathā, bhante, devatānaṃ adhippāyo, tathā hotū’’ti.
228. その時、八人のマッラ族の首長たちが頭を洗い、新しい布を身にまとって「我らが世尊の遺体を持ち上げよう」としたが、持ち上げることができなかった。そこで、クシナガラのマッラ族の人々は、尊者アヌルッダにこう言った。「尊者アヌルッダよ、頭を洗い、新しい布を身にまとったこれら八人のマッラ族の首長たちが『我らが世尊の遺体を持ち上げよう』としながらも持ち上げることができないのは、いったい何の因、何の縁によるのでしょうか」「ヴァーセッタたちよ、あなた方の意図と、神々の意図とが異なっているからである」「尊者よ、神々の意図とはどのようなものなのでしょうか」「ヴァーセッタたちよ、あなた方の意図は『我らは世尊の遺体を舞踊や歌や音楽、花や香で恭敬し、尊重し、歓待し、供養し、都市の南から南へと運び、都市の外側の外側を通って、都市の南方で世尊の遺体を火葬しよう』というものである。しかし、ヴァーセッタたちよ、神々の意図は『我らは世尊の遺体を天上の舞踊や歌や音楽、香で恭敬し、尊重し、歓待し、供養し、都市の北から北へと運び、北門から都市に入り、都市の中央を通って東門から出て、都市の東方にあるマッラ族のマクタバンダナという廟所壇、ここで世尊の遺体を火葬しよう』というものである」「尊者よ、神々の意図の通りにいたしましょう」
229. Tena kho pana samayena kusinārā yāva sandhisamalasaṃkaṭīrā jaṇṇumattena odhinā mandāravapupphehi santhatā hoti. Atha kho devatā ca kosinārakā ca mallā bhagavato sarīraṃ dibbehi ca mānusakehi ca naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garuṃ karontā mānentā pūjentā uttarena uttaraṃ nagarassa haritvā uttarena dvārena nagaraṃ pavesetvā majjhena majjhaṃ nagarassa haritvā puratthimena dvārena nikkhamitvā puratthimato nagarassa makuṭabandhanaṃ nāma mallānaṃ cetiyaṃ ettha ca bhagavato sarīraṃ nikkhipiṃsu.
229. その時、クシナガラは街路の交差点や塵芥の捨て場に至るまで、膝の高さに至るほど一面にマンダーラヴァ華で覆われていた。そこで、神々とクシナガラのマッラ族の人々は、世尊の遺体を天上と人間の舞踊、歌、音楽、花、香で恭敬し、尊重し、歓待し、供養し、都市の北から北へと運び、北門から都市に入り、都市の中央を通って東門から出て、都市の東方にあるマッラ族のマクタバンダナという廟所壇、ここに世尊の遺体を安置した。
230. Atha kho kosinārakā mallā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavocuṃ – ‘‘kathaṃ mayaṃ, bhante ānanda, tathāgatassa sarīre paṭipajjāmā’’ti? ‘‘Yathā kho, vāseṭṭhā, rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjanti, evaṃ tathāgatassa sarīre paṭipajjitabba’’nti. ‘‘Kathaṃ pana, bhante ānanda, rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjantī’’ti? ‘‘Rañño, vāseṭṭhā, cakkavattissa sarīraṃ ahatena vatthena veṭhenti, ahatena vatthena veṭhetvā vihatena kappāsena veṭhenti, vihatena kappāsena veṭhetvā ahatena vatthena veṭhenti. Etena upāyena pañcahi yugasatehi rañño cakkavattissa sarīraṃ veṭhetvā āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā aññissā āyasāya doṇiyā paṭikujjitvā sabbagandhānaṃ citakaṃ karitvā rañño cakkavattissa sarīraṃ jhāpenti. Cātumahāpathe rañño cakkavattissa thūpaṃ karonti. Evaṃ kho, vāseṭṭhā, rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjanti. Yathā kho, vāseṭṭhā, rañño cakkavattissa sarīre paṭipajjanti, evaṃ tathāgatassa sarīre paṭipajjitabbaṃ. Cātumahāpathe tathāgatassa thūpo kātabbo. Tattha ye mālaṃ vā gandhaṃ vā cuṇṇakaṃ vā āropessanti vā abhivādessanti vā cittaṃ vā pasādessanti, tesaṃ taṃ bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. Atha kho kosinārakā mallā purise āṇāpesuṃ – ‘‘tena hi, bhaṇe, mallānaṃ vihataṃ kappāsaṃ sannipātethā’’ti.
