4. Mahāsudassanasuttaṃ4. 大善見王経
241. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kusinārāyaṃ viharati upavattane mallānaṃ sālavane antarena yamakasālānaṃ parinibbānasamaye. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘mā, bhante, bhagavā imasmiṃ khuddakanagarake ujjaṅgalanagarake sākhānagarake parinibbāyi. Santi, bhante, aññāni mahānagarāni. Seyyathidaṃ – campā, rājagahaṃ, sāvatthi, sāketaṃ, kosambī, bārāṇasī; ettha bhagavā parinibbāyatu. Ettha bahū khattiyamahāsālā brāhmaṇamahāsālā gahapatimahāsālā tathāgate abhippasannā, te tathāgatassa sarīrapūjaṃ karissantī’’ti.
241. このように私は聞いた。ある時、世尊はクシナガラのマッラ族のウパヴァッタナ沙羅林、双樹の間において、般涅槃の時に滞在しておられた。そこで、尊者アーナンダは世尊のもとへと赴いた。赴いて、世尊を礼拝し、一方に座った。一方に座った尊者アーナンダは世尊にこう申し上げた。「世尊よ、どうかこのような小都市、荒れた都市、枝葉のような僻地の都市で般涅槃なされないでください。世尊よ、他に大都市が存在します。すなわち、チャンパー、王舎城(ラージャガハ)、舎衛城(サーヴァッティー)、サーケータ、コーサンビー、バーラーナシーです。そこで世尊は般涅槃なさってください。そこには多くの刹帝利の大富豪、バラモンの大富豪、居士の大富豪たちがいて、如来に深く信順しています。彼らが如来の遺体への供養を行うでしょう」と。
242. ‘‘Mā hevaṃ, ānanda, avaca; mā hevaṃ, ānanda, avaca – khuddakanagarakaṃ ujjaṅgalanagarakaṃ sākhānagaraka’’nti.
242. 「アーナンダよ、そのように言ってはならない。アーナンダよ、『小都市、荒れた都市、僻地の都市』とそのように言ってはならない。
Kusāvatīrājadhānī
クサーヴァティー王都
‘‘Bhūtapubbaṃ, ānanda, rājā mahāsudassano nāma ahosi khattiyo muddhāvasitto cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto. Rañño, ānanda, mahāsudassanassa ayaṃ kusinārā kusāvatī nāma rājadhānī ahosi. Puratthimena ca pacchimena ca dvādasayojanāni āyāmena, uttarena ca dakkhiṇena ca sattayojanāni vitthārena. Kusāvatī, ānanda, rājadhānī iddhā ceva ahosi phītā ca bahujanā ca ākiṇṇamanussā ca subhikkhā ca. Seyyathāpi, ānanda, devānaṃ āḷakamandā nāma rājadhānī iddhā ceva hoti phītā ca bahujanā ca ākiṇṇayakkhā ca subhikkhā ca; evameva kho, ānanda, kusāvatī rājadhānī iddhā ceva ahosi phītā ca bahujanā ca ākiṇṇamanussā ca subhikkhā ca. Kusāvatī, ānanda, rājadhānī dasahi saddehi avivittā ahosi divā ceva rattiñca, seyyathidaṃ – hatthisaddena assasaddena rathasaddena bherisaddena mudiṅgasaddena vīṇāsaddena gītasaddena saṅkhasaddena sammasaddena pāṇitāḷasaddena ‘asnātha pivatha khādathā’ti dasamena saddena.
かつて、アーナンダよ、大善見(マハースダッサナ)という名の王がいた。灌頂を受けた刹帝利であり、四方を平定した勝利者であり、国土を堅固にした者であった。アーナンダよ、大善見王にとって、このクシナガラはクサーヴァティーという名の王都であった。東西の長さは十二由旬(ヨージャナ)、南北の幅は七由旬であった。アーナンダよ、クサーヴァティー王都は繁栄し、豊かで、人が多く、住民で満ちあふれ、食糧が豊かであった。アーナンダよ、あたかも神々のアーラカマンダーという王都が繁栄し、豊かで、住人が多く、夜叉で満ちあふれ、食糧が豊かであるように、アーナンダよ、まったくその通りに、クサーヴァティー王都は繁栄し、豊かで、人が多く、住民で満ちあふれ、食糧が豊かであった。アーナンダよ、クサーヴァティー王都は昼も夜も十種類の音で絶えることがなかった。すなわち、象の音、馬の音、戦車の音、太鼓の音、鼓の音、琵琶の音、歌の音、法螺貝の音、鐃鈸の音、そして『食べよ、飲めよ、味わえよ』という十番目の音である。
‘‘Kusāvatī, ānanda, rājadhānī sattahi pākārehi parikkhittā ahosi. Eko pākāro sovaṇṇamayo, eko rūpiyamayo, eko veḷuriyamayo, eko phalikamayo, eko lohitaṅkamayo , eko masāragallamayo, eko sabbaratanamayo. Kusāvatiyā, ānanda, rājadhāniyā catunnaṃ vaṇṇānaṃ dvārāni ahesuṃ. Ekaṃ dvāraṃ sovaṇṇamayaṃ, ekaṃ rūpiyamayaṃ, ekaṃ veḷuriyamayaṃ, ekaṃ phalikamayaṃ. Ekekasmiṃ dvāre satta satta esikā nikhātā ahesuṃ tiporisaṅgā tiporisanikhātā dvādasaporisā ubbedhena. Ekā esikā sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā, ekā veḷuriyamayā, ekā phalikamayā, ekā lohitaṅkamayā, ekā masāragallamayā, ekā sabbaratanamayā. Kusāvatī, ānanda, rājadhānī sattahi tālapantīhi parikkhittā ahosi. Ekā tālapanti sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā, ekā veḷuriyamayā, ekā phalikamayā, ekā lohitaṅkamayā, ekā masāragallamayā, ekā sabbaratanamayā. Sovaṇṇamayassa tālassa sovaṇṇamayo khandho ahosi, rūpiyamayāni pattāni ca phalāni ca. Rūpiyamayassa tālassa rūpiyamayo khandho ahosi, sovaṇṇamayāni pattāni ca phalāni ca. Veḷuriyamayassa tālassa veḷuriyamayo khandho ahosi, phalikamayāni pattāni ca phalāni ca. Phalikamayassa tālassa phalikamayo khandho ahosi, veḷuriyamayāni pattāni ca phalāni ca. Lohitaṅkamayassa tālassa lohitaṅkamayo khandho ahosi, masāragallamayāni pattāni ca phalāni ca. Masāragallamayassa tālassa masāragallamayo khandho ahosi, lohitaṅkamayāni pattāni ca phalāni ca. Sabbaratanamayassa tālassa sabbaratanamayo khandho ahosi, sabbaratanamayāni pattāni ca phalāni ca. Tāsaṃ kho panānanda, tālapantīnaṃ vāteritānaṃ saddo ahosi vaggu ca rajanīyo ca khamanīyo ca madanīyo ca. Seyyathāpi, ānanda, pañcaṅgikassa tūriyassa suvinītassa suppaṭitāḷitassa sukusalehi samannāhatassa saddo hoti vaggu ca rajanīyo ca khamanīyo ca madanīyo ca, evameva kho, ānanda, tāsaṃ tālapantīnaṃ vāteritānaṃ saddo ahosi vaggu ca rajanīyo ca khamanīyo ca madanīyo ca. Ye kho panānanda, tena samayena kusāvatiyā rājadhāniyā dhuttā ahesuṃ soṇḍā pipāsā, te tāsaṃ tālapantīnaṃ vāteritānaṃ saddena paricāresuṃ.
アーナンダよ、クサーヴァティー王都は七重の城壁に取り囲まれていた。一つの城壁は黄金製、一つは白銀製、一つは瑠璃(るり)製、一つは頗梨(はり・水晶)製、一つは赤珠(しゃくしゅ)製、一つは馬脳(めのう)製、一つは諸宝製であった。アーナンダよ、クサーヴァティー王都には四つの色の門があった。一つの門は黄金製、一つは白銀製、一つは瑠璃製、一つは頗梨製であった。それぞれの門には七本ずつの柱が打ち込まれており、地上に三尋(ひろ)現れ、地中に三尋打ち込まれ、高さは十二尋であった。一本の柱は黄金製、一本は白銀製、一本は瑠璃製、一本は頗梨製、一本は赤珠製、一本は馬脳製、一本は諸宝製であった。アーナンダよ、クサーヴァティー王都は七重の多羅樹の並木に取り囲まれていた。一重の多羅樹の並木は黄金製、一重は白銀製、一重は瑠璃製、一重は頗梨製、一重は赤珠製、一重は馬脳製、一重は諸宝製であった。黄金の多羅樹には黄金の幹があり、銀の葉と実があった。白銀の多羅樹には白銀の幹があり、黄金の葉と実があった。瑠璃の多羅樹には瑠璃の幹があり、頗梨の葉と実があった。頗梨の多羅樹には頗梨の幹があり、瑠璃の葉と実があった。赤珠の多羅樹には赤珠の幹があり、馬脳の葉と実があった。馬脳の多羅樹には馬脳の幹があり、赤珠の葉と実があった。諸宝の多羅樹には諸宝の幹があり、諸宝の葉と実があった。そして、アーナンダよ、それらの多羅樹の並木が風に揺られると、その音は美しく、魅惑的で、快く、陶酔させるものであった。アーナンダよ、あたかも巧みに調律され、よく打ち鳴らされ、熟練した者たちによって奏でられる五種楽器の合奏の音が美しく、魅惑的で、快く、陶酔させるものであるように、アーナンダよ、まったくその通りに、それらの多羅樹の並木が風に揺られる音は美しく、魅惑的で、快く、陶酔させるものであった。アーナンダよ、その当時、クサーヴァティー王都にいた放蕩者、酒好き、快楽を求める者たちは、それらの多羅樹の並木が風に揺られる音によって楽しんでいた。
Cakkaratanaṃ
輪宝
243. ‘‘Rājā, ānanda, mahāsudassano sattahi ratanehi samannāgato ahosi catūhi ca iddhīhi. Katamehi sattahi? Idhānanda, rañño mahāsudassanassa tadahuposathe pannarase sīsaṃnhātassa uposathikassa uparipāsādavaragatassa dibbaṃ cakkaratanaṃ pāturahosi sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāraparipūraṃ. Disvā rañño mahāsudassanassa etadahosi – ‘sutaṃ kho panetaṃ – ‘‘yassa rañño khattiyassa muddhāvasittassa tadahuposathe pannarase sīsaṃnhātassa uposathikassa uparipāsādavaragatassa dibbaṃ cakkaratanaṃ pātubhavati sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāraparipūraṃ, so hoti rājā cakkavattī’’ti. Assaṃ nu kho ahaṃ rājā cakkavattī’ti.
243. アーナンダよ、大善見王は七つの宝と四つの神通力を備えていた。いかなる七つか? ここに、アーナンダよ、大善見王が十五日の布薩の日に、頭を洗って布薩を守り、高楼の最上階に上がっていたとき、千本の輻(や)と、轂(こしき)と、輞(こしき)を備え、すべての様相を具足した天の輪宝が現れた。それを見て大善見王にこのような思いが生じた。『「灌頂を受けた刹帝利の王が、十五日の布薩の日に頭を洗って布薩を守り、高楼の最上階に上がっているとき、千本の輻と、轂と、輞を備え、すべての様相を具足した天の輪宝が現れるなら、その者は転輪聖王となる」と私は聞いている。私は転輪聖王となるのであろうか』と。
244. ‘‘Atha kho, ānanda, rājā mahāsudassano uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vāmena hatthena suvaṇṇabhiṅkāraṃ gahetvā dakkhiṇena hatthena cakkaratanaṃ abbhukkiri – ‘pavattatu bhavaṃ cakkaratanaṃ, abhivijinātu bhavaṃ cakkaratana’nti. Atha kho taṃ, ānanda, cakkaratanaṃ puratthimaṃ disaṃ pavatti , anvadeva rājā mahāsudassano saddhiṃ caturaṅginiyā senāya, yasmiṃ kho panānanda, padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā mahāsudassano vāsaṃ upagacchi saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Ye kho panānanda, puratthimāya disāya paṭirājāno, te rājānaṃ mahāsudassanaṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu – ‘ehi kho mahārāja, svāgataṃ te mahārāja, sakaṃ te mahārāja, anusāsa mahārājā’ti. Rājā mahāsudassano evamāha – ‘pāṇo na hantabbo, adinnaṃ na ādātabbaṃ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na bhaṇitabbā, majjaṃ na pātabbaṃ, yathābhuttañca bhuñjathā’ti. Ye kho panānanda, puratthimāya disāya paṭirājāno, te rañño mahāsudassanassa anuyantā ahesuṃ. Atha kho taṃ, ānanda, cakkaratanaṃ puratthimaṃ samuddaṃ ajjhogāhetvā paccuttaritvā dakkhiṇaṃ disaṃ pavatti…pe… dakkhiṇaṃ samuddaṃ ajjhogāhetvā paccuttaritvā pacchimaṃ disaṃ pavatti…pe… pacchimaṃ samuddaṃ ajjhogāhetvā paccuttaritvā uttaraṃ disaṃ pavatti, anvadeva rājā mahāsudassano saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho panānanda, padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā mahāsudassano vāsaṃ upagacchi saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Ye kho panānanda, uttarāya disāya paṭirājāno, te rājānaṃ mahāsudassanaṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu – ‘ehi kho mahārāja, svāgataṃ te mahārāja, sakaṃ te mahārāja, anusāsa mahārājā’ti. Rājā mahāsudassano evamāha – ‘pāṇo na hantabbo, adinnaṃ na ādātabbaṃ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na bhaṇitabbā, majjaṃ na pātabbaṃ, yathābhuttañca bhuñjathā’ti. Ye kho panānanda, uttarāya disāya paṭirājāno, te rañño mahāsudassanassa anuyantā ahesuṃ.
