Cookieを許可しますか?

Tipiṭakaではサービス提供と改善のためにCookieを使用します。 プライバシーポリシー

5. Janavasabhasuttaṃ5. 闍尼沙経(ジャナヴァサバ経)

Nātikiyādibyākaraṇaṃ

ナーティカの人々の転生に関する記説

273. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā nātike viharati giñjakāvasathe. Tena kho pana samayena bhagavā parito parito janapadesu paricārake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu byākaroti kāsikosalesu vajjimallesu cetivaṃsesu kurupañcālesu majjhasūrasenesu – ‘‘asu amutra upapanno, asu amutra upapanno . Paropaññāsa nātikiyā paricārakā abbhatītā kālaṅkatā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. Sādhikā navuti nātikiyā paricārakā abbhatītā kālaṅkatā tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmino, sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissanti. Sātirekāni pañcasatāni nātikiyā paricārakā abbhatītā kālaṅkatā tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’ti.

273. このように私は聞いた。ある時、世尊はナーティカの煉瓦堂に滞在しておられた。その時、世尊は、カーシー、コーサラ、ヴァッジ、マッラ、チェーティ、ヴァンサ、クル、パンチャーラ、マッチャ、スーラセーナなど四方の国々において、過去に亡くなり世を去った信奉者たちの転生について記説(予言・宣告)しておられた。「某はあそこに生まれ、某はあそこに生まれた。ナーティカの五十人を超える信奉者たちは、亡くなり世を去って、五つの下分結が滅尽したことにより化生し、そこで完全な涅槃に入り、その世界から戻ることのない者(不還者)となった。ナーティカの九十人を超える信奉者たちは、亡くなり世を去って、三つの結び目が滅尽し、貪・瞋・痴が薄らいだことにより、一度だけこの世に戻って苦しみを終わらせる者(一来自)となった。ナーティカの五百人を超える信奉者たちは、亡くなり世を去って、三つの結び目が滅尽したことにより預流者となり、悪趣に堕ちることのない定まりの者、正覚へと向かう者となった」と。

274. Assosuṃ kho nātikiyā paricārakā – ‘‘bhagavā kira parito parito janapadesu paricārake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu byākaroti kāsikosalesu vajjimallesu cetivaṃsesu kurupañcālesu majjhasūrasenesu – ‘asu amutra upapanno, asu amutra upapanno. Paropaññāsa nātikiyā paricārakā abbhatītā kālaṅkatā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. Sādhikā navuti nātikiyā paricārakā abbhatītā kālaṅkatā tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmino sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissanti. Sātirekāni pañcasatāni nātikiyā paricārakā abbhatītā kālaṅkatā tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti. Tena ca nātikiyā paricārakā attamanā ahesuṃ pamuditā pītisomanassajātā bhagavato pañhaveyyākaraṇaṃ sutvā.

274. ナーティカの信奉者たちは聞いた。「世尊は、カーシー、コーサラ、ヴァッジ、マッラ、チェーティ、ヴァンサ、クル、パンチャーラ、マッチャ、スーラセーナなど四方の国々において、過去に亡くなり世を去った信奉者たちの転生について記説しておられるそうだ。『某はあそこに生まれ、某はあそこに生まれた。ナーティカの五十人を超える信奉者たちは、亡くなり世を去って、五つの下分結が滅尽したことにより化生し、そこで完全な涅槃に入り、その世界から戻ることのない者となった。ナーティカの九十人を超える信奉者たちは、亡くなり世を去って、三つの結び目が滅尽し、貪・瞋・痴が薄らいだことにより、一度だけこの世に戻って苦しみを終わらせる者となった。ナーティカの五百人を超える信奉者たちは、亡くなり世を去って、三つの結び目が滅尽したことにより預流者となり、悪趣に堕ちることのない定まりの者、正覚へと向かう者となった』と」。そしてナーティカの信奉者たちは、世尊の問いへの記説を聞いて、満足し、歓喜し、喜びと喜悦を生じた。

275. Assosi kho āyasmā ānando – ‘‘bhagavā kira parito parito janapadesu paricārake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu byākaroti kāsikosalesu vajjimallesu cetivaṃsesu kurupañcālesu majjhasūrasenesu – ‘asu amutra upapanno, asu amutra upapanno. Paropaññāsa nātikiyā paricārakā abbhatītā kālaṅkatā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. Sādhikā navuti nātikiyā paricārakā abbhatītā kālaṅkatā tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmino sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissanti. Sātirekāni pañcasatāni nātikiyā paricārakā abbhatītā kālaṅkatā tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti. Tena ca nātikiyā paricārakā attamanā ahesuṃ pamuditā pītisomanassajātā bhagavato pañhaveyyākaraṇaṃ sutvā’’ti.

275. 尊者アーナンダもまた聞いた。「世尊は、カーシー、コーサラ、ヴァッジ、マッラ、チェーティ、ヴァンサ、クル、パンチャーラ、マッチャ、スーラセーナなど四方の国々において、過去に亡くなり世を去った信奉者たちの転生について記説しておられるそうだ。『某はあそこに生まれ、某はあそこに生まれた。ナーティカの五十人を超える信奉者たちは、亡くなり世を去って、五つの下分結が滅尽したことにより化生し、そこで完全な涅槃に入り、その世界から戻ることのない者となった。ナーティカの九十人を超える信奉者たちは、亡くなり世を去って、三つの結び目が滅尽し、貪・瞋・痴が薄らいだことにより、一度だけこの世に戻って苦しみを終わらせる者となった。ナーティカの五百人を超える信奉者たちは、亡くなり世を去って、三つの結び目が滅尽したことにより預流者となり、悪趣に堕ちることのない定まりの者、正覚へと向かう者となった』と。そしてナーティカの信奉者たちは、世尊の問いへの記説を聞いて、満足し、歓喜し、喜びと喜悦を生じた」と。

Ānandaparikathā

アーナンダの所感

276. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi – ‘‘ime kho panāpi ahesuṃ māgadhakā paricārakā bahū ceva rattaññū ca abbhatītā kālaṅkatā. Suññā maññe aṅgamagadhā aṅgamāgadhakehi paricārakehi abbhatītehi kālaṅkatehi. Te kho panāpi ahesuṃ buddhe pasannā dhamme pasannā saṅghe pasannā sīlesu paripūrakārino. Te abbhatītā kālaṅkatā bhagavatā abyākatā; tesampissa sādhu veyyākaraṇaṃ, bahujano pasīdeyya, tato gaccheyya sugatiṃ. Ayaṃ kho panāpi ahosi rājā māgadho seniyo bimbisāro dhammiko dhammarājā hito brāhmaṇagahapatikānaṃ negamānañceva jānapadānañca. Apissudaṃ manussā kittayamānarūpā viharanti – ‘evaṃ no so dhammiko dhammarājā sukhāpetvā kālaṅkato, evaṃ mayaṃ tassa dhammikassa dhammarañño vijite phāsu viharimhā’ti. So kho panāpi ahosi buddhe pasanno dhamme pasanno saṅghe pasanno sīlesu paripūrakārī. Apissudaṃ manussā evamāhaṃsu – ‘yāva maraṇakālāpi rājā māgadho seniyo bimbisāro bhagavantaṃ kittayamānarūpo kālaṅkato’ti. So abbhatīto kālaṅkato bhagavatā abyākato. Tassapissa sādhu veyyākaraṇaṃ bahujano pasīdeyya, tato gaccheyya sugatiṃ. Bhagavato kho pana sambodhi magadhesu. Yattha kho pana bhagavato sambodhi magadhesu, kathaṃ tatra bhagavā māgadhake paricārake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu na byākareyya. Bhagavā ce kho pana māgadhake paricārake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu na byākareyya, dīnamanā tenassu māgadhakā paricārakā; yena kho panassu dīnamanā māgadhakā paricārakā kathaṃ te bhagavā na byākareyyā’’ti?