230. そこで、クシナガラのマッラ族の人々は尊者アーナンダにこう言った。「尊者アーナンダよ、我らは如来の遺体をどのように処遇すべきでしょうか」「ヴァーセッタたちよ、転輪聖王の遺体を処遇するように、そのように如来の遺体も処遇すべきである」「尊者アーナンダよ、転輪聖王の遺体はどのように処遇されるのでしょうか」「ヴァーセッタたちよ、転輪聖王の遺体は新しい布で包む。新しい布で包んでから、よく梳かれた綿で包む。よく梳かれた綿で包んでから、新しい布で包む。この方法によって五百対の布で転輪聖王の遺体を包み、油を満たした鉄の槽に入れ、別の鉄の槽で蓋をし、あらゆる香木の薪を積み重ねて、転輪聖王の遺体を火葬する。四辻に転輪聖王の塔を建てる。ヴァーセッタたちよ、このように転輪聖王の遺体は処遇される。ヴァーセッタたちよ、転輪聖王の遺体を処遇するように、そのように如来の遺体も処遇すべきである。四辻に如来の塔を建てるべきである。そこで花や香や粉香を捧げ、あるいは礼拝し、あるいは心を清らかに信順させる人々には、それが長きにわたって利益と幸福をもたらすであろう」と。そこで、クシナガラのマッラ族の人々は部下たちに命じた。「それなら、者どもよ、マッラ族のよく梳かれた綿を集めよ」と。
Atha kho kosinārakā mallā bhagavato sarīraṃ ahatena vatthena veṭhetvā vihatena kappāsena veṭhesuṃ, vihatena kappāsena veṭhetvā ahatena vatthena veṭhesuṃ. Etena upāyena pañcahi yugasatehi bhagavato sarīraṃ veṭhetvā āyasāya teladoṇiyā pakkhipitvā aññissā āyasāya doṇiyā paṭikujjitvā sabbagandhānaṃ citakaṃ karitvā bhagavato sarīraṃ citakaṃ āropesuṃ.
そこで、クシナガラのマッラ族の人々は、世尊の遺体を新しい布で包み、よく梳かれた綿で包み、よく梳かれた綿で包んでから、新しい布で包んだ。この方法によって五百対の布で世尊の遺体を包み、油を満たした鉄の槽に入れ、別の鉄の槽で蓋をし、あらゆる香木の薪を積み重ねて、世尊の遺体を薪壇の上に安置した。
Mahākassapattheravatthu
大カッサパ長老の事績
231. Tena kho pana samayena āyasmā mahākassapo pāvāya kusināraṃ addhānamaggappaṭippanno hoti mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi. Atha kho āyasmā mahākassapo maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi. Tena kho pana samayena aññataro ājīvako kusinārāya mandāravapupphaṃ gahetvā pāvaṃ addhānamaggappaṭippanno hoti. Addasā kho āyasmā mahākassapo taṃ ājīvakaṃ dūratova āgacchantaṃ, disvā taṃ ājīvakaṃ etadavoca – ‘‘apāvuso, amhākaṃ satthāraṃ jānāsī’’ti? ‘‘Āmāvuso, jānāmi, ajja sattāhaparinibbuto samaṇo gotamo. Tato me idaṃ mandāravapupphaṃ gahita’’nti. Tattha ye te bhikkhū avītarāgā appekacce bāhā paggayha kandanti, chinnapātaṃ papatanti, āvaṭṭanti, vivaṭṭanti – ‘‘atikhippaṃ bhagavā parinibbuto, atikhippaṃ sugato parinibbuto, atikhippaṃ cakkhuṃ loke antarahito’’ti. Ye pana te bhikkhū vītarāgā, te satā sampajānā adhivāsenti – ‘‘aniccā saṅkhārā, taṃ kutettha labbhā’’ti.
