10. Pāyāsisuttaṃ10. 破翼経(パーヤーシ経)
406. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ āyasmā kumārakassapo kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi yena setabyā nāma kosalānaṃ nagaraṃ tadavasari. Tatra sudaṃ āyasmā kumārakassapo setabyāyaṃ viharati uttarena setabyaṃ siṃsapāvane . Tena kho pana samayena pāyāsi rājañño setabyaṃ ajjhāvasati sattussadaṃ satiṇakaṭṭhodakaṃ sadhaññaṃ rājabhoggaṃ raññā pasenadinā kosalena dinnaṃ rājadāyaṃ brahmadeyyaṃ.
406. このように私は聞いた。ある時、尊者クマーラ・カッサパはコーサラ国を遊行し、およそ五百名の比丘からなる大比丘衆とともに、コーサラ国のセータビヤーという町へと赴いた。その際、尊者クマーラ・カッサパはセータビヤーの町の北方にあるシンパパーの林に滞在していた。その頃、貴族パーヤーシ(破翼王)が、人口が多く、草木や水や穀物が豊富で、王の直轄地であり、コーサラ国のパセーナディ王から下賜された王の贈与地・梵封地であるセータビヤーを統治していた。
Pāyāsirājaññavatthu
パーヤーシ貴族の事柄
407. Tena kho pana samayena pāyāsissa rājaññassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti – ‘‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’ti. Assosuṃ kho setabyakā brāhmaṇagahapatikā – ‘‘samaṇo khalu bho kumārakassapo samaṇassa gotamassa sāvako kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi setabyaṃ anuppatto setabyāyaṃ viharati uttarena setabyaṃ siṃsapāvane. Taṃ kho pana bhavantaṃ kumārakassapaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘paṇḍito byatto medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāno vuddho ceva arahā ca. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī’’’ti. Atha kho setabyakā brāhmaṇagahapatikā setabyāya nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūtā uttarenamukhā gacchanti yena siṃsapāvanaṃ .
407. その頃、パーヤーシ貴族にはこのような悪しき邪見が生じていた。「このように、来世は存在しない。化生の衆生は存在しない。善悪の所作の業の果報・異熟は存在しない」と。セータビヤーのバラモンや資産家たちは聞いた。「沙門クマーラ・カッサパは、かの沙門ゴータマの弟子であり、コーサラ国を遊行し、およそ五百名の比丘からなる大比丘衆とともにセータビヤーに到着し、セータビヤーの北方にあるシンパパーの林に滞在している。かの尊者クマーラ・カッサパには、このような素晴らしい名声が広まっている。『賢明にして聡明、智慧があり、博学で、弁舌巧みであり、優れた機智を備え、徳高く、また阿羅漢である』と。そのような阿羅漢にお目にかかることは実に善きことである」と。そこで、セータビヤーのバラモンや資産家たちはセータビヤーを出て、群れをなし、集団となって、北を向いてシンパパーの林へと向かった。
408. Tena kho pana samayena pāyāsi rājañño uparipāsāde divāseyyaṃ upagato hoti. Addasā kho pāyāsi rājañño setabyake brāhmaṇagahapatike setabyāya nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūte uttarenamukhe gacchante yena siṃsapāvanaṃ , disvā khattaṃ āmantesi – ‘‘kiṃ nu kho, bho khatte, setabyakā brāhmaṇagahapatikā setabyāya nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūtā uttarenamukhā gacchanti yena siṃsapāvana’’nti ?
408. そのとき、パāヤーシ王族(領主)は高楼の宮殿に上り、昼の休息を取っていた。パāヤーシ王族は、セータビヤーのバラモンや資産家たちがセータビヤーを出て、群れをなし集団となって北へ向かい、シンパサーの森へ向かって進んでいるのを見た。それを見て、御者に呼びかけた。「御者よ、セータビヤーのバラモンや資産家たちが、セータビヤーを出て群れをなし集団となって、北へ向かいシンパサーの森へ進んでいるのは、いったいどういうことか」と。
‘‘Atthi kho, bho, samaṇo kumārakassapo, samaṇassa gotamassa sāvako kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi setabyaṃ anuppatto setabyāyaṃ viharati uttarena setabyaṃ siṃsapāvane. Taṃ kho pana bhavantaṃ kumārakassapaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘paṇḍito byatto medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāno vuddho ceva arahā cā’ti . Tamete bhavantaṃ kumārakassapaṃ dassanāya upasaṅkamantī’’ti. ‘‘Tena hi, bho khatte, yena setabyakā brāhmaṇagahapatikā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā setabyake brāhmaṇagahapatike evaṃ vadehi – ‘pāyāsi, bho, rājañño evamāha – āgamentu kira bhavanto, pāyāsipi rājañño samaṇaṃ kumārakassapaṃ dassanāya upasaṅkamissatī’ti. Purā samaṇo kumārakassapo setabyake brāhmaṇagahapatike bāle abyatte saññāpeti – ‘itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’ti. Natthi hi, bho khatte, paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’ti. ‘‘Evaṃ bho’’ti kho so khattā pāyāsissa rājaññassa paṭissutvā yena setabyakā brāhmaṇagahapatikā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā setabyake brāhmaṇagahapatike etadavoca – ‘‘pāyāsi, bho, rājañño evamāha, āgamentu kira bhavanto, pāyāsipi rājañño samaṇaṃ kumārakassapaṃ dassanāya upasaṅkamissatī’’ti.
「主君よ、沙門ゴータマの弟子である沙門クマーラカッサパが、コーサラ国を遊行し、五百人ほどの大人数の比丘僧伽とともにセータビヤーに到着され、セータビヤーの北にあるシンパサーの森に滞在しておられます。その尊いクマーラカッサパ様には、『賢明で、明敏で、聡明で、博学で、巧みな説法をし、優れた弁才があり、長老であり、まさに阿羅漢(尊者)である』という素晴らしい賞賛の声が上がっています。彼らはその尊いクマーラカッサパ様にお目にかかるために向かっているのです」「それならば、御者よ、セータビヤーのバラモンや資産家たちのところへ行きなさい。行って、セータビヤーのバラモンや資産家たちにこのように言いなさい。『パāヤーシ王族がこのように申しております。「皆様方、どうかお待ちください。パāヤーシ王族もまた沙門クマーラカッサパにお目にかかるために向かうでしょう」』と。沙門クマーラカッサパが、愚かで無知なセータビヤーのバラモンや資産家たちに『来世は存在する、化生の衆生は存在する、善悪の行為には果報や異熟(報い)が存在する』と思い込ませてしまう前に。御者よ、まことに来世など存在せず、化生の衆生も存在せず、善悪の行為の果報や異熟など存在しないのだから」と。「承知いたしました、主君よ」とその御者はパāヤーシ王族に応え、セータビヤーのバラモンや資産家たちのところへ行き、セータビヤーのバラモンや資産家たちにこう告げた。「皆様、パāヤーシ王族がこのように申しております。『皆様方、どうかお待ちください。パāヤーシ王族もまた沙門クマーラカッサパにお目にかかるために向かうでしょう』と」。
409. Atha kho pāyāsi rājañño setabyakehi brāhmaṇagahapatikehi parivuto yena siṃsapāvanaṃ yenāyasmā kumārakassapo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā kumārakassapena saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Setabyakāpi kho brāhmaṇagahapatikā appekacce āyasmantaṃ kumārakassapaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu; appekacce āyasmatā kumārakassapena saddhiṃ sammodiṃsu; sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce yenāyasmā kumārakassapo tenañjaliṃ paṇāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu.
409. そこで、パāヤーシ王族はセータビヤーのバラモンや資産家たちに取り囲まれて、シンパサーの森の尊者クマーラカッサパのおられるところへと向かった。近づいて尊者クマーラカッサパと親しく挨拶を交わし、歓談と友愛の言葉を交わした後に一方の座に座った。また、セータビヤーのバラモンや資産家たちもある者は尊者クマーラカッサパに礼拝して一方の座に座り、ある者は尊者クマーラカッサパと親しく挨拶を交わし、歓談と友愛の言葉を交わした後に一方の座に座った。ある者は尊者クマーラカッサパに向かって合掌して一方の座に座り、ある者は名と家柄を名乗って一方の座に座り、ある者は沈黙したまま一方の座に座った。
Natthikavādo
虚無論(無来世論)
410. Ekamantaṃ nisinno kho pāyāsi rājañño āyasmantaṃ kumārakassapaṃ etadavoca – ‘‘ahañhi, bho kassapa, evaṃvādī evaṃdiṭṭhī – ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti. ‘‘Nāhaṃ, rājañña, evaṃvādiṃ evaṃdiṭṭhiṃ addasaṃ vā assosiṃ vā. Kathañhi nāma evaṃ vadeyya – ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’ti?
410. 一方の座に座ったパāヤーシ王族は、尊者クマーラカッサパにこのように語った。「尊いカッサパよ、私はこのように主張し、このような見解を持っています。『来世は存在せず、化生の衆生は存在せず、善悪の行為の果報や異熟は存在しない』と」。「王族よ、私はそのような主張、そのような見解を持つ者を見たことも聞いたこともありません。いったいどのようにして『来世は存在せず、化生の衆生は存在せず、善悪の行為の果報や異熟は存在しない』などと言えるのでしょうか。
Candimasūriyaupamā
日月の譬え
411. ‘‘Tena hi, rājañña, taññevettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya, tathā naṃ byākareyyāsi. Taṃ kiṃ maññasi, rājañña, ime candimasūriyā imasmiṃ vā loke parasmiṃ vā, devā vā te manussā vā’’ti? ‘‘Ime, bho kassapa, candimasūriyā parasmiṃ loke, na imasmiṃ; devā te na manussā’’ti. ‘‘Imināpi kho te, rājañña, pariyāyena evaṃ hotu – itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’ti.
411. 「それならば、王族よ、このことについてあなたに問い返しましょう。あなたの納得のいくように答えなさい。王族よ、あなたはどう思いますか。この太陽と月は、この世界にあるのでしょうか、それとも別の世界にあるのでしょうか。神々(天人)でしょうか、それとも人間でしょうか」「尊いカッサパよ、この太陽と月は別の世界(天上界)にあるのであり、この世界にあるのではありません。神々であり、人間ではありません」「王族よ、まさにこのことによっても、『来世は存在する、化生の衆生は存在する、善悪の行為には果報や異熟が存在する』と理解すべきです」。
412. ‘‘Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha, atha kho evaṃ me ettha hoti – ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti. ‘‘Atthi pana, rājañña, pariyāyo, yena te pariyāyena evaṃ hoti – ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti? ‘‘Atthi, bho kassapa, pariyāyo, yena me pariyāyena evaṃ hoti – ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti. ‘‘Yathā kathaṃ viya, rājaññā’’ti? ‘‘Idha me, bho kassapa, mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavācā pharusavācā samphappalāpī abhijjhālū byāpannacittā micchādiṭṭhī. Te aparena samayena ābādhikā honti dukkhitā bāḷhagilānā. Yadāhaṃ jānāmi – ‘na dānime imamhā ābādhā vuṭṭhahissantī’ti tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi – ‘santi kho, bho, eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ye te pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavācā pharusavācā samphappalāpī abhijjhālū byāpannacittā micchādiṭṭhī, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantī’ti. Bhavanto kho pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavācā pharusavācā samphappalāpī abhijjhālū byāpannacittā micchādiṭṭhī. Sace tesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ saccaṃ vacanaṃ, bhavanto kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjissanti. Sace, bho, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyyātha, yena me āgantvā āroceyyātha – ‘itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’ti. Bhavanto kho pana me saddhāyikā paccayikā, yaṃ bhavantehi diṭṭhaṃ, yathā sāmaṃ diṭṭhaṃ evametaṃ bhavissatī’ti. Te me ‘sādhū’ti paṭissutvā neva āgantvā ārocenti, na pana dūtaṃ pahiṇanti. Ayampi kho, bho kassapa, pariyāyo, yena me pariyāyena evaṃ hoti – ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti.
412. 「尊いカッサパ様がそのようにおっしゃっても、やはり私には『来世は存在せず、化生の衆生は存在せず、善悪の行為の果報や異熟は存在しない』と思えるのです」「王族よ、あなたに『来世は存在せず、化生の衆生は存在せず、善悪の行為の果報や異熟は存在しない』と思わせる理由(根拠)があるのですか」「尊いカッサパよ、私に『来世は存在せず、化生の衆生は存在せず、善悪の行為の果報や異熟は存在しない』と思わせる理由があります」「王族よ、それはどのようなことですか」「尊いカッサパよ、私には友人、同僚、親族、血縁者で、生き物を殺し、盗みを働き、不倫を行い、嘘をつき、陰口を言い、暴言を吐き、無駄話をし、貪欲で、害意を抱き、誤った見解(邪見)を持つ者たちがいました。彼らは後になって病に罹り、激痛に苦しみ重病となりました。私が『彼らはもはやこの病から回復することはないだろう』と知ったとき、私は彼らのもとへ行き、このように言いました。『世にはこのように主張し、このような見解を持つ沙門・バラモンたちがいます。「生き物を殺し、盗みを働き、不倫を行い、嘘をつき、陰口を言い、暴言を吐き、無駄話をし、貪欲で、害意を抱き、誤った見解を持つ者たちは、肉体が崩壊して死んだ後、苦界・悪趣・破滅の境地・地獄に生まれる」と。あなた方は生き物を殺し、盗みを働き、不倫を行い、嘘をつき、陰口を言い、暴言を吐き、無駄話をし、貪欲で、害意を抱き、誤った見解を持っています。もしその沙門・バラモンたちの言葉が真実なら、あなた方は肉体が崩壊して死んだ後、苦界・悪趣・破滅の境地・地獄に生まれるでしょう。もしあなた方が肉体が崩壊して死んだ後に苦界・悪趣・破滅の境地・地獄に生まれたなら、私のところへ戻ってきて「来世は存在する、化生の衆生は存在する、善悪の行為には果報や異熟が存在する」と知らせてください。あなた方は私にとって信頼でき、確かな人たちです。あなた方が見たことは、自ら見たのと同じように確かなものとなるでしょう』と。彼らは私に『分かりました』と承諾したものの、戻ってきて告げることもなく、使者を送ってくることもありませんでした。尊いカッサパよ、これがまさに、私に『来世は存在せず、化生の衆生は存在せず、善悪の行為の果報や異熟は存在しない』と思わせる理由なのです」。
Coraupamā
盗賊の譬え
413. ‘‘Tena hi, rājañña, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṃ byākareyyāsi. Taṃ kiṃ maññasi, rājañña, idha te purisā coraṃ āgucāriṃ gahetvā dasseyyuṃ – ‘ayaṃ te, bhante, coro āgucārī; imassa yaṃ icchasi, taṃ daṇḍaṃ paṇehī’ti. Te tvaṃ evaṃ vadeyyāsi – ‘tena hi, bho, imaṃ purisaṃ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhamitvā dakkhiṇato nagarassa āghātane sīsaṃ chindathā’ti. Te ‘sādhū’ti paṭissutvā taṃ purisaṃ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhamitvā dakkhiṇato nagarassa āghātane nisīdāpeyyuṃ. Labheyya nu kho so coro coraghātesu – ‘āgamentu tāva bhavanto coraghātā, amukasmiṃ me gāme vā nigame vā mittāmaccā ñātisālohitā, yāvāhaṃ tesaṃ uddisitvā āgacchāmī’ti, udāhu vippalapantasseva coraghātā sīsaṃ chindeyyu’’nti? ‘‘Na hi so, bho kassapa, coro labheyya coraghātesu – ‘āgamentu tāva bhavanto coraghātā amukasmiṃ me gāme vā nigame vā mittāmaccā ñātisālohitā, yāvāhaṃ tesaṃ uddisitvā āgacchāmī’ti. Atha kho naṃ vippalapantasseva coraghātā sīsaṃ chindeyyu’’nti. ‘‘So hi nāma, rājañña, coro manusso manussabhūtesu coraghātesu na labhissati – ‘āgamentu tāva bhavanto coraghātā, amukasmiṃ me gāme vā nigame vā mittāmaccā ñātisālohitā, yāvāhaṃ tesaṃ uddisitvā āgacchāmī’ti. Kiṃ pana te mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavācā pharusavācā samphappalāpī abhijjhālū byāpannacittā micchādiṭṭhī, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā labhissanti nirayapālesu – ‘āgamentu tāva bhavanto nirayapālā, yāva mayaṃ pāyāsissa rājaññassa gantvā ārocema – ‘‘itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti? Imināpi kho te, rājañña, pariyāyena evaṃ hotu – ‘itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti.