276. その時、尊者アーナンダにこのような考えが生じた。「マガダ国の信奉者たちもまた、数多く、古くからの者たちであり、亡くなり世を去っていった。アンガ・マガダの地は、亡くなり世を去ったアンガ・マガダの信奉者たちがいなくなって空虚になったかのようだ。彼らは実に仏陀に清らかな信を抱き、法に清らかな信を抱き、僧伽に清らかな信を抱き、戒を全うする者たちであった。彼らが亡くなり世を去ったのに、世尊によって記説されていない。もし彼らについても記説がなされれば素晴らしく、多くの人々が清らかな信仰を抱き、それによって善趣へと赴くであろう。また、マガダ王セーニヤ・ビンビサーラも、正法を奉じる法王であり、婆羅門や居士、都市や地方の人々の利益を図る方であった。人々は称賛するように語り暮らしている。『そのように、あの正法を奉じる法王は私たちを幸せにして世を去られた。私たちはそのように、あの正法を奉じる法王の領土において安楽に暮らしていた』と。彼もまた、仏陀に清らかな信を抱き、法に清らかな信を抱き、僧伽に清らかな信を抱き、戒を全うする者であった。人々はまたこのように言っていた。『マガダ王セーニヤ・ビンビサーラは、死の時に至るまでも世尊を称賛しながら世を去った』と。彼が亡くなり世を去ったのに、世尊によって記説されていない。彼についても記説がなされれば素晴らしく、多くの人々が清らかな信仰を抱き、それによって善趣へと赴くであろう。世尊の正覚(悟り)はマガダの地においてであった。世尊の正覚がマガダの地においてであったというのに、どうして世尊は、マガダの信奉者たちが亡くなり世を去ったその転生について記説なさらないことがあろうか。もし世尊が、マガダの信奉者たちが亡くなり世を去ったその転生について記説なさらなければ、マガダの信奉者たちは意気消沈するであろう。マガダの信奉者たちが意気消沈するようなことを、どうして世尊がなさらないままにしておかれるだろうか」と。

277. Idamāyasmā ānando māgadhake paricārake ārabbha eko raho anuvicintetvā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sutaṃ metaṃ, bhante – ‘bhagavā kira parito parito janapadesu paricārake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu byākaroti kāsikosalesu vajjimallesu cetivaṃsesu kurupañcālesu majjhasūrasenesu – ‘‘asu amutra upapanno, asu amutra upapanno. Paropaññāsa nātikiyā paricārakā abbhatītā kālaṅkatā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā. Sādhikā navuti nātikiyā paricārakā abbhatītā kālaṅkatā tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmino, sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissanti. Sātirekāni pañcasatāni nātikiyā paricārakā abbhatītā kālaṅkatā tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇāti. Tena ca nātikiyā paricārakā attamanā ahesuṃ pamuditā pītisomanassajātā bhagavato pañhaveyyākaraṇaṃ sutvā’’ti. Ime kho panāpi, bhante, ahesuṃ māgadhakā paricārakā bahū ceva rattaññū ca abbhatītā kālaṅkatā. Suññā maññe aṅgamagadhā aṅgamāgadhakehi paricārakehi abbhatītehi kālaṅkatehi. Te kho panāpi, bhante, ahesuṃ buddhe pasannā dhamme pasannā saṅghe pasannā sīlesu paripūrakārino, te abbhatītā kālaṅkatā bhagavatā abyākatā. Tesampissa sādhu veyyākaraṇaṃ, bahujano pasīdeyya, tato gaccheyya sugatiṃ. Ayaṃ kho panāpi, bhante, ahosi rājā māgadho seniyo bimbisāro dhammiko dhammarājā hito brāhmaṇagahapatikānaṃ negamānañceva jānapadānañca. Apissudaṃ manussā kittayamānarūpā viharanti – ‘evaṃ no so dhammiko dhammarājā sukhāpetvā kālaṅkato. Evaṃ mayaṃ tassa dhammikassa dhammarañño vijite phāsu viharimhā’ti. So kho panāpi, bhante, ahosi buddhe pasanno dhamme pasanno saṅghe pasanno sīlesu paripūrakārī. Apissudaṃ manussā evamāhaṃsu – ‘yāva maraṇakālāpi rājā māgadho seniyo bimbisāro bhagavantaṃ kittayamānarūpo kālaṅkato’ti. So abbhatīto kālaṅkato bhagavatā abyākato; tassapissa sādhu veyyākaraṇaṃ, bahujano pasīdeyya, tato gaccheyya sugatiṃ. Bhagavato kho pana, bhante, sambodhi magadhesu. Yattha kho pana, bhante, bhagavato sambodhi magadhesu, kathaṃ tatra bhagavā māgadhake paricārake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu na byākareyya? Bhagavā ce kho pana, bhante, māgadhake paricārake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu na byākareyya dīnamanā tenassu māgadhakā paricārakā; yena kho panassu dīnamanā māgadhakā paricārakā kathaṃ te bhagavā na byākareyyā’’ti. Idamāyasmā ānando māgadhake paricārake ārabbha bhagavato sammukhā parikathaṃ katvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

277. 尊者アーナンダはマガダの信奉者たちのことについて、一人静かに思索し、夜明けの時に起き上がり、世尊のもとへと近づいた。近づいて世尊に敬礼し、一方に座った。一方に座った尊者アーナンダは世尊にこう申し上げた。「世尊よ、私はこのように聞いております。『世尊は、カーシー、コーサラ、ヴァッジ、マッラ、チェーティ、ヴァンサ、クル、パンチャーラ、マッチャ、スーラセーナなど四方の国々において、過去に亡くなり世を去った信奉者たちの転生について記説しておられるそうだ。――某はあそこに生まれ、某はあそこに生まれた。ナーティカの五十人を超える信奉者たちは、亡くなり世を去って、五つの下分結が滅尽したことにより化生し、そこで完全な涅槃に入り、その世界から戻ることのない者となった。ナーティカの九十人を超える信奉者たちは、亡くなり世を去って、三つの結び目が滅尽し、貪・瞋・痴が薄らいだことにより、一度だけこの世に戻って苦しみを終わらせる者となった。ナーティカの五百人を超える信奉者たちは、亡くなり世を去って、三つの結び目が滅尽したことにより預流者となり、悪趣に堕ちることのない定まりの者、正覚へと向かう者となった、と。そしてナーティカの信奉者たちは、世尊の問いへの記説を聞いて、満足し、歓喜し、喜びと喜悦を生じた』と。世尊よ、マガダ国の信奉者たちもまた、数多く、古くからの者たちであり、亡くなり世を去っていきました。アンガ・マガダの地は、亡くなり世を去ったアンガ・マガダの信奉者たちがいなくなって空虚になったかのようです。世尊よ、彼らもまた仏陀に清らかな信を抱き、法に清らかな信を抱き、僧伽に清らかな信を抱き、戒を全うする者たちでありましたが、亡くなり世を去ったのに、世尊によって記説されておりません。彼らについても記説がなされれば素晴らしく、多くの人々が清らかな信仰を抱き、それによって善趣へと赴くことでしょう。世尊よ、マガダ王セーニヤ・ビンビサーラもまた、正法を奉じる法王であり、婆羅門や居士、都市や地方の人々の利益を図る方でありました。人々は称賛するように語り暮らしております。『そのように、あの正法を奉じる法王は私たちを幸せにして世を去られた。私たちはそのように、あの正法を奉じる法王の領土において安楽に暮らしていた』と。世尊よ、彼もまた仏陀に清らかな信を抱き、法に清らかな信を抱き、僧伽に清らかな信を抱き、戒を全うする者でありました。人々はこのように申しておりました。『マガダ王セーニヤ・ビンビサーラは、死の時に至るまでも世尊を称賛しながら世を去った』と。彼が亡くなり世を去ったのに、世尊によって記説されておりません。彼についても記説がなされれば素晴らしく、多くの人々が清らかな信仰を抱き、それによって善趣へと赴くことでしょう。世尊よ、世尊の正覚はマガダの地においてでありました。世尊よ、世尊の正覚がマガダの地においてであったというのに、どうして世尊は、マガダの信奉者たちが亡くなり世を去ったその転生について記説なさらないことがありましょうか。世尊よ、もし世尊が、マガダの信奉者たちが亡くなり世を去ったその転生について記説なさらなければ、マガダの信奉者たちは意気消沈するでしょう。マガダの信奉者たちが意気消沈するようなことを、どうして世尊がなさらないままにしておかれるでしょうか」と。尊者アーナンダはマガダの信奉者たちについて世尊の御前でこのように述べると、座から立ち上がり、世尊に敬礼し、右回りに回って立ち去った。

278. Atha kho bhagavā acirapakkante āyasmante ānande pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya nātikaṃ piṇḍāya pāvisi. Nātike piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto pāde pakkhāletvā giñjakāvasathaṃ pavisitvā māgadhake paricārake ārabbha aṭṭhiṃ katvā manasikatvā sabbaṃ cetasā samannāharitvā paññatte āsane nisīdi – ‘‘gatiṃ nesaṃ jānissāmi abhisamparāyaṃ, yaṃgatikā te bhavanto yaṃabhisamparāyā’’ti. Addasā kho bhagavā māgadhake paricārake ‘‘yaṃgatikā te bhavanto yaṃabhisamparāyā’’ti. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito giñjakāvasathā nikkhamitvā vihārapacchāyāyaṃ paññatte āsane nisīdi.