244. そこで、アーナンダよ、大善見王は座から立ち上がり、上衣を偏袒右肩にし、左手で金の水瓶を持ち、右手で輪宝に水を注ぎかけた。『尊き輪宝よ、回転せよ。尊き輪宝よ、完全に勝利せよ』と。すると、アーナンダよ、その輪宝は東方へと回転した。大善見王は四種軍とともにその後を追った。アーナンダよ、輪宝が留まったその場所に、大善見王は四種軍とともに宿営した。アーナンダよ、東方の諸王たちは大善見王のもとにやって来て、こう言った。『大王よ、ようこそおいでくださいました。大王よ、歓迎いたします。大王よ、すべてはあなたのものです。大王よ、ご教導ください』と。大善見王はこう言った。『生き物を殺してはならない。与えられていないものを取ってはならない。不倫の性行為を行ってはならない。偽りを語ってはならない。酒類を飲んではならない。以前と同様に統治し享受せよ』と。アーナンダよ、東方の諸王たちは大善見王の臣従者となった。そこで、アーナンダよ、その輪宝は東の海に入り、再び上がって南方へと回転した……(中略)……南の海に入り、再び上がって西方へと回転した……(中略)……西の海に入り、再び上がって北方へと回転した。大善見王は四種軍とともにその後を追った。アーナンダよ、輪宝が留まったその場所に、大善見王は四種軍とともに宿営した。アーナンダよ、北方の諸王たちは大善見王のもとにやって来て、こう言った。『大王よ、ようこそおいでくださいました。大王よ、歓迎いたします。大王よ、すべてはあなたのものです。大王よ、ご教導ください』と。大善見王はこう言った。『生き物を殺してはならない。与えられていないものを取ってはならない。不倫の性行為を行ってはならない。偽りを語ってはならない。酒類を飲んではならない。以前と同様に統治し享受せよ』と。アーナンダよ、北方の諸王たちは大善見王の臣従者となった。
245. ‘‘Atha kho taṃ, ānanda, cakkaratanaṃ samuddapariyantaṃ pathaviṃ abhivijinitvā kusāvatiṃ rājadhāniṃ paccāgantvā rañño mahāsudassanassa antepuradvāre atthakaraṇapamukhe akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsi rañño mahāsudassanassa antepuraṃ upasobhayamānaṃ. Rañño, ānanda, mahāsudassanassa evarūpaṃ cakkaratanaṃ pāturahosi.
245. そこで、アーナンダよ、その輪宝は海に囲まれた大地を完全に征服し、クサーヴァティー王都へと戻って、大善見王の後宮の門前、裁判所の正面に、あたかも車軸に固定されたかのように静止し、大善見王の後宮を輝かせた。アーナンダよ、大善見王にはこのような輪宝が現れたのである。
Hatthiratanaṃ
象宝
246. ‘‘Puna caparaṃ, ānanda, rañño mahāsudassanassa hatthiratanaṃ pāturahosi sabbaseto sattappatiṭṭho iddhimā vehāsaṅgamo uposatho nāma nāgarājā. Taṃ disvā rañño mahāsudassanassa cittaṃ pasīdi – ‘bhaddakaṃ vata bho hatthiyānaṃ, sace damathaṃ upeyyā’ti. Atha kho taṃ, ānanda, hatthiratanaṃ – seyyathāpi nāma gandhahatthājāniyo dīgharattaṃ suparidanto, evameva damathaṃ upagacchi. Bhūtapubbaṃ, ānanda, rājā mahāsudassano tameva hatthiratanaṃ vīmaṃsamāno pubbaṇhasamayaṃ abhiruhitvā samuddapariyantaṃ pathaviṃ anuyāyitvā kusāvatiṃ rājadhāniṃ paccāgantvā pātarāsamakāsi. Rañño, ānanda, mahāsudassanassa evarūpaṃ hatthiratanaṃ pāturahosi.
246. さらにまた、アーナンダよ、大善見王には、全身が白く、七つの部位が大地に接地し、神通力を持ち、空中を行く、ウポーサタという名の象王である象宝が現れた。それを見て大善見王の心は澄み渡った。『おお、実に素晴らしい象の乗り物だ。もし調教に応じるならば』と。そこで、アーナンダよ、その象宝は、あたかも長きにわたり良く調教された高貴な香象のように、その通りに調教に応じた。かつて、アーナンダよ、大善見王はその象宝を試そうとして、午前中にそれに騎乗し、海に囲まれた大地を巡って、クサーヴァティー王都へと戻って朝食をとった。アーナンダよ、大善見王にはこのような象宝が現れたのである。
Assaratanaṃ
馬宝
247. ‘‘Puna caparaṃ, ānanda, rañño mahāsudassanassa assaratanaṃ pāturahosi sabbaseto kāḷasīso muñjakeso iddhimā vehāsaṅgamo valāhako nāma assarājā. Taṃ disvā rañño mahāsudassanassa cittaṃ pasīdi – ‘bhaddakaṃ vata bho assayānaṃ sace damathaṃ upeyyā’ti. Atha kho taṃ, ānanda, assaratanaṃ seyyathāpi nāma bhaddo assājāniyo dīgharattaṃ suparidanto, evameva damathaṃ upagacchi. Bhūtapubbaṃ, ānanda, rājā mahāsudassano tameva assaratanaṃ vīmaṃsamāno pubbaṇhasamayaṃ abhiruhitvā samuddapariyantaṃ pathaviṃ anuyāyitvā kusāvatiṃ rājadhāniṃ paccāgantvā pātarāsamakāsi. Rañño, ānanda, mahāsudassanassa evarūpaṃ assaratanaṃ pāturahosi.
247. さらにまた、アーナンダよ、大善見王には、全身が白く、頭が黒く、葦の葉のようなたてがみを持ち、神通力を持ち、空中を行く、ヴァラーハカ(雲)という名の馬王である馬宝が現れた。それを見て大善見王の心は澄み渡った。『おお、実に素晴らしい馬の乗り物だ。もし調教に応じるならば』と。そこで、アーナンダよ、その馬宝は、あたかも長きにわたり良く調教された高貴な名馬のように、その通りに調教に応じた。かつて、アーナンダよ、大善見王はその馬宝を試そうとして、午前中にそれに騎乗し、海に囲まれた大地を巡って、クサーヴァティー王都へと戻って朝食をとった。アーナンダよ、大善見王にはこのような馬宝が現れたのである。
Maṇiratanaṃ
宝珠(摩尼宝)
248. ‘‘Puna caparaṃ, ānanda, rañño mahāsudassanassa maṇiratanaṃ pāturahosi. So ahosi maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato accho vippasanno anāvilo sabbākārasampanno. Tassa kho panānanda, maṇiratanassa ābhā samantā yojanaṃ phuṭā ahosi. Bhūtapubbaṃ, ānanda, rājā mahāsudassano tameva maṇiratanaṃ vīmaṃsamāno caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā maṇiṃ dhajaggaṃ āropetvā rattandhakāratimisāya pāyāsi. Ye kho panānanda, samantā gāmā ahesuṃ, te tenobhāsena kammante payojesuṃ divāti maññamānā. Rañño, ānanda, mahāsudassanassa evarūpaṃ maṇiratanaṃ pāturahosi.
248. さらにまた、アーナンダよ、大善見王には摩尼宝(宝珠)が現れた。それは瑠璃の宝珠であり、美しく、高貴で、八つの角を持ち、見事に研磨され、澄み渡り、輝き、濁りがなく、あらゆる様相を具足していた。そして、アーナンダよ、その摩尼宝の光は周囲一由旬に満ちわたった。かつて、アーナンダよ、大善見王はその摩尼宝を試そうとして、四種軍をととのえ、宝珠を旗印の先端に掲げて、暗夜の闇の中を進撃した。アーナンダよ、周囲の村々の人々は、その光明によって昼であると思い、仕事を始めた。アーナンダよ、大善見王にはこのような摩尼宝が現れたのである。
Itthiratanaṃ
女宝
249. ‘‘Puna caparaṃ, ānanda, rañño mahāsudassanassa itthiratanaṃ pāturahosi abhirūpā dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā nātidīghā nātirassā nātikisā nātithūlā nātikāḷikā nāccodātā atikkantā mānusivaṇṇaṃ appattā dibbavaṇṇaṃ. Tassa kho panānanda, itthiratanassa evarūpo kāyasamphasso hoti, seyyathāpi nāma tūlapicuno vā kappāsapicuno vā. Tassa kho panānanda, itthiratanassa sīte uṇhāni gattāni honti, uṇhe sītāni. Tassa kho panānanda, itthiratanassa kāyato candanagandho vāyati, mukhato uppalagandho. Taṃ kho panānanda, itthiratanaṃ rañño mahāsudassanassa pubbuṭṭhāyinī ahosi pacchānipātinī kiṅkārapaṭissāvinī manāpacārinī piyavādinī. Taṃ kho panānanda, itthiratanaṃ rājānaṃ mahāsudassanaṃ manasāpi no aticari , kuto pana kāyena. Rañño, ānanda, mahāsudassanassa evarūpaṃ itthiratanaṃ pāturahosi.
249. さらにまた、アーナンダよ、大善見王には女宝が現れた。容姿端麗で、見るに快く、心を引きつけ、最高の美貌を備え、背が高すぎず、低すぎず、痩せすぎず、太りすぎず、肌が黒すぎず、白すぎず、人間の美を超越し、天女の美には至らない姿であった。アーナンダよ、その女宝の肌触りは、あたかも綿の花や木綿の柔らかい綿毛のようであった。アーナンダよ、その女宝の身体は、寒い時には温かく、暑い時には涼しかった。アーナンダよ、その女宝の身体からは栴檀の香りが漂い、口からは青蓮華の香りが漂った。アーナンダよ、その女宝は大善見王より先に起き、後に寝て、何事にもよく従い、好ましく振る舞い、愛語を語る者であった。アーナンダよ、その女宝は大善見王を心においてすら裏切ることがなかった。まして身体において裏切ることなどあろうか。アーナンダよ、大善見王にはこのような女宝が現れたのである。
Gahapatiratanaṃ
居士宝
250. ‘‘Puna caparaṃ, ānanda, rañño mahāsudassanassa gahapatiratanaṃ pāturahosi. Tassa kammavipākajaṃ dibbacakkhu pāturahosi yena nidhiṃ passati sassāmikampi assāmikampi. So rājānaṃ mahāsudassanaṃ upasaṅkamitvā evamāha – ‘appossukko tvaṃ, deva, hohi, ahaṃ te dhanena dhanakaraṇīyaṃ karissāmī’ti. Bhūtapubbaṃ, ānanda, rājā mahāsudassano tameva gahapatiratanaṃ vīmaṃsamāno nāvaṃ abhiruhitvā majjhe gaṅgāya nadiyā sotaṃ ogāhitvā gahapatiratanaṃ etadavoca – ‘attho me, gahapati, hiraññasuvaṇṇenā’ti. ‘Tena hi, mahārāja, ekaṃ tīraṃ nāvā upetū’ti. ‘Idheva me, gahapati, attho hiraññasuvaṇṇenā’ti. Atha kho taṃ, ānanda, gahapatiratanaṃ ubhohi hatthehi udakaṃ omasitvā pūraṃ hiraññasuvaṇṇassa kumbhiṃ uddharitvā rājānaṃ mahāsudassanaṃ etadavoca – ‘alamettāvatā mahārāja, katamettāvatā mahārāja, pūjitamettāvatā mahārājā’ti? Rājā mahāsudassano evamāha – ‘alamettāvatā gahapati, katamettāvatā gahapati, pūjitamettāvatā gahapatī’ti. Rañño, ānanda, mahāsudassanassa evarūpaṃ gahapatiratanaṃ pāturahosi.