231. その時、尊者大カッサパは、およそ五百人の比丘の大いなる比丘僧伽とともに、パーヴァーからクシナガラへの街道を進んでいた。そのとき尊者大カッサパは、道を外れてある樹の根元に座った。その時、あるアージーヴィカ教徒が、クシナガラからマンダーラヴァ華を取って、パーヴァーへの街道を進んでいた。尊者大カッサパはそのアージーヴィカ教徒が遠くからやって来るのを見た。見て、そのアージーヴィカ教徒にこう言った。「友よ、あなたは我らの師をご存じか」「友よ、存じております。沙門ゴータマは七日前に完全に入滅されました。その場所から私はこのマンダーラヴァ華を取って参りました」。その中で、貪りを離れていない比丘たちのある者は両腕を上げて泣き叫び、断ち切られたように倒れ伏し、身をよじり、のたうち回った。「あまりにも早く世尊は入滅された。あまりにも早く善逝は入滅された。あまりにも早く世の眼は消え去ってしまった」と。しかし、貪りを離れた比丘たちは、気づきと正知を保って耐え忍んだ。「諸行は無常である。どうしてこの世でそれを変えることが得られようか」と。
232. Tena kho pana samayena subhaddo nāma vuddhapabbajito tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti. Atha kho subhaddo vuddhapabbajito te bhikkhū etadavoca – ‘‘alaṃ, āvuso, mā socittha, mā paridevittha, sumuttā mayaṃ tena mahāsamaṇena. Upaddutā ca homa – ‘idaṃ vo kappati, idaṃ vo na kappatī’ti. Idāni pana mayaṃ yaṃ icchissāma, taṃ karissāma, yaṃ na icchissāma, na taṃ karissāmā’’ti. Atha kho āyasmā mahākassapo bhikkhū āmantesi – ‘‘alaṃ, āvuso, mā socittha, mā paridevittha. Nanu etaṃ, āvuso, bhagavatā paṭikacceva akkhātaṃ – ‘sabbeheva piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo’. Taṃ kutettha, āvuso, labbhā. ‘Yaṃ taṃ jātaṃ bhūtaṃ saṅkhataṃ palokadhammaṃ, taṃ tathāgatassāpi sarīraṃ mā palujjī’ti, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’ti.
232. その時、スバッダという名の老齢で出家した者が、その集まりの中に座っていた。そこで、老齢で出家したスバッダはその比丘たちにこう言った。「もうよい、友らよ、悲しむな、嘆くな。我らはあの大沙門からよく解放されたのだ。『これは汝らに許される、これは汝らに許されない』と煩わされていた。だが今や我らは、欲することを成し、欲しないことは成さずに済むのだ」と。そこで、尊者大カッサパは比丘たちに呼びかけた。「もうよい、友らよ、悲しむな、嘆くな。友らよ、世尊はあらかじめこう説かれたではないか。『すべての愛しい者、好ましい者とも、別れ、離れ、異なっていく』と。友らよ、どうしてこの世でそれを変えることが得られようか。『生じ、生起し、作られ、破壊される性質を持つもの、その如来の遺体であっても壊れるな』ということは、決してあり得ないことである」と。
233. Tena kho pana samayena cattāro mallapāmokkhā sīsaṃnhātā ahatāni vatthāni nivatthā – ‘‘mayaṃ bhagavato citakaṃ āḷimpessāmā’’ti na sakkonti āḷimpetuṃ. Atha kho kosinārakā mallā āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavocuṃ – ‘‘ko nu kho, bhante anuruddha, hetu ko paccayo, yenime cattāro mallapāmokkhā sīsaṃnhātā ahatāni vatthāni nivatthā – ‘mayaṃ bhagavato citakaṃ āḷimpessāmā’ti na sakkonti āḷimpetu’’nti? ‘‘Aññathā kho, vāseṭṭhā, devatānaṃ adhippāyo’’ti. ‘‘Kathaṃ pana, bhante, devatānaṃ adhippāyo’’ti? ‘‘Devatānaṃ kho, vāseṭṭhā, adhippāyo – ‘ayaṃ āyasmā mahākassapo pāvāya kusināraṃ addhānamaggappaṭippanno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi. Na tāva bhagavato citako pajjalissati, yāvāyasmā mahākassapo bhagavato pāde sirasā na vandissatī’’’ti. ‘‘Yathā, bhante, devatānaṃ adhippāyo, tathā hotū’’ti.