278. そこで世尊は、尊者アーナンダが立ち去って間もなく、朝のうちに衣を整え、鉢と大衣を持ってナーティカへ托鉢に入られた。ナーティカで托鉢して歩き、食後に托鉢から戻られると、足を洗い、煉瓦堂に入って、マガダの信奉者たちについて心に留め、思念し、全精神を集中して、用意された座所に座られた。「彼らの趣き、来世、かの尊者たちの赴くところ、来世のありようを知ろう」と。世尊はマガダの信奉者たちが「かの尊者たちの赴くところ、来世のありよう」を御覧になった。そして世尊は夕方になり、静寂の瞑想から立ち上がって、煉瓦堂から出て、精舎の背後の日陰に用意された座所に座られた。

279. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘upasantapadisso bhante bhagavā bhātiriva bhagavato mukhavaṇṇo vippasannattā indriyānaṃ. Santena nūnajja bhante bhagavā vihārena vihāsī’’ti? ‘‘Yadeva kho me tvaṃ, ānanda, māgadhake paricārake ārabbha sammukhā parikathaṃ katvā uṭṭhāyāsanā pakkanto, tadevāhaṃ nātike piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto pāde pakkhāletvā giñjakāvasathaṃ pavisitvā māgadhake paricārake ārabbha aṭṭhiṃ katvā manasikatvā sabbaṃ cetasā samannāharitvā paññatte āsane nisīdiṃ – ‘gatiṃ nesaṃ jānissāmi abhisamparāyaṃ, yaṃgatikā te bhavanto yaṃabhisamparāyā’ti. Addasaṃ kho ahaṃ, ānanda, māgadhake paricārake ‘yaṃgatikā te bhavanto yaṃabhisamparāyā’’’ti.

279. その時、尊者アーナンダが世尊のもとへと近づいた。近づいて世尊に敬礼し、一方に座った。一方に座った尊者アーナンダは世尊にこう申し上げた。「世尊よ、世尊のお姿は静けさに満ち、諸根が極めて清らかであるため、世尊のお顔の色は輝くかのようです。世尊よ、世尊は今日、静かな安住(瞑想の境地)において過ごされたのでしょうか」と。「アーナンダよ、あなたがマガダの信奉者たちについて私の前で所感を述べ、座から立ち上がって立ち去ったまさにその時、私はナーティカへ托鉢に歩き、食後に托鉢から戻り、足を洗い、煉瓦堂に入って、マガダの信奉者たちについて心に留め、思念し、全精神を集中して、用意された座所に座ったのだ。『彼らの趣き、来世、かの尊者たちの赴くところ、来世のありようを知ろう』と。アーナンダよ、私はマガダの信奉者たちについて『かの尊者たちの赴くところ、来世のありよう』を見たのだ」と。

Janavasabhayakkho

夜叉ジャナヴァサバ

280. ‘‘Atha kho, ānanda, antarahito yakkho saddamanussāvesi – ‘janavasabho ahaṃ bhagavā; janavasabho ahaṃ sugatā’ti. Abhijānāsi no tvaṃ, ānanda, ito pubbe evarūpaṃ nāmadheyyaṃ sutaṃ yadidaṃ janavasabho’’ti?

280. 「アーナンダよ、その時、姿を見せない夜叉が声を響かせた。『世尊よ、私はジャナヴァサバ(人勝)です。善逝よ、私はジャナヴァサバです』と。アーナンダよ、あなたはこのジャナヴァサバというような名前を、以前に聞いたことがあると記憶しているか」と。

‘‘Na kho ahaṃ, bhante, abhijānāmi ito pubbe evarūpaṃ nāmadheyyaṃ sutaṃ yadidaṃ janavasabhoti, api ca me, bhante, lomāni haṭṭhāni ‘janavasabho’ti nāmadheyyaṃ sutvā. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘na hi nūna so orako yakkho bhavissati yadidaṃ evarūpaṃ nāmadheyyaṃ supaññattaṃ yadidaṃ janavasabho’’ti. ‘‘Anantarā kho, ānanda, saddapātubhāvā uḷāravaṇṇo me yakkho sammukhe pāturahosi. Dutiyampi saddamanussāvesi – ‘bimbisāro ahaṃ bhagavā; bimbisāro ahaṃ sugatāti. Idaṃ sattamaṃ kho ahaṃ, bhante, vessavaṇassa mahārājassa sahabyataṃ upapajjāmi, so tato cuto manussarājā bhavituṃ pahomi .

「世尊よ、私はこれまでにジャナヴァサバというこのような名前を聞いた覚えはありません。しかし世尊よ、私は『ジャナヴァサバ』という名前を聞いて身の毛がよだちました。世尊よ、私にはこのように思われました。『ジャナヴァサバというこれほど立派に名づけられた名を持つ者は、決して卑小な夜叉ではないだろう』と」。「アーナンダよ、声が響いたすぐ後に、堂々たる姿の夜叉が私の前に現れた。そして二度目も声を響かせた。『世尊よ、私はビンビサーラです。善逝よ、私はビンビサーラです。世尊よ、私は毘沙門天王(ヴェッサヴァナ大王)の眷属として生まれること、これが七度目です。私はそこから没して、人間の王となることができます。

Ito satta tato satta, saṃsārāni catuddasa;

ここから七度、あそこから七度、十四回の輪廻転生を、

Nivāsamabhijānāmi, yattha me vusitaṃ pure.

以前に私が住んでいた住処として、私は記憶しております。

281. ‘Dīgharattaṃ kho ahaṃ, bhante, avinipāto avinipātaṃ sañjānāmi, āsā ca pana me santiṭṭhati sakadāgāmitāyā’ti. ‘Acchariyamidaṃ āyasmato janavasabhassa yakkhassa, abbhutamidaṃ āyasmato janavasabhassa yakkhassa. ‘‘Dīgharattaṃ kho ahaṃ, bhante, avinipāto avinipātaṃ sañjānāmī’’ti ca vadesi, ‘‘āsā ca pana me santiṭṭhati sakadāgāmitāyā’’ti ca vadesi, kutonidānaṃ panāyasmā janavasabho yakkho evarūpaṃ uḷāraṃ visesādhigamaṃ sañjānātīti? Na aññatra, bhagavā, tava sāsanā, na aññatra , sugata, tava sāsanā; yadagge ahaṃ, bhante, bhagavati ekantikato abhippasanno, tadagge ahaṃ, bhante, dīgharattaṃ avinipāto avinipātaṃ sañjānāmi, āsā ca pana me santiṭṭhati sakadāgāmitāya. Idhāhaṃ, bhante, vessavaṇena mahārājena pesito virūḷhakassa mahārājassa santike kenacideva karaṇīyena addasaṃ bhagavantaṃ antarāmagge giñjakāvasathaṃ pavisitvā māgadhake paricārake ārabbha aṭṭhiṃ katvā manasikatvā sabbaṃ cetasā samannāharitvā nisinnaṃ – ‘‘gatiṃ nesaṃ jānissāmi abhisamparāyaṃ, yaṃgatikā te bhavanto yaṃabhisamparāyā’’ti. Anacchariyaṃ kho panetaṃ, bhante, yaṃ vessavaṇassa mahārājassa tassaṃ parisāyaṃ bhāsato sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘‘yaṃgatikā te bhavanto yaṃabhisamparāyā’’ti. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – bhagavantañca dakkhāmi, idañca bhagavato ārocessāmīti. Ime kho me, bhante, dvepaccayā bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ’.