250. さらにまた、アーナンダよ、大善見王には居士宝が現れた。彼には業の報いとして生じた天眼が現れ、それによって持ち主のある財宝も持ち主のない財宝も見通すことができた。彼は大善見王のもとに赴いてこう言った。『大王よ、ご安心ください。私があなたのために財貨をもって用を弁じましょう』と。かつて、アーナンダよ、大善見王はその居士宝を試そうとして、舟に乗り、ガンジス川の流れの真ん中に入って居士宝にこう言った。『居士よ、私には金銀が必要である』と。『大王よ、それならば舟をどちらかの岸に寄せましょう』『居士よ、私にはまさにここで金銀が必要なのだ』。そこで、アーナンダよ、その居士宝は両手で水をかき分け、金銀に満ちた壺を引き上げて大善見王にこう言った。『大王よ、これで十分でしょうか。大王よ、これでお役に立ちましたでしょうか。大王よ、これで供養できましたでしょうか』と。大善見王はこう言った。『居士よ、これで十分である。居士よ、これでお役に立った。居士よ、これで供養された』と。アーナンダよ、大善見王にはこのような居士宝が現れたのである。
Pariṇāyakaratanaṃ
主兵臣宝
251. ‘‘Puna caparaṃ, ānanda, rañño mahāsudassanassa pariṇāyakaratanaṃ pāturahosi paṇḍito viyatto medhāvī paṭibalo rājānaṃ mahāsudassanaṃ upayāpetabbaṃ upayāpetuṃ, apayāpetabbaṃ apayāpetuṃ, ṭhapetabbaṃ ṭhapetuṃ. So rājānaṃ mahāsudassanaṃ upasaṅkamitvā evamāha – ‘appossukko tvaṃ, deva, hohi, ahamanusāsissāmī’ti. Rañño, ānanda, mahāsudassanassa evarūpaṃ pariṇāyakaratanaṃ pāturahosi.
251. さらにまた、アーナンダよ、大善見王には主兵臣宝(指導者たる将軍)が現れた。賢明で、有能で、聡明であり、大善見王に対して、近づけるべき者を近づけ、遠ざけるべき者を遠ざけ、留めるべき者を留める力量があった。彼は大善見王のもとに赴いてこう言った。『大王よ、ご安心ください。私がご教導いたしましょう』と。アーナンダよ、大善見王にはこのような主兵臣宝が現れたのである。
‘‘Rājā, ānanda, mahāsudassano imehi sattahi ratanehi samannāgato ahosi.
アーナンダよ、大善見王はこれら七つの宝を備えていた。
Catuiddhisamannāgato
四つの神通力を具足すること
252. ‘‘Rājā, ānanda, mahāsudassano catūhi iddhīhi samannāgato ahosi. Katamāhi catūhi iddhīhi? Idhānanda, rājā mahāsudassano abhirūpo ahosi dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato ativiya aññehi manussehi. Rājā, ānanda, mahāsudassano imāya paṭhamāya iddhiyā samannāgato ahosi.
252. アーナンダよ、大善見王は四つの神通力を備えていた。いかなる四つの神通力か? ここに、アーナンダよ、大善見王は容姿端麗で、見るに快く、心を引きつけ、最高の美貌を備え、他の人間たちをはるかに凌駕していた。アーナンダよ、大善見王はこの第一の神通力を備えていた。
‘‘Puna caparaṃ, ānanda, rājā mahāsudassano dīghāyuko ahosi ciraṭṭhitiko ativiya aññehi manussehi. Rājā, ānanda, mahāsudassano imāya dutiyāya iddhiyā samannāgato ahosi.
さらにまた、アーナンダよ、大善見王は長寿であり、長きにわたって生き、他の人間たちをはるかに凌駕していた。アーナンダよ、大善見王はこの第二の神通力を備えていた。
‘‘Puna caparaṃ, ānanda, rājā mahāsudassano appābādho ahosi appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya ativiya aññehi manussehi. Rājā, ānanda, mahāsudassano imāya tatiyāya iddhiyā samannāgato ahosi.
さらにまた、アーナンダよ、大善見王は病が少なく、悩みが少なく、消化の機能が均等に働き、冷えすぎず熱すぎず、他の人間たちをはるかに凌駕していた。アーナンダよ、大善見王はこの第三の神通力を備えていた。
‘‘Puna caparaṃ, ānanda, rājā mahāsudassano brāhmaṇagahapatikānaṃ piyo ahosi manāpo. Seyyathāpi, ānanda, pitā puttānaṃ piyo hoti manāpo, evameva kho, ānanda, rājā mahāsudassano brāhmaṇagahapatikānaṃ piyo ahosi manāpo. Raññopi, ānanda, mahāsudassanassa brāhmaṇagahapatikā piyā ahesuṃ manāpā. Seyyathāpi, ānanda, pitu puttā piyā honti manāpā, evameva kho, ānanda, raññopi mahāsudassanassa brāhmaṇagahapatikā piyā ahesuṃ manāpā.
さらにまた、アーナンダよ、大善見王はバラモンや居士たちに愛され、好まれていた。アーナンダよ、あたかも父が子たちに愛され、好まれるように、アーナンダよ、まったくその通りに、大善見王はバラモンや居士たちに愛され、好まれていた。アーナンダよ、大善見王にとってもまた、バラモンや居士たちは愛しく、好ましい存在であった。アーナンダよ、あたかも父にとって子たちが愛しく、好ましいように、アーナンダよ、まったくその通りに、大善見王にとってもまた、バラモンや居士たちは愛しく、好ましい存在であった。
‘‘Bhūtapubbaṃ, ānanda, rājā mahāsudassano caturaṅginiyā senāya uyyānabhūmiṃ niyyāsi. Atha kho, ānanda, brāhmaṇagahapatikā rājānaṃ mahāsudassanaṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu – ‘ataramāno, deva, yāhi, yathā taṃ mayaṃ cirataraṃ passeyyāmā’ti. Rājāpi, ānanda, mahāsudassano sārathiṃ āmantesi – ‘ataramāno, sārathi, rathaṃ pesehi, yathā ahaṃ brāhmaṇagahapatike cirataraṃ passeyya’nti. Rājā, ānanda, mahāsudassano imāya catutthiyā iddhiyā samannāgato ahosi. Rājā, ānanda, mahāsudassano imāhi catūhi iddhīhi samannāgato ahosi.
「アーナンダよ、かつて大善見王は四種からなる軍勢(象兵・馬兵・車兵・歩兵)を従えて遊園地へと出御した。そのとき、アーナンダよ、バラモンや資産家たちが大善見王のもとに歩み寄り、このように言った。『大王よ、急がずにお進みください。私たちが大王のお姿をより長く拝見できるように』と。大善見王もまた、アーナンダよ、御者に命じた。『御者よ、急がずに車を進めよ。私がバラモンや資産家たちをより長く見ることができるように』と。アーナンダよ、大善見王はこの第四の神通力を備えていた。アーナンダよ、大善見王はこれら四つの神通力を備えていたのである。
Dhammapāsādapokkharaṇī
法宮殿と蓮池
253. ‘‘Atha kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ imāsu tālantarikāsu dhanusate dhanusate pokkharaṇiyo māpeyya’nti.
253. 「そのとき、アーナンダよ、大善見王に次のような思いが生じた。『私はこれら多羅樹の間の百弓ごとに、蓮池を造らせてはどうだろうか』と。
‘‘Māpesi kho, ānanda, rājā mahāsudassano tāsu tālantarikāsu dhanusate dhanusate pokkharaṇiyo. Tā kho panānanda, pokkharaṇiyo catunnaṃ vaṇṇānaṃ iṭṭhakāhi citā ahesuṃ – ekā iṭṭhakā sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā, ekā veḷuriyamayā, ekā phalikamayā.
「アーナンダよ、大善見王はそれら多羅樹の間の百弓ごとに蓮池を造らせた。そして、アーナンダよ、それらの蓮池は四色の煉瓦によって築かれた。すなわち、ある煉瓦は黄金製、あるものは白銀製、あるものは瑠璃製、あるものは水晶製であった。
‘‘Tāsu kho panānanda, pokkharaṇīsu cattāri cattāri sopānāni ahesuṃ catunnaṃ vaṇṇānaṃ, ekaṃ sopānaṃ sovaṇṇamayaṃ ekaṃ rūpiyamayaṃ ekaṃ veḷuriyamayaṃ ekaṃ phalikamayaṃ. Sovaṇṇamayassa sopānassa sovaṇṇamayā thambhā ahesuṃ, rūpiyamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Rūpiyamayassa sopānassa rūpiyamayā thambhā ahesuṃ, sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Veḷuriyamayassa sopānassa veḷuriyamayā thambhā ahesuṃ, phalikamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Phalikamayassa sopānassa phalikamayā thambhā ahesuṃ, veḷuriyamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Tā kho panānanda, pokkharaṇiyo dvīhi vedikāhi parikkhittā ahesuṃ ekā vedikā sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā. Sovaṇṇamayāya vedikāya sovaṇṇamayā thambhā ahesuṃ, rūpiyamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Rūpiyamayāya vedikāya rūpiyamayā thambhā ahesuṃ, sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Atha kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ imāsu pokkharaṇīsu evarūpaṃ mālaṃ ropāpeyyaṃ uppalaṃ padumaṃ kumudaṃ puṇḍarīkaṃ sabbotukaṃ sabbajanassa anāvaṭa’nti. Ropāpesi kho, ānanda, rājā mahāsudassano tāsu pokkharaṇīsu evarūpaṃ mālaṃ uppalaṃ padumaṃ kumudaṃ puṇḍarīkaṃ sabbotukaṃ sabbajanassa anāvaṭaṃ.
「そして、アーナンダよ、それらの蓮池にはそれぞれ四色の四つの階段があった。一つの階段は黄金製、一つは白銀製、一つは瑠璃製、一つは水晶製であった。黄金製の階段には黄金製の柱があり、白銀製の横桟と高欄笠木があった。白銀製の階段には白銀製の柱があり、黄金製の横桟と高欄笠木があった。瑠璃製の階段には瑠璃製の柱があり、水晶製の横桟と高欄笠木があった。水晶製の階段には水晶製の柱があり、瑠璃製の横桟と高欄笠木があった。そして、アーナンダよ、それらの蓮池は二つの欄楯によって巡らされていた。一つの欄楯は黄金製、一つは白銀製であった。黄金製の欄楯には黄金製の柱があり、白銀製の横桟と高欄笠木があった。白銀製の欄楯には白銀製の柱があり、黄金製の横桟と高欄笠木があった。そのとき、アーナンダよ、大善見王に次のような思いが生じた。『私はこれら蓮池に、青蓮華、紅蓮華、白睡蓮、白蓮華といった、あらゆる季節に咲き、すべての人々に開かれたこのような花々を植えさせてはどうだろうか』と。アーナンダよ、大善見王はそれら蓮池に、青蓮華、紅蓮華、白睡蓮、白蓮華といった、あらゆる季節に咲き、すべての人々に開かれたこのような花々を植えさせた。
254. ‘‘Atha kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ imāsaṃ pokkharaṇīnaṃ tīre nhāpake purise ṭhapeyyaṃ, ye āgatāgataṃ janaṃ nhāpessantī’ti. Ṭhapesi kho, ānanda, rājā mahāsudassano tāsaṃ pokkharaṇīnaṃ tīre nhāpake purise, ye āgatāgataṃ janaṃ nhāpesuṃ.
254. 「そのとき、アーナンダよ、大善見王に次のような思いが生じた。『私はこれら蓮池の岸辺に入浴係の者たちを配置し、やって来るすべての人々に入浴させてはどうだろうか』と。アーナンダよ、大善見王はそれら蓮池の岸辺に入浴係の者たちを配置し、やって来るすべての人々に入浴させた。
‘‘Atha kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ imāsaṃ pokkharaṇīnaṃ tīre evarūpaṃ dānaṃ paṭṭhapeyyaṃ – annaṃ annaṭṭhikassa , pānaṃ pānaṭṭhikassa, vatthaṃ vatthaṭṭhikassa, yānaṃ yānaṭṭhikassa, sayanaṃ sayanaṭṭhikassa, itthiṃ itthiṭṭhikassa, hiraññaṃ hiraññaṭṭhikassa, suvaṇṇaṃ suvaṇṇaṭṭhikassā’ti. Paṭṭhapesi kho, ānanda, rājā mahāsudassano tāsaṃ pokkharaṇīnaṃ tīre evarūpaṃ dānaṃ – annaṃ annaṭṭhikassa, pānaṃ pānaṭṭhikassa, vatthaṃ vatthaṭṭhikassa, yānaṃ yānaṭṭhikassa, sayanaṃ sayanaṭṭhikassa, itthiṃ itthiṭṭhikassa, hiraññaṃ hiraññaṭṭhikassa, suvaṇṇaṃ suvaṇṇaṭṭhikassa.