413. 「それならば、王族よ、このことについてあなたに問い返しましょう。あなたの納得のいくように答えなさい。王族よ、あなたはどう思いますか。ここに人々が悪事を働いた盗賊を捕らえて、あなたに見せて『殿下、これは悪事を働いた盗賊です。この者にあなたの望む通りの処罰を下してください』と言ったとします。あなたは彼らにこう命じるでしょう。『それなら者どもよ、この男を堅い縄で後ろ手にきつく縛り、頭を剃り上げ、けたたましい太鼓の音とともに路地から路地へ、辻から辻へと引き回し、南門から出て、町の南の処刑場で首を斬首せよ』と。彼らは『承知いたしました』と応じ、その男を堅い縄で後ろ手にきつく縛り、頭を剃り上げ、けたたましい太鼓の音とともに路地から路地へ、辻から辻へと引き回し、南門から出て、町の南の処刑場に座らせることでしょう。その盗賊は、処刑人たちに対して『処刑人の皆様、どうかお待ちください。私にはとある村や町に友人、同僚、親族、血縁者がおります。彼らに別れを告げて戻ってくるまで待ってください』と頼んで許可を得られるでしょうか。それとも処刑人たちは、わめき叫ぶその盗賊の首をその場で切り落とすでしょうか」「尊いカッサパよ、その盗賊が処刑人たちに対して『処刑人の皆様、どうかお待ちください。私にはとある村や町に友人、同僚、親族、血縁者がおります。彼らに別れを告げて戻ってくるまで待ってください』と頼んでも許可されることはありません。むしろ、わめき叫んでいようとも処刑人たちは首を切り落とすでしょう」「王族よ、人間である盗賊が、同じ人間である処刑人たちから『処刑人の皆様、どうかお待ちください。私にはとある村や町に友人、同僚、親族、血縁者がおります。彼らに別れを告げて戻ってくるまで待ってください』という猶予を得られないのです。ましてや、生き物を殺し、盗みを働き、不倫を行い、嘘をつき、陰口を言い、暴言を吐き、無駄話をし、貪欲で、害意を抱き、誤った見解を持っていたあなたの友人、同僚、親族、血縁者が、肉体の崩壊して死んだ後に苦界・悪趣・破滅の境地・地獄に堕ちて、獄卒たちから『獄卒の皆様、どうかお待ちください。私たちがパāヤーシ王族のところへ行き、「来世は存在する、化生の衆生は存在する、善悪の行為には果報や異熟が存在する」と知らせるまで待ってください』という猶予を得られるはずがあるでしょうか。王族よ、まさにこのことによっても、『来世は存在する、化生の衆生は存在する、善悪の行為には果報や異熟が存在する』と理解すべきです」。
414. ‘‘Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha, atha kho evaṃ me ettha hoti – ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’ti. ‘‘Atthi pana, rājañña, pariyāyo yena te pariyāyena evaṃ hoti – ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti? ‘‘Atthi, bho kassapa, pariyāyo, yena me pariyāyena evaṃ hoti – ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti. ‘‘Yathā kathaṃ viya, rājaññā’’ti? ‘‘Idha me, bho kassapa, mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā pisuṇāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū abyāpannacittā sammādiṭṭhī. Te aparena samayena ābādhikā honti dukkhitā bāḷhagilānā. Yadāhaṃ jānāmi – ‘na dānime imamhā ābādhā vuṭṭhahissantī’ti tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi – ‘santi kho, bho, eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ye te pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā pisuṇāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū abyāpannacittā sammādiṭṭhī te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantīti. Bhavanto kho pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā pisuṇāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū abyāpannacittā sammādiṭṭhī. Sace tesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ saccaṃ vacanaṃ, bhavanto kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissanti. Sace, bho, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyyātha, yena me āgantvā āroceyyātha – ‘itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’ti. Bhavanto kho pana me saddhāyikā paccayikā, yaṃ bhavantehi diṭṭhaṃ, yathā sāmaṃ diṭṭhaṃ evametaṃ bhavissatī’ti. Te me ‘sādhū’ti paṭissutvā neva āgantvā ārocenti, na pana dūtaṃ pahiṇanti. Ayampi kho, bho kassapa, pariyāyo, yena me pariyāyena evaṃ hoti – ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti.
414. 「尊いカッサパ様がそのようにおっしゃっても、やはり私には『来世は存在せず、化生の衆生は存在せず、善悪の行為の果報や異熟は存在しない』と思えるのです」「王族よ、あなたに『来世は存在せず、化生の衆生は存在せず、善悪の行為の果報や異熟は存在しない』と思わせる理由があるのですか」「尊いカッサパよ、私に『来世は存在せず、化生の衆生は存在せず、善悪の行為の果報や異熟は存在しない』と思わせる理由があります」「王族よ、それはどのようなことですか」「尊いカッサパよ、私には友人、同僚、親族、血縁者で、殺生を離れ、盗みを離れ、不倫を離れ、嘘を離れ、陰口を離れ、暴言を離れ、無駄話を離れ、貪欲でなく、害意がなく、正しい見解(正見)を持つ者たちがいました。彼らは後になって病に罹り、激痛に苦しみ重病となりました。私が『彼らはもはやこの病から回復することはないだろう』と知ったとき、私は彼らのもとへ行き、このように言いました。『世にはこのように主張し、このような見解を持つ沙門・バラモンたちがいます。「殺生を離れ、盗みを離れ、不倫を離れ、嘘を離れ、陰口を離れ、暴言を離れ、無駄話を離れ、貪欲でなく、害意がなく、正しい見解を持つ者たちは、肉体が崩壊して死んだ後、善趣・天の世界に生まれる」と。あなた方は殺生を離れ、盗みを離れ、不倫を離れ、嘘を離れ、陰口を離れ、暴言を離れ、無駄話を離れ、貪欲でなく、害意がなく、正しい見解を持っています。もしその沙門・バラモンたちの言葉が真実なら、あなた方は肉体が崩壊して死んだ後、善趣・天の世界に生まれるでしょう。もしあなた方が肉体が崩壊して死んだ後に善趣・天の世界に生まれたなら、私のところへ戻ってきて「来世は存在する、化生の衆生は存在する、善悪の行為には果報や異熟が存在する」と知らせてください。あなた方は私にとって信頼でき、確かな人たちです。あなた方が見たことは、自ら見たのと同じように確かなものとなるでしょう』と。彼らは私に『分かりました』と承諾したものの、戻ってきて告げることもなく、使者を送ってくることもありませんでした。尊いカッサパよ、これがまさに、私に『来世は存在せず、化生の衆生は存在せず、善悪の行為の果報や異熟は存在しない』と思わせる理由なのです」。
Gūthakūpapurisaupamā
糞尿の穴に落ちた男の譬え
415. ‘‘Tena hi, rājañña, upamaṃ te karissāmi. Upamāya midhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti. Seyyathāpi, rājañña, puriso gūthakūpe sasīsakaṃ nimuggo assa. Atha tvaṃ purise āṇāpeyyāsi – ‘tena hi, bho, taṃ purisaṃ tamhā gūthakūpā uddharathā’ti. Te ‘sādhū’ti paṭissutvā taṃ purisaṃ tamhā gūthakūpā uddhareyyuṃ. Te tvaṃ evaṃ vadeyyāsi – ‘tena hi, bho, tassa purisassa kāyā veḷupesikāhi gūthaṃ sunimmajjitaṃ nimmajjathā’ti. Te ‘sādhū’ti paṭissutvā tassa purisassa kāyā veḷupesikāhi gūthaṃ sunimmajjitaṃ nimmajjeyyuṃ. Te tvaṃ evaṃ vadeyyāsi – ‘tena hi, bho, tassa purisassa kāyaṃ paṇḍumattikāya tikkhattuṃ subbaṭṭitaṃ ubbaṭṭethā’ti . Te tassa purisassa kāyaṃ paṇḍumattikāya tikkhattuṃ subbaṭṭitaṃ ubbaṭṭeyyuṃ. Te tvaṃ evaṃ vadeyyāsi – ‘tena hi, bho, taṃ purisaṃ telena abbhañjitvā sukhumena cuṇṇena tikkhattuṃ suppadhotaṃ karothā’ti. Te taṃ purisaṃ telena abbhañjitvā sukhumena cuṇṇena tikkhattuṃ suppadhotaṃ kareyyuṃ. Te tvaṃ evaṃ vadeyyāsi – ‘tena hi, bho, tassa purisassa kesamassuṃ kappethā’ti. Te tassa purisassa kesamassuṃ kappeyyuṃ. Te tvaṃ evaṃ vadeyyāsi – ‘tena hi, bho, tassa purisassa mahagghañca mālaṃ mahagghañca vilepanaṃ mahagghāni ca vatthāni upaharathā’ti. Te tassa purisassa mahagghañca mālaṃ mahagghañca vilepanaṃ mahagghāni ca vatthāni upahareyyuṃ. Te tvaṃ evaṃ vadeyyāsi – ‘tena hi, bho, taṃ purisaṃ pāsādaṃ āropetvā pañcakāmaguṇāni upaṭṭhāpethā’ti. Te taṃ purisaṃ pāsādaṃ āropetvā pañcakāmaguṇāni upaṭṭhāpeyyuṃ.
415. 「それならば、王族よ、あなたに譬えを話しましょう。この世では、譬えによって説かれた意味を理解する知者もいるのです。王族よ、例えば、ある男が糞尿の穴に頭まで沈んでいたとしましょう。そこであなたが人々に『者どもよ、あの男をその糞尿の穴から引き上げよ』と命じたとします。彼らは『承知いたしました』と応じて、その男を糞尿の穴から引き上げるでしょう。あなたが彼らに『者どもよ、竹のへらであの男の体から糞尿をきれいに掻き落とせ』と言えば、彼らはその通りにするでしょう。あなたが『者どもよ、あの男の体を黄色い粘土(洗身粉)で三度よく擦り洗え』と言えば、彼らはその通りにするでしょう。あなたが『者どもよ、あの男に油を塗り、上等の粉で三度よく洗い清めよ』と言えば、彼らはその通りにするでしょう。あなたが『者どもよ、あの男の髪と髭を整えよ』と言えば、彼らはその通りにするでしょう。あなたが『者どもよ、あの男に高価な花輪と、高価な香油と、高価な衣服を与えよ』と言えば、彼らはその通りにするでしょう。あなたが『者どもよ、あの男を高楼に連れて行き、五つの欲望を満たす歓楽(五欲)に仕えさせよ』と言えば、彼らは高楼に連れて行き、五欲に仕えさせるでしょう。
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, rājañña, api nu tassa purisassa sunhātassa suvilittassa sukappitakesamassussa āmukkamālābharaṇassa odātavatthavasanassa uparipāsādavaragatassa pañcahi kāmaguṇehi samappitassa samaṅgībhūtassa paricārayamānassa punadeva tasmiṃ gūthakūpe nimujjitukāmatā assā’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho kassapa’’. ‘‘Taṃ kissa hetu’’? ‘‘Asuci, bho kassapa, gūthakūpo asuci ceva asucisaṅkhāto ca duggandho ca duggandhasaṅkhāto ca jeguccho ca jegucchasaṅkhāto ca paṭikūlo ca paṭikūlasaṅkhāto cā’’ti. ‘‘Evameva kho, rājañña, manussā devānaṃ asucī ceva asucisaṅkhātā ca, duggandhā ca duggandhasaṅkhātā ca, jegucchā ca jegucchasaṅkhātā ca, paṭikūlā ca paṭikūlasaṅkhātā ca. Yojanasataṃ kho, rājañña, manussagandho deve ubbādhati. Kiṃ pana te mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā pisuṇāya vācāya paṭiviratā pharusāya vācāya paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū abyāpannacittā sammādiṭṭhī, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā te āgantvā ārocessanti – ‘itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’ti? Imināpi kho te, rājañña, pariyāyena evaṃ hotu – ‘itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti.
「王族よ、あなたはどう思いますか。きれいに沐浴し、香油を塗り、髪と髭を整え、花輪や装飾品を身につけ、白い服を着て、素晴らしい高楼に上り、五つの欲望を満たす歓楽を享受し満喫しているその男が、再びあの糞尿の穴に飛び込みたいと思うでしょうか」「いいえ、尊いカッサパよ、決して思いません」「それはなぜでしょうか」「尊いカッサパよ、糞尿の穴は不浄であり、不浄と名指されるものであり、悪臭を放ち、悪臭と名指されるものであり、忌まわしく、忌まわしいと名指されるものであり、嫌悪すべきものであり、嫌悪すべきものと名指されるものだからです」「王族よ、神々(天人)にとって人間もまさに同様であり、不浄であり、不浄と名指されるものであり、悪臭を放ち、悪臭と名指されるものであり、忌まわしく、忌まわしいと名指されるものであり、嫌悪すべきものであり、嫌悪すべきものと名指されるものなのです。王族よ、人間の放つ悪臭は百由旬(ヨージャナ)先まで神々を悩ませるのです。ましてや、殺生を離れ、盗みを離れ、不倫を離れ、嘘を離れ、陰口を離れ、暴言を離れ、無駄話を離れ、貪欲でなく、害意がなく、正しい見解を持ち、肉体の崩壊して死んだ後に善趣・天の世界に生まれたあなたの友人、同僚、親族、血縁者たちが、わざわざ戻ってきて『来世は存在する、化生の衆生は存在する、善悪の行為には果報や異熟が存在する』と知らせにやって来るでしょうか。王族よ、まさにこのことによっても、『来世は存在する、化生の衆生は存在する、善悪の行為には果報や異熟が存在する』と理解すべきです」。
416. ‘‘Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha, atha kho evaṃ me ettha hoti – ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti. ‘‘Atthi pana, rājañña, pariyāyo …pe… ‘‘atthi, bho kassapa, pariyāyo…pe… ``yathā kathaṃ viya, rājaññāti? ‘‘Idha me, bho kassapa, mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā, te aparena samayena ābādhikā honti dukkhitā bāḷhagilānā. Yadāhaṃ jānāmi – ‘na dānime imamhā ābādhā vuṭṭhahissantī’ti tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmi – ‘santi kho, bho, eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino – ye te pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyatanti. Bhavanto kho pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā. Sace tesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ saccaṃ vacanaṃ, bhavanto kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissanti, devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ. Sace, bho, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyyātha devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ, yena me āgantvā āroceyyātha – `itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākoti. Bhavanto kho pana me saddhāyikā paccayikā, yaṃ bhavantehi diṭṭhaṃ, yathā sāmaṃ diṭṭhaṃ evametaṃ bhavissatīti. Te me ‘sādhū’ti paṭissutvā neva āgantvā ārocenti, na pana dūtaṃ pahiṇanti. Ayampi kho, bho kassapa, pariyāyo, yena me pariyāyena evaṃ hoti – ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti.