233. その時、四人のマッラ族の首長たちが頭を洗い、新しい布を身にまとって「我らが世尊の薪壇に点火しよう」としたが、点火することができなかった。そこで、クシナガラのマッラ族の人々は尊者アヌルッダにこう言った。「尊者アヌルッダよ、頭を洗い、新しい布を身にまとったこれら四人のマッラ族の首長たちが『我らが世尊の薪壇に点火しよう』としながらも点火できないのは、いったい何の因、何の縁によるのでしょうか」「ヴァーセッタたちよ、神々の意図が異なっているからである」「尊者よ、神々の意図とはどのようなものなのでしょうか」「ヴァーセッタたちよ、神々の意図は『この尊者大カッサパが、およそ五百人の比丘の大いなる比丘僧伽とともに、パーヴァーからクシナガラへの街道を進んでいる。尊者大カッサパが世尊の御足を頭をもって礼拝しないうちは、世尊の薪壇は燃え上がらないであろう』というものである」「尊者よ、神々の意図の通りにいたしましょう」
234. Atha kho āyasmā mahākassapo yena kusinārā makuṭabandhanaṃ nāma mallānaṃ cetiyaṃ, yena bhagavato citako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā añjaliṃ paṇāmetvā tikkhattuṃ citakaṃ padakkhiṇaṃ katvā bhagavato pāde sirasā vandi. Tānipi kho pañcabhikkhusatāni ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā añjaliṃ paṇāmetvā tikkhattuṃ citakaṃ padakkhiṇaṃ katvā bhagavato pāde sirasā vandiṃsu. Vandite ca panāyasmatā mahākassapena tehi ca pañcahi bhikkhusatehi sayameva bhagavato citako pajjali.
234. そこで、尊者大カッサパはクシナガラのマッラ族のマクタバンダナという廟所壇、世尊の薪壇のもとへと赴いた。赴いて、衣を偏袒右肩にし、合掌して、薪壇を三度右回りに巡り、世尊の御足を頭をもって礼拝した。それらの五百人の比丘たちもまた、衣を偏袒右肩にし、合掌して、薪壇を三度右回りに巡り、世尊の御足を頭をもって礼拝した。尊者大カッサパとその五百人の比丘たちによって礼拝されると、世尊の薪壇は自ら燃え上がった。
235. Jhāyamānassa kho pana bhagavato sarīrassa yaṃ ahosi chavīti vā cammanti vā maṃsanti vā nhārūti vā lasikāti vā, tassa neva chārikā paññāyittha, na masi; sarīrāneva avasissiṃsu. Seyyathāpi nāma sappissa vā telassa vā jhāyamānassa neva chārikā paññāyati, na masi; evameva bhagavato sarīrassa jhāyamānassa yaṃ ahosi chavīti vā cammanti vā maṃsanti vā nhārūti vā lasikāti vā, tassa neva chārikā paññāyittha, na masi; sarīrāneva avasissiṃsu. Tesañca pañcannaṃ dussayugasatānaṃ dveva dussāni na ḍayhiṃsu yañca sabbaabbhantarimaṃ yañca bāhiraṃ. Daḍḍhe ca kho pana bhagavato sarīre antalikkhā udakadhārā pātubhavitvā bhagavato citakaṃ nibbāpesi. Udakasālatopi abbhunnamitvā bhagavato citakaṃ nibbāpesi. Kosinārakāpi mallā sabbagandhodakena bhagavato citakaṃ nibbāpesuṃ. Atha kho kosinārakā mallā bhagavato sarīrāni sattāhaṃ sandhāgāre sattipañjaraṃ karitvā dhanupākāraṃ parikkhipāpetvā naccehi gītehi vāditehi mālehi gandhehi sakkariṃsu garuṃ kariṃsu mānesuṃ pūjesuṃ.