281. 『世尊よ、私は長い年月にわたり、悪趣に堕ちない者(不退転の者)であると自覚しております。さらに私には、一来自となることへの希望が確立しております』と。[私は問うた。]『これは尊者ジャナヴァサバ夜叉にとって驚くべきことであり、尊者ジャナヴァサバ夜叉にとって稀有なことである。「世尊よ、私は長い年月にわたり、悪趣に堕ちない者であると自覚しております」と言い、また「さらに私には、一来自となることへの希望が確立しております」と言う。いったい何を原因として、尊者ジャナヴァサバ夜叉はそのような勝れた特段の境地の獲得を自覚しているのか』と。[夜叉は答えた。]『世尊よ、あなたの教えのほかにはありません。善逝よ、あなたの教えのほかにはありません。世尊よ、私が世尊に一筋に深い信仰を抱いたその時から、世尊よ、私は長い年月にわたり、悪趣に堕ちない者であると自覚しており、さらに私には、一来自となることへの希望が確立しております。世尊よ、私はここで毘沙門天王に命じられ、増長天王(ヴィルールハカ大王)のもとへある用務のために赴く途中で、世尊が煉瓦堂に入られ、マガダの信奉者たちについて心に留め、思念し、全精神を集中して、「彼らの趣き、来世、かの尊者たちの赴くところ、来世のありようを知ろう」と座っておられるのをお見かけしました。世尊よ、毘沙門天王がその集会において語られたことを、面前で直接聞き、面前で直接受け取っていたので、私には「かの尊者たちの赴くところ、来世のありよう」は不思議なことではありませんでした。世尊よ、そこで私には「世尊にお目にかかり、このことを世尊にお知らせしよう」という思いが生じました。世尊よ、これら二つの理由があって、私は世尊にお目にかかるために近づいたのです』。

Devasabhā

神々の集会

282. ‘Purimāni, bhante, divasāni purimatarāni tadahuposathe pannarase vassūpanāyikāya puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā kevalakappā ca devā tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sannisinnā honti sannipatitā. Mahatī ca dibbaparisā samantato nisinnā honti , cattāro ca mahārājāno catuddisā nisinnā honti. Puratthimāya disāya dhataraṭṭho mahārājā pacchimābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā; dakkhiṇāya disāya virūḷhako mahārājā uttarābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā; pacchimāya disāya virūpakkho mahārājā puratthābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā; uttarāya disāya vessavaṇo mahārājā dakkhiṇābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā. Yadā, bhante, kevalakappā ca devā tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sannisinnā honti sannipatitā, mahatī ca dibbaparisā samantato nisinnā honti, cattāro ca mahārājāno catuddisā nisinnā honti. Idaṃ nesaṃ hoti āsanasmiṃ; atha pacchā amhākaṃ āsanaṃ hoti. Ye te, bhante, devā bhagavati brahmacariyaṃ caritvā adhunūpapannā tāvatiṃsakāyaṃ, te aññe deve atirocanti vaṇṇena ceva yasasā ca. Tena sudaṃ, bhante, devā tāvatiṃsā attamanā honti pamuditā pītisomanassajātā ‘‘dibbā vata bho kāyā paripūrenti, hāyanti asurakāyā’’ti. Atha kho, bhante, sakko devānamindo devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sampasādaṃ viditvā imāhi gāthāhi anumodi –

282. 『世尊よ、以前の日々、より以前のこと、十五日の布薩の日、安居の入りを満月の夜に迎えた時、すべての三十三天の神々は善法堂に集まり、着座していました。そして大いなる天の会衆が周囲を取り囲んで座り、四大天王も四方に座っていました。東方には持国天王(ダタラッタ大王)が神々を従えて西方を向いて座り、南方には増長天王(ヴィルールハカ大王)が神々を従えて北方を向いて座り、西方には広目天王(ヴィルーパッカ大王)が神々を従えて東方を向いて座り、北方には毘沙門天王(ヴェッサヴァナ大王)が神々を従えて南方を向いて座っていました。世尊よ、すべての三十三天の神々が善法堂に集まり着座し、大いなる天の会衆が周囲を取り囲んで座り、四大天王が四方に座る時、これらが彼らの座席であり、その後に私たちの座席があります。世尊よ、世尊のもとで清浄行を修めて、三十三天の仲間に新たに生まれた神々は、容色においても名声においても他の神々を凌駕して輝いています。それゆえ、世尊よ、三十三天の神々は、「ああ、天の集団は満ち満ちていき、阿修羅の集団は衰退していく」と、満足し、歓喜し、喜びと喜悦を生じるのです。そこで世尊よ、神々の主である帝釈天は、三十三天の神々の喜びを知って、これらの詩句によって随喜の言葉を述べました――

‘‘Modanti vata bho devā, tāvatiṃsā sahindakā ;

「ああ、三十三天の神々は帝釈天と共に歓喜している。

Tathāgataṃ namassantā, dhammassa ca sudhammataṃ.

如来と、法の正しさを礼拝しつつ。

Nave deve ca passantā, vaṇṇavante yasassine ;

容色あり、名声ある新入りの神々を見て、

Sugatasmiṃ brahmacariyaṃ, caritvāna idhāgate.

善逝のもとで清浄行を修めてここにやって来た者たちを見て。

Te aññe atirocanti, vaṇṇena yasasāyunā;

彼らは容色と名声と寿命において他を凌駕している。

Sāvakā bhūripaññassa, visesūpagatā idha.

広大な智慧を持つ方の弟子たちであり、ここに勝れた境地に達した者たちである。

Idaṃ disvāna nandanti, tāvatiṃsā sahindakā;

これを見て、帝釈天と共に三十三天の神々は喜んでいる。

Tathāgataṃ namassantā, dhammassa ca sudhammata’’nti.

如来と、法の正しさを礼拝しつつ」と。

‘Tena sudaṃ, bhante, devā tāvatiṃsā bhiyyosomattāya attamanā honti pamuditā pītisomanassajātā ‘‘dibbā vata, bho, kāyā paripūrenti, hāyanti asurakāyā’’ti. Atha kho, bhante, yenatthena devā tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sannisinnā honti sannipatitā, taṃ atthaṃ cintayitvā taṃ atthaṃ mantayitvā vuttavacanāpi taṃ cattāro mahārājāno tasmiṃ atthe honti. Paccānusiṭṭhavacanāpi taṃ cattāro mahārājāno tasmiṃ atthe honti, sakesu sakesu āsanesu ṭhitā avipakkantā .

『世尊よ、それゆえ三十三天の神々は、「ああ、天の集団は満ち満ちていき、阿修羅の集団は衰退していく」といっそう満足し、歓喜し、喜びと喜悦を生じました。そこで世尊よ、三十三天の神々が善法堂に集まり着座したその用件について考え、その用件について協議し、四大天王はその用件について意見を述べる者となりました。四大天王はその用件について指示を受ける者となり、各自の座席に留まり、立ち去りませんでした。

Te vuttavākyā rājāno, paṭiggayhānusāsaniṃ;

言葉を述べられたかの王たちは、教誡を受け入れ、

Vippasannamanā santā, aṭṭhaṃsu samhi āsaneti.

清らかな心となって、自らの座席に留まっていた。

283. ‘Atha kho, bhante, uttarāya disāya uḷāro āloko sañjāyi, obhāso pāturahosi atikkammeva devānaṃ devānubhāvaṃ. Atha kho, bhante, sakko devānamindo deve tāvatiṃse āmantesi – ‘‘yathā kho, mārisā, nimittāni dissanti, uḷāro āloko sañjāyati, obhāso pātubhavati, brahmā pātubhavissati. Brahmuno hetaṃ pubbanimittaṃ pātubhāvāya yadidaṃ āloko sañjāyati obhāso pātubhavatīti.

283. 『世尊よ、その時、北方から広大な光が生じ、神々の天の威光をも超える光明が現れました。そこで世尊よ、神々の主である帝釈天が三十三天の神々に告げました。「友よ、前兆が見られ、広大な光が生じ、光明が現れたように、梵天が現れるであろう。光が生じ、光明が現れるということは、梵天が現れる前兆である」と。

‘‘Yathā nimittā dissanti, brahmā pātubhavissati;

「前兆が見られるとおり、梵天が現れるであろう。

Brahmuno hetaṃ nimittaṃ, obhāso vipulo mahā’’ti.