416. 「尊いカッサパ様がそのようにおっしゃっても、やはり私には『来世は存在せず、化生の衆生は存在せず、善悪の行為の果報や異熟は存在しない』と思えるのです」「王族よ、あなたに……(中略)……理由があるのですか」「尊いカッサパよ、私に……(中略)……理由があります」「王族よ、それはどのようなことですか」「尊いカッサパよ、私には友人、同僚、親族、血縁者で、殺生を離れ、盗みを離れ、不倫を離れ、嘘を離れ、酒類をはじめとする放逸の原因となる酒を飲むことを離れた者たちがいました。彼らは後になって病に罹り、激痛に苦しみ重病となりました。私が『彼らはもはやこの病から回復することはないだろう』と知ったとき、私は彼らのもとへ行き、このように言いました。『世にはこのように主張し、このような見解を持つ沙門・バラモンたちがいます。「殺生を離れ、盗みを離れ、不倫を離れ、嘘を離れ、酒類をはじめとする放逸の原因となる酒を飲むことを離れた者たちは、肉体が崩壊して死んだ後、善趣・天の世界、三十三天の神々の仲間として生まれる」と。あなた方は殺生を離れ、盗みを離れ、不倫を離れ、嘘を離れ、酒類をはじめとする放逸の原因となる酒を飲むことを離れています。もしその沙門・バラモンたちの言葉が真実なら、あなた方は肉体が崩壊して死んだ後、善趣・天の世界、三十三天の神々の仲間として生まれるでしょう。もしあなた方が肉体が崩壊して死んだ後に善趣・天の世界、三十三天の神々の仲間として生まれたなら、私のところへ戻ってきて「来世は存在する、化生の衆生は存在する、善悪の行為には果報や異熟が存在する」と知らせてください。あなた方は私にとって信頼でき、確かな人たちです。あなた方が見たことは、自ら見たのと同じように確かなものとなるでしょう』と。彼らは私に『分かりました』と承諾したものの、戻ってきて告げることもなく、使者を送ってくることもありませんでした。尊いカッサパよ、これがまさに、私に『来世は存在せず、化生の衆生は存在せず、善悪の行為の果報や異熟は存在しない』と思わせる理由なのです」。
Tāvatiṃsadevaupamā
三十三天の神々の譬え
417. ‘‘Tena hi, rājañña, taññevettha paṭipucchissāmi; yathā te khameyya, tathā naṃ byākareyyāsi. Yaṃ kho pana, rājañña, mānussakaṃ vassasataṃ, devānaṃ tāvatiṃsānaṃ eso eko rattindivo , tāya rattiyā tiṃsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saṃvaccharo, tena saṃvaccharena dibbaṃ vassasahassaṃ devānaṃ tāvatiṃsānaṃ āyuppamāṇaṃ. Ye te mittāmaccā ñātisālohitā pāṇātipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesumicchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ. Sace pana tesaṃ evaṃ bhavissati – ‘yāva mayaṃ dve vā tīṇi vā rattindivā dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārema, atha mayaṃ pāyāsissa rājaññassa gantvā āroceyyāma – ‘‘itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’ti. Api nu te āgantvā āroceyyuṃ – ‘itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho kassapa. Api hi mayaṃ, bho kassapa, ciraṃ kālaṅkatāpi bhaveyyāma. Ko panetaṃ bhoto kassapassa āroceti – ‘atthi devā tāvatiṃsā’ti vā ‘evaṃdīghāyukā devā tāvatiṃsā’ti vā. Na mayaṃ bhoto kassapassa saddahāma – ‘atthi devā tāvatiṃsā’ti vā ‘evaṃdīghāyukā devā tāvatiṃsā’ti vā’’ti.
417. 「それならば、王族よ、このことについてあなたに問い返しましょう。あなたの納得のいくように答えなさい。王族よ、人間の百年は、三十三天の神々にとっては一昼夜にあたります。その夜の三十日が一か月であり、その十二か月が一年であり、その天の年数で千年の寿命が三十三天の神々の寿命です。殺生を離れ、盗みを離れ、不倫を離れ、嘘を離れ、酒類をはじめとする放逸の原因となる酒を飲むことを離れて、肉体の崩壊して死んだ後に善趣・天の世界、三十三天の神々の仲間として生まれたあなたの友人、同僚、親族、血縁者たちが、もしこのように思ったとしましょう。『私たちは二、三日の間、天上の五つの欲望を満たす歓楽を享受し満喫してから、パāヤーシ王族のところへ行って「来世は存在する、化生の衆生は存在する、善悪の行為には果報や異熟が存在する」と知らせよう』と。はたして彼らは戻ってきて『来世は存在する、化生の衆生は存在する、善悪の行為には果報や異熟が存在する』と知らせることができたでしょうか」「いいえ、尊いカッサパよ。その二、三日の間に、私たちはとっくの昔に死んでしまっているでしょう。しかし、いったい誰が尊いカッサパ様に『三十三天の神々が存在する』とか『三十三天の神々はそれほど長寿である』などと教えたのですか。私たちは尊いカッサパ様の『三十三天の神々が存在する』とか『三十三天の神々はそれほど長寿である』という言葉を信じることはできません」。
Jaccandhaupamā
生まれつきの盲人の譬え
418. ‘‘Seyyathāpi, rājañña, jaccandho puriso na passeyya kaṇha – sukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya mañjiṭṭhakāni rūpāni, na passeyya samavisamaṃ, na passeyya tārakāni rūpāni, na passeyya candimasūriye. So evaṃ vadeyya – ‘natthi kaṇhasukkāni rūpāni, natthi kaṇhasukkānaṃ rūpānaṃ dassāvī. Natthi nīlakāni rūpāni, natthi nīlakānaṃ rūpānaṃ dassāvī. Natthi pītakāni rūpāni, natthi pītakānaṃ rūpānaṃ dassāvī. Natthi lohitakāni rūpāni, natthi lohitakānaṃ rūpānaṃ dassāvī. Natthi mañjiṭṭhakāni rūpāni, natthi mañjiṭṭhakānaṃ rūpānaṃ dassāvī. Natthi samavisamaṃ, natthi samavisamassa dassāvī. Natthi tārakāni rūpāni, natthi tārakānaṃ rūpānaṃ dassāvī. Natthi candimasūriyā, natthi candimasūriyānaṃ dassāvī. Ahametaṃ na jānāmi, ahametaṃ na passāmi, tasmā taṃ natthī’ti. Sammā nu kho so, rājañña, vadamāno vadeyyā’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho kassapa. Atthi kaṇhasukkāni rūpāni, atthi kaṇhasukkānaṃ rūpānaṃ dassāvī. Atthi nīlakāni rūpāni, atthi nīlakānaṃ rūpānaṃ dassāvī…pe… atthi samavisamaṃ, atthi samavisamassa dassāvī. Atthi tārakāni rūpāni, atthi tārakānaṃ rūpānaṃ dassāvī. Atthi candimasūriyā, atthi candimasūriyānaṃ dassāvī. ‘Ahametaṃ na jānāmi, ahametaṃ na passāmi, tasmā taṃ natthī’ti. Na hi so, bho kassapa, sammā vadamāno vadeyyā’’ti. ‘‘Evameva kho tvaṃ, rājañña, jaccandhūpamo maññe paṭibhāsi yaṃ maṃ tvaṃ evaṃ vadesi’’.
418. 「王族よ、例えば、生まれつき盲目の男がいて、黒や白の姿を見ることができず、青い姿も見えず、黄色い姿も見えず、赤い姿も見えず、茜色の姿も見えず、平坦や険相も見えず、星の姿も見えず、太陽や月も見えないとします。その男がこのように言ったとしましょう。『黒や白の姿など存在しないし、黒や白の姿を見る者も存在しない。青い姿など存在しないし、青い姿を見る者も存在しない……(中略)……平坦や険相など存在しないし、それらを見る者も存在しない。星の姿など存在しないし、星の姿を見る者も存在しない。太陽や月など存在しないし、太陽や月を見る者も存在しない。私はこれを知らず、私はこれを見ない。だからそんなものは存在しない』と。王族よ、その男は正しく語っていると言えるでしょうか」「いいえ、尊いカッサパよ。黒や白の姿は存在し、黒や白の姿を見る者も存在します。青い姿も存在し、青い姿を見る者も存在します……(中略)……平坦や険相も存在し、それを見る者も存在します。星の姿も存在し、星の姿を見る者も存在します。太陽や月も存在し、太陽や月を見る者も存在します。『私はこれを知らず、私はこれを見ない。だからそんなものは存在しない』と言う者は、尊いカッサパよ、正しく語っているとは言えません」「王族よ、あなたが私にそのように言うのも、まさにこの生まれつきの盲人と同じようなものだと私には思われます」。
‘‘Ko panetaṃ bhoto kassapassa āroceti – ‘atthi devā tāvatiṃsā’’ti vā, ‘evaṃdīghāyukā devā tāvatiṃsā’ti vā? Na mayaṃ bhoto kassapassa saddahāma – ‘atthi devā tāvatiṃsā’ti vā ‘evaṃdīghāyukā devā tāvatiṃsā’ti vā’’ti. ‘‘Na kho, rājañña, evaṃ paro loko daṭṭhabbo, yathā tvaṃ maññasi iminā maṃsacakkhunā. Ye kho te rājañña samaṇabrāhmaṇā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, te tattha appamattā ātāpino pahitattā viharantā dibbacakkhuṃ visodhenti. Te dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena imaṃ ceva lokaṃ passanti parañca satte ca opapātike. Evañca kho, rājañña, paro loko daṭṭhabbo; natveva yathā tvaṃ maññasi iminā maṃsacakkhunā. Imināpi kho te, rājañña, pariyāyena evaṃ hotu – ‘itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti.
「『いったい誰が尊いカッサパ様に「三十三天の神々が存在する」とか「三十三天の神々はそれほど長寿である」などと教えたのですか。私たちは尊いカッサパ様の「三十三天の神々が存在する」とか「三十三天の神々はそれほど長寿である」という言葉を信じることはできません』とあなたが言われることについて。王族よ、あなたが思っているように、この肉眼で来世を見ることはできません。王族よ、森や森林の奥深く、人里離れた静かな住処に住む沙門やバラモンたちは、そこで怠ることなく、熱心に、専心して過ごすことによって天眼(神聖な眼)を浄化します。彼らは浄化された、人間の能力を超えた天眼によって、この世と来世、そして化生の衆生を見ます。王族よ、来世はこのようにして見られるべきものであり、あなたが思うようなこの肉眼によって見られるものではありません。王族よ、まさにこのことによっても、『来世は存在する、化生の衆生は存在する、善悪の行為には果報や異熟が存在する』と理解すべきです」。
419. ‘‘Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha, atha kho evaṃ me ettha hoti – ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’ti. ‘‘Atthi pana, rājañña, pariyāyo…pe… atthi, bho kassapa, pariyāyo…pe… yathā kathaṃ viya, rājaññā’’ti? ‘‘Idhāhaṃ, bho kassapa, passāmi samaṇabrāhmaṇe sīlavante kalyāṇadhamme jīvitukāme amaritukāme sukhakāme dukkhapaṭikūle. Tassa mayhaṃ, bho kassapa, evaṃ hoti – sace kho ime bhonto samaṇabrāhmaṇā sīlavanto kalyāṇadhammā evaṃ jāneyyuṃ – ‘ito no matānaṃ seyyo bhavissatī’ti. Idānime bhonto samaṇabrāhmaṇā sīlavanto kalyāṇadhammā visaṃ vā khādeyyuṃ, satthaṃ vā āhareyyuṃ, ubbandhitvā vā kālaṅkareyyuṃ, papāte vā papateyyuṃ. Yasmā ca kho ime bhonto samaṇabrāhmaṇā sīlavanto kalyāṇadhammā na evaṃ jānanti – ‘ito no matānaṃ seyyo bhavissatī’ti, tasmā ime bhonto samaṇabrāhmaṇā sīlavanto kalyāṇadhammā jīvitukāmā amaritukāmā sukhakāmā dukkhapaṭikūlā attānaṃ na mārenti . Ayampi kho, bho kassapa, pariyāyo, yena me pariyāyena evaṃ hoti – ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti.