235. 燃やされている世尊の遺体において、表皮であれ真皮であれ肉であれ筋であれ関節液であれ、その灰も煤もまったく見出されず、ただ遺骨(舎利)のみが残った。あたかも、燃やされている酥や油の灰も煤もまったく見出されないように、まったくその通りに、燃やされている世尊の遺体において、表皮であれ真皮であれ肉であれ筋であれ関節液であれ、その灰も煤もまったく見出されず、ただ遺骨のみが残った。そして、それら五百対の布のうち、最も内側のものと最も外側のものの二枚の布だけは燃えなかった。そして、世尊の遺体が燃え尽きると、虚空から水の流れが現れて世尊の薪壇を消火した。沙羅樹の木からも水が湧き出して世尊の薪壇を消火した。クシナガラのマッラ族の人々もまた、あらゆる香水をもって世尊の薪壇を消火した。そこで、クシナガラのマッラ族の人々は、集会堂に世尊の遺骨を安置して槍の柵を巡らせ、弓の防壁を取り囲ませて、七日間にわたり舞踊、歌、音楽、花、香をもって恭敬し、尊重し、歓待し、供養した。
Sarīradhātuvibhājanaṃ
遺骨(舎利)の分配
236. Assosi kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto – ‘‘bhagavā kira kusinārāyaṃ parinibbuto’’ti. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto kosinārakānaṃ mallānaṃ dūtaṃ pāhesi – ‘‘bhagavāpi khattiyo ahampi khattiyo, ahampi arahāmi bhagavato sarīrānaṃ bhāgaṃ, ahampi bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca karissāmī’’ti.
236. マガダ国の王、ヴェーデヒの母を持つ子アジャータサットゥは「世尊はクシナガラで完全に入滅されたそうだ」と聞いた。そこで、マガダ王ヴェーデヒの子アジャータサットゥは、クシナガラのマッラ族のもとに使者を派遣した。「世尊も刹帝利であり、余もまた刹帝利である。余もまた世尊の遺骨の分け前を受けるに値する。余もまた世尊の遺骨のために塔を建て、大いなる祭りを執り行おう」と。
Assosuṃ kho vesālikā licchavī – ‘‘bhagavā kira kusinārāyaṃ parinibbuto’’ti. Atha kho vesālikā licchavī kosinārakānaṃ mallānaṃ dūtaṃ pāhesuṃ – ‘‘bhagavāpi khattiyo mayampi khattiyā, mayampi arahāma bhagavato sarīrānaṃ bhāgaṃ, mayampi bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca karissāmā’’ti.
ヴェーサーリーのリッチャヴィ族の人々は「世尊はクシナガラで完全に入滅されたそうだ」と聞いた。そこで、ヴェーサーリーのリッチャヴィ族の人々は、クシナガラのマッラ族のもとに使者を派遣した。「世尊も刹帝利であり、我らもまた刹帝利である。我らもまた世尊の遺骨の分け前を受けるに値する。我らもまた世尊の遺骨のために塔を建て、大いなる祭りを執り行おう」と。
Assosuṃ kho kapilavatthuvāsī sakyā – ‘‘bhagavā kira kusinārāyaṃ parinibbuto’’ti. Atha kho kapilavatthuvāsī sakyā kosinārakānaṃ mallānaṃ dūtaṃ pāhesuṃ – ‘‘bhagavā amhākaṃ ñātiseṭṭho, mayampi arahāma bhagavato sarīrānaṃ bhāgaṃ, mayampi bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca karissāmā’’ti.
カピラヴァットゥに住むシャーキャ族の人々は「世尊はクシナガラで完全に入滅されたそうだ」と聞いた。そこで、カピラヴァットゥに住むシャーキャ族の人々は、クシナガラのマッラ族のもとに使者を派遣した。「世尊は我らの最勝の親族である。我らもまた世尊の遺骨の分け前を受けるに値する。我らもまた世尊の遺骨のために塔を建て、大いなる祭りを執り行おう」と。
Assosuṃ kho allakappakā bulayo – ‘‘bhagavā kira kusinārāyaṃ parinibbuto’’ti. Atha kho allakappakā bulayo kosinārakānaṃ mallānaṃ dūtaṃ pāhesuṃ – ‘‘bhagavāpi khattiyo mayampi khattiyā, mayampi arahāma bhagavato sarīrānaṃ bhāgaṃ, mayampi bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca karissāmā’’ti.