広大無辺なる光明こそ、梵天の前兆である」と。

Sanaṅkumārakathā

サナンクマーラ(常童子)梵天の説話

284. ‘Atha kho, bhante, devā tāvatiṃsā yathāsakesu āsanesu nisīdiṃsu – ‘‘obhāsametaṃ ñassāma, yaṃvipāko bhavissati, sacchikatvāva naṃ gamissāmā’’ti. Cattāropi mahārājāno yathāsakesu āsanesu nisīdiṃsu – ‘‘obhāsametaṃ ñassāma yaṃvipāko bhavissati, sacchikatvāva naṃ gamissāmā’’ti. Idaṃ sutvā devā tāvatiṃsā ekaggā samāpajjiṃsu – ‘‘obhāsametaṃ ñassāma, yaṃvipāko bhavissati, sacchikatvāva naṃ gamissāmā’’ti.

284. 『世尊よ、そこで三十三天の神々は、「私たちはこの光明の果報がどのようなものであるかを知り、それを自ら体験してから赴こう」と、各自の座席に着座しました。四大天王もまた、「私たちはこの光明の果報がどのようなものであるかを知り、それを自ら体験してから赴こう」と、各自の座席に着座しました。これを聞いて、三十三天の神々は心を一つにして集中しました。「私たちはこの光明の果報がどのようなものであるかを知り、それを自ら体験してから赴こう」と。

‘Yadā, bhante, brahmā sanaṅkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pātubhavati, oḷārikaṃ attabhāvaṃ abhinimminitvā pātubhavati. Yo kho pana, bhante, brahmuno pakativaṇṇo anabhisambhavanīyo so devānaṃ tāvatiṃsānaṃ cakkhupathasmiṃ. Yadā, bhante, brahmā sanaṅkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pātubhavati, so aññe deve atirocati vaṇṇena ceva yasasā ca. Seyyathāpi, bhante, sovaṇṇo viggaho mānusaṃ viggahaṃ atirocati; evameva kho, bhante, yadā brahmā sanaṅkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pātubhavati, so aññe deve atirocati vaṇṇena ceva yasasā ca. Yadā, bhante, brahmā sanaṅkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pātubhavati, na tassaṃ parisāyaṃ koci devo abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimanteti. Sabbeva tuṇhībhūtā pañjalikā pallaṅkena nisīdanti – ‘‘yassadāni devassa pallaṅkaṃ icchissati brahmā sanaṅkumāro, tassa devassa pallaṅke nisīdissatī’’ti.

『世尊よ、サナンクマーラ梵天が三十三天の神々の前に現れる時、粗大な身体を化作して現れます。世尊よ、梵天本来の姿は、三十三天の神々の視界には耐えられないものだからです。世尊よ、サナンクマーラ梵天が三十三天の神々の前に現れる時、容色においても名声においても他の神々を凌駕して輝きます。世尊よ、たとえば黄金の像が人間の身体を凌駕して輝くように、そのように世尊よ、サナンクマーラ梵天が三十三天の神々の前に現れる時、容色においても名声においても他の神々を凌駕して輝くのです。世尊よ、サナンクマーラ梵天が三十三天の神々の前に現れる時、その集会において、礼拝したり、立ち上がって迎えたり、座所を勧めて招いたりする神は誰一人いません。皆が一様に沈黙し、合掌して胡坐をかいて座ります。「サナンクマーラ梵天が今どの神の座所を望むとしても、その神の座所に座るであろう」と。

‘Yassa kho pana, bhante, devassa brahmā sanaṅkumāro pallaṅke nisīdati, uḷāraṃ so labhati devo vedapaṭilābhaṃ; uḷāraṃ so labhati devo somanassapaṭilābhaṃ. Seyyathāpi, bhante, rājā khattiyo muddhāvasitto adhunābhisitto rajjena, uḷāraṃ so labhati vedapaṭilābhaṃ, uḷāraṃ so labhati somanassapaṭilābhaṃ. Evameva kho, bhante, yassa devassa brahmā sanaṅkumāro pallaṅke nisīdati, uḷāraṃ so labhati devo vedapaṭilābhaṃ, uḷāraṃ so labhati devo somanassapaṭilābhaṃ. Atha, bhante, brahmā sanaṅkumāro oḷārikaṃ attabhāvaṃ abhinimminitvā kumāravaṇṇī hutvā pañcasikho devānaṃ tāvatiṃsānaṃ pāturahosi. So vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaṅkena nisīdi. Seyyathāpi, bhante, balavā puriso supaccatthate vā pallaṅke same vā bhūmibhāge pallaṅkena nisīdeyya; evameva kho, bhante, brahmā sanaṅkumāro vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaṅkena nisīditvā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sampasādaṃ viditvā imāhi gāthāhi anumodi –

『世尊よ、サナンクマーラ梵天が座所に座ったその神は、大いなる感激を得、大いなる喜悦を得ます。世尊よ、たとえば頭頂に水を注がれた刹帝利(王族)の王が、王位に就いたばかりの時に大いなる感激を得、大いなる喜悦を得るように、そのように世尊よ、サナンクマーラ梵天が座所に座ったその神は、大いなる感激を得、大いなる喜悦を得るのです。そこで世尊よ、サナンクマーラ梵天は粗大な身体を化作して、五つの束の髪を結った童子の姿となって三十三天の神々の前に現れました。彼は虚空に舞い上がり、空中で胡坐をかいて座りました。世尊よ、あたかも力強い男が、よく敷かれた座所や平らな地面に胡坐をかいて座るように、そのように世尊よ、サナンクマーラ梵天は虚空に舞い上がり、空中で胡坐をかいて座り、三十三天の神々の喜びを知って、これらの詩句によって随喜の言葉を述べました――

‘‘Modanti vata bho devā, tāvatiṃsā sahindakā;

「ああ、三十三天の神々は帝釈天と共に歓喜している。

Tathāgataṃ namassantā, dhammassa ca sudhammataṃ.

如来と、法の正しさを礼拝しつつ。

‘‘Nave deve ca passantā, vaṇṇavante yasassine;

容色あり、名声ある新入りの神々を見て、

Sugatasmiṃ brahmacariyaṃ, caritvāna idhāgate.

善逝のもとで清浄行を修めてここにやって来た者たちを見て。

‘‘Te aññe atirocanti, vaṇṇena yasasāyunā;

彼らは容色と名声と寿命において他を凌駕している。

Sāvakā bhūripaññassa, visesūpagatā idha.

広大な智慧を持つ方の弟子たちであり、ここに勝れた境地に達した者たちである。

‘‘Idaṃ disvāna nandanti, tāvatiṃsā sahindakā;

これを見て、帝釈天と共に三十三天の神々は喜んでいる。

Tathāgataṃ namassantā, dhammassa ca sudhammata’’nti.

如来と、法の正しさを礼拝しつつ」と。

285. ‘Imamatthaṃ, bhante, brahmā sanaṅkumāro bhāsittha; imamatthaṃ, bhante, brahmuno sanaṅkumārassa bhāsato aṭṭhaṅgasamannāgato saro hoti vissaṭṭho ca viññeyyo ca mañju ca savanīyo ca bindu ca avisārī ca gambhīro ca ninnādī ca. Yathāparisaṃ kho pana, bhante, brahmā sanaṅkumāro sarena viññāpeti; na cassa bahiddhā parisāya ghoso niccharati. Yassa kho pana, bhante, evaṃ aṭṭhaṅgasamannāgato saro hoti, so vuccati ‘‘brahmassaro’’ti.

285. 『世尊よ、サナンクマーラ梵天はこの意味を語りました。世尊よ、サナンクマーラ梵天がこの意味を語る時、その声には八つの特質が備わっていました。すなわち、明瞭であり、理解しやすく、甘美であり、聞き取りやすく、まとまりがあり、散乱せず、深みがあり、響き渡る声でした。世尊よ、サナンクマーラ梵天はその声で集会全体に理解させ、その声が集会の外へと漏れ出ることはありませんでした。世尊よ、このように八つの特質を備えた声を持つ者は「梵音(ブラフマの如き声)」と呼ばれます。

‘Atha kho, bhante, brahmā sanaṅkumāro tettiṃse attabhāve abhinimminitvā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ paccekapallaṅkesu pallaṅkena nisīditvā deve tāvatiṃse āmantesi – ‘‘taṃ kiṃ maññanti, bhonto devā tāvatiṃsā, yāvañca so bhagavā bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Ye hi keci, bho, buddhaṃ saraṇaṃ gatā dhammaṃ saraṇaṃ gatā saṅghaṃ saraṇaṃ gatā sīlesu paripūrakārino te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā appekacce paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti, appekacce nimmānaratīnaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti, appekacce tusitānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti, appekacce yāmānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti, appekacce tāvatiṃsānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti, appekacce cātumahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjanti. Ye sabbanihīnaṃ kāyaṃ paripūrenti, te gandhabbakāyaṃ paripūrentī’’’ti.