419. 「尊いカッサパ様がそのようにおっしゃっても、やはり私には『来世は存在せず、化生の衆生は存在せず、善悪の行為の果報や異熟は存在しない』と思えるのです」「王族よ、あなたに……(中略)……理由があるのですか」「尊いカッサパよ、私に……(中略)……理由があります」「王族よ、それはどのようなことですか」「尊いカッサパよ、私は戒律を守り、善き法を持つ沙門やバラモンたちが、生きたいと望み、死にたくないと望み、楽を求め、苦を嫌っているのを見ます。尊いカッサパよ、私にはこのように思えるのです。『もしこの戒律を守り善き法を持つ沙門・バラモンたちが、「ここから死んだ後のほうが私たちにとってより良い境遇になる」と知っているなら、今すぐにでも毒をあおるか、刃物で命を絶つか、首を吊って死ぬか、崖から身を投げるはずだ。しかし、この戒律を守り善き法を持つ沙門・バラモンたちは、「ここから死んだ後のほうが私たちにとってより良い境遇になる」ということを知らないからこそ、生きたいと望み、死にたくないと望み、楽を求め、苦を嫌って、自らの命を絶たないのだ』と。尊いカッサパよ、これがまさに、私に『来世は存在せず、化生の衆生は存在せず、善悪の行為の果報や異熟は存在しない』と思わせる理由なのです」。
Gabbhinīupamā
妊婦の譬え
420. ‘‘Tena hi, rājañña, upamaṃ te karissāmi. Upamāya midhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti. Bhūtapubbaṃ, rājañña, aññatarassa brāhmaṇassa dve pajāpatiyo ahesuṃ. Ekissā putto ahosi dasavassuddesiko vā dvādasavassuddesiko vā, ekā gabbhinī upavijaññā. Atha kho so brāhmaṇo kālamakāsi. Atha kho so māṇavako mātusapattiṃ etadavoca – ‘yamidaṃ, bhoti, dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā jātarūpaṃ vā, sabbaṃ taṃ mayhaṃ; natthi tuyhettha kiñci. Pitu me bhoti, dāyajjaṃ niyyādehī’ti . Evaṃ vutte sā brāhmaṇī taṃ māṇavakaṃ etadavoca – ‘āgamehi tāva, tāta, yāva vijāyāmi. Sace kumārako bhavissati, tassapi ekadeso bhavissati; sace kumārikā bhavissati, sāpi te opabhoggā bhavissatī’ti. Dutiyampi kho so māṇavako mātusapattiṃ etadavoca – ‘yamidaṃ, bhoti, dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā jātarūpaṃ vā, sabbaṃ taṃ mayhaṃ; natthi tuyhettha kiñci. Pitu me, bhoti, dāyajjaṃ niyyādehī’ti. Dutiyampi kho sā brāhmaṇī taṃ māṇavakaṃ etadavoca – ‘āgamehi tāva, tāta, yāva vijāyāmi. Sace kumārako bhavissati, tassapi ekadeso bhavissati; sace kumārikā bhavissati sāpi te opabhoggā bhavissatī’ti. Tatiyampi kho so māṇavako mātusapattiṃ etadavoca – ‘yamidaṃ, bhoti, dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā jātarūpaṃ vā, sabbaṃ taṃ mayhaṃ; natthi tuyhettha kiñci. Pitu me, bhoti, dāyajjaṃ niyyādehī’ti.
420. 「それならば、王族よ、あなたに譬えを話しましょう。この世では、譬えによって説かれた意味を理解する知者もいるのです。王族よ、昔、あるバラモンに二人の妻がいました。一方の妻には十歳か十二歳ほどの息子がおり、もう一方は臨月の妊婦でした。やがてそのバラモンは亡くなりました。すると、その少年は父のもう一人の妻(継母)にこう言いました。『奥様、ここにある財産や穀物、銀や金は、すべて私のものです。あなたのものではありません。父の遺産を私に引き渡してください』と。そう言われて、そのバラモンの妻は少年にこう言いました。『坊や、私が産むまで少しお待ち。もし男の子が生まれたら、その子にも一部の取り分があるでしょう。もし女の子なら、その子はあなたにお仕えする者となるでしょう』と。二度目もその少年は継母に『奥様、ここにある財産や穀物、銀や金は、すべて私のものです。あなたのものではありません。父の遺産を私に引き渡してください』と言いました。二度目もその妻は『坊や、私が産むまで少しお待ち。もし男の子が生まれたら、その子にも一部の取り分があるでしょう。もし女の子なら、その子はあなたにお仕えする者となるでしょう』と言いました。三度目もその少年は継母に『奥様、ここにある財産や穀物、銀や金は、すべて私のものです。あなたのものではありません。父の遺産を私に引き渡してください』と言いました。
‘‘Atha kho sā brāhmaṇī satthaṃ gahetvā ovarakaṃ pavisitvā udaraṃ opādesi – ‘yāva vijāyāmi yadi vā kumārako yadi vā kumārikā’ti. Sā attānaṃ ceva jīvitañca gabbhañca sāpateyyañca vināsesi. Yathā taṃ bālā abyattā anayabyasanaṃ āpannā ayoniso dāyajjaṃ gavesantī, evameva kho tvaṃ, rājañña, bālo abyatto anayabyasanaṃ āpajjissasi ayoniso paralokaṃ gavesanto; seyyathāpi sā brāhmaṇī bālā abyattā anayabyasanaṃ āpannā ayoniso dāyajjaṃ gavesantī. Na kho, rājañña, samaṇabrāhmaṇā sīlavanto kalyāṇadhammā apakkaṃ paripācenti; api ca paripākaṃ āgamenti. Paṇḍitānaṃ attho hi, rājañña, samaṇabrāhmaṇānaṃ sīlavantānaṃ kalyāṇadhammānaṃ jīvitena. Yathā yathā kho, rājañña, samaṇabrāhmaṇā sīlavanto kalyāṇadhammā ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭhanti, tathā tathā bahuṃ puññaṃ pasavanti, bahujanahitāya ca paṭipajjanti bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Imināpi kho te, rājañña, pariyāyena evaṃ hotu – ‘itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti.
「そこで、その妻は刃物を手に取って小部屋に入り、『男の子か女の子か、今すぐ確かめてやろう』と自分の腹を切り裂いてしまいました。彼女は自分自身も命も胎児も財産もすべて失ってしまいました。愚かで思慮のない者が、不当な方法で遺産を求めようとして破滅と災難に陥ったように、王族よ、あなたもまた愚かで思慮のない者として、不当な方法で来世を探求しようとして破滅と災難に陥るでしょう。あの愚かで思慮のない妻が不当な方法で遺産を求めて破滅したように。王族よ、戒律を守り善き法を持つ沙門やバラモンたちは、機が熟さないものを無理に熟させるようなことはせず、機が熟すのを待つのです。王族よ、戒律を守り善き法を持つ沙門やバラモンたちの命は、賢者たちにとって有益なものです。王族よ、戒律を守り善き法を持つ沙門やバラモンたちが長く世にとどまればとどまるほど、彼らは多くの功徳を生み出し、多くの人々の利益のために、多くの人々の幸福のために、世を憐れむために、神々と人間の利益と幸福のために実践するのです。王族よ、まさにこのことによっても、『来世は存在する、化生の衆生は存在する、善悪の行為には果報や異熟が存在する』と理解すべきです」。
421. ‘‘Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha, atha kho evaṃ me ettha hoti – ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti. ‘‘Atthi pana, rājañña, pariyāyo…pe… atthi, bho kassapa, pariyāyo…pe… yathā kathaṃ viya, rājaññā’’ti? ‘‘Idha me, bho kassapa, purisā coraṃ āgucāriṃ gahetvā dassenti – ‘ayaṃ te, bhante, coro āgucārī; imassa yaṃ icchasi, taṃ daṇḍaṃ paṇehī’ti. Tyāhaṃ evaṃ vadāmi – ‘tena hi, bho, imaṃ purisaṃ jīvantaṃyeva kumbhiyā pakkhipitvā mukhaṃ pidahitvā allena cammena onandhitvā allāya mattikāya bahalāvalepanaṃ karitvā uddhanaṃ āropetvā aggiṃ dethā’ti. Te me ‘sādhū’ti paṭissutvā taṃ purisaṃ jīvantaṃyeva kumbhiyā pakkhipitvā mukhaṃ pidahitvā allena cammena onandhitvā allāya mattikāya bahalāvalepanaṃ karitvā uddhanaṃ āropetvā aggiṃ denti. Yadā mayaṃ jānāma ‘kālaṅkato so puriso’ti, atha naṃ kumbhiṃ oropetvā ubbhinditvā mukhaṃ vivaritvā saṇikaṃ nillokema – ‘appeva nāmassa jīvaṃ nikkhamantaṃ passeyyāmā’ti. Nevassa mayaṃ jīvaṃ nikkhamantaṃ passāma. Ayampi kho, bho kassapa, pariyāyo, yena me pariyāyena evaṃ hoti – ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti.
421. 「尊いカッサパ様がそのようにおっしゃっても、やはり私には『来世は存在せず、化生の衆生は存在せず、善悪の行為の果報や異熟は存在しない』と思えるのです」「王族よ、あなたに……(中略)……理由があるのですか」「尊いカッサパよ、私に……(中略)……理由があります」「王族よ、それはどのようなことですか」「尊いカッサパよ、ここに人々が悪事を働いた盗賊を捕らえて、私に見せて『殿下、これは悪事を働いた盗賊です。この者にあなたの望む通りの処罰を下してください』と言います。私は彼らにこう言います。『それなら者どもよ、この男を生きたまま大きな甕(かめ)に入れ、口を塞ぎ、生皮で覆い、生粘土を厚く塗り重ねて竈(かまど)の上に載せ、火を焚け』と。彼らは『承知いたしました』と応じ、その男を生きたまま甕に入れ、口を塞ぎ、生皮で覆い、生粘土を厚く塗り重ねて竈の上に載せ、火を焚きます。私たちが『その男は死んだ』と知ったとき、その甕を下ろして開き、口を開けて、注意深く見つめます。『もしかしたら、男の霊魂(命)が出ていくのが見えるかもしれない』と。しかし私たちは、その霊魂が出ていくのを見たことがありません。尊いカッサパよ、これがまさに、私に『来世は存在せず、化生の衆生は存在せず、善悪の行為の果報や異熟は存在しない』と思わせる理由なのです」。
Supinakaupamā
夢の譬え
422. ‘‘Tena hi, rājañña, taññevettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya, tathā naṃ byākareyyāsi. Abhijānāsi no tvaṃ, rājañña, divā seyyaṃ upagato supinakaṃ passitā ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyaka’’nti? ‘‘Abhijānāmahaṃ, bho kassapa, divāseyyaṃ upagato supinakaṃ passitā ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyaka’’nti. ‘‘Rakkhanti taṃ tamhi samaye khujjāpi vāmanakāpi velāsikāpi komārikāpī’’ti? ‘‘Evaṃ, bho kassapa, rakkhanti maṃ tamhi samaye khujjāpi vāmanakāpi velāsikāpi komārikāpī’’ti. ‘‘Api nu tā tuyhaṃ jīvaṃ passanti pavisantaṃ vā nikkhamantaṃ vā’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho kassapa’’. ‘‘Tā hi nāma, rājañña, tuyhaṃ jīvantassa jīvantiyo jīvaṃ na passissanti pavisantaṃ vā nikkhamantaṃ vā. Kiṃ pana tvaṃ kālaṅkatassa jīvaṃ passissasi pavisantaṃ vā nikkhamantaṃ vā. Imināpi kho te, rājañña, pariyāyena evaṃ hotu – ‘‘itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti.
422. 「それならば、王族よ、このことについてあなたに問い返しましょう。あなたの納得のいくように答えなさい。王族よ、あなたは昼寝をしていて、美しい庭園、美しい森林、美しい土地、美しい池を見る夢を見た覚えがありますか」「尊いカッサパよ、私は昼寝をしていて、美しい庭園、美しい森林、美しい土地、美しい池を見る夢を見た覚えがあります」「そのとき、背の低い女や、小人の女や、侍女や、若い乙女たちがあなたを見守って警護していましたか」「はい、尊いカッサパよ。そのとき、背の低い女や、小人の女や、侍女や、若い乙女たちが私を見守っていました」「彼女たちは、あなたの霊魂(命)が出入りするのを見ましたか」「いいえ、尊いカッサパよ、見ませんでした」「王族よ、生きている彼女たちでさえ、生きているあなたの霊魂が出入りするのを見ることができないのです。どうしてあなたが、死んだ者の霊魂が出入りするのを見ることができるでしょうか。王族よ、まさにこのことによっても、『来世は存在する、化生の衆生は存在する、善悪の行為には果報や異熟が存在する』と理解すべきです」。
423. ‘‘Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha, atha kho evaṃ me ettha hoti – ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti. ‘‘Atthi pana, rājañña, pariyāyo…pe… ‘‘atthi, bho kassapa, pariyāyo…pe… yathā kathaṃ viya rājaññā’’ti? ‘‘Idha me, bho kassapa, purisā coraṃ āgucāriṃ gahetvā dassenti – ‘ayaṃ te, bhante, coro āgucārī; imassa yaṃ icchasi, taṃ daṇḍaṃ paṇehī’ti. Tyāhaṃ evaṃ vadāmi – ‘tena hi, bho, imaṃ purisaṃ jīvantaṃyeva tulāya tuletvā jiyāya anassāsakaṃ māretvā punadeva tulāya tulethā’ti. Te me ‘sādhū’ti paṭissutvā taṃ purisaṃ jīvantaṃyeva tulāya tuletvā jiyāya anassāsakaṃ māretvā punadeva tulāya tulenti. Yadā so jīvati, tadā lahutaro ca hoti mudutaro ca kammaññataro ca. Yadā pana so kālaṅkato hoti tadā garutaro ca hoti patthinnataro ca akammaññataro ca. Ayampi kho, bho kassapa, pariyāyo, yena me pariyāyena evaṃ hoti – ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti.
423. 「尊いカッサパ様がそのようにおっしゃっても、やはり私には『来世は存在せず、化生の衆生は存在せず、善悪の行為の果報や異熟は存在しない』と思えるのです」「王族よ、あなたに……(中略)……理由があるのですか」「尊いカッサパよ、私に……(中略)……理由があります」「王族よ、それはどのようなことですか」「尊いカッサパよ、ここに人々が悪事を働いた盗賊を捕らえて、私に見せて『殿下、これは悪事を働いた盗賊です。この者にあなたの望む通りの処罰を下してください』と言います。私は彼らにこう言います。『それなら者どもよ、この男を生きたまま秤にかけて重さを量り、弓の弦で息の根を止めて殺してから、再び秤にかけて重さを量れ』と。彼らは『承知いたしました』と応じ、その男を生きたまま秤で量り、弓の弦で息の根を止めて殺してから、再び秤で量ります。彼が生きているときは、より軽く、より柔らかく、よりしなやかです。しかし死んでしまうと、より重く、より硬く、よりこわばってしまいます。尊いカッサパよ、これがまさに、私に『来世は存在せず、化生の衆生は存在せず、善悪の行為の果報や異熟は存在しない』と思わせる理由なのです」。
Santattaayoguḷaupamā
熱した鉄球の譬え
424. ‘‘Tena hi, rājañña, upamaṃ te karissāmi. Upamāya midhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti. Seyyathāpi, rājañña, puriso divasaṃ santattaṃ ayoguḷaṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ tulāya tuleyya. Tamenaṃ aparena samayena sītaṃ nibbutaṃ tulāya tuleyya. Kadā nu kho so ayoguḷo lahutaro vā hoti mudutaro vā kammaññataro vā, yadā vā āditto sampajjalito sajotibhūto, yadā vā sīto nibbuto’’ti? ‘‘Yadā so, bho kassapa, ayoguḷo tejosahagato ca hoti vāyosahagato ca āditto sampajjalito sajotibhūto, tadā lahutaro ca hoti mudutaro ca kammaññataro ca. Yadā pana so ayoguḷo neva tejosahagato hoti na vāyosahagato sīto nibbuto, tadā garutaro ca hoti patthinnataro ca akammaññataro cā’’ti. ‘‘Evameva kho, rājañña, yadāyaṃ kāyo āyusahagato ca hoti usmāsahagato ca viññāṇasahagato ca, tadā lahutaro ca hoti mudutaro ca kammaññataro ca. Yadā panāyaṃ kāyo neva āyusahagato hoti na usmāsahagato na viññāṇasahagato tadā garutaro ca hoti patthinnataro ca akammaññataro ca. Imināpi kho te, rājañña, pariyāyena evaṃ hotu – ‘itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti.