アッラカッパのブリ族の人々は「世尊はクシナガラで完全に入滅されたそうだ」と聞いた。そこで、アッラカッパのブリ族の人々は、クシナガラのマッラ族のもとに使者を派遣した。「世尊も刹帝利であり、我らもまた刹帝利である。我らもまた世尊の遺骨の分け前を受けるに値する。我らもまた世尊の遺骨のために塔を建て、大いなる祭りを執り行おう」と。
Assosuṃ kho rāmagāmakā koḷiyā – ‘‘bhagavā kira kusinārāyaṃ parinibbuto’’ti. Atha kho rāmagāmakā koḷiyā kosinārakānaṃ mallānaṃ dūtaṃ pāhesuṃ – ‘‘bhagavāpi khattiyo mayampi khattiyā, mayampi arahāma bhagavato sarīrānaṃ bhāgaṃ, mayampi bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca karissāmā’’ti.
ラーマガーマのコーリヤ族の人々は「世尊はクシナガラで完全に入滅されたそうだ」と聞いた。そこで、ラーマガーマのコーリヤ族の人々は、クシナガラのマッラ族のもとに使者を派遣した。「世尊も刹帝利であり、我らもまた刹帝利である。我らもまた世尊の遺骨の分け前を受けるに値する。我らもまた世尊の遺骨のために塔を建て、大いなる祭りを執り行おう」と。
Assosi kho veṭṭhadīpako brāhmaṇo – ‘‘bhagavā kira kusinārāyaṃ parinibbuto’’ti. Atha kho veṭṭhadīpako brāhmaṇo kosinārakānaṃ mallānaṃ dūtaṃ pāhesi – ‘‘bhagavāpi khattiyo ahaṃ pismi brāhmaṇo, ahampi arahāmi bhagavato sarīrānaṃ bhāgaṃ, ahampi bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca karissāmī’’ti.
ヴェッタディーパのバラモンは「世尊はクシナガラで完全に入滅されたそうだ」と聞いた。そこで、ヴェッタディーパのバラモンは、クシナガラのマッラ族のもとに使者を派遣した。「世尊は刹帝利であり、余はバラモンである。余もまた世尊の遺骨の分け前を受けるに値する。余もまた世尊の遺骨のために塔を建て、大いなる祭りを執り行おう」と。
Assosuṃ kho pāveyyakā mallā – ‘‘bhagavā kira kusinārāyaṃ parinibbuto’’ti. Atha kho pāveyyakā mallā kosinārakānaṃ mallānaṃ dūtaṃ pāhesuṃ – ‘‘bhagavāpi khattiyo mayampi khattiyā, mayampi arahāma bhagavato sarīrānaṃ bhāgaṃ, mayampi bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca karissāmā’’ti.
パーヴァーのマッラ族の人々は「世尊はクシナガラで完全に入滅されたそうだ」と聞いた。そこで、パーヴァーのマッラ族の人々は、クシナガラのマッラ族のもとに使者を派遣した。「世尊も刹帝利であり、我らもまた刹帝利である。我らもまた世尊の遺骨の分け前を受けるに値する。我らもまた世尊の遺骨のために塔を建て、大いなる祭りを執り行おう」と。
Evaṃ vutte kosinārakā mallā te saṅghe gaṇe etadavocuṃ – ‘‘bhagavā amhākaṃ gāmakkhette parinibbuto, na mayaṃ dassāma bhagavato sarīrānaṃ bhāga’’nti.