「そのとき、アーナンダよ、大善見王に次のような思いが生じた。『私はこれら蓮池の岸辺で、このような布施を設けさせてはどうだろうか。すなわち、食物を望む者には食物を、飲み物を望む者には飲み物を、衣服を望む者には衣服を、乗物を望む者には乗物を、寝具を望む者には寝具を、女性を望む者には女性を、銀を望む者には銀を、金を望む者には金を』と。アーナンダよ、大善見王はそれら蓮池の岸辺で、このような布施を設けた。すなわち、食物を望む者には食物を、飲み物を望む者には飲み物を、衣服を望む者には衣服を、乗物を望む者には乗物を、寝具を望む者には寝具を、女性を望む者には女性を、銀を望む者には銀を、金を望む者には金を与えた。
255. ‘‘Atha kho, ānanda, brāhmaṇagahapatikā pahūtaṃ sāpateyyaṃ ādāya rājānaṃ mahāsudassanaṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu – ‘idaṃ, deva, pahūtaṃ sāpateyyaṃ devaññeva uddissa ābhataṃ, taṃ devo paṭiggaṇhatū’ti. ‘Alaṃ bho, mamapidaṃ pahūtaṃ sāpateyyaṃ dhammikena balinā abhisaṅkhataṃ, tañca vo hotu, ito ca bhiyyo harathā’ti. Te raññā paṭikkhittā ekamantaṃ apakkamma evaṃ samacintesuṃ – ‘na kho etaṃ amhākaṃ patirūpaṃ, yaṃ mayaṃ imāni sāpateyyāni punadeva sakāni gharāni paṭihareyyāma. Yaṃnūna mayaṃ rañño mahāsudassanassa nivesanaṃ māpeyyāmā’ti. Te rājānaṃ mahāsudassanaṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu – ‘nivesanaṃ te deva, māpessāmā’ti. Adhivāsesi kho, ānanda, rājā mahāsudassano tuṇhībhāvena.
255. 「そのとき、アーナンダよ、バラモンや資産家たちは多くの財産を携えて大善見王のもとに歩み寄り、このように言った。『大王よ、この多くの財産は大王のために持参したものです。どうか大王、これをお納めください』と。『友らよ、十分である。私にもまた、正法による徴税によって集められた多くの財産がある。それはそなたたちのものとし、さらにここからも持って行くがよい』と。彼らは王に断られ、一方に退いてこのように思案した。『私たちがこれらの財産を再び自分たちの家に持ち帰るのは適切ではない。私たちは大善見王のために館を造らせてはどうだろうか』と。彼らは大善見王のもとに歩み寄り、このように言った。『大王よ、私たちはあなたのために館を造らせましょう』と。アーナンダよ、大善見王は沈黙によってこれを受け入れた。
256. ‘‘Atha kho, ānanda, sakko devānamindo rañño mahāsudassanassa cetasā cetoparivitakkamaññāya vissakammaṃ devaputtaṃ āmantesi – ‘ehi tvaṃ, samma vissakamma, rañño mahāsudassanassa nivesanaṃ māpehi dhammaṃ nāma pāsāda’nti. ‘Evaṃ bhaddantavā’ti kho, ānanda, vissakammo devaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva devesu tāvatiṃsesu antarahito rañño mahāsudassanassa purato pāturahosi. Atha kho, ānanda, vissakammo devaputto rājānaṃ mahāsudassanaṃ etadavoca – ‘nivesanaṃ te deva, māpessāmi dhammaṃ nāma pāsāda’nti. Adhivāsesi kho, ānanda, rājā mahāsudassano tuṇhībhāvena.
256. 「そのとき、アーナンダよ、神々の主である帝釈天は、大善見王の心の中の思いを察して、毘首羯磨(ヴィッサカンマ)天子に呼びかけた。『来なさい、友なる毘首羯磨よ、大善見王のために法宮殿という名の館を造りなさい』と。『承知いたしました、主よ』と毘首羯磨天子は神々の主である帝釈天に応じ、あたかも力強い男が屈げた腕を伸ばし、伸ばした腕を屈げるように、三十三天から消え去り、大善見王の御前に現れた。そして、アーナンダよ、毘首羯磨天子は大善見王にこう言った。『大王よ、私はあなたのために法宮殿という名の館を造りましょう』と。アーナンダよ、大善見王は沈黙によってこれを受け入れた。
‘‘Māpesi kho, ānanda, vissakammo devaputto rañño mahāsudassanassa nivesanaṃ dhammaṃ nāma pāsādaṃ. Dhammo, ānanda, pāsādo puratthimena pacchimena ca yojanaṃ āyāmena ahosi. Uttarena dakkhiṇena ca aḍḍhayojanaṃ vitthārena. Dhammassa, ānanda, pāsādassa tiporisaṃ uccatarena vatthu citaṃ ahosi catunnaṃ vaṇṇānaṃ iṭṭhakāhi – ekā iṭṭhakā sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā, ekā veḷuriyamayā, ekā phalikamayā.
「アーナンダよ、毘首羯磨天子は大善見王のために法宮殿という名の館を造った。アーナンダよ、法宮殿は東西の長さが一由旬(ヨージャナ)、南北の幅が半由旬であった。アーナンダよ、法宮殿の基壇は人の背丈の三倍の高さがあり、四色の煉瓦によって築かれていた。すなわち、ある煉瓦は黄金製、あるものは白銀製、あるものは瑠璃製、あるものは水晶製であった。
‘‘Dhammassa, ānanda, pāsādassa caturāsīti thambhasahassāni ahesuṃ catunnaṃ vaṇṇānaṃ – eko thambho sovaṇṇamayo, eko rūpiyamayo, eko veḷuriyamayo, eko phalikamayo. Dhammo, ānanda, pāsādo catunnaṃ vaṇṇānaṃ phalakehi santhato ahosi – ekaṃ phalakaṃ sovaṇṇamayaṃ, ekaṃ rūpiyamayaṃ, ekaṃ veḷuriyamayaṃ, ekaṃ phalikamayaṃ.
「アーナンダよ、法宮殿には四色の八万四千本の柱があった。ある柱は黄金製、ある柱は白銀製、ある柱は瑠璃製、ある柱は水晶製であった。アーナンダよ、法宮殿の床には四色の敷板が敷き詰められていた。ある板は黄金製、ある板は白銀製、ある板は瑠璃製、ある板は水晶製であった。
‘‘Dhammassa, ānanda, pāsādassa catuvīsati sopānāni ahesuṃ catunnaṃ vaṇṇānaṃ – ekaṃ sopānaṃ sovaṇṇamayaṃ, ekaṃ rūpiyamayaṃ, ekaṃ veḷuriyamayaṃ, ekaṃ phalikamayaṃ. Sovaṇṇamayassa sopānassa sovaṇṇamayā thambhā ahesuṃ rūpiyamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Rūpiyamayassa sopānassa rūpiyamayā thambhā ahesuṃ sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Veḷuriyamayassa sopānassa veḷuriyamayā thambhā ahesuṃ phalikamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Phalikamayassa sopānassa phalikamayā thambhā ahesuṃ veḷuriyamayā sūciyo ca uṇhīsañca.
「アーナンダよ、法宮殿には四色の二十四の階段があった。一つの階段は黄金製、一つは白銀製、一つは瑠璃製、一つは水晶製であった。黄金製の階段には黄金製の柱があり、白銀製の横桟と高欄笠木があった。白銀製の階段には白銀製の柱があり、黄金製の横桟と高欄笠木があった。瑠璃製の階段には瑠璃製の柱があり、水晶製の横桟と高欄笠木があった。水晶製の階段には水晶製の柱があり、瑠璃製の横桟と高欄笠木があった。
‘‘Dhamme, ānanda, pāsāde caturāsīti kūṭāgārasahassāni ahesuṃ catunnaṃ vaṇṇānaṃ – ekaṃ kūṭāgāraṃ sovaṇṇamayaṃ, ekaṃ rūpiyamayaṃ, ekaṃ veḷuriyamayaṃ, ekaṃ phalikamayaṃ. Sovaṇṇamaye kūṭāgāre rūpiyamayo pallaṅko paññatto ahosi, rūpiyamaye kūṭāgāre sovaṇṇamayo pallaṅko paññatto ahosi, veḷuriyamaye kūṭāgāre dantamayo pallaṅko paññatto ahosi, phalikamaye kūṭāgāre sāramayo pallaṅko paññatto ahosi. Sovaṇṇamayassa kūṭāgārassa dvāre rūpiyamayo tālo ṭhito ahosi, tassa rūpiyamayo khandho sovaṇṇamayāni pattāni ca phalāni ca. Rūpiyamayassa kūṭāgārassa dvāre sovaṇṇamayo tālo ṭhito ahosi, tassa sovaṇṇamayo khandho, rūpiyamayāni pattāni ca phalāni ca. Veḷuriyamayassa kūṭāgārassa dvāre phalikamayo tālo ṭhito ahosi, tassa phalikamayo khandho, veḷuriyamayāni pattāni ca phalāni ca. Phalikamayassa kūṭāgārassa dvāre veḷuriyamayo tālo ṭhito ahosi, tassa veḷuriyamayo khandho, phalikamayāni pattāni ca phalāni ca.
「アーナンダよ、法宮殿には四色の八万四千の楼閣(個室)があった。ある楼閣は黄金製、あるものは白銀製、あるものは瑠璃製、あるものは水晶製であった。黄金製の楼閣には白銀製の寝台が設えられ、白銀製の楼閣には黄金製の寝台が設えられ、瑠璃製の楼閣には象牙製の寝台が設えられ、水晶製の楼閣には堅木製の寝台が設えられていた。黄金製の楼閣の扉には白銀製の多羅樹が立ち、その樹幹は白銀製、葉と実は黄金製であった。白銀製の楼閣の扉には黄金製の多羅樹が立ち、その樹幹は黄金製、葉と実は白銀製であった。瑠璃製の楼閣の扉には水晶製の多羅樹が立ち、その樹幹は水晶製、葉と実は瑠璃製であった。水晶製の楼閣の扉には瑠璃製の多羅樹が立ち、その樹幹は瑠璃製、葉と実は水晶製であった。
257. ‘‘Atha kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ mahāviyūhassa kūṭāgārassa dvāre sabbasovaṇṇamayaṃ tālavanaṃ māpeyyaṃ, yattha divāvihāraṃ nisīdissāmī’ti. Māpesi kho, ānanda, rājā mahāsudassano mahāviyūhassa kūṭāgārassa dvāre sabbasovaṇṇamayaṃ tālavanaṃ, yattha divāvihāraṃ nisīdi. Dhammo, ānanda, pāsādo dvīhi vedikāhi parikkhitto ahosi, ekā vedikā sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā. Sovaṇṇamayāya vedikāya sovaṇṇamayā thambhā ahesuṃ, rūpiyamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Rūpiyamayāya vedikāya rūpiyamayā thambhā ahesuṃ, sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañca.
257. 「そのとき、アーナンダよ、大善見王に次のような思いが生じた。『私は大荘厳楼閣の扉の前に、すべて黄金でできた多羅樹の園を造らせてはどうだろうか。そこで昼の休息をとるために座ろう』と。アーナンダよ、大善見王は大荘厳楼閣の扉の前に、すべて黄金でできた多羅樹の園を造らせ、そこで昼の休息をとるために座った。アーナンダよ、法宮殿は二つの欄楯によって巡らされていた。一つの欄楯は黄金製、一つは白銀製であった。黄金製の欄楯には黄金製の柱があり、白銀製の横桟と高欄笠木があった。白銀製の欄楯には白銀製の柱があり、黄金製の横桟と高欄笠木があった。
258. ‘‘Dhammo, ānanda, pāsādo dvīhi kiṅkiṇikajālehi parikkhitto ahosi – ekaṃ jālaṃ sovaṇṇamayaṃ ekaṃ rūpiyamayaṃ. Sovaṇṇamayassa jālassa rūpiyamayā kiṅkiṇikā ahesuṃ, rūpiyamayassa jālassa sovaṇṇamayā kiṅkiṇikā ahesuṃ. Tesaṃ kho panānanda, kiṅkiṇikajālānaṃ vāteritānaṃ saddo ahosi vaggu ca rajanīyo ca khamanīyo ca madanīyo ca. Seyyathāpi, ānanda, pañcaṅgikassa tūriyassa suvinītassa suppaṭitāḷitassa sukusalehi samannāhatassa saddo hoti, vaggu ca rajanīyo ca khamanīyo ca madanīyo ca, evameva kho, ānanda, tesaṃ kiṅkiṇikajālānaṃ vāteritānaṃ saddo ahosi vaggu ca rajanīyo ca khamanīyo ca madanīyo ca. Ye kho panānanda, tena samayena kusāvatiyā rājadhāniyā dhuttā ahesuṃ soṇḍā pipāsā, te tesaṃ kiṅkiṇikajālānaṃ vāteritānaṃ saddena paricāresuṃ. Niṭṭhito kho panānanda, dhammo pāsādo duddikkho ahosi musati cakkhūni. Seyyathāpi, ānanda, vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṃ abbhussakkamāno duddikkho hoti musati cakkhūni; evameva kho, ānanda, dhammo pāsādo duddikkho ahosi musati cakkhūni.