424. 「それならば、王族よ、あなたに譬えを話しましょう。この世では、譬えによって説かれた意味を理解する知者もいるのです。王族よ、例えば、ある男が一日中熱せられて火がつき、赤々と燃え盛り、輝く鉄球を秤にかけて量ったとします。その後、それが冷えて熱が引いたときに再び秤にかけて量ったとします。その鉄球がより軽く、より柔らかく、よりしなやかであるのは、火がつき赤々と燃え盛り輝いているときでしょうか、それとも冷えて熱が引いたときでしょうか」「尊いカッサパよ、その鉄球が熱を帯び、風を帯びて、火がつき赤々と燃え盛り輝いているときのほうが、より軽く、より柔らかく、よりしなやかです。しかし、その鉄球が熱も風も帯びず、冷えて熱が引いたときには、より重く、より硬く、よりこわばってしまいます」「王族よ、それとまったく同じように、この肉体が命(寿命)を保ち、熱を保ち、識(意識)を保っているときは、より軽く、より柔らかく、よりしなやかです。しかし、この肉体が命も熱も識も持たなくなったときには、より重く、より硬く、よりこわばってしまうのです。王族よ、まさにこのことによっても、『来世は存在する、化生の衆生は存在する、善悪の行為には果報や異熟が存在する』と理解すべきです」。
425. ‘‘Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha, atha kho evaṃ me ettha hoti – ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti. ‘‘Atthi pana, rājañña, pariyāyo…pe… atthi, bho kassapa, pariyāyo…pe… yathā kathaṃ viya rājaññā’’ti? ‘‘Idha me, bho kassapa, purisā coraṃ āgucāriṃ gahetvā dassenti – ‘ayaṃ te, bhante, coro āgucārī; imassa yaṃ icchasi, taṃ daṇḍaṃ paṇehī’ti. Tyāhaṃ evaṃ vadāmi – ‘tena hi, bho, imaṃ purisaṃ anupahacca chaviñca cammañca maṃsañca nhāruñca aṭṭhiñca aṭṭhimiñjañca jīvitā voropetha, appeva nāmassa jīvaṃ nikkhamantaṃ passeyyāmā’ti. Te me ‘sādhū’ti paṭissutvā taṃ purisaṃ anupahacca chaviñca…pe… jīvitā voropenti. Yadā so āmato hoti, tyāhaṃ evaṃ vadāmi – ‘tena hi, bho, imaṃ purisaṃ uttānaṃ nipātetha, appeva nāmassa jīvaṃ nikkhamantaṃ passeyyāmā’ti. Te taṃ purisaṃ uttānaṃ nipātenti. Nevassa mayaṃ jīvaṃ nikkhamantaṃ passāma. Tyāhaṃ evaṃ vadāmi – ‘tena hi, bho, imaṃ purisaṃ avakujjaṃ nipātetha… passena nipātetha… dutiyena passena nipātetha… uddhaṃ ṭhapetha… omuddhakaṃ ṭhapetha… pāṇinā ākoṭetha… leḍḍunā ākoṭetha… daṇḍena ākoṭetha… satthena ākoṭetha… odhunātha sandhunātha niddhunātha, appeva nāmassa jīvaṃ nikkhamantaṃ passeyyāmā’ti. Te taṃ purisaṃ odhunanti sandhunanti niddhunanti. Nevassa mayaṃ jīvaṃ nikkhamantaṃ passāma. Tassa tadeva cakkhu hoti te rūpā, tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti. Tadeva sotaṃ hoti te saddā, tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti. Tadeva ghānaṃ hoti te gandhā, tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti. Sāva jivhā hoti te rasā, tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti. Sveva kāyo hoti te phoṭṭhabbā, tañcāyatanaṃ nappaṭisaṃvedeti. Ayampi kho, bho kassapa, pariyāyo, yena me pariyāyena evaṃ hoti – ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti.
425. 「尊者カッサパが何と言われようとも、私にはやはりこのように思われるのです。『このように、他世は存在せず、化生の衆生は存在せず、善悪の業の果報・異熟は存在しない』と」「王臣よ、それでは〔そう考える〕理由(根拠)があるのですか……中略……『尊者カッサパよ、理由はあるのです……中略……王臣よ、それはどのようなことですか』と」「尊者カッサパよ、ここに私の部下たちが、悪事を働いた盗賊を捕らえて引き渡し、『殿下、これは悪事を働いた盗賊です。この者に望まれる処罰をお下しください』と言いました。私は彼らにこう命じました。『それならば、者どもよ、この男の表皮も、真皮も、肉も、筋も、骨も、骨髄も傷つけずに命を奪い取れ。そうすれば、あるいは抜け出る霊魂(命)を見ることができるかもしれない』と。彼らは『承知いたしました』と答え、その男の表皮も……中略……傷つけずに命を奪い取りました。彼が死んだとき、私は彼らにこう言いました。『それならば、者どもよ、この男を仰向けに倒せ。あるいは抜け出る霊魂を見ることができるかもしれない』と。彼らはその男を仰向けに倒しました。しかし、私たちは抜け出る霊魂を見ることはありませんでした。私はこう言いました。『それならば、者どもよ、この男をうつ伏せに倒せ……横向きに倒せ……もう一方の側を向けて倒せ……まっすぐ立たせよ……逆さまに立たせよ……手で叩け……土塊で叩け……棒で叩け……刃物で叩け……揺すぶれ、激しく揺すれ、振り回せ。あるいは抜け出る霊魂を見ることができるかもしれない』と。彼らはその男を揺すぶり、激しく揺すり、振り回しました。しかし、私たちは抜け出る霊魂を見ることはありませんでした。彼にはまさしくその眼があり、それらの色(対象)があるのに、その領域(処)を感受しません。まさしくその耳があり、それらの声があるのに、その領域を感受しません。まさしくその鼻があり、それらの香りがあるのに、その領域を感受しません。まさしくその舌があり、それらの味があるのに、その領域を感受しません。まさしくその身があり、それらの感触があるのに、その領域を感受しません。尊者カッサパよ、これこそが、私に『このように、他世は存在せず、化生の衆生は存在せず、善悪の業の果報・異熟は存在しない』と思わせる理由なのです」
Saṅkhadhamaupamā
法螺貝吹きの譬え
426. ‘‘Tena hi, rājañña, upamaṃ te karissāmi. Upamāya midhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti. Bhūtapubbaṃ, rājañña, aññataro saṅkhadhamo saṅkhaṃ ādāya paccantimaṃ janapadaṃ agamāsi. So yena aññataro gāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā majjhe gāmassa ṭhito tikkhattuṃ saṅkhaṃ upalāpetvā saṅkhaṃ bhūmiyaṃ nikkhipitvā ekamantaṃ nisīdi. Atha kho, rājañña, tesaṃ paccantajanapadānaṃ manussānaṃ etadahosi – ‘ambho kassa nu kho eso saddo evaṃrajanīyo evaṃkamanīyo evaṃmadanīyo evaṃbandhanīyo evaṃmucchanīyo’ti. Sannipatitvā taṃ saṅkhadhamaṃ etadavocuṃ – ‘ambho, kassa nu kho eso saddo evaṃrajanīyo evaṃkamanīyo evaṃmadanīyo evaṃbandhanīyo evaṃmucchanīyo’ti. ‘Eso kho, bho, saṅkho nāma yasseso saddo evaṃrajanīyo evaṃkamanīyo evaṃmadanīyo evaṃbandhanīyo evaṃmucchanīyo’ti. Te taṃ saṅkhaṃ uttānaṃ nipātesuṃ – ‘vadehi, bho saṅkha, vadehi, bho saṅkhā’ti. Neva so saṅkho saddamakāsi. Te taṃ saṅkhaṃ avakujjaṃ nipātesuṃ, passena nipātesuṃ, dutiyena passena nipātesuṃ, uddhaṃ ṭhapesuṃ, omuddhakaṃ ṭhapesuṃ, pāṇinā ākoṭesuṃ, leḍḍunā ākoṭesuṃ, daṇḍena ākoṭesuṃ, satthena ākoṭesuṃ, odhuniṃsu sandhuniṃsu niddhuniṃsu – ‘vadehi, bho saṅkha, vadehi, bho saṅkhā’ti. Neva so saṅkho saddamakāsi.
426. 「それならば、王臣よ、あなたに譬えを話しましょう。この世の賢者たちには、譬えによって説かれた言葉の意味を理解する者もいるのです。昔、王臣よ、一人の法螺貝吹きが法螺貝を持って辺境の地方へ行きました。彼はとある村へと赴き、村の中央に立って三度法螺貝を吹き鳴らし、法螺貝を地面に置いて脇に座りました。すると、王臣よ、その辺境の地の人々はこう思いました。『友よ、このように心を奪い、愛らしく、陶酔させ、魅了し、恍惚とさせるこの音は、いったい誰のものだろうか』と。彼らは集まってその法螺貝吹きにこう尋ねました。『友よ、このように心を奪い、愛らしく、陶酔させ、魅了し、恍惚とさせるこの音は、いったい誰のものなのですか』と。『友らよ、このように心を奪い、愛らしく、陶酔させ、魅了し、恍惚とさせるこの音の主は、まさにこの法螺貝というものです』。彼らはその法螺貝を仰向けに置き、『鳴け、法螺貝よ、鳴け、法螺貝よ!』と言いました。しかし、その法螺貝は音を出しませんでした。彼らはその法螺貝をうつ伏せにし、横向きにし、もう一方の側を下にし、まっすぐ立て、逆さまに立て、手で叩き、土塊で叩き、棒で叩き、刃物で叩き、揺すぶり、激しく揺すり、振り回して『鳴け、法螺貝よ、鳴け、法螺貝よ!』と言いました。しかし、その法螺貝はまったく音を出しませんでした。
‘‘Atha kho, rājañña, tassa saṅkhadhamassa etadahosi – ‘yāva bālā ime paccantajanapadāmanussā, kathañhi nāma ayoniso saṅkhasaddaṃ gavesissantī’ti. Tesaṃ pekkhamānānaṃ saṅkhaṃ gahetvā tikkhattuṃ saṅkhaṃ upalāpetvā saṅkhaṃ ādāya pakkāmi. Atha kho, rājañña, tesaṃ paccantajanapadānaṃ manussānaṃ etadahosi – ‘yadā kira, bho, ayaṃ saṅkho nāma purisasahagato ca hoti vāyāmasahagato ca vāyusahagato ca, tadāyaṃ saṅkho saddaṃ karoti, yadā panāyaṃ saṅkho neva purisasahagato hoti na vāyāmasahagato na vāyusahagato, nāyaṃ saṅkho saddaṃ karotī’ti. Evameva kho, rājañña, yadāyaṃ kāyo āyusahagato ca hoti usmāsahagato ca viññāṇasahagato ca, tadā abhikkamatipi paṭikkamatipi tiṭṭhatipi nisīdatipi seyyampi kappeti, cakkhunāpi rūpaṃ passati, sotenapi saddaṃ suṇāti, ghānenapi gandhaṃ ghāyati, jivhāyapi rasaṃ sāyati, kāyenapi phoṭṭhabbaṃ phusati, manasāpi dhammaṃ vijānāti. Yadā panāyaṃ kāyo neva āyusahagato hoti, na usmāsahagato, na viññāṇasahagato, tadā neva abhikkamati na paṭikkamati na tiṭṭhati na nisīdati na seyyaṃ kappeti, cakkhunāpi rūpaṃ na passati, sotenapi saddaṃ na suṇāti, ghānenapi gandhaṃ na ghāyati, jivhāyapi rasaṃ na sāyati, kāyenapi phoṭṭhabbaṃ na phusati, manasāpi dhammaṃ na vijānāti. Imināpi kho te, rājañña, pariyāyena evaṃ hotu – ‘itipi atthi paro loko, atthi sattā opapātikā, atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’ti .
「すると、王臣よ、その法螺貝吹きはこう思いました。『この辺境の人々は何と愚かなことか。どうして道理に合わない方法で法螺貝の音を探し求めようとするのだろうか』と。彼は人々が見ている前で法螺貝を手に取り、三度吹き鳴らしてから、法螺貝を持って去っていきました。すると、王臣よ、その辺境の人々はこう思いました。『なんと、この法螺貝というものは、人手を伴い、努力を伴い、風(息)を伴うとき、そのときに音を出すのだ。しかし、この法螺貝が人手をも伴わず、努力をも伴わず、風をも伴わないときには、音を出さないのだ』と。王臣よ、それとまったく同様に、この身体が寿命を伴い、熱(体温)を伴い、意識(識)を伴っているとき、そのときに進みも退きも立ちも座りも横たわりもし、眼で色を見、耳で声を聞き、鼻で香りを嗅ぎ、舌で味を味わい、身体で感触に触れ、意で法を知るのです。しかし、この身体が寿命をも伴わず、熱をも伴わず、意識をも伴わないときには、進みも退きも立ちも座りも横たわりもせず、眼で色を見ることもなく、耳で声を聞くこともなく、鼻で香りを嗅ぐこともなく、舌で味を味わうこともなく、身体で感触に触れることもなく、意で法を知ることもありません。王臣よ、この理由によっても、あなたはこのように理解するべきです。『このように、他世は存在し、化生の衆生は存在し、善悪の業の果報・異熟は存在する』と」
427. ‘‘Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha, atha kho evaṃ me ettha hoti – ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti. ‘‘Atthi pana, rājañña, pariyāyo…pe… atthi, bho kassapa, pariyāyo…pe… yathā kathaṃ viya rājaññā’’ti? ‘‘Idha me, bho kassapa, purisā coraṃ āgucāriṃ gahetvā dassenti – ‘ayaṃ te, bhante, coro āgucārī, imassa yaṃ icchasi, taṃ daṇḍaṃ paṇehī’ti. Tyāhaṃ evaṃ vadāmi – ‘tena hi, bho, imassa purisassa chaviṃ chindatha, appeva nāmassa jīvaṃ passeyyāmā’ti. Te tassa purisassa chaviṃ chindanti. Nevassa mayaṃ jīvaṃ passāma. Tyāhaṃ evaṃ vadāmi – ‘tena hi, bho, imassa purisassa cammaṃ chindatha, maṃsaṃ chindatha, nhāruṃ chindatha, aṭṭhiṃ chindatha, aṭṭhimiñjaṃ chindatha, appeva nāmassa jīvaṃ passeyyāmā’ti. Te tassa purisassa aṭṭhimiñjaṃ chindanti, nevassa mayaṃ jīvaṃ passeyyāma. Ayampi kho, bho kassapa, pariyāyo, yena me pariyāyena evaṃ hoti – ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti.