このように言われたとき、クシナガラのマッラ族の人々はそれらの会衆・集団にこう言った。「世尊は我らの村落の地で完全に入滅されたのだ。我らは世尊の遺骨の分け前を与えることはしない」と。
237. Evaṃ vutte doṇo brāhmaṇo te saṅghe gaṇe etadavoca –
237. そう言われたとき、ドーナ・バラモンはそれらの会衆・集団にこう言った。
‘‘Suṇantu bhonto mama ekavācaṃ,
「諸賢よ、私の一言をお聞きください。
Amhāka ; Buddho ahu khantivādo;
我らの仏陀は忍辱を説く方であられました。
Na hi sādhu yaṃ uttamapuggalassa,
最上の人(仏陀)の
Sarīrabhāge siyā sampahāro.
遺骨の分配をめぐって争いが生じるのは、決して善きことではありません。
Sabbeva bhonto sahitā samaggā,
諸賢よ、皆ともに一致団結し、
Sammodamānā karomaṭṭhabhāge;
歓喜して八つの分け前を作りましょう。
Vitthārikā hontu disāsu thūpā,
諸方にあまねく仏塔が建ちますように。
Bahū janā cakkhumato pasannā’’ti.
多くの人々が、眼ある方(仏陀)に清らかな信を寄せています」と。
238. ‘‘Tena hi, brāhmaṇa, tvaññeva bhagavato sarīrāni aṭṭhadhā samaṃ savibhattaṃ vibhajāhī’’ti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho doṇo brāhmaṇo tesaṃ saṅghānaṃ gaṇānaṃ paṭissutvā bhagavato sarīrāni aṭṭhadhā samaṃ suvibhattaṃ vibhajitvā te saṅghe gaṇe etadavoca – ‘‘imaṃ me bhonto tumbaṃ dadantu ahampi tumbassa thūpañca mahañca karissāmī’’ti. Adaṃsu kho te doṇassa brāhmaṇassa tumbaṃ.
238. 「それならば、バラモンよ、あなた自らが世尊の遺骨を八つに平等に正しく分配してください」。「承知いたしました」とドーナ・バラモンはそれらの会衆・集団に応じ、世尊の遺骨を八つに平等に正しく分配して、それらの会衆・集団にこう言った。「諸賢よ、この測定の瓶(トゥンバ)を私にお与えください。私もまたこの瓶のために塔を建て、大いなる祭りを執り行いましょう」。彼らはドーナ・バラモンにその瓶を与えた。
Assosuṃ kho pippalivaniyā moriyā – ‘‘bhagavā kira kusinārāyaṃ parinibbuto’’ti. Atha kho pippalivaniyā moriyā kosinārakānaṃ mallānaṃ dūtaṃ pāhesuṃ – ‘‘bhagavāpi khattiyo mayampi khattiyā, mayampi arahāma bhagavato sarīrānaṃ bhāgaṃ, mayampi bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca karissāmā’’ti. ‘‘Natthi bhagavato sarīrānaṃ bhāgo, vibhattāni bhagavato sarīrāni. Ito aṅgāraṃ harathā’’ti. Te tato aṅgāraṃ hariṃsu .
ピッパリヴァナのモーリヤ族の人々は「世尊はクシナガラで完全に入滅されたそうだ」と聞いた。そこで、ピッパリヴァナのモーリヤ族の人々は、クシナガラのマッラ族のもとに使者を派遣した。「世尊も刹帝利であり、我らもまた刹帝利である。我らもまた世尊の遺骨の分け前を受けるに値する。我らもまた世尊の遺骨のために塔を建て、大いなる祭りを執り行おう」と。「世尊の遺骨の分け前はもう残っていない。世尊の遺骨はすでに分配された。ここから灰炭(消し炭)を取っていくがよい」。彼らはそこから灰炭を持ち帰った。
Dhātuthūpapūjā
舎利塔への供養
239. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto rājagahe bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca akāsi. Vesālikāpi licchavī vesāliyaṃ bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca akaṃsu. Kapilavatthuvāsīpi sakyā kapilavatthusmiṃ bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca akaṃsu. Allakappakāpi bulayo allakappe bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca akaṃsu. Rāmagāmakāpi koḷiyā rāmagāme bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca akaṃsu. Veṭṭhadīpakopi brāhmaṇo veṭṭhadīpe bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca akāsi. Pāveyyakāpi mallā pāvāyaṃ bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca akaṃsu. Kosinārakāpi mallā kusinārāyaṃ bhagavato sarīrānaṃ thūpañca mahañca akaṃsu. Doṇopi brāhmaṇo tumbassa thūpañca mahañca akāsi. Pippalivaniyāpi moriyā pippalivane aṅgārānaṃ thūpañca mahañca akaṃsu. Iti aṭṭha sarīrathūpā navamo tumbathūpo dasamo aṅgārathūpo. Evametaṃ bhūtapubbanti.