『世尊よ、そこでサナンクマーラ梵天は三十三の姿を化作して、三十三天の神々のそれぞれの座所に胡坐をかいて座り、三十三天の神々に告げました。「三十三天の尊き神々よ、これをどう思いますか。かの世尊は、多くの人々の利益のために、多くの人々の安楽のために、世を憐れみ、神々と人間の義と利益と安楽のために、いかに実践してこられたことでしょうか。実に、仏陀に帰依し、法に帰依し、僧伽に帰依し、戒を全うした人々は誰であれ、身体が壊れて死んだ後、ある者は他化自在天の神々の仲間として生まれ、ある者は化楽天の神々の仲間として生まれ、ある者は兜率天の神々の仲間として生まれ、ある者は夜摩天の神々の仲間として生まれ、ある者は三十三天の神々の仲間として生まれ、ある者は四大王衆天の神々の仲間として生まれます。最も劣った集団を満たす者たちであっても、乾闥婆(ガンダッバ)の集団を満たすのです」と。

286. ‘Imamatthaṃ, bhante, brahmā sanaṅkumāro bhāsittha; imamatthaṃ, bhante, brahmuno sanaṅkumārassa bhāsato ghosoyeva devā maññanti – ‘‘yvāyaṃ mama pallaṅke svāyaṃ ekova bhāsatī’’ti.

286. 『世尊よ、サナンクマーラ梵天はこの意味を語りました。世尊よ、サナンクマーラ梵天がこの意味を語る時、神々は「私の座所にいるこの方だけが語っている」と各自がその声を聞いて思いました。

Ekasmiṃ bhāsamānasmiṃ, sabbe bhāsanti nimmitā;

一人が語る時、化作された者たちすべてが語り、

Ekasmiṃ tuṇhimāsīne, sabbe tuṇhī bhavanti te.

一人が沈黙して座る時、彼らすべてが沈黙する。

Tadāsu devā maññanti, tāvatiṃsā sahindakā;

その時、帝釈天と共に三十三天の神々は思った、

Yvāyaṃ mama pallaṅkasmiṃ, svāyaṃ ekova bhāsatīti.

「私の座所にいるこの方だけが語っている」と。

‘Atha kho, bhante, brahmā sanaṅkumāro ekattena attānaṃ upasaṃharati, ekattena attānaṃ upasaṃharitvā sakkassa devānamindassa pallaṅke pallaṅkena nisīditvā deve tāvatiṃse āmantesi –

『世尊よ、そこでサナンクマーラ梵天は自らを一つにまとめ、自らを一つの姿にまとめて、神々の主である帝釈天の座所に胡坐をかいて座り、三十三天の神々に告げました――

Bhāvitaiddhipādo

修習された四神足

287. ‘‘‘Taṃ kiṃ maññanti, bhonto devā tāvatiṃsā, yāva supaññattā cime tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro iddhipādā paññattā iddhipahutāya iddhivisavitāya iddhivikubbanatāya. Katame cattāro? Idha bho bhikkhu chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Vīriyasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Cittasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ime kho, bho, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro iddhipādā paññattā iddhipahutāya iddhivisavitāya iddhivikubbanatāya.

287. 「『三十三天の尊き神々よ、これをどう思いますか。知る者・見る者・阿羅漢・正等覚者であるかの世尊によって、神通の豊富さのため、神通の自在さのため、神通の変現のために、四つの神足(神通力の基盤)がいかに見事に説示されたことでしょうか。四つとは何か。友よ、ここに比丘が、意欲の集中と精進の行を具足した神足を修習します。精進の集中と精進の行を具足した神足を修習します。心の集中と精進の行を具足した神足を修習します。考察(思択)の集中と精進の行を具足した神足を修習します。友よ、これら四つの神足が、知る者・見る者・阿羅漢・正等覚者であるかの世尊によって、神通の豊富さのため、神通の自在さのため、神通の変現のために説示されたのです。

‘‘‘Ye hi keci bho atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhosuṃ, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Yepi hi keci bho anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhossanti, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Yepi hi keci bho etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhonti, sabbe te imesaṃyeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Passanti no bhonto devā tāvatiṃsā mamapimaṃ evarūpaṃ iddhānubhāva’’nti? ‘‘Evaṃ mahābrahme’’ti. ‘‘Ahampi kho bho imesaṃyeva catunnañca iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā evaṃ mahiddhiko evaṃmahānubhāvo’’ti. Imamatthaṃ, bhante, brahmā sanaṅkumāro bhāsittha. Imamatthaṃ, bhante, brahmā sanaṅkumāro bhāsitvā deve tāvatiṃse āmantesi –

「『友よ、過去の時代において様々な神通力を体験した沙門や婆羅門は誰であれ、皆これら四つの神足を修習し、多修したことによるものです。友よ、未来の時代において様々な神通力を体験するであろう沙門や婆羅門も誰であれ、皆これら四つの神足を修習し、多修することによるものです。友よ、現在において様々な神通力を体験している沙門や婆羅門も誰であれ、皆これら四つの神足を修習し、多修したことによるものです。三十三天の尊き神々よ、私のこのような神通の威光をご覧になりますか』。『はい、大梵天よ』。『友よ、私もまた、これら四つの神足を修習し、多修したことによって、このように大いなる神通力を持ち、このように大いなる威光を持つに至ったのです』。世尊よ、サナンクマーラ梵天はこの意味を語りました。世尊よ、サナンクマーラ梵天はこの意味を語った後、三十三天の神々に告げました――

Tividho okāsādhigamo

三種の機会の獲得

288. ‘‘‘Taṃ kiṃ maññanti, bhonto devā tāvatiṃsā, yāvañcidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tayo okāsādhigamā anubuddhā sukhassādhigamāya. Katame tayo? Idha bho ekacco saṃsaṭṭho viharati kāmehi saṃsaṭṭho akusalehi dhammehi. So aparena samayena ariyadhammaṃ suṇāti, yoniso manasi karoti, dhammānudhammaṃ paṭipajjati. So ariyadhammassavanaṃ āgamma yonisomanasikāraṃ dhammānudhammappaṭipattiṃ asaṃsaṭṭho viharati kāmehi asaṃsaṭṭho akusalehi dhammehi. Tassa asaṃsaṭṭhassa kāmehi asaṃsaṭṭhassa akusalehi dhammehi uppajjati sukhaṃ, sukhā bhiyyo somanassaṃ. Seyyathāpi, bho, pamudā pāmojjaṃ jāyetha, evameva kho, bho, asaṃsaṭṭhassa kāmehi asaṃsaṭṭhassa akusalehi dhammehi uppajjati sukhaṃ, sukhā bhiyyo somanassaṃ. Ayaṃ kho, bho, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamo okāsādhigamo anubuddho sukhassādhigamāya.