427. 「尊者カッサパが何と言われようとも、私にはやはりこのように思われるのです。『このように、他世は存在せず、化生の衆生は存在せず、善悪の業の果報・異熟は存在しない』と」「王臣よ、それでは理由があるのですか……中略……『尊者カッサパよ、理由はあるのです……中略……王臣よ、それはどのようなことですか』と」「尊者カッサパよ、ここに私の部下たちが、悪事を働いた盗賊を捕らえて引き渡し、『殿下、これは悪事を働いた盗賊です。この者に望まれる処罰をお下しください』と言いました。私は彼らにこう命じました。『それならば、者どもよ、この男の表皮を切り裂け。あるいはその霊魂を見ることができるかもしれない』と。彼らはその男の表皮を切り裂きました。しかし、私たちはその霊魂を見ることはありませんでした。私はこう言いました。『それならば、者どもよ、この男の真皮を切り裂け、肉を切り裂け、筋を切り裂け、骨を切り裂け、骨髄を切り裂け。あるいはその霊魂を見ることができるかもしれない』と。彼らはその男の骨髄を切り裂きました。しかし、私たちはその霊魂を見ることはできませんでした。尊者カッサパよ、これこそが、私に『このように、他世は存在せず、化生の衆生は存在せず、善悪の業の果報・異熟は存在しない』と思わせる理由なのです」
Aggikajaṭilaupamā
拝火修行者の譬え
428. ‘‘Tena hi, rājañña, upamaṃ te karissāmi. Upamāya midhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti. Bhūtapubbaṃ, rājañña, aññataro aggiko jaṭilo araññāyatane paṇṇakuṭiyā sammati . Atha kho, rājañña, aññataro janapade sattho vuṭṭhāsi. Atha kho so sattho tassa aggikassa jaṭilassa assamassa sāmantā ekarattiṃ vasitvā pakkāmi. Atha kho, rājañña, tassa aggikassa jaṭilassa etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ yena so satthavāso tenupasaṅkameyyaṃ, appeva nāmettha kiñci upakaraṇaṃ adhigaccheyya’nti. Atha kho so aggiko jaṭilo kālasseva vuṭṭhāya yena so satthavāso tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā addasa tasmiṃ satthavāse daharaṃ kumāraṃ mandaṃ uttānaseyyakaṃ chaḍḍitaṃ. Disvānassa etadahosi – ‘na kho me taṃ patirūpaṃ yaṃ me pekkhamānassa manussabhūto kālaṅkareyya; yaṃnūnāhaṃ imaṃ dārakaṃ assamaṃ netvā āpādeyyaṃ poseyyaṃ vaḍḍheyya’nti. Atha kho so aggiko jaṭilo taṃ dārakaṃ assamaṃ netvā āpādesi posesi vaḍḍhesi. Yadā so dārako dasavassuddesiko vā hoti dvādasavassuddesiko vā, atha kho tassa aggikassa jaṭilassa janapade kañcideva karaṇīyaṃ uppajji. Atha kho so aggiko jaṭilo taṃ dārakaṃ etadavoca – ‘icchāmahaṃ, tāta, janapadaṃ gantuṃ; aggiṃ, tāta, paricareyyāsi. Mā ca te aggi nibbāyi. Sace ca te aggi nibbāyeyya, ayaṃ vāsī imāni kaṭṭhāni idaṃ araṇisahitaṃ, aggiṃ nibbattetvā aggiṃ paricareyyāsī’ti. Atha kho so aggiko jaṭilo taṃ dārakaṃ evaṃ anusāsitvā janapadaṃ agamāsi. Tassa khiḍḍāpasutassa aggi nibbāyi.
428. 「それならば、王臣よ、あなたに譬えを話しましょう。この世の賢者たちには、譬えによって説かれた言葉の意味を理解する者もいるのです。昔、王臣よ、一人の拝火修行者(結髪行者)が森林の草庵に住んでいました。そのとき、王臣よ、とある隊商が地方を出発しました。その隊商は、その拝火修行者の庵の近くに一晩泊まって出発しました。すると、王臣よ、その拝火修行者はこう思いました。『あの隊商の宿営地へ行ってみよう。あるいは何か有用な道具でも手に入るかもしれない』と。そこで、拝火修行者は早朝に起きて隊商の宿営地へと赴きました。赴いてみると、宿営地に幼い赤子が仰向けに捨てられているのを見つけました。それを見て彼はこう思いました。『自分の見ている前で人間が死ぬのは相応しくない。この子を庵に連れて行って養育し、育てよう』と。そこで拝火修行者はその子を庵に連れて帰り、養育し、育てました。その子が十歳か十二歳ほどになったとき、拝火修行者に地方での所用が生じました。そこで拝火修行者はその少年にこう言いました。『我が子よ、私は地方へ出かけたい。火に仕えよ(火を絶やすな)。火を消してはならないぞ。もし火が消えてしまったら、ここに斧があり、これらの薪があり、この火起こし木があるから、火を起こして火に仕えるのだ』と。拝火修行者は少年にこのように言いつけて地方へ出かけました。少年が遊びに夢中になっているうちに、火は消えてしまいました。
‘‘Atha kho tassa dārakassa etadahosi – ‘pitā kho maṃ evaṃ avaca – ‘‘aggiṃ, tāta, paricareyyāsi. Mā ca te aggi nibbāyi. Sace ca te aggi nibbāyeyya, ayaṃ vāsī imāni kaṭṭhāni idaṃ araṇisahitaṃ, aggiṃ nibbattetvā aggiṃ paricareyyāsī’’ti. Yaṃnūnāhaṃ aggiṃ nibbattetvā aggiṃ paricareyya’nti. Atha kho so dārako araṇisahitaṃ vāsiyā tacchi – ‘appeva nāma aggiṃ adhigaccheyya’nti. Neva so aggiṃ adhigacchi. Araṇisahitaṃ dvidhā phālesi, tidhā phālesi, catudhā phālesi, pañcadhā phālesi, dasadhā phālesi, satadhā phālesi, sakalikaṃ sakalikaṃ akāsi, sakalikaṃ sakalikaṃ karitvā udukkhale koṭṭesi, udukkhale koṭṭetvā mahāvāte opuni – ‘appeva nāma aggiṃ adhigaccheyya’nti. Neva so aggiṃ adhigacchi.
「すると、その少年にこのような考えが浮かびました。『父は私にこう言われた。「火に仕えよ。火を消してはならない。もし火が消えてしまったら、ここに斧があり、これらの薪があり、この火起こし木があるから、火を起こして火に仕えるのだ」と。さあ、火を起こして火に仕えよう』と。そこで少年は、あるいは火が見つかるかもしれないと思って、斧で火起こし木を削りました。しかし、火は見つかりませんでした。火起こし木を二つに割り、三つに割り、四つに割り、五つに割り、十に割り、百に割り、細片にし、細片にして臼で搗き、臼で搗いて大風に向かって吹き飛ばしました。『あるいは火が見つかるかもしれない』と。しかし、彼はまったく火を得ることができませんでした。
‘‘Atha kho so aggiko jaṭilo janapade taṃ karaṇīyaṃ tīretvā yena sako assamo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ dārakaṃ etadavoca – ‘kacci te, tāta, aggi na nibbuto’ti? ‘Idha me, tāta, khiḍḍāpasutassa aggi nibbāyi. Tassa me etadahosi – ‘‘pitā kho maṃ evaṃ avaca aggiṃ, tāta, paricareyyāsi. Mā ca te, tāta, aggi nibbāyi. Sace ca te aggi nibbāyeyya, ayaṃ vāsī imāni kaṭṭhāni idaṃ araṇisahitaṃ, aggiṃ nibbattetvā aggiṃ paricareyyāsīti. Yaṃnūnāhaṃ aggiṃ nibbattetvā aggiṃ paricareyya’’nti. Atha khvāhaṃ, tāta, araṇisahitaṃ vāsiyā tacchiṃ – ‘‘appeva nāma aggiṃ adhigaccheyya’’nti. Nevāhaṃ aggiṃ adhigacchiṃ. Araṇisahitaṃ dvidhā phālesiṃ, tidhā phālesiṃ, catudhā phālesiṃ, pañcadhā phālesiṃ, dasadhā phālesiṃ, satadhā phālesiṃ, sakalikaṃ sakalikaṃ akāsiṃ, sakalikaṃ sakalikaṃ karitvā udukkhale koṭṭesiṃ, udukkhale koṭṭetvā mahāvāte opuniṃ – ‘‘appeva nāma aggiṃ adhigaccheyya’’nti. Nevāhaṃ aggiṃ adhigacchi’’’nti. Atha kho tassa aggikassa jaṭilassa etadahosi – ‘yāva bālo ayaṃ dārako abyatto, kathañhi nāma ayoniso aggiṃ gavesissatī’ti. Tassa pekkhamānassa araṇisahitaṃ gahetvā aggiṃ nibbattetvā taṃ dārakaṃ etadavoca – ‘evaṃ kho, tāta, aggi nibbattetabbo. Na tveva yathā tvaṃ bālo abyatto ayoniso aggiṃ gavesī’ti. Evameva kho tvaṃ, rājañña, bālo abyatto ayoniso paralokaṃ gavesissasi. Paṭinissajjetaṃ, rājañña, pāpakaṃ diṭṭhigataṃ, paṭinissajjetaṃ, rājañña, pāpakaṃ diṭṭhigataṃ, mā te ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyā’’ti.
「その後、拝火修行者は地方での用事を終えて自分の庵へと戻ってきました。庵に着いて少年にこう尋ねました。『我が子よ、火は消えていないだろうな』と。『父上、私が遊びに夢中になっているうちに火が消えてしまいました。そこで私はこう思いました。「父は私に『火に仕えよ。火を消してはならない。もし火が消えたら、斧があり、薪があり、火起こし木があるから、火を起こして火に仕えよ』と言われた。さあ、火を起こして火に仕えよう」と。そこで父上、私はあるいは火が見つかるかもしれないと思って、斧で火起こし木を削りました。しかし火は見つかりませんでした。二つに割り、三つに割り、四つに割り、五つに割り、十に割り、百に割り、細片にし、臼で搗き、大風に吹き飛ばしました。「あるいは火が見つかるかもしれない」と。しかし、まったく火は見つかりませんでした』と。すると、拝火修行者はこう思いました。『この少年は何と愚かで無知なことか。どうして道理に合わない方法で火を探し求めようとするのだろうか』と。彼は少年が見ている前で火起こし木を手に取り、火を起こして少年にこう言いました。『我が子よ、火はこのようにして起こすものだ。お前のように愚かで無知で、道理に合わない方法で火を探してはならない』と。王臣よ、それとまったく同様に、あなたも愚かで無知であり、道理に合わない方法で他世を探し求めているのです。王臣よ、その悪しき見解を捨て去りなさい。王臣よ、その悪しき見解を捨て去りなさい。それがあなたの長きにわたる不利益と苦痛にならないように」
429. ‘‘Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha, atha kho nevāhaṃ sakkomi idaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ paṭinissajjituṃ. Rājāpi maṃ pasenadi kosalo jānāti tirorājānopi – ‘pāyāsi rājañño evaṃvādī evaṃdiṭṭhī – ‘‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’ti. Sacāhaṃ, bho kassapa, idaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ paṭinissajjissāmi, bhavissanti me vattāro – ‘yāva bālo pāyāsi rājañño abyatto duggahitagāhī’ti. Kopenapi naṃ harissāmi, makkhenapi naṃ harissāmi, palāsenapi naṃ harissāmī’’ti.
428. 「尊者カッサパが何と言われようとも、私はこの悪しき見解を捨てることはできません。パセーナディ・コーサラ王も、他国の王たちも私のことを知っています。『パーヤーシ王臣はこのように主張し、このような見解を持っている。「このように、他世は存在せず、化生の衆生は存在せず、善悪の業の果報・異熟は存在しない」と』。尊者カッサパよ、もし私がこの悪しき見解を捨てるならば、私を非難する者たちが現れて『パーヤーシ王臣は何と愚かで無知で、誤った把握に固執していたことか』と言うでしょう。私は怒りによってもこれを保持し、偽善によってもこれを保持し、執拗な張り合いによってもこれを保持し続けるのです」
Dve satthavāhaupamā
二人の隊商主の譬え
430. ‘‘Tena hi, rājañña, upamaṃ te karissāmi. Upamāya midhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti. Bhūtapubbaṃ, rājañña, mahāsakaṭasattho sakaṭasahassaṃ puratthimā janapadā pacchimaṃ janapadaṃ agamāsi. So yena yena gacchi, khippaṃyeva pariyādiyati tiṇakaṭṭhodakaṃ haritakapaṇṇaṃ. Tasmiṃ kho pana satthe dve satthavāhā ahesuṃ eko pañcannaṃ sakaṭasatānaṃ, eko pañcannaṃ sakaṭasatānaṃ. Atha kho tesaṃ satthavāhānaṃ etadahosi – ‘ayaṃ kho mahāsakaṭasattho sakaṭasahassaṃ; te mayaṃ yena yena gacchāma, khippameva pariyādiyati tiṇakaṭṭhodakaṃ haritakapaṇṇaṃ. Yaṃnūna mayaṃ imaṃ satthaṃ dvidhā vibhajeyyāma – ekato pañca sakaṭasatāni ekato pañca sakaṭasatānī’ti. Te taṃ satthaṃ dvidhā vibhajiṃsu ekato pañca sakaṭasatāni, ekato pañca sakaṭasatāni. Eko satthavāho bahuṃ tiṇañca kaṭṭhañca udakañca āropetvā satthaṃ payāpesi . Dvīhatīhapayāto kho pana so sattho addasa purisaṃ kāḷaṃ lohitakkhaṃ sannaddhakalāpaṃ kumudamāliṃ allavatthaṃ allakesaṃ kaddamamakkhitehi cakkehi bhadrena rathena paṭipathaṃ āgacchantaṃ’, disvā etadavoca – ‘kuto, bho, āgacchasī’ti? ‘Amukamhā janapadā’ti. ‘Kuhiṃ gamissasī’ti? ‘Amukaṃ nāma janapada’nti. ‘Kacci, bho, purato kantāre mahāmegho abhippavuṭṭho’ti? ‘Evaṃ, bho, purato kantāre mahāmegho abhippavuṭṭho, āsittodakāni vaṭumāni, bahu tiṇañca kaṭṭhañca udakañca. Chaḍḍetha, bho, purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni, lahubhārehi sakaṭehi sīghaṃ sīghaṃ gacchatha, mā yoggāni kilamitthā’ti.