239. そこで、マガダ王ヴェーデヒの子アジャータサットゥは王舎城(ラージャガハ)に世尊の遺骨の塔を建て、大いなる祭りを執り行った。ヴェーサーリーのリッチャヴィ族もヴェーサーリーに世尊の遺骨の塔を建て、大いなる祭りを執り行った。カピラヴァットゥに住むシャーキャ族もカピラヴァットゥに世尊の遺骨の塔を建て、大いなる祭りを執り行った。アッラカッパのブリ族もアッラカッパに世尊の遺骨の塔を建て、大いなる祭りを執り行った。ラーマガーマのコーリヤ族もラーマガーマに世尊の遺骨の塔を建て、大いなる祭りを執り行った。ヴェッタディーパのバラモンもヴェッタディーパに世尊の遺骨の塔を建て、大いなる祭りを執り行った。パーヴァーのマッラ族もパーヴァーに世尊の遺骨の塔を建て、大いなる祭りを執り行った。クシナガラのマッラ族もクシナガラに世尊の遺骨の塔を建て、大いなる祭りを執り行った。ドーナ・バラモンも瓶の塔を建て、大いなる祭りを執り行った。ピッパリヴァナのモーリヤ族もピッパリヴァナに灰炭の塔を建て、大いなる祭りを執り行った。このようにして、八つの遺骨の塔、第九の瓶の塔、第十の灰炭の塔が建てられた。このように、かつてあったのである。
240. Aṭṭhadoṇaṃ cakkhumato sarīraṃ, sattadoṇaṃ jambudīpe mahenti.
240. 眼ある方の遺骨は八ドーナあり、七ドーナは閻浮提(インド)で供養される。
Ekañca doṇaṃ purisavaruttamassa, rāmagāme nāgarājā maheti.
最上の人(仏陀)の一ドーナの遺骨は、ラーマガーマで竜王が供養している。
Ekāhi dāṭhā tidivehi pūjitā, ekā pana gandhārapure mahīyati;
一つの歯は三十三天で供養され、一つはガンダーラ府で崇められている。
Kāliṅgarañño vijite punekaṃ, ekaṃ pana nāgarājā maheti.
また一つはカリンガ王の領土にあり、もう一つは竜王が供養している。
Tasseva tejena ayaṃ vasundharā,
その威光によってこの大地は、
Āyāgaseṭṭhehi mahī alaṅkatā;
最上の供養の場によって荘厳されている。
Evaṃ imaṃ cakkhumato sarīraṃ,
このように、この眼ある方の遺体は、
Susakkataṃ sakkatasakkatehi.
尊崇されるべき者たちによってよく尊崇された。
Devindanāgindanarindapūjito,
天帝、竜王、人王に供養され、
Manussindaseṭṭhehi tatheva pūjito;
同じく人間の最勝の王たちにも供養された。
Taṃ vandatha pañjalikā labhitvā,
合掌してそれ(遺骨)に出会えたなら礼拝せよ。
Buddho have kappasatehi dullabhoti.
実に仏陀には、百劫を経ても巡り会うことは得難いのである。
Cattālīsa samā dantā, kesā lomā ca sabbaso;
四十の平らな歯、そして毛髪と体毛のすべてを、
Devā hariṃsu ekekaṃ, cakkavāḷaparamparāti.
諸天は一つ一つ、世界の各輪へと運び去った。
Mahāparinibbānasuttaṃ niṭṭhitaṃ tatiyaṃ.
大般涅槃経 第三 終わる。