258. 「アーナンダよ、法宮殿は二つの鈴の網によって巡らされていた。一つの網は黄金製、一つは白銀製であった。黄金製の網には白銀製の鈴がついており、白銀製の網には黄金製の鈴がついていた。そして、アーナンダよ、それらの鈴の網が風に揺られるときの音は、優雅で、心を惹きつけ、快く、陶酔させるものであった。あたかも、アーナンダよ、巧みに調律され、よく打ち鳴らされ、熟練した者たちによって奏でられる五種奏楽の音が、優雅で、心を惹きつけ、快く、陶酔させるものであるように、まさにそのように、アーナンダよ、風に揺られる鈴の網の音は、優雅で、心を惹きつけ、快く、陶酔させるものであった。そして、アーナンダよ、その当時、クサーヴァティー王都にいた放蕩者、大酒飲み、道楽者たちは、風に揺られるそれらの鈴の網の音に合わせて歌い踊り楽しんだ。そして、アーナンダよ、完成した法宮殿は直視するのが難しいほどで、目を奪うものであった。あたかも、アーナンダよ、雨期の最後の月、秋の季節に、雲一つなく晴れ渡った天空を昇る太陽が、直視することが難しく、目を奪うものであるように、まさにそのように、アーナンダよ、法宮殿は直視するのが難しいほどで、目を奪うものであった。
259. ‘‘Atha kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ dhammassa pāsādassa purato dhammaṃ nāma pokkharaṇiṃ māpeyya’nti. Māpesi kho, ānanda, rājā mahāsudassano dhammassa pāsādassa purato dhammaṃ nāma pokkharaṇiṃ. Dhammā, ānanda, pokkharaṇī puratthimena pacchimena ca yojanaṃ āyāmena ahosi, uttarena dakkhiṇena ca aḍḍhayojanaṃ vitthārena. Dhammā, ānanda, pokkharaṇī catunnaṃ vaṇṇānaṃ iṭṭhakāhi citā ahosi – ekā iṭṭhakā sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā, ekā veḷuriyamayā, ekā phalikamayā.
259. 「そのとき、アーナンダよ、大善見王に次のような思いが生じた。『私は法宮殿の御前に法という名の蓮池を造らせてはどうだろうか』と。アーナンダよ、大善見王は法宮殿の御前に法蓮池を造らせた。アーナンダよ、法蓮池は東西の長さが一由旬、南北の幅が半由旬であった。アーナンダよ、法蓮池は四色の煉瓦によって築かれていた。すなわち、ある煉瓦は黄金製、あるものは白銀製、あるものは瑠璃製、あるものは水晶製であった。
‘‘Dhammāya, ānanda, pokkharaṇiyā catuvīsati sopānāni ahesuṃ catunnaṃ vaṇṇānaṃ – ekaṃ sopānaṃ sovaṇṇamayaṃ, ekaṃ rūpiyamayaṃ, ekaṃ veḷuriyamayaṃ, ekaṃ phalikamayaṃ. Sovaṇṇamayassa sopānassa sovaṇṇamayā thambhā ahesuṃ rūpiyamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Rūpiyamayassa sopānassa rūpiyamayā thambhā ahesuṃ sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Veḷuriyamayassa sopānassa veḷuriyamayā thambhā ahesuṃ phalikamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Phalikamayassa sopānassa phalikamayā thambhā ahesuṃ veḷuriyamayā sūciyo ca uṇhīsañca.
「アーナンダよ、法蓮池には四色の二十四の階段があった。一つの階段は黄金製、一つは白銀製、一つは瑠璃製、一つは水晶製であった。黄金製の階段には黄金製の柱があり、白銀製の横桟と高欄笠木があった。白銀製の階段には白銀製の柱があり、黄金製の横桟と高欄笠木があった。瑠璃製の階段には瑠璃製の柱があり、水晶製の横桟と高欄笠木があった。水晶製の階段には水晶製の柱があり、瑠璃製の横桟と高欄笠木があった。
‘‘Dhammā, ānanda, pokkharaṇī dvīhi vedikāhi parikkhittā ahosi – ekā vedikā sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā. Sovaṇṇamayāya vedikāya sovaṇṇamayā thambhā ahesuṃ rūpiyamayā sūciyo ca uṇhīsañca. Rūpiyamayāya vedikāya rūpiyamayā thambhā ahesuṃ sovaṇṇamayā sūciyo ca uṇhīsañca.
「アーナンダよ、法蓮池は二つの欄楯によって巡らされていた。一つの欄楯は黄金製、一つは白銀製であった。黄金製の欄楯には黄金製の柱があり、白銀製の横桟と高欄笠木があった。白銀製の欄楯には白銀製の柱があり、黄金製の横桟と高欄笠木があった。
‘‘Dhammā, ānanda, pokkharaṇī sattahi tālapantīhi parikkhittā ahosi – ekā tālapanti sovaṇṇamayā, ekā rūpiyamayā, ekā veḷuriyamayā, ekā phalikamayā, ekā lohitaṅkamayā, ekā masāragallamayā, ekā sabbaratanamayā. Sovaṇṇamayassa tālassa sovaṇṇamayo khandho ahosi rūpiyamayāni pattāni ca phalāni ca. Rūpiyamayassa tālassa rūpiyamayo khandho ahosi sovaṇṇamayāni pattāni ca phalāni ca. Veḷuriyamayassa tālassa veḷuriyamayo khandho ahosi phalikamayāni pattāni ca phalāni ca. Phalikamayassa tālassa phalikamayo khandho ahosi veḷuriyamayāni pattāni ca phalāni ca. Lohitaṅkamayassa tālassa lohitaṅkamayo khandho ahosi masāragallamayāni pattāni ca phalāni ca. Masāragallamayassa tālassa masāragallamayo khandho ahosi lohitaṅkamayāni pattāni ca phalāni ca. Sabbaratanamayassa tālassa sabbaratanamayo khandho ahosi, sabbaratanamayāni pattāni ca phalāni ca. Tāsaṃ kho panānanda, tālapantīnaṃ vāteritānaṃ saddo ahosi, vaggu ca rajanīyo ca khamanīyo ca madanīyo ca. Seyyathāpi, ānanda, pañcaṅgikassa tūriyassa suvinītassa suppaṭitāḷitassa sukusalehi samannāhatassa saddo hoti vaggu ca rajanīyo ca khamanīyo ca madanīyo ca, evameva kho, ānanda, tāsaṃ tālapantīnaṃ vāteritānaṃ saddo ahosi vaggu ca rajanīyo ca khamanīyo ca madanīyo ca. Ye kho panānanda, tena samayena kusāvatiyā rājadhāniyā dhuttā ahesuṃ soṇḍā pipāsā, te tāsaṃ tālapantīnaṃ vāteritānaṃ saddena paricāresuṃ.
「アーナンダよ、法蓮池は七重の多羅樹の並木によって巡らされていた。一重の多羅樹並木は黄金製、一重は白銀製、一重は瑠璃製、一重は水晶製、一重は赤玉(ルビー)製、一重は瑪瑙製、一重はあらゆる宝玉製であった。黄金製の多羅樹には黄金製の樹幹があり、葉と実は白銀製であった。白銀製の多羅樹には白銀製の樹幹があり、葉と実は黄金製であった。瑠璃製の多羅樹には瑠璃製の樹幹があり、葉と実は水晶製であった。水晶製の多羅樹には水晶製の樹幹があり、葉と実は瑠璃製であった。赤玉製の多羅樹には赤玉製の樹幹があり、葉と実は瑪瑙製であった。瑪瑙製の多羅樹には瑪瑙製の樹幹があり、葉と実は赤玉製であった。あらゆる宝玉製の多羅樹にはあらゆる宝玉製の樹幹があり、葉と実もあらゆる宝玉製であった。そして、アーナンダよ、それらの多羅樹並木が風に揺られるときの音は、優雅で、心を惹きつけ、快く、陶酔させるものであった。あたかも、アーナンダよ、巧みに調律され、よく打ち鳴らされ、熟練した者たちによって奏でられる五種奏楽の音が、優雅で、心を惹きつけ、快く、陶酔させるものであるように、まさにそのように、アーナンダよ、風に揺られるそれらの多羅樹並木の音は、優雅で、心を惹きつけ、快く、陶酔させるものであった。そして、アーナンダよ、その当時、クサーヴァティー王都にいた放蕩者、大酒飲み、道楽者たちは、風に揺られるそれらの多羅樹並木の音に合わせて歌い踊り楽しんだ。
‘‘Niṭṭhite kho panānanda, dhamme pāsāde niṭṭhitāya dhammāya ca pokkharaṇiyā rājā mahāsudassano ‘ye tena samayena samaṇesu vā samaṇasammatā brāhmaṇesu vā brāhmaṇasammatā’, te sabbakāmehi santappetvā dhammaṃ pāsādaṃ abhiruhi.
「そして、アーナンダよ、法宮殿が完成し、法蓮池が完成したとき、大善見王は、その当時沙門として認められていた者たち、あるいはバラモンとして認められていた者たちをあらゆる望むもので満足させ、法宮殿に昇った。
Paṭhamabhāṇavāro.
第一の読誦章。
Jhānasampatti
禅定の達成
260. ‘‘Atha kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi – ‘kissa nu kho me idaṃ kammassa phalaṃ kissa kammassa vipāko, yenāhaṃ etarahi evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo’ti? Atha kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi – ‘tiṇṇaṃ kho me idaṃ kammānaṃ phalaṃ tiṇṇaṃ kammānaṃ vipāko, yenāhaṃ etarahi evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo, seyyathidaṃ dānassa damassa saṃyamassā’ti.
260. 「そのとき、アーナンダよ、大善見王に次のような思いが生じた。『私に現世でこのような大神通力があり、このような大威力があるのは、いったいどのような業の果報であり、どのような業の異熟なのだろうか』と。そして、アーナンダよ、大善見王に次のような思いが生じた。『私に現世でこのような大神通力があり、このような大威力があるのは、三つの業の果報であり、三つの業の異熟である。すなわち、布施と、調伏と、克己である』と。
‘‘Atha kho, ānanda, rājā mahāsudassano yena mahāviyūhaṃ kūṭāgāraṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mahāviyūhassa kūṭāgārassa dvāre ṭhito udānaṃ udānesi – ‘tiṭṭha, kāmavitakka, tiṭṭha, byāpādavitakka, tiṭṭha, vihiṃsāvitakka. Ettāvatā kāmavitakka, ettāvatā byāpādavitakka, ettāvatā vihiṃsāvitakkā’ti.
「そのとき、アーナンダよ、大善見王は大荘厳楼閣へと向かった。近づいて、大荘厳楼閣の扉の前に立ち、感興の言葉(ウダーナ)を唱えた。『止まれ、欲の思い(欲尋)よ。止まれ、瞋恚の思い(瞋尋)よ。止まれ、加害の思い(害尋)よ。欲の思いよ、ここまでにせよ。瞋恚の思いよ、ここまでにせよ。加害の思いよ、ここまでにせよ』と。
261. ‘‘Atha kho, ānanda, rājā mahāsudassano mahāviyūhaṃ kūṭāgāraṃ pavisitvā sovaṇṇamaye pallaṅke nisinno vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsi. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsi. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsi, sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedesi, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsi. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsi.
261. 「そのとき、アーナンダよ、大善見王は大荘厳楼閣に入り、黄金製の寝台に座って、諸々の欲望から離れ、不善の諸法から離れ、尋(思考)と伺(探索)を伴い、離脱から生じた喜と楽のある初禅を具足して住した。尋と伺が静まったことにより、内なる清浄と心の一境性を得て、尋もなく伺もなく、三昧(定)から生じた喜と楽のある第二禅を具足して住した。喜への執着を離れたことにより、平静(捨)に住し、正念・正知にして、身によって楽を享受し、聖者たちが「平静にして正念あり、楽に住する」と説く第三禅を具足して住した。楽を捨て、苦を捨て、以前のうちに歓喜と憂いを生滅せしめたことにより、苦もなく楽もなく、捨による念の清浄ある第四禅を具足して住した。
262. ‘‘Atha kho, ānanda, rājā mahāsudassano mahāviyūhā kūṭāgārā nikkhamitvā sovaṇṇamayaṃ kūṭāgāraṃ pavisitvā rūpiyamaye pallaṅke nisinno mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā vihāsi. Karuṇāsahagatena cetasā…pe… muditāsahagatena cetasā…pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā vihāsi.