430. 「それならば、王臣よ、あなたに譬えを話しましょう。この世の賢者たちには、譬えによって説かれた言葉の意味を理解する者もいるのです。昔、王臣よ、千台の大荷車隊が東の地方から西の地方へと向かいました。その隊が進むところでは、草や薪、水、青葉がたちまち尽きてしまいました。その隊商には二人の隊商主がおり、一方は五百台の荷車を率い、もう一方も五百台の荷車を率いていました。そこで隊商使たちはこう考えました。『この大荷車隊は千台もある。我々が進む先々で、草や薪、水、青葉がすぐに尽きてしまう。我々はこの隊商を二つに分け、一方に五百台、他方に五百台としてはどうだろうか』と。彼らは隊商を二つに分け、一方に五百台、他方に五百台としました。一人の隊商主は多くの草や薪や水を積み込んで隊商を出発させました。二、三日進んだところで、その隊商は、浅黒い肌で目が赤く、矢筒を背負い、白蓮の首飾りをかけ、濡れた服を着て濡れた髪をし、泥にまみれた車輪の立派な戦車に乗って向かいからやって来る男を見かけました。見てこう尋ねました。『友よ、どこから来られたのですか』と。『某地方からです』。『どこへ行かれるのですか』。『某という地方へです』。『友よ、前方の荒野には大雨が降りましたか』。『そうです、友よ、前方の荒野には大雨が降り、道には水が溢れ、草も薪も水も豊富にあります。友よ、古い草や薪や水は捨てて、軽い荷車のままで速やかに進みなさい。家畜たちを疲れさせてはなりません』と。
‘‘Atha kho so satthavāho satthike āmantesi – ‘ayaṃ, bho, puriso evamāha – ‘‘purato kantāre mahāmegho abhippavuṭṭho, āsittodakāni vaṭumāni, bahu tiṇañca kaṭṭhañca udakañca. Chaḍḍetha, bho, purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni, lahubhārehi sakaṭehi sīghaṃ sīghaṃ gacchatha, mā yoggāni kilamitthā’’ti. Chaḍḍetha, bho, purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni, lahubhārehi sakaṭehi satthaṃ payāpethā’ti. ‘Evaṃ, bho’ti kho te satthikā tassa satthavāhassa paṭissutvā chaḍḍetvā purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni lahubhārehi sakaṭehi satthaṃ payāpesuṃ. Te paṭhamepi satthavāse na addasaṃsu tiṇaṃ vā kaṭṭhaṃ vā udakaṃ vā. Dutiyepi satthavāse… tatiyepi satthavāse… catutthepi satthavāse… pañcamepi satthavāse… chaṭṭhepi satthavāse… sattamepi satthavāse na addasaṃsu tiṇaṃ vā kaṭṭhaṃ vā udakaṃ vā. Sabbeva anayabyasanaṃ āpajjiṃsu. Ye ca tasmiṃ satthe ahesuṃ manussā vā pasū vā, sabbe so yakkho amanusso bhakkhesi. Aṭṭhikāneva sesāni.
「そこでその隊商主は隊商の者たちに告げました。『皆の者よ、この男は「前方の荒野には大雨が降り、道には水が溢れ、草も薪も水も豊富にある。古い草や薪や水は捨てて、軽い荷車のままで速やかに進め、家畜たちを疲れさせるな」と言っている。者どもよ、古い草や薪や水を捨てて、身軽にした荷車で隊商を進めよ』と。隊商の者たちは『承知しました』と隊商主に答え、古い草や薪や水を捨てて身軽な荷車で隊商を進めました。彼らは最初の宿営地でも草や薪や水を見つけることができませんでした。二日目の宿営地でも……三日目の宿営地でも……四日目の宿営地でも……五日目の宿営地でも……六日目の宿営地でも……七日目の宿営地でも、草も薪も水も見つけることができませんでした。全員が破滅と災難に陥りました。そしてその隊商にいた人間も家畜も、すべてその夜叉(非人)に食い尽くされてしまい、骨だけが残されました。
‘‘Yadā aññāsi dutiyo satthavāho – ‘bahunikkhanto kho, bho, dāni so sattho’ti bahuṃ tiṇañca kaṭṭhañca udakañca āropetvā satthaṃ payāpesi. Dvīhatīhapayāto kho pana so sattho addasa purisaṃ kāḷaṃ lohitakkhaṃ sannaddhakalāpaṃ kumudamāliṃ allavatthaṃ allakesaṃ kaddamamakkhitehi cakkehi bhadrena rathena paṭipathaṃ āgacchantaṃ, disvā etadavoca – ‘kuto, bho, āgacchasī’ti? ‘Amukamhā janapadā’ti. ‘Kuhiṃ gamissasī’ti? ‘Amukaṃ nāma janapada’nti. ‘Kacci, bho, purato kantāre mahāmegho abhippavuṭṭho’ti? ‘Evaṃ, bho, purato kantāre mahāmegho abhippavuṭṭho. Āsittodakāni vaṭumāni, bahu tiṇañca kaṭṭhañca udakañca. Chaḍḍetha, bho, purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni, lahubhārehi sakaṭehi sīghaṃ sīghaṃ gacchatha, mā yoggāni kilamitthā’ti.
「第二の隊商主は、『あの隊商はずいぶん先に出発した』と知ると、多くの草や薪や水を積み込んで隊商を出発させました。二、三日進んだところで、その隊商は、浅黒い肌で目が赤く、矢筒を背負い、白蓮の首飾りをかけ、濡れた服を着て濡れた髪をし、泥にまみれた車輪の立派な戦車に乗って向かいからやって来る男を見かけました。見てこう尋ねました。『友よ、どこから来られたのですか』と。『某地方からです』。『どこへ行かれるのですか』。『某という地方へです』。『友よ、前方の荒野には大雨が降りましたか』。『そうです、友よ、前方の荒野には大雨が降り、道には水が溢れ、草も薪も水も豊富にあります。友よ、古い草や薪や水は捨てて、軽い荷車のままで速やかに進みなさい。家畜たちを疲れさせてはなりません』と。
‘‘Atha kho so satthavāho satthike āmantesi – ‘ayaṃ, bho, ‘‘puriso evamāha – purato kantāre mahāmegho abhippavuṭṭho, āsittodakāni vaṭumāni, bahu tiṇañca kaṭṭhañca udakañca. Chaḍḍetha, bho, purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni, lahubhārehi sakaṭehi sīghaṃ sīghaṃ gacchatha; mā yoggāni kilamitthā’’ti. Ayaṃ bho puriso neva amhākaṃ mitto, na ñātisālohito, kathaṃ mayaṃ imassa saddhāya gamissāma. Na vo chaḍḍetabbāni purāṇāni tiṇāni kaṭṭhāni udakāni, yathābhatena bhaṇḍena satthaṃ payāpetha. Na no purāṇaṃ chaḍḍessāmā’ti. ‘Evaṃ, bho’ti kho te satthikā tassa satthavāhassa paṭissutvā yathābhatena bhaṇḍena satthaṃ payāpesuṃ. Te paṭhamepi satthavāse na addasaṃsu tiṇaṃ vā kaṭṭhaṃ vā udakaṃ vā. Dutiyepi satthavāse… tatiyepi satthavāse… catutthepi satthavāse… pañcamepi satthavāse… chaṭṭhepi satthavāse… sattamepi satthavāse na addasaṃsu tiṇaṃ vā kaṭṭhaṃ vā udakaṃ vā. Tañca satthaṃ addasaṃsu anayabyasanaṃ āpannaṃ. Ye ca tasmiṃ satthepi ahesuṃ manussā vā pasū vā, tesañca aṭṭhikāneva addasaṃsu tena yakkhena amanussena bhakkhitānaṃ.
「そこでその隊商主は隊商の者たちに告げました。『皆の者よ、この男は「前方の荒野には大雨が降り、道には水が溢れ、草も薪も水も豊富にある。古い草や薪や水は捨てて、軽い荷車のままで速やかに進め、家畜たちを疲れさせるな」と言っている。しかし皆の者よ、この男は我々の友人でもなく、親族でも血縁でもない。どうしてこの者を信じて進めようか。お前たちは古い草や薪や水を捨ててはならない。積んできた荷をそのままにして隊商を進めよ。我々は古いものを捨てることはしない』と。隊商の者たちは『承知しました』と隊商主に答え、積んできた荷をそのままにして隊商を進めました。彼らは最初の宿営地でも草や薪や水を見つけることができませんでした。二日目の宿営地でも……三日目の宿営地でも……四日目の宿営地でも……五日目の宿営地でも……六日目の宿営地でも……七日目の宿営地でも、草も薪も水も見つけることができませんでした。そして彼らは破滅と災難に陥ったあの隊商を見ました。その隊商にいた人間や家畜たちが、あの夜叉(非人)に食い尽くされて残された骨だけを見たのです。
‘‘Atha kho so satthavāho satthike āmantesi – ‘ayaṃ kho, bho, sattho anayabyasanaṃ āpanno, yathā taṃ tena bālena satthavāhena pariṇāyakena. Tena hi, bho, yānamhākaṃ satthe appasārāni paṇiyāni, tāni chaḍḍetvā, yāni imasmiṃ satthe mahāsārāni paṇiyāni, tāni ādiyathā’ti. ‘Evaṃ, bho’ti kho te satthikā tassa satthavāhassa paṭissutvā yāni sakasmiṃ satthe appasārāni paṇiyāni, tāni chaḍḍetvā yāni tasmiṃ satthe mahāsārāni paṇiyāni, tāni ādiyitvā sotthinā taṃ kantāraṃ nitthariṃsu, yathā taṃ paṇḍitena satthavāhena pariṇāyakena. Evameva kho tvaṃ, rājañña, bālo abyatto anayabyasanaṃ āpajjissasi ayoniso paralokaṃ gavesanto seyyathāpi so purimo satthavāho. Yepi tava sotabbaṃ saddhātabbaṃ maññissanti, tepi anayabyasanaṃ āpajjissanti, seyyathāpi te satthikā. Paṭinissajjetaṃ, rājañña, pāpakaṃ diṭṭhigataṃ; paṭinissajjetaṃ, rājañña, pāpakaṃ diṭṭhigataṃ. Mā te ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyā’’ti.
「そこでその隊商主は隊商の者たちに告げました。『皆の者よ、あの隊商は、愚かな隊商主が指導者であったために破滅と災難に陥ったのだ。それならば、者どもよ、我々の隊商にある価値の低い品々は捨てて、あの隊商にある価値の高い品々を取りなさい』と。隊商の者たちは『承知しました』と隊商主に答え、自分たちの隊商にある価値の低い品々を捨て、その隊商にある価値の高い品々を取って、賢明な隊商主の指導のもと無事にその荒野を渡り切りました。王臣よ、それとまったく同様に、あなたも愚かで無知であり、道理に合わない方法で他世を探し求めるならば、先の隊商主のように破滅と災難に陥るでしょう。また、あなたの言うことを聞くべき、信ずべきだと思う人々も、あの隊商の人々のように破滅と災難に陥るでしょう。王臣よ、その悪しき見解を捨て去りなさい。王臣よ、その悪しき見解を捨て去りなさい。それがあなたの長きにわたる不利益と苦痛にならないように」
431. ‘‘Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha, atha kho nevāhaṃ sakkomi idaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ paṭinissajjituṃ. Rājāpi maṃ pasenadi kosalo jānāti tirorājānopi – ‘pāyāsi rājañño evaṃvādī evaṃdiṭṭhī – ‘‘itipi natthi paro loko…pe… vipāko’’’ti. Sacāhaṃ, bho kassapa, idaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ paṭinissajjissāmi, bhavissanti me vattāro – ‘yāva bālo pāyāsi rājañño, abyatto duggahitagāhī’ti. Kopenapi naṃ harissāmi, makkhenapi naṃ harissāmi, palāsenapi naṃ harissāmī’’ti.
431. 「尊者カッサパが何と言われようとも、私はこの悪しき見解を捨てることはできません。パセーナディ・コーサラ王も、他国の王たちも私のことを知っています。『パーヤーシ王臣はこのように主張し、このような見解を持っている。「このように、他世は存在せず……中略……異熟は存在しない」と』。尊者カッサパよ、もし私がこの悪しき見解を捨てるならば、私を非難する者たちが現れて『パーヤーシ王臣は何と愚かで無知で、誤った把握に固執していたことか』と言うでしょう。私は怒りによってもこれを保持し、偽善によってもこれを保持し、執拗な張り合いによってもこれを保持し続けるのです」
Gūthabhārikaupamā
糞を背負う男の譬え
432. ‘‘Tena hi, rājañña, upamaṃ te karissāmi. Upamāya midhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti. Bhūtapubbaṃ, rājañña, aññataro sūkaraposako puriso sakamhā gāmā aññaṃ gāmaṃ agamāsi. Tattha addasa pahūtaṃ sukkhagūthaṃ chaḍḍitaṃ. Disvānassa etadahosi – ‘ayaṃ kho pahuto sukkhagūtho chaḍḍito, mama ca sūkarabhattaṃ ; yaṃnūnāhaṃ ito sukkhagūthaṃ hareyya’nti. So uttarāsaṅgaṃ pattharitvā pahūtaṃ sukkhagūthaṃ ākiritvā bhaṇḍikaṃ bandhitvā sīse ubbāhetvā agamāsi. Tassa antarāmagge mahāakālamegho pāvassi. So uggharantaṃ paggharantaṃ yāva agganakhā gūthena makkhito gūthabhāraṃ ādāya agamāsi. Tamenaṃ manussā disvā evamāhaṃsu – ‘kacci no tvaṃ, bhaṇe, ummatto, kacci viceto, kathañhi nāma uggharantaṃ paggharantaṃ yāva agganakhā gūthena makkhito gūthabhāraṃ harissasī’ti. ‘Tumhe khvettha, bhaṇe, ummattā, tumhe vicetā, tathā hi pana me sūkarabhatta’nti. Evameva kho tvaṃ, rājañña, gūthabhārikūpamo maññe paṭibhāsi. Paṭinissajjetaṃ, rājañña, pāpakaṃ diṭṭhigataṃ. Paṭinissajjetaṃ, rājañña, pāpakaṃ diṭṭhigataṃ. Mā te ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyā’’ti.
432. 「それならば、王臣よ、あなたに譬えを話しましょう。この世の賢者たちには、譬えによって説かれた言葉の意味を理解する者もいるのです。昔、王臣よ、一人の豚飼いの男が自分の村から別の村へと行きました。そこで彼は大量の乾燥した糞が捨てられているのを見かけました。見て彼はこう思いました。『ここには大量の乾燥した糞が捨てられている。これは私の豚の餌になる。ここから乾燥した糞を持って帰ろう』と。彼は上衣を広げて大量の乾燥した糞を入れ、包みを作って頭の上に載せて歩いていきました。その途中で季節外れの大雨が降ってきました。彼は糞がにじみ出てしたたり落ち、爪の先まで糞にまみれながら、糞の荷を背負って歩いていきました。人々は彼を見てこう言いました。『おい、お前は狂っているのか、気が狂ったのか。どうしてにじみ出てしたたり落ち、爪の先まで糞にまみれながら、糞の荷を運んでいるのか』と。『お前たちこそ狂っているのだ、お前たちこそ気が狂っているのだ。これは私の豚の餌なのだから』と。王臣よ、それとまったく同様に、私にはあなたが糞を背負う男のように思われます。王臣よ、その悪しき見解を捨て去りなさい。王臣よ、その悪しき見解を捨て去りなさい。それがあなたの長きにわたる不利益と苦痛にならないように」
433. ‘‘Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha, atha kho nevāhaṃ sakkomi idaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ paṭinissajjituṃ. Rājāpi maṃ pasenadi kosalo jānāti tirorājānopi – ‘pāyāsi rājañño evaṃvādī evaṃdiṭṭhī – ‘‘itipi natthi paro loko…pe… vipāko’’ti. Sacāhaṃ, bho kassapa, idaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ paṭinissajjissāmi, bhavissanti me vattāro – ‘yāva bālo pāyāsi rājañño abyatto duggahitagāhī’ti. Kopenapi naṃ harissāmi, makkhenapi naṃ harissāmi, palāsenapi naṃ harissāmī’’ti.