288. 「『三十三天の尊き神々よ、これをどう思いますか。知る者・見る者・阿羅漢・正等覚者であるかの世尊によって、安楽を獲得するために、三つの機会の獲得(開脱の道)がいかに見事に悟り明かされたことでしょうか。三つとは何か。友よ、ここにある者は、欲望と交わり、不善の法(悪徳)と交わって暮らしています。彼は後の時に、聖なる法を聞き、如理に作意(正しく思索)し、法に随って法を実践します。彼は聖なる法を聞き、如理に作意し、法に随って法を実践したことによって、欲望と交わらず、不善の法と交わらずに暮らすようになります。欲望と交わらず、不善の法と交わらない彼に、安楽が生じ、安楽からさらに大きな喜悦が生じます。友よ、あたかも歓びから歓喜が生じるように、そのように友よ、欲望と交わらず、不善の法と交わらない者に安楽が生じ、安楽からさらに大きな喜悦が生じるのです。友よ、これが、安楽を獲得するために、知る者・見る者・阿羅漢・正等覚者であるかの世尊によって悟り明かされた第一の機会の獲得です。

‘‘‘Puna caparaṃ, bho, idhekaccassa oḷārikā kāyasaṅkhārā appaṭippassaddhā honti, oḷārikā vacīsaṅkhārā appaṭippassaddhā honti, oḷārikā cittasaṅkhārā appaṭippassaddhā honti. So aparena samayena ariyadhammaṃ suṇāti, yoniso manasi karoti, dhammānudhammaṃ paṭipajjati. Tassa ariyadhammassavanaṃ āgamma yonisomanasikāraṃ dhammānudhammappaṭipattiṃ oḷārikā kāyasaṅkhārā paṭippassambhanti, oḷārikā vacīsaṅkhārā paṭippassambhanti, oḷārikā cittasaṅkhārā paṭippassambhanti. Tassa oḷārikānaṃ kāyasaṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā oḷārikānaṃ vacīsaṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā oḷārikānaṃ cittasaṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā uppajjati sukhaṃ, sukhā bhiyyo somanassaṃ. Seyyathāpi, bho, pamudā pāmojjaṃ jāyetha, evameva kho bho oḷārikānaṃ kāyasaṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā oḷārikānaṃ vacīsaṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā oḷārikānaṃ cittasaṅkhārānaṃ paṭippassaddhiyā uppajjati sukhaṃ, sukhā bhiyyo somanassaṃ. Ayaṃ kho, bho, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyo okāsādhigamo anubuddho sukhassādhigamāya.

「『さらに友よ、ここにある者は、粗大な身の形成作用(身行・息など)が静まりきっておらず、粗大な言葉の形成作用(口行・尋伺)が静まりきっておらず、粗大な心の形成作用(心行・受想)が静まりきっていません。彼は後の時に、聖なる法を聞き、如理に作意し、法に随って法を実践します。彼が聖なる法を聞き、如理に作意し、法に随って法を実践したことによって、粗大な身の形成作用が静まり、粗大な言葉の形成作用が静まり、粗大な心の形成作用が静まります。粗大な身の形成作用が静まり、粗大な言葉の形成作用が静まり、粗大な心の形成作用が静まることによって、彼に安楽が生じ、安楽からさらに大きな喜悦が生じます。友よ、あたかも歓びから歓喜が生じるように、そのように友よ、粗大な身の形成作用が静まり、粗大な言葉の形成作用が静まり、粗大な心の形成作用が静まることによって、安楽が生じ、安楽からさらに大きな喜悦が生じるのです。友よ、これが、安楽を獲得するために、知る者・見る者・阿羅漢・正等覚者であるかの世尊によって悟り明かされた第二の機会の獲得です。

‘‘‘Puna caparaṃ, bho, idhekacco ‘idaṃ kusala’nti yathābhūtaṃ nappajānāti, ‘idaṃ akusala’nti yathābhūtaṃ nappajānāti. ‘Idaṃ sāvajjaṃ idaṃ anavajjaṃ, idaṃ sevitabbaṃ idaṃ na sevitabbaṃ, idaṃ hīnaṃ idaṃ paṇītaṃ, idaṃ kaṇhasukkasappaṭibhāga’nti yathābhūtaṃ nappajānāti. So aparena samayena ariyadhammaṃ suṇāti, yoniso manasi karoti, dhammānudhammaṃ paṭipajjati. So ariyadhammassavanaṃ āgamma yonisomanasikāraṃ dhammānudhammappaṭipattiṃ, ‘idaṃ kusala’nti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘idaṃ akusala’nti yathābhūtaṃ pajānāti. Idaṃ sāvajjaṃ idaṃ anavajjaṃ, idaṃ sevitabbaṃ idaṃ na sevitabbaṃ, idaṃ hīnaṃ idaṃ paṇītaṃ, idaṃ kaṇhasukkasappaṭibhāga’nti yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato avijjā pahīyati, vijjā uppajjati. Tassa avijjāvirāgā vijjuppādā uppajjati sukhaṃ, sukhā bhiyyo somanassaṃ. Seyyathāpi, bho, pamudā pāmojjaṃ jāyetha, evameva kho, bho, avijjāvirāgā vijjuppādā uppajjati sukhaṃ, sukhā bhiyyo somanassaṃ. Ayaṃ kho, bho, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tatiyo okāsādhigamo anubuddho sukhassādhigamāya. Ime kho, bho, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tayo okāsādhigamā anubuddhā sukhassādhigamāyā’’ti. Imamatthaṃ, bhante, brahmā sanaṅkumāro bhāsittha, imamatthaṃ, bhante, brahmā sanaṅkumāro bhāsitvā deve tāvatiṃse āmantesi –

「『さらにまた、友よ、世にある者は「これが善である」とあるがままに知らず、「これが不善である」とあるがままに知りません。「これが過ちあること、これが過ちなきこと、これが親しむべきこと、これが親しむべきでないこと、これが劣ったこと、これが勝れたこと、これが黒と白の対をなすことである」とあるがままに知りません。彼は後の時に、聖なる教えを聞き、如理に作意し、法に随って法を行じます。彼は聖なる教えの聴聞、如理作意、法随法行に至り、「これが善である」とあるがままに知り、「これが不善である」とあるがままに知ります。「これが過ちあること、これが過ちなきこと、これが親しむべきこと、これが親しむべきでないこと、これが劣ったこと、これが勝れたこと、これが黒と白の対をなすことである」とあるがままに知ります。彼がこのように知り、このように見るとき、無明は捨て去られ、明が生じます。彼の無明の離滅と明の発生によって楽が生じ、楽からさらに歓喜が生じます。友よ、あたかも歓びから歓喜が生じるようなものであり、実にそのように、友よ、無明の離滅と明の発生によって楽が生じ、楽からさらに歓喜が生じるのです。友よ、これこそが、知り見られる方、阿羅漢、正等覚者たる世尊によって、楽を獲得するためにさとられた第三の機会の獲得であります。友よ、これら三つの機会の獲得が、知り見られる方、阿羅漢、正等覚者たる世尊によって、楽を獲得するためにさとられたのです』と。大徳よ、サナンクマーラ梵天はこの意味を語られました。大徳よ、サナンクマーラ梵天はこの意味を語り終えて、三十三天たちに呼びかけられました――

Catusatipaṭṭhānaṃ

四念処

289. ‘‘‘Taṃ kiṃ maññanti, bhonto devā tāvatiṃsā, yāva supaññattā cime tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro satipaṭṭhānā paññattā kusalassādhigamāya. Katame cattāro? Idha, bho, bhikkhu ajjhattaṃ kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattaṃ kāye kāyānupassī viharanto tattha sammā samādhiyati, sammā vippasīdati. So tattha sammā samāhito sammā vippasanno bahiddhā parakāye ñāṇadassanaṃ abhinibbatteti. Ajjhattaṃ vedanāsu vedanānupassī viharati…pe… bahiddhā paravedanāsu ñāṇadassanaṃ abhinibbatteti. Ajjhattaṃ citte cittānupassī viharati…pe… bahiddhā paracitte ñāṇadassanaṃ abhinibbatteti. Ajjhattaṃ dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattaṃ dhammesu dhammānupassī viharanto tattha sammā samādhiyati, sammā vippasīdati. So tattha sammā samāhito sammā vippasanno bahiddhā paradhammesu ñāṇadassanaṃ abhinibbatteti. Ime kho, bho, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro satipaṭṭhānā paññattā kusalassādhigamāyā’’ti. Imamatthaṃ, bhante, brahmā sanaṅkumāro bhāsittha. Imamatthaṃ, bhante, brahmā sanaṅkumāro bhāsitvā deve tāvatiṃse āmantesi –

289. 「『三十三天の諸天たちよ、これをどう思うか。知り見られる方、阿羅漢、正等覚者たる世尊によって、善を獲得するために、これら四念処が実によく説き示されているではないか。四つとは何か。友よ、ここに比丘は、身体において身体を観じ、熱心に、正知をもち、正念を具え、世における貪りと憂いを除いて住します。内なる身体において身体を観じて住しつつ、そこで正しく定まり、正しく澄みわたります。彼はそこで正しく定まり、正しく澄みわたって、外なる他者の身体において知見を生じさせます。内なる受において受を観じて住し……中略……外なる他者の受において知見を生じさせます。内なる心において心を観じて住し……中略……外なる他者の心において知見を生じさせます。内なる法において法を観じ、熱心に、正知をもち、正念を具え、世における貪りと憂いを除いて住します。内なる法において法を観じて住しつつ、そこで正しく定まり、正しく澄みわたります。彼はそこで正しく定まり、正しく澄みわたって、外なる他者の法において知見を生じさせます。友よ、これら四念処が、知り見られる方、阿羅漢、正等覚者たる世尊によって、善を獲得するために説き示されたのである』と。大徳よ、サナンクマーラ梵天はこの意味を語られました。大徳よ、サナンクマーラ梵天はこの意味を語り終えて、三十三天たちに呼びかけられました――