262. 「そのとき、アーナンダよ、大善見王は大荘厳楼閣を出て、黄金製の楼閣に入り、白銀製の寝台に座り、慈悲の「慈」を伴う心をもって一方向を満たして住した。同様に第二の方向を、同様に第三の方向を、同様に第四の方向を。このように上方、下方、水平方向、あらゆる場所で、一切のものを己自身と同一視し、広大で、偉大で、無量で、怨みなく、害意なき「慈」を伴う心をもって、一切世間を満たして住した。「悲」を伴う心をもって……(中略)……「喜」を伴う心をもって……(中略)……「捨」を伴う心をもって一方向を満たして住した。同様に第二の方向を、同様に第三の方向を、同様に第四の方向を。このように上方、下方、水平方向、あらゆる場所で、一切のものを己自身と同一視し、広大で、偉大で、無量で、怨みなく、害意なき「捨」を伴う心をもって、一切世間を満たして住した。
Caturāsīti nagarasahassādi
八万四千の都市など
263. ‘‘Rañño, ānanda, mahāsudassanassa caturāsīti nagarasahassāni ahesuṃ kusāvatīrājadhānippamukhāni; caturāsīti pāsādasahassāni ahesuṃ dhammapāsādappamukhāni; caturāsīti kūṭāgārasahassāni ahesuṃ mahāviyūhakūṭāgārappamukhāni; caturāsīti pallaṅkasahassāni ahesuṃ sovaṇṇamayāni rūpiyamayāni dantamayāni sāramayāni gonakatthatāni paṭikatthatāni paṭalikatthatāni kadalimigapavarapaccattharaṇāni sauttaracchadāni ubhatolohitakūpadhānāni; caturāsīti nāgasahassāni ahesuṃ sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni uposathanāgarājappamukhāni; caturāsīti assasahassāni ahesuṃ sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni valāhakaassarājappamukhāni; caturāsīti rathasahassāni ahesuṃ sīhacammaparivārāni byagghacammaparivārāni dīpicammaparivārāni paṇḍukambalaparivārāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni vejayantarathappamukhāni; caturāsīti maṇisahassāni ahesuṃ maṇiratanappamukhāni; caturāsīti itthisahassāni ahesuṃ subhaddādevippamukhāni; caturāsīti gahapatisahassāni ahesuṃ gahapatiratanappamukhāni; caturāsīti khattiyasahassāni ahesuṃ anuyantāni pariṇāyakaratanappamukhāni; caturāsīti dhenusahassāni ahesuṃ duhasandanāni dukūlasandānāni kaṃsūpadhāraṇāni; caturāsīti vatthakoṭisahassāni ahesuṃ khomasukhumānaṃ kappāsikasukhumānaṃ koseyyasukhumānaṃ kambalasukhumānaṃ; (rañño, ānanda, mahāsudassanassa) caturāsīti thālipākasahassāni ahesuṃ sāyaṃ pātaṃ bhattābhihāro abhihariyittha.
263. 「アーナンダよ、大善見王にはクサーヴァティー王都をはじめとする八万四千の都市があった。法宮殿をはじめとする八万四千の宮殿があった。大荘厳楼閣をはじめとする八万四千の楼閣があった。黄金製、白銀製、象牙製、堅木製で、長毛の絨毯を敷き、白毛織の敷物を敷き、花模様の敷物を敷き、カダリ鹿の最上の皮の敷物を敷き、天蓋を備え、両端に赤い枕を置いた八万四千の寝台があった。黄金の装飾具をつけ、黄金の旗を掲げ、黄金の網で覆われた、ウポーサハ象王をはじめとする八万四千頭の象があった。黄金の装飾具をつけ、黄金の旗を掲げ、黄金の網で覆われた、ヴァラーハカ馬王をはじめとする八万四千頭の馬があった。獅子の皮で覆われ、虎の皮で覆われ、豹の皮で覆われ、黄白色の毛織物で覆われ、黄金の装飾具をつけ、黄金の旗を掲げ、黄金の網で覆われた、勝旗(ヴェージャヤンタ)車をはじめとする八万四千台の戦車があった。宝珠をはじめとする八万四千の宝珠があった。善賢王妃をはじめとする八万四千の女性がいた。居士宝をはじめとする八万四千の資産家がいた。随順する主導宝をはじめとする八万四千のクシャトリヤ(王族・武士)がいた。乳が溢れ出る、白布の足枷をかけ、青銅の乳受け桶を備えた八万四千頭の乳牛があった。上質な麻布、上質な綿布、上質な絹布、上質な毛織物からなる八万四千倶胝(億)着の衣装があった。夕方と朝に食事が運ばれる八万四千の調理鍋があった。
264. ‘‘Tena kho panānanda, samayena rañño mahāsudassanassa caturāsīti nāgasahassāni sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhānaṃ āgacchanti. Atha kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa etadahosi – ‘imāni kho me caturāsīti nāgasahassāni sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhānaṃ āgacchanti, yaṃnūna vassasatassa vassasatassa accayena dvecattālīsaṃ dvecattālīsaṃ nāgasahassāni sakiṃ sakiṃ upaṭṭhānaṃ āgaccheyyu’nti. Atha kho, ānanda, rājā mahāsudassano pariṇāyakaratanaṃ āmantesi – ‘imāni kho me, samma pariṇāyakaratana, caturāsīti nāgasahassāni sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhānaṃ āgacchanti, tena hi, samma pariṇāyakaratana, vassasatassa vassasatassa accayena dvecattālīsaṃ dvecattālīsaṃ nāgasahassāni sakiṃ sakiṃ upaṭṭhānaṃ āgacchantū’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, ānanda, pariṇāyakaratanaṃ rañño mahāsudassanassa paccassosi. Atha kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa aparena samayena vassasatassa vassasatassa accayena dvecattālīsaṃ dvecattālīsaṃ nāgasahassāni sakiṃ sakiṃ upaṭṭhānaṃ āgamaṃsu.
264. 「そして、そのとき、アーナンダよ、大善見王のもとには八万四千頭の象が朝夕に奉仕のためにやって来ていた。そのとき、アーナンダよ、大善見王に次のような思いが生じた。『これら八万四千頭の象が朝夕に私に奉仕するためにやって来る。百年が経過するごとに、四万二千頭ずつの象が一度ずつ奉仕に来るようにしてはどうだろうか』と。そこで、アーナンダよ、大善見王は主導宝に命じた。『友なる主導宝よ、これら八万四千頭の象が朝夕に私に奉仕するためにやって来る。それゆえ、友なる主導宝よ、百年が経過するごとに、四万二千頭ずつの象が一度ずつ奉仕に来るようにせよ』と。『仰せの通りにいたします、大王よ』と、アーナンダよ、主導宝は大善見王に応じた。それから後、アーナンダよ、百年が経過するごとに、大善見王のもとに四万二千頭ずつの象が一度ずつ奉仕に訪れるようになった。
Subhaddādeviupasaṅkamanaṃ
善賢王妃の拝謁
265. ‘‘Atha kho, ānanda, subhaddāya deviyā bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena etadahosi – ‘ciraṃ diṭṭho kho me rājā mahāsudassano. Yaṃnūnāhaṃ rājānaṃ mahāsudassanaṃ dassanāya upasaṅkameyya’nti. Atha kho, ānanda, subhaddā devī itthāgāraṃ āmantesi – ‘etha tumhe sīsāni nhāyatha pītāni vatthāni pārupatha. Ciraṃ diṭṭho no rājā mahāsudassano, rājānaṃ mahāsudassanaṃ dassanāya upasaṅkamissāmā’ti. ‘Evaṃ, ayye’ti kho, ānanda, itthāgāraṃ subhaddāya deviyā paṭissutvā sīsāni nhāyitvā pītāni vatthāni pārupitvā yena subhaddā devī tenupasaṅkami. Atha kho, ānanda, subhaddā devī pariṇāyakaratanaṃ āmantesi – ‘kappehi, samma pariṇāyakaratana, caturaṅginiṃ senaṃ, ciraṃ diṭṭho no rājā mahāsudassano, rājānaṃ mahāsudassanaṃ dassanāya upasaṅkamissāmā’ti. ‘Evaṃ, devī’ti kho, ānanda, pariṇāyakaratanaṃ subhaddāya deviyā paṭissutvā caturaṅginiṃ senaṃ kappāpetvā subhaddāya deviyā paṭivedesi – ‘kappitā kho, devi, caturaṅginī senā, yassadāni kālaṃ maññasī’ti. Atha kho, ānanda, subhaddā devī caturaṅginiyā senāya saddhiṃ itthāgārena yena dhammo pāsādo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā dhammaṃ pāsādaṃ abhiruhitvā yena mahāviyūhaṃ kūṭāgāraṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā mahāviyūhassa kūṭāgārassa dvārabāhaṃ ālambitvā aṭṭhāsi. Atha kho, ānanda, rājā mahāsudassano saddaṃ sutvā – ‘kiṃ nu kho mahato viya janakāyassa saddo’ti mahāviyūhā kūṭāgārā nikkhamanto addasa subhaddaṃ deviṃ dvārabāhaṃ ālambitvā ṭhitaṃ, disvāna subhaddaṃ deviṃ etadavoca – ‘ettheva, devi, tiṭṭha mā pāvisī’ti. Atha kho, ānanda, rājā mahāsudassano aññataraṃ purisaṃ āmantesi – ‘ehi tvaṃ, ambho purisa, mahāviyūhā kūṭāgārā sovaṇṇamayaṃ pallaṅkaṃ nīharitvā sabbasovaṇṇamaye tālavane paññapehī’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, ānanda, so puriso rañño mahāsudassanassa paṭissutvā mahāviyūhā kūṭāgārā sovaṇṇamayaṃ pallaṅkaṃ nīharitvā sabbasovaṇṇamaye tālavane paññapesi. Atha kho, ānanda, rājā mahāsudassano dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappesi pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno.
265. 「そのとき、アーナンダよ、善賢王妃は多くの年、多くの百年、多くの千年が過ぎ去った後、次のように思った。『大善見王にお目にかかってから久しい。私は大善見王にお目にかかるために伺候しよう』と。そこで、アーナンダよ、善賢王妃は後宮の侍女たちに呼びかけた。『皆の者、頭を洗い、黄色の衣服をまといなさい。大善見王にお目にかかってから久しいので、大善見王にお目にかかるために参りましょう』と。『かしこまりました、妃様』と、アーナンダよ、後宮の侍女たちは善賢王妃に応じ、頭を洗い、黄色の衣服をまとって、善賢王妃のもとにやって来た。そこで、アーナンダよ、善賢王妃は主導宝に呼びかけた。『友なる主導宝よ、四種からなる軍勢を整えなさい。大善見王にお目にかかって久しいので、大善見王にお目にかかるために参りましょう』と。『かしこまりました、王妃様』と、アーナンダよ、主導宝は善賢王妃に応じ、四種からなる軍勢を整えさせて、善賢王妃に告げた。『王妃様、四種からなる軍勢を整えました。どうぞご都合のよい時に』と。そこで、アーナンダよ、善賢王妃は四種からなる軍勢および後宮の侍女たちとともに法宮殿へと向かった。近づいて法宮殿に昇り、大荘厳楼閣へと向かった。近づいて、大荘厳楼閣の扉の柱にもたれかかって立った。そのとき、アーナンダよ、大善見王は『大群衆の音のようなこの物音は何であろうか』と声を聞き、大荘厳楼閣から出ようとしたところ、扉の柱にもたれかかって立っている善賢王妃を見かけた。善賢王妃を見て、こう言った。『王妃よ、そこに留まりなさい。中に入ってはならない』と。そこで、アーナンダよ、大善見王はある男に呼びかけた。『来なさい、そこの男よ。大荘厳楼閣から黄金製の寝台を運び出し、総黄金製の多羅樹の園に設えよ』と。『かしこまりました、大王よ』と、アーナンダよ、その男は大善見王に応じ、大荘厳楼閣から黄金製の寝台を運び出し、総黄金製の多羅樹の園に設えた。そこで、アーナンダよ、大善見王は右脇を下にして、足の上に足を重ね、正念・正知にして獅子の臥法をとった。
266. ‘‘Atha kho, ānanda, subhaddāya deviyā etadahosi – ‘vippasannāni kho rañño mahāsudassanassa indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto, mā heva kho rājā mahāsudassano kālamakāsī’ti rājānaṃ mahāsudassanaṃ etadavoca –
266. 「そのとき、アーナンダよ、善賢王妃に次のような思いが生じた。『大善見王の諸感覚器官は極めて澄みわたり、肌の色は清らかで輝いている。どうか大善見王が崩御されることのないように』と、彼女は大善見王にこのように言った。
‘Imāni te, deva, caturāsīti nagarasahassāni kusāvatīrājadhānippamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti pāsādasahassāni dhammapāsādappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti kūṭāgārasahassāni mahāviyūhakūṭāgārappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti pallaṅkasahassāni sovaṇṇamayāni rūpiyamayāni dantamayāni sāramayāni gonakatthatāni paṭikatthatāni paṭalikatthatāni kadalimigapavarapaccattharaṇāni sauttaracchadāni ubhatolohitakūpadhānāni. Ettha, deva, chandaṃ janehi, jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti nāgasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni uposathanāgarājappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti assasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni valāhakaassarājappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva caturāsīti rathasahassāni sīhacammaparivārāni byagghacammaparivārāni dīpicammaparivārāni paṇḍukambalaparivārāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni vejayantarathappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti maṇisahassāni maṇiratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti itthisahassāni itthiratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti gahapatisahassāni gahapatiratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti khattiyasahassāni anuyantāni pariṇāyakaratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti dhenusahassāni duhasandanāni kaṃsūpadhāraṇāni. Ettha, deva, chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti vatthakoṭisahassāni khomasukhumānaṃ kappāsikasukhumānaṃ koseyyasukhumānaṃ kambalasukhumānaṃ. Ettha, deva, chandaṃ janehi, jīvite apekkhaṃ karohi. Imāni te, deva, caturāsīti thālipākasahassāni sāyaṃ pātaṃ bhattābhihāro abhihariyati. Ettha, deva, chandaṃ janehi jīvite apekkhaṃ karohī’ti.
『大王よ、あなたにはクサーヴァティー王都をはじめとする八万四千の都市があります。大王よ、ここに愛着を起こし、命への執着をお持ちください。大王よ、あなたには法宮殿をはじめとする八万四千の宮殿があります。大王よ、ここに愛着を起こし、命への執着をお持ちください。大王よ、あなたには大荘厳楼閣をはじめとする八万四千の楼閣があります。大王よ、ここに愛着を起こし、命への執着をお持ちください。大王よ、あなたには黄金製、白銀製、象牙製、堅木製で、長毛の絨毯を敷き、白毛織の敷物を敷き、花模様の敷物を敷き、カダリ鹿の最上の皮の敷物を敷き、天蓋を備え、両端に赤い枕を置いた八万四千の寝台があります。大王よ、ここに愛着を起こし、命への執着をお持ちください。大王よ、あなたには黄金の装飾具をつけ、黄金の旗を掲げ、黄金の網で覆われた、ウポーサハ象王をはじめとする八万四千頭の象があります。大王よ、ここに愛着を起こし、命への執着をお持ちください。大王よ、あなたには黄金の装飾具をつけ、黄金の旗を掲げ、黄金の網で覆われた、ヴァラーハカ馬王をはじめとする八万四千頭の馬があります。大王よ、ここに愛着を起こし、命への執着をお持ちください。大王よ、あなたには獅子の皮で覆われ、虎の皮で覆われ、豹の皮で覆われ、黄白色の毛織物で覆われ、黄金の装飾具をつけ、黄金の旗を掲げ、黄金の網で覆われた、勝旗車をはじめとする八万四千台の戦車があります。大王よ、ここに愛着を起こし、命への執着をお持ちください。大王よ、あなたには宝珠をはじめとする八万四千の宝珠があります。大王よ、ここに愛着を起こし、命への執着をお持ちください。大王よ、あなたには女性の宝をはじめとする八万四千の女性がいます。大王よ、ここに愛着を起こし、命への執着をお持ちください。大王よ、あなたには居士宝をはじめとする八万四千の資産家がいます。大王よ、ここに愛着を起こし、命への執着をお持ちください。大王よ、あなたには随順する主導宝をはじめとする八万四千のクシャトリヤがいます。大王よ、ここに愛着を起こし、命への執着をお持ちください。大王よ、あなたには乳が溢れ出る、青銅の乳受け桶を備えた八万四千頭の乳牛があります。大王よ、ここに愛着を起こし、命への執着をお持ちください。大王よ、あなたには上質な麻布、上質な綿布、上質な絹布、上質な毛織物からなる八万四千倶胝着の衣装があります。大王よ、ここに愛着を起こし、命への執着をお持ちください。大王よ、あなたには夕方と朝に食事が運ばれる八万四千の調理鍋があります。大王よ、ここに愛着を起こし、命への執着をお持ちください』と。
267. ‘‘Evaṃ vutte, ānanda, rājā mahāsudassano subhaddaṃ deviṃ etadavoca –
267. 「このように言われたとき、アーナンダよ、大善見王は善賢王妃にこう言った。
‘Dīgharattaṃ kho maṃ tvaṃ, devi, iṭṭhehi kantehi piyehi manāpehi samudācarittha; atha ca pana maṃ tvaṃ pacchime kāle aniṭṭhehi akantehi appiyehi amanāpehi samudācarasī’ti. ‘Kathaṃ carahi taṃ, deva, samudācarāmī’ti? ‘Evaṃ kho maṃ tvaṃ, devi, samudācara – ‘‘sabbeheva, deva, piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo, mā kho tvaṃ, deva, sāpekkho kālamakāsi, dukkhā sāpekkhassa kālaṅkiriyā, garahitā ca sāpekkhassa kālaṅkiriyā. Imāni te, deva, caturāsīti nagarasahassāni kusāvatīrājadhānippamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti pāsādasahassāni dhammapāsādappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti kūṭāgārasahassāni mahāviyūhakūṭāgārappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti pallaṅkasahassāni sovaṇṇamayāni rūpiyamayāni dantamayāni sāramayāni gonakatthatāni paṭikatthatāni paṭalikatthatāni kadalimigapavarapaccattharaṇāni sauttaracchadāni ubhatolohitakūpadhānāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti nāgasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni uposathanāgarājappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti assasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni valāhakaassarājappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti rathasahassāni sīhacammaparivārāni byagghacammaparivārāni dīpicammaparivārāni paṇḍukambalaparivārāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni vejayantarathappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti maṇisahassāni maṇiratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti itthisahassāni subhaddādevippamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti gahapatisahassāni gahapatiratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti khattiyasahassāni anuyantāni pariṇāyakaratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti dhenusahassāni duhasandanāni kaṃsūpadhāraṇāni. Ettha deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti vatthakoṭisahassāni khomasukhumānaṃ kappāsikasukhumānaṃ koseyyasukhumānaṃ kambalasukhumānaṃ. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te deva caturāsīti thālipākasahassāni sāyaṃ pātaṃ bhattābhihāro abhihariyati. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsī’’’ti.
『王妃よ、そなたは長い間、私に対して好ましく、快く、愛らしく、心にかなう言葉で接してくれた。それなのに、最後の時に至って、好ましくなく、快くなく、愛らしくなく、心にかなわない言葉で接するのか』と。『大王よ、それではどのように接すればよいのでしょうか』と。『王妃よ、そなたは私にこのように接するがよい。「大王よ、すべての愛らしく心にかなうものとも別離があり、離散があり、変易があります。大王よ、執着を持って命を終えてはなりません。執着を持つ者の死は苦しく、執着を持つ者の死は非難されます。大王よ、あなたにはクサーヴァティー王都をはじめとするこれら八万四千の都市があります。大王よ、これらへの愛着を捨て、命への執着を持たないでください。大王よ、あなたには法宮殿をはじめとするこれら八万四千の宮殿があります。大王よ、これらへの愛着を捨て、命への執着を持たないでください。大王よ、あなたには大荘厳楼閣をはじめとするこれら八万四千の楼閣があります。大王よ、これらへの愛着を捨て、命への執着を持たないでください。大王よ、あなたには黄金製、白銀製、象牙製、堅木製で、長毛の絨毯を敷き、白毛織の敷物を敷き、花模様の敷物を敷き、カダリ鹿の最上の皮の敷物を敷き、天蓋を備え、両端に赤い枕を置いたこれら八万四千の寝台があります。大王よ、これらへの愛着を捨て、命への執着を持たないでください。大王よ、あなたには黄金の装飾具をつけ、黄金の旗を掲げ、黄金の網で覆われた、ウポーサハ象王をはじめとするこれら八万四千頭の象があります。大王よ、これらへの愛着を捨て、命への執着を持たないでください。大王よ、あなたには黄金の装飾具をつけ、黄金の旗を掲げ、黄金の網で覆われた、ヴァラーハカ馬王をはじめとするこれら八万四千頭の馬があります。大王よ、これらへの愛着を捨て、命への執着を持たないでください。大王よ、あなたには獅子の皮で覆われ、虎の皮で覆われ、豹の皮で覆われ、黄白色の毛織物で覆われ、黄金の装飾具をつけ、黄金の旗を掲げ、黄金の網で覆われた、勝旗車をはじめとするこれら八万四千台の戦車があります。大王よ、これらへの愛着を捨て、命への執着を持たないでください。大王よ、あなたには宝珠をはじめとするこれら八万四千の宝珠があります。大王よ、これらへの愛着を捨て、命への執着を持たないでください。大王よ、あなたには善賢王妃をはじめとするこれら八万四千の女性がいます。大王よ、これらへの愛着を捨て、命への執着を持たないでください。大王よ、あなたには居士宝をはじめとするこれら八万四千の資産家がいます。大王よ、これらへの愛着を捨て、命への執着を持たないでください。大王よ、あなたには随順する主導宝をはじめとするこれら八万四千のクシャトリヤがいます。大王よ、これらへの愛着を捨て、命への執着を持たないでください。大王よ、あなたには乳が溢れ出る、青銅の乳受け桶を備えたこれら八万四千頭の乳牛があります。大王よ、これらへの愛着を捨て、命への執着を持たないでください。大王よ、あなたには上質な麻布、上質な綿布、上質な絹布、上質な毛織物からなるこれら八万四千倶胝着の衣装があります。大王よ、これらへの愛着を捨て、命への執着を持たないでください。大王よ、あなたには夕方と朝に食事が運ばれるこれら八万四千の調理鍋があります。大王よ、これらへの愛着を捨て、命への執着を持たないでください」と』。
268. ‘‘Evaṃ vutte, ānanda, subhaddā devī parodi assūni pavattesi. Atha kho, ānanda, subhaddā devī assūni puñchitvā rājānaṃ mahāsudassanaṃ etadavoca –
268. 「このように言われたとき、アーナンダよ、善賢王妃は泣き崩れ、涙を流した。そして、アーナンダよ、善賢王妃は涙を拭って、大善見王にこのように言った。
‘Sabbeheva, deva, piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo aññathābhāvo, mā kho tvaṃ, deva, sāpekkho kālamakāsi, dukkhā sāpekkhassa kālaṅkiriyā, garahitā ca sāpekkhassa kālaṅkiriyā. Imāni te, deva, caturāsīti nagarasahassāni kusāvatīrājadhānippamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti pāsādasahassāni dhammapāsādappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti kūṭāgārasahassāni mahāviyūhakūṭāgārappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti pallaṅkasahassāni sovaṇṇamayāni rūpiyamayāni dantamayāni sāramayāni gonakatthatāni paṭikatthatāni paṭalikatthatāni kadalimigapavarapaccattharaṇāni sauttaracchadāni ubhatolohitakūpadhānāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti nāgasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni uposathanāgarājappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti assasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni valāhakaassarājappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha, jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti rathasahassāni sīhacammaparivārāni byagghacammaparivārāni dīpicammaparivārāni paṇḍukambalaparivārāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni vejayantarathappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti maṇisahassāni maṇiratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti itthisahassāni itthiratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha, jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti gahapatisahassāni gahapatiratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti khattiyasahassāni anuyantāni pariṇāyakaratanappamukhāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti dhenusahassāni duhasandanāni kaṃsūpadhāraṇāni. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti vatthakoṭisahassāni khomasukhumānaṃ kappāsikasukhumānaṃ koseyyasukhumānaṃ kambalasukhumānaṃ. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsi. Imāni te, deva, caturāsīti thālipākasahassāni sāyaṃ pātaṃ bhattābhihāro abhihariyati. Ettha, deva, chandaṃ pajaha jīvite apekkhaṃ mākāsī’ti.