Satta samādhiparikkhārā

七定資具

290. ‘‘‘Taṃ kiṃ maññanti, bhonto devā tāvatiṃsā, yāva supaññattā cime tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena satta samādhiparikkhārā sammāsamādhissa paribhāvanāya sammāsamādhissa pāripūriyā. Katame satta? Sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati. Yā kho, bho, imehi sattahaṅgehi cittassa ekaggatā parikkhatā, ayaṃ vuccati, bho, ariyo sammāsamādhi saupaniso itipi saparikkhāro itipi. Sammādiṭṭhissa bho, sammāsaṅkappo pahoti, sammāsaṅkappassa sammāvācā pahoti, sammāvācassa sammākammanto pahoti. Sammākammantassa sammāājīvo pahoti, sammāājīvassa sammāvāyāmo pahoti, sammāvāyāmassa sammāsati pahoti, sammāsatissa sammāsamādhi pahoti, sammāsamādhissa sammāñāṇaṃ pahoti, sammāñāṇassa sammāvimutti pahoti. Yañhi taṃ, bho, sammā vadamāno vadeyya – ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhi apārutā amatassa dvārā’ti idameva taṃ sammā vadamāno vadeyya. Svākkhāto hi, bho, bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko, akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhi apārutā amatassa dvārā .

290. 「『三十三天の諸天たちよ、これをどう思うか。知り見られる方、阿羅漢、正等覚者たる世尊によって、正定の修習のために、正定の円満のために、これら七つの定の資具が実によく説き示されているではないか。七つとは何か。正見、正思惟、正語、正業、正命、正精進、正念である。友よ、これら七つの支分によって心が一つに集中すること、友よ、これが「基礎を具えた聖なる正定」とも、「資具を具えた聖なる正定」とも呼ばれるのである。友よ、正見ある者には正思惟が生じ、正思惟ある者には正語が生じ、正語ある者には正業が生じます。正業ある者には正命が生じ、正命ある者には正精進が生じ、正精進ある者には正念が生じ、正念ある者には正定が生じ、正定ある者には正智が生じ、正智ある者には正解脱が生じます。友よ、正しく語る者が「世尊によって法はよく説かれた。現世に見られるものであり、時を隔てず、来たりて見るべきものであり、内に導くものであり、識者により各々知られるべきものである。不死の門は開かれている」と語るなら、実にこれこそを、正しく語る者は語るべきなのです。友よ、実に世尊によって法はよく説かれ、現世に見られるものであり、時を隔てず、来たりて見るべきものであり、内に導くものであり、識者により各々知られるべきものです。不死の門は開かれています。

‘‘‘Ye hi keci, bho, buddhe aveccappasādena samannāgatā, dhamme aveccappasādena samannāgatā, saṅghe aveccappasādena samannāgatā, ariyakantehi sīlehi samannāgatā, ye cime opapātikā dhammavinītā sātirekāni catuvīsatisatasahassāni māgadhakā paricārakā abbhatītā kālaṅkatā tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā. Atthi cevettha sakadāgāmino.

「『友よ、およそ仏陀に壊れざる清浄信を具え、法に壊れざる清浄信を具え、僧伽に壊れざる清浄信を具え、聖者の好む戒を具えた者たち、また化生として教導された者たち、亡くなって命を終えたマガダの信奉者たちで二十四万人を超える者たちは、三つの結び目を滅しつくして預流者となり、悪趣に堕ちることのない定まった身となり、正覚を究極の拠り所としています。そしてここには一来者たちもいます。

‘‘Atthāyaṃ itarā pajā, puññābhāgāti me mano;

「『残るこの人々も功徳にあずかる者たちであると、私は思います。

Saṅkhātuṃ nopi sakkomi, musāvādassa ottappa’’nti.

虚偽の語を畏れるゆえに、私は数を数え上げることもできません』と。

291. ‘Imamatthaṃ, bhante, brahmā sanaṅkumāro bhāsittha, imamatthaṃ, bhante, brahmuno sanaṅkumārassa bhāsato vessavaṇassa mahārājassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho, evarūpopi nāma uḷāro satthā bhavissati, evarūpaṃ uḷāraṃ dhammakkhānaṃ, evarūpā uḷārā visesādhigamā paññāyissantī’’ti. Atha, bhante, brahmā sanaṅkumāro vessavaṇassa mahārājassa cetasā cetoparivitakkamaññāya vessavaṇaṃ mahārājānaṃ etadavoca – ‘‘taṃ kiṃ maññati bhavaṃ vessavaṇo mahārājā atītampi addhānaṃ evarūpo uḷāro satthā ahosi, evarūpaṃ uḷāraṃ dhammakkhānaṃ, evarūpā uḷārā visesādhigamā paññāyiṃsu. Anāgatampi addhānaṃ evarūpo uḷāro satthā bhavissati, evarūpaṃ uḷāraṃ dhammakkhānaṃ, evarūpā uḷārā visesādhigamā paññāyissantī’’’ti.

291. 『大徳よ、サナンクマーラ梵天はこの意味を語られました。大徳よ、サナンクマーラ梵天が語られたとき、毘沙門大王の心にこのような思惟が生じました――「まことに驚くべきことだ、友よ、まことに未曾有のことだ、友よ。これほどまでに広大なる師が存在し、これほどまでに広大なる法の説示がなされ、これほどまでに広大なる殊勝な証得が知られるとは」と。そのとき、大徳よ、サナンクマーラ梵天は毘沙門大王の心の思惟を知って、毘沙門大王にこう言われました――「毘沙門大王よ、どう思われるか。過去の時代にも、これほどまでに広大なる師が存在し、これほどまでに広大なる法の説示がなされ、これほどまでに広大なる殊勝な証得が知られたのである。未来の時代にも、これほどまでに広大なる師が存在し、これほどまでに広大なる法の説示がなされ、これほどまでに広大なる殊勝な証得が知られるであろう」と』。

292. ‘‘‘Imamatthaṃ, bhante, brahmā sanaṅkumāro devānaṃ tāvatiṃsānaṃ abhāsi, imamatthaṃ vessavaṇo mahārājā brahmuno sanaṅkumārassa devānaṃ tāvatiṃsānaṃ bhāsato sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ sayaṃ parisāyaṃ ārocesi’’.

292. 「『大徳よ、サナンクマーラ梵天は三十三天たちにこの意味を語られました。毘沙門大王は、サナンクマーラ梵天が三十三天たちに語られたこの意味を、御前から直接聞き、直接受け止めて、自身の眷属に告げ知らせたのです』。

Imamatthaṃ janavasabho yakkho vessavaṇassa mahārājassa sayaṃ parisāyaṃ bhāsato sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ bhagavato ārocesi. Imamatthaṃ bhagavā janavasabhassa yakkhassa sammukhā sutvā sammukhā paṭiggahetvā sāmañca abhiññāya āyasmato ānandassa ārocesi, imamatthamāyasmā ānando bhagavato sammukhā sutvā sammukhā paṭiggahetvā ārocesi bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ. Tayidaṃ brahmacariyaṃ iddhañceva phītañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsitanti.

ジャナヴァサバ夜叉は、毘沙門大王が自身の眷属に語られたこの意味を、御前から直接聞き、直接受け止めて世尊に告げ知らせました。世尊はジャナヴァサバ夜叉から直接聞き、直接受け止められ、自ら証知して尊者アーナンダに告げ知らせました。尊者アーナンダは世尊の御前から直接聞き、直接受け止めて、比丘たち、比丘尼たち、優婆塞たち、優婆夷たちに告げ知らせました。かくしてこの清浄行は栄え、富み、広まり、多くの人々に知られ、広大なものとなり、神々と人間たちによって実によく説き明かされたのです。

Janavasabhasuttaṃ niṭṭhitaṃ pañcamaṃ.

ジャナヴァサバ経 第五 了。