『大王よ、すべての愛らしく心にかなうものとも別離があり、離散があり、変易があります。大王よ、執着を持って命を終えてはなりません。執着を持つ者の死は苦しく、執着を持つ者の死は非難されます。大王よ、あなたにはクサーヴァティー王都をはじめとするこれら八万四千の都市があります。大王よ、これらへの愛着を捨て、命への執着を持たないでください。大王よ、あなたには法宮殿をはじめとするこれら八万四千の宮殿があります。大王よ、これらへの愛着を捨て、命への執着を持たないでください。大王よ、あなたには大荘厳楼閣をはじめとするこれら八万四千の楼閣があります。大王よ、これらへの愛着を捨て、命への執着を持たないでください。大王よ、あなたには黄金製、白銀製、象牙製、堅木製で、長毛の絨毯を敷き、白毛織の敷物を敷き、花模様の敷物を敷き、カダリ鹿の最上の皮の敷物を敷き、天蓋を備え、両端に赤い枕を置いたこれら八万四千の寝台があります。大王よ、これらへの愛着を捨て、命への執着を持たないでください。大王よ、あなたには黄金の装飾具をつけ、黄金の旗を掲げ、黄金の網で覆われた、ウポーサハ象王をはじめとするこれら八万四千頭の象があります。大王よ、これらへの愛着を捨て、命への執着を持たないでください。大王よ、あなたには黄金の装飾具をつけ、黄金の旗を掲げ、黄金の網で覆われた、ヴァラーハカ馬王をはじめとするこれら八万四千頭の馬があります。大王よ、これらへの愛着を捨て、命への執着を持たないでください。大王よ、あなたには獅子の皮で覆われ、虎の皮で覆われ、豹の皮で覆われ、黄白色の毛織物で覆われ、黄金の装飾具をつけ、黄金の旗を掲げ、黄金の網で覆われた、勝旗車をはじめとするこれら八万四千台の戦車があります。大王よ、これらへの愛着を捨て、命への執着を持たないでください。大王よ、あなたには宝珠をはじめとするこれら八万四千の宝珠があります。大王よ、これらへの愛着を捨て、命への執着を持たないでください。大王よ、あなたには女性の宝をはじめとするこれら八万四千の女性がいます。大王よ、これらへの愛着を捨て、命への執着を持たないでください。大王よ、あなたには居士宝をはじめとするこれら八万四千の資産家がいます。大王よ、これらへの愛着を捨て、命への執着を持たないでください。大王よ、あなたには随順する主導宝をはじめとするこれら八万四千のクシャトリヤがいます。大王よ、これらへの愛着を捨て、命への執着を持たないでください。大王よ、あなたには乳が溢れ出る、青銅の乳受け桶を備えたこれら八万四千頭の乳牛があります。大王よ、これらへの愛着を捨て、命への執着を持たないでください。大王よ、あなたには上質な麻布、上質な綿布、上質な絹布、上質な毛織物からなるこれら八万四千倶胝着の衣装があります。大王よ、これらへの愛着を捨て、命への執着を持たないでください。大王よ、あなたには夕方と朝に食事が運ばれるこれら八万四千の調理鍋があります。大王よ、これらへの愛着を捨て、命への執着を持たないでください』と。
Brahmalokūpagamaṃ
梵天界への赴き
269. ‘‘Atha kho, ānanda, rājā mahāsudassano nacirasseva kālamakāsi. Seyyathāpi, ānanda, gahapatissa vā gahapatiputtassa vā manuññaṃ bhojanaṃ bhuttāvissa bhattasammado hoti, evameva kho, ānanda, rañño mahāsudassanassa māraṇantikā vedanā ahosi. Kālaṅkato ca, ānanda, rājā mahāsudassano sugatiṃ brahmalokaṃ upapajji. Rājā, ānanda, mahāsudassano caturāsīti vassasahassāni kumārakīḷaṃ kīḷi. Caturāsīti vassasahassāni oparajjaṃ kāresi. Caturāsīti vassasahassāni rajjaṃ kāresi. Caturāsīti vassasahassāni gihibhūto dhamme pāsāde brahmacariyaṃ cari . So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā brahmalokūpago ahosi.
269. 「そのとき、アーナンダよ、大善見王はまもなくして崩御した。あたかも、アーナンダよ、資産家や資産家の息子が美味な食事を食べ終えた後に心地よい眠気が生じるように、まさにそのように、アーナンダよ、大善見王の臨終の感覚(死苦の感覚)は穏やかであった。そして、命終した大善見王は善趣である梵天界に転生した。アーナンダよ、大善見王は八万四千年の間、幼少の遊戯を楽しんだ。八万四千年の間、副王として統治した。八万四千年の間、王として統治した。八万四千年の間、在家の身でありながら法宮殿において清浄行(梵行)を修めた。彼は四つの無量心(四梵住)を修習し、身体が崩壊して死を迎えた後、梵天界に赴く者となったのである。
270. ‘‘Siyā kho panānanda, evamassa – ‘añño nūna tena samayena rājā mahāsudassano ahosī’ti, na kho panetaṃ, ānanda, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Ahaṃ tena samayena rājā mahāsudassano ahosiṃ. Mama tāni caturāsīti nagarasahassāni kusāvatīrājadhānippamukhāni, mama tāni caturāsīti pāsādasahassāni dhammapāsādappamukhāni, mama tāni caturāsīti kūṭāgārasahassāni mahāviyūhakūṭāgārappamukhāni, mama tāni caturāsīti pallaṅkasahassāni sovaṇṇamayāni rūpiyamayāni dantamayāni sāramayāni gonakatthatāni paṭikatthatāni paṭalikatthatāni kadalimigapavarapaccattharaṇāni sauttaracchadāni ubhatolohitakūpadhānāni, mama tāni caturāsīti nāgasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni uposathanāgarājappamukhāni, mama tāni caturāsīti assasahassāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni valāhakaassarājappamukhāni, mama tāni caturāsīti rathasahassāni sīhacammaparivārāni byagghacammaparivārāni dīpicammaparivārāni paṇḍukambalaparivārāni sovaṇṇālaṅkārāni sovaṇṇadhajāni hemajālapaṭicchannāni vejayantarathappamukhāni, mama tāni caturāsīti maṇisahassāni maṇiratanappamukhāni, mama tāni caturāsīti itthisahassāni subhaddādevippamukhāni, mama tāni caturāsīti gahapatisahassāni gahapatiratanappamukhāni, mama tāni caturāsīti khattiyasahassāni anuyantāni pariṇāyakaratanappamukhāni, mama tāni caturāsīti dhenusahassāni duhasandanāni kaṃsūpadhāraṇāni, mama tāni caturāsīti vatthakoṭisahassāni khomasukhumānaṃ kappāsikasukhumānaṃ koseyyasukhumānaṃ kambalasukhumānaṃ, mama tāni caturāsīti thālipākasahassāni sāyaṃ pātaṃ bhattābhihāro abhihariyittha.
270. 「アーナンダよ、あるいは『その時の大善見王とは、きっと他の者であったのだろう』と思うかもしれない。しかし、アーナンダよ、そのように見るべきではない。私がその時の大善見王であったのだ。私には、クサーヴァティー王都をはじめとする八万四千の都市があり、私には、法宮殿をはじめとする八万四千の宮殿があり、私には、大荘厳楼閣をはじめとする八万四千の楼閣があり、私には、金製、銀製、象牙製、堅木製であり、羊毛の敷物や白敷物、花模様の敷物、上等な鹿の皮の敷物が敷かれ、天蓋があり、両端に赤い枕が置かれた八万四千の座所があり、私には、金の装飾をつけ、金の旗を立て、金の網で覆われた、ウポサハ象王をはじめとする八万四千の象があり、私には、金の装飾をつけ、金の旗を立て、金の網で覆われた、ヴァラーハカ馬王をはじめとする八万四千の馬があり、私には、ライオンの皮、トラの皮、ヒョウの皮、薄黄色の毛織物で覆われ、金の装飾をつけ、金の旗を立て、金の網で覆われた、ヴェージャヤンタ戦車をはじめとする八万四千の車があり、私には、宝珠宝をはじめとする八万四千の宝珠があり、私には、スバッダー王妃をはじめとする八万四千の女性があり、私には、居士宝をはじめとする八万四千の居士があり、私には、主導宝をはじめとする八万四千の従う王族があり、私には、乳を滴らせ、青銅の桶で受ける八万四千頭の乳牛があり、私には、上質な亜麻布、上質な綿布、上質な絹布、上質な毛織物の八万四千億の衣があり、私には、朝夕に食事が運ばれる八万四千の料理皿があった。
271. ‘‘Tesaṃ kho panānanda, caturāsītinagarasahassānaṃ ekaññeva taṃ nagaraṃ hoti, yaṃ tena samayena ajjhāvasāmi yadidaṃ kusāvatī rājadhānī. Tesaṃ kho panānanda, caturāsītipāsādasahassānaṃ ekoyeva so pāsādo hoti, yaṃ tena samayena ajjhāvasāmi yadidaṃ dhammo pāsādo. Tesaṃ kho panānanda, caturāsītikūṭāgārasahassānaṃ ekaññeva taṃ kūṭāgāraṃ hoti, yaṃ tena samayena ajjhāvasāmi yadidaṃ mahāviyūhaṃ kūṭāgāraṃ. Tesaṃ kho panānanda, caturāsītipallaṅkasahassānaṃ ekoyeva so pallaṅko hoti, yaṃ tena samayena paribhuñjāmi yadidaṃ sovaṇṇamayo vā rūpiyamayo vā dantamayo vā sāramayo vā. Tesaṃ kho panānanda, caturāsītināgasahassānaṃ ekoyeva so nāgo hoti, yaṃ tena samayena abhiruhāmi yadidaṃ uposatho nāgarājā. Tesaṃ kho panānanda, caturāsītiassasahassānaṃ ekoyeva so asso hoti, yaṃ tena samayena abhiruhāmi yadidaṃ valāhako assarājā. Tesaṃ kho panānanda, caturāsītirathasahassānaṃ ekoyeva so ratho hoti, yaṃ tena samayena abhiruhāmi yadidaṃ vejayantaratho. Tesaṃ kho panānanda, caturāsītiitthisahassānaṃ ekāyeva sā itthī hoti, yā tena samayena paccupaṭṭhāti khattiyānī vā vessinī vā. Tesaṃ kho panānanda, vā. Tesaṃ kho panānanda, caturāsītivatthakoṭisahassānaṃ ekaṃyeva taṃ dussayugaṃ hoti, yaṃ tena samayena paridahāmi khomasukhumaṃ vā kappāsikasukhumaṃ vā koseyyasukhumaṃ vā kambalasukhumaṃ vā. Tesaṃ kho panānanda, caturāsītithālipākasahassānaṃ ekoyeva so thālipāko hoti, yato nāḷikodanaparamaṃ bhuñjāmi tadupiyañca sūpeyyaṃ.
271. 「アーナンダよ、その八万四千の都市のうち、私がその時に住んでいたのは、ただ一つの都市、すなわちクサーヴァティー王都だけであった。アーナンダよ、その八万四千の宮殿のうち、私がその時に住んでいたのは、ただ一つの宮殿、すなわち法宮殿だけであった。アーナンダよ、その八万四千の楼閣のうち、私がその時に住んでいたのは、ただ一つの楼閣、すなわち大荘厳楼閣だけであった。アーナンダよ、その八万四千の座所のうち、私がその時に用いたのは、ただ一つの座所、すなわち金製か、銀製か、象牙製か、堅木製のものであった。アーナンダよ、その八万四千の象のうち、私がその時に乗ったのは、ただ一頭の象、すなわちウポサハ象王だけであった。アーナンダよ、その八万四千の馬のうち、私がその時に乗ったのは、ただ一頭の馬、すなわちヴァラーハカ馬王だけであった。アーナンダよ、その八万四千の車のうち、私がその時に乗ったのは、ただ一つの車、すなわちヴェージャヤンタ戦車だけであった。アーナンダよ、その八万四千の女性のうち、その時に私に仕えたのは、ただ一人の女性、すなわち王族の娘か、あるいは庶民の娘であった。アーナンダよ、その八万四千億の衣のうち、私がその時に身につけていたのは、ただ一揃いの衣、すなわち上質な亜麻布か、上質な綿布か、上質な絹布か、あるいは上質な毛織物だけであった。アーナンダよ、その八万四千の料理皿のうち、私が食べたのは、ただ一つの皿からの一ナリの米飯を最高限度とする、それにふさわしいスープを伴う食事だけであった。
272. ‘‘Passānanda, sabbete saṅkhārā atītā niruddhā vipariṇatā. Evaṃ aniccā kho, ānanda, saṅkhārā; evaṃ addhuvā kho, ānanda, saṅkhārā; evaṃ anassāsikā kho, ānanda, saṅkhārā! Yāvañcidaṃ, ānanda, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ vimuccituṃ.
272. 「見よ、アーナンダよ、これらすべての形成されたもの(諸行)は過ぎ去り、滅び、変容した。アーナンダよ、このように諸行は無常である。アーナンダよ、このように諸行は不確かである。アーナンダよ、このように諸行は慰めにならないものである。アーナンダよ、まことにすべての諸行について、厭離するに十分であり、離欲するに十分であり、解脱するに十分である。
‘‘Chakkhattuṃ kho panāhaṃ, ānanda, abhijānāmi imasmiṃ padese sarīraṃ nikkhipitaṃ, tañca kho rājāva samāno cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyapatto sattaratanasamannāgato, ayaṃ sattamo sarīranikkhepo. Na kho panāhaṃ, ānanda, taṃ padesaṃ samanupassāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yattha tathāgato aṭṭhamaṃ sarīraṃ nikkhipeyyā’’ti. Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –
「アーナンダよ、私はこの場所で六度、身体を捨てた(遺体を葬られた)ことを記憶している。それもまた正法に適った転輪聖王、四方を征服した勝者、領土の安定を得た者、七宝を具足した者としてであり、今回が七度目の身体の遺棄である。アーナンダよ、神々や悪魔、梵天を含む世界において、沙門・婆羅門、神々や人間を含む生きとし生けるものの中で、如来が八度目の身体を捨てるべきそのような場所を、私は見出すことができない」と。世尊はこのように説かれた。善逝はこのように語られた後、師はさらにこう言われた――
‘‘Aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino;
「諸行は実に無常であり、生じては滅する性質のものである。
Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṃ vūpasamo sukho’’ti.
生じては滅尽する。それらの寂止こそが安楽である」と。
Mahāsudassanasuttaṃ niṭṭhitaṃ catutthaṃ.
大善見経(第四)が終了した。