433. 「尊者カッサパが何と言われようとも、私はこの悪しき見解を捨てることはできません。パセーナディ・コーサラ王も、他国の王たちも私のことを知っています。『パーヤーシ王臣はこのように主張し、このような見解を持っている。「このように、他世は存在せず……中略……異熟は存在しない」と』。尊者カッサパよ、もし私がこの悪しき見解を捨てるならば、私を非難する者たちが現れて『パーヤーシ王臣は何と愚かで無知で、誤った把握に固執していたことか』と言うでしょう。私は怒りによってもこれを保持し、偽善によってもこれを保持し、執拗な張り合いによってもこれを保持し続けるのです」
Akkhadhuttakaupamā
博徒の譬え
434. ‘‘Tena hi, rājañña, upamaṃ te karissāmi, upamāya midhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti. Bhūtapubbaṃ, rājañña, dve akkhadhuttā akkhehi dibbiṃsu. Eko akkhadhutto āgatāgataṃ kaliṃ gilati. Addasā kho dutiyo akkhadhutto taṃ akkhadhuttaṃ āgatāgataṃ kaliṃ gilantaṃ, disvā taṃ akkhadhuttaṃ etadavoca – ‘tvaṃ kho, samma, ekantikena jināsi, dehi me, samma, akkhe pajohissāmī’ti. ‘Evaṃ sammā’ti kho so akkhadhutto tassa akkhadhuttassa akkhe pādāsi. Atha kho so akkhadhutto akkhe visena paribhāvetvā taṃ akkhadhuttaṃ etadavoca – ‘ehi kho, samma, akkhehi dibbissāmā’ti. ‘Evaṃ sammā’ti kho so akkhadhutto tassa akkhadhuttassa paccassosi. Dutiyampi kho te akkhadhuttā akkhehi dibbiṃsu. Dutiyampi kho so akkhadhutto āgatāgataṃ kaliṃ gilati. Addasā kho dutiyo akkhadhutto taṃ akkhadhuttaṃ dutiyampi āgatāgataṃ kaliṃ gilantaṃ, disvā taṃ akkhadhuttaṃ etadavoca –
434. 「それならば、王臣よ、あなたに譬えを話しましょう。この世の賢者たちには、譬えによって説かれた言葉の意味を理解する者もいるのです。昔、王臣よ、二人の博徒が骰子(さいころ)で賭博をしていました。一人の博徒は、負け目が出るたびにそれを呑み込んでいました。第二の博徒は、その博徒が負け目が出るたびに呑み込むのを見て、彼にこう言いました。『友よ、君はいつも勝っているな。友よ、その骰子を私に渡してくれ。念入りに調べたいのだ』と。『いいとも、友よ』とその博徒は相手の博徒に骰子を渡しました。そこでその博徒は骰子に毒を塗り、相手の博徒にこう言いました。『友よ、さあ骰子で勝負しよう』と。『いいとも、友よ』とその博徒は答えました。二人の博徒は再び骰子で勝負しました。その博徒は再び負け目が出るたびにそれを呑み込みました。第二の博徒は、彼が再び負け目が出るたびに呑み込むのを見て、その博徒にこう言いました。 435. 『猛毒に塗られた骰子を呑み込んでいることにも、男は気づかない。 呑め、悪しき博徒よ、呑むがよい。後でお前にとって苦痛となるであろう』と。 436. 王臣よ、それとまったく同様に、私にはあなたがその博徒のように思われます。王臣よ、その悪しき見解を捨て去りなさい。王臣よ、その悪しき見解を捨て去りなさい。それがあなたの長きにわたる不利益と苦痛にならないように」
‘‘Littaṃ paramena tejasā, gilamakkhaṃ puriso na bujjhati;
「猛毒に塗られた骰子を呑み込んでいることにも、男は気づかない。
Gila re gila pāpadhuttaka , pacchā te kaṭukaṃ bhavissatīti.
呑め、悪しき博徒よ、呑むがよい。後でお前にとって苦痛となるであろう」と。
‘‘Evameva kho tvaṃ, rājañña, akkhadhuttakūpamo maññe paṭibhāsi. Paṭinissajjetaṃ, rājañña, pāpakaṃ diṭṭhigataṃ; paṭinissajjetaṃ, rājañña, pāpakaṃ diṭṭhigataṃ. Mā te ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyā’’ti.
「王臣よ、それとまったく同様に、私にはあなたがその博徒のように思われます。王臣よ、その悪しき見解を捨て去りなさい。王臣よ、その悪しき見解を捨て去りなさい。それがあなたの長きにわたる不利益と苦痛にならないように」
435. ‘‘Kiñcāpi bhavaṃ kassapo evamāha, atha kho nevāhaṃ sakkomi idaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ paṭinissajjituṃ. Rājāpi maṃ pasenadi kosalo jānāti tirorājānopi – ‘pāyāsi rājañño evaṃvādī evaṃdiṭṭhī – ‘‘itipi natthi paro loko…pe… vipāko’’ti. Sacāhaṃ, bho kassapa, idaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ paṭinissajjissāmi, bhavissanti me vattāro – ‘yāva bālo pāyāsi rājañño abyatto duggahitagāhī’ti. Kopenapi naṃ harissāmi, makkhenapi naṃ harissāmi, palāsenapi naṃ harissāmī’’ti.
435. 「尊者カッサパが何と言われようとも、私はこの悪しき見解を捨てることはできません。パセーナディ・コーサラ王も、他国の王たちも私のことを知っています。『パーヤーシ王臣はこのように主張し、このような見解を持っている。「このように、他世は存在せず……中略……異熟は存在しない」と』。尊者カッサパよ、もし私がこの悪しき見解を捨てるならば、私を非難する者たちが現れて『パーヤーシ王臣は何と愚かで無知で、誤った把握に固執していたことか』と言うでしょう。私は怒りによってもこれを保持し、偽善によってもこれを保持し、執拗な張り合いによってもこれを保持し続けるのです」
Sāṇabhārikaupamā
大麻の荷を背負う男の譬え
436. ‘‘Tena hi, rājañña, upamaṃ te karissāmi, upamāya midhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti. Bhūtapubbaṃ, rājañña, aññataro janapado vuṭṭhāsi. Atha kho sahāyako sahāyakaṃ āmantesi – ‘āyāma, samma, yena so janapado tenupasaṅkamissāma, appeva nāmettha kiñci dhanaṃ adhigaccheyyāmā’ti. ‘Evaṃ sammā’ti kho sahāyako sahāyakassa paccassosi. Te yena so janapado, yena aññataraṃ gāmapaṭṭaṃ tenupasaṅkamiṃsu, tattha addasaṃsu pahūtaṃ sāṇaṃ chaḍḍitaṃ, disvā sahāyako sahāyakaṃ āmantesi – ‘idaṃ kho, samma, pahūtaṃ sāṇaṃ chaḍḍitaṃ, tena hi, samma, tvañca sāṇabhāraṃ bandha, ahañca sāṇabhāraṃ bandhissāmi, ubho sāṇabhāraṃ ādāya gamissāmā’ti. ‘Evaṃ sammā’ti kho sahāyako sahāyakassa paṭissutvā sāṇabhāraṃ bandhitvā te ubho sāṇabhāraṃ ādāya yena aññataraṃ gāmapaṭṭaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Tattha addasaṃsu pahūtaṃ sāṇasuttaṃ chaḍḍitaṃ, disvā sahāyako sahāyakaṃ āmantesi – ‘yassa kho, samma, atthāya iccheyyāma sāṇaṃ, idaṃ pahūtaṃ sāṇasuttaṃ chaḍḍitaṃ. Tena hi, samma, tvañca sāṇabhāraṃ chaḍḍehi, ahañca sāṇabhāraṃ chaḍḍessāmi, ubho sāṇasuttabhāraṃ ādāya gamissāmā’ti. ‘Ayaṃ kho me, samma, sāṇabhāro dūrābhato ca susannaddho ca, alaṃ me tvaṃ pajānāhī’ti. Atha kho so sahāyako sāṇabhāraṃ chaḍḍetvā sāṇasuttabhāraṃ ādiyi.
436. 「それならば、王臣よ、あなたに譬えを話しましょう。この世の賢者たちには、譬えによって説かれた言葉の意味を理解する者もいるのです。昔、王臣よ、とある地方が荒廃しました。そこで一人の友人が別の友人にこう言いました。『友よ、あの地方へ行ってみよう。あるいは何か財宝でも手に入るかもしれない』と。『そうしよう、友よ』とその友人は答えました。彼らはその地方のとある荒れ果てた村へと赴きました。そこで大量の大麻(麻)が捨てられているのを見つけました。それを見て一人の友人が友人に言いました。『友よ、ここには大量の大麻が捨てられている。それなら友よ、君も大麻の束を作り、私も大麻の束を作って、二人で大麻の荷を背負って行こう』と。『そうしよう、友よ』と友人は答え、大麻の束を作って、二人は大麻の荷を背負って別の荒れ果てた村へと赴きました。そこで大量の麻糸が捨てられているのを見つけました。それを見て一人の友人が友人に言いました。『友よ、我々が大麻を欲するその目的のものが、この大量の麻糸として捨てられている。それなら友よ、君も大麻の荷を捨て、私も大麻の荷を捨てて、二人で麻糸の荷を背負って行こう』と。『友よ、私のこの大麻の荷は遠くから運んできたもので、しっかり縛ってある。これで十分だ。君だけが考え直すがよい』と。そこでその友人は大麻の荷を捨てて麻糸の荷を取りました。
‘‘Te yena aññataraṃ gāmapaṭṭaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Tattha addasaṃsu pahūtā sāṇiyo chaḍḍitā, disvā sahāyako sahāyakaṃ āmantesi – ‘yassa kho, samma, atthāya iccheyyāma sāṇaṃ vā sāṇasuttaṃ vā, imā pahūtā sāṇiyo chaḍḍitā. Tena hi, samma, tvañca sāṇabhāraṃ chaḍḍehi, ahañca sāṇasuttabhāraṃ chaḍḍessāmi, ubho sāṇibhāraṃ ādāya gamissāmā’ti. ‘Ayaṃ kho me, samma, sāṇabhāro dūrābhato ca susannaddho ca, alaṃ me, tvaṃ pajānāhī’ti. Atha kho so sahāyako sāṇasuttabhāraṃ chaḍḍetvā sāṇibhāraṃ ādiyi.
「彼らは別の荒れ果てた村へと赴きました。そこで大量の麻布が捨てられているのを見つけました。それを見て一人の友人が友人に言いました。『友よ、我々が大麻や麻糸を欲するその目的のものが、この大量の麻布として捨てられている。それなら友よ、君も大麻の荷を捨て、私も麻糸の荷を捨てて、二人で麻布の荷を背負って行こう』と。『友よ、私のこの大麻の荷は遠くから運んできたもので、しっかり縛ってある。これで十分だ。君だけが考え直すがよい』と。そこでその友人は麻糸の荷を捨てて麻布の荷を取りました。
‘‘Te yena aññataraṃ gāmapaṭṭaṃ tenupasaṅkamiṃsu. Tattha addasaṃsu pahūtaṃ khomaṃ chaḍḍitaṃ, disvā…pe… pahūtaṃ khomasuttaṃ chaḍḍitaṃ, disvā… pahūtaṃ khomadussaṃ chaḍḍitaṃ, disvā… pahūtaṃ kappāsaṃ chaḍḍitaṃ, disvā… pahūtaṃ kappāsikasuttaṃ chaḍḍitaṃ, disvā… pahūtaṃ kappāsikadussaṃ chaḍḍitaṃ, disvā… pahūtaṃ ayaṃ chaḍḍitaṃ, disvā… pahūtaṃ lohaṃ chaḍḍitaṃ, disvā… pahūtaṃ tipuṃ chaḍḍitaṃ, disvā… pahūtaṃ sīsaṃ chaḍḍitaṃ, disvā… pahūtaṃ sajjhaṃ chaḍḍitaṃ, disvā… pahūtaṃ suvaṇṇaṃ chaḍḍitaṃ, disvā sahāyako sahāyakaṃ āmantesi – ‘yassa kho, samma, atthāya iccheyyāma sāṇaṃ vā sāṇasuttaṃ vā sāṇiyo vā khomaṃ vā khomasuttaṃ vā khomadussaṃ vā kappāsaṃ vā kappāsikasuttaṃ vā kappāsikadussaṃ vā ayaṃ vā lohaṃ vā tipuṃ vā sīsaṃ vā sajjhaṃ vā, idaṃ pahūtaṃ suvaṇṇaṃ chaḍḍitaṃ. Tena hi, samma, tvañca sāṇabhāraṃ chaḍḍehi, ahañca sajjhabhāraṃ chaḍḍessāmi, ubho suvaṇṇabhāraṃ ādāya gamissāmā’ti. ‘Ayaṃ kho me, samma, sāṇabhāro dūrābhato ca susannaddho ca, alaṃ me tvaṃ pajānāhī’ti. Atha kho so sahāyako sajjhabhāraṃ chaḍḍetvā suvaṇṇabhāraṃ ādiyi.
「彼らは別の荒れ果てた村へと赴きました。そこで大量の亜麻が捨てられているのを見……中略……大量の亜麻糸が捨てられているのを見……大量の亜麻布が捨てられているのを見……大量の綿花が捨てられているのを見……大量の綿糸が捨てられているのを見……大量の綿布が捨てられているのを見……大量の鉄が捨てられているのを見……大量の銅が捨てられているのを見……大量の錫が捨てられているのを見……大量の鉛が捨てられているのを見……大量の銀が捨てられているのを見……大量の金が捨てられているのを見て、一人の友人が友人に言いました。『友よ、我々が大麻や麻糸や麻布、亜麻や亜麻糸や亜麻布、綿花や綿糸や綿布、鉄や銅や錫や鉛や銀を欲するその究極の目的である金が、ここに大量に捨てられている。それなら友よ、君も大麻の荷を捨て、私も銀の荷を捨てて、二人で金の荷を背負って行こう』と。『友よ、私のこの大麻の荷は遠くから運んできたもので、しっかり縛ってある。これで十分だ。君だけが考え直すがよい』と。そこでその友人は銀の荷を捨てて金の荷を取りました。
‘‘Te yena sako gāmo tenupasaṅkamiṃsu. Tattha yo so sahāyako sāṇabhāraṃ ādāya agamāsi, tassa neva mātāpitaro abhinandiṃsu, na puttadārā abhinandiṃsu, na mittāmaccā abhinandiṃsu, na ca tatonidānaṃ sukhaṃ somanassaṃ adhigacchi. Yo pana so sahāyako suvaṇṇabhāraṃ ādāya agamāsi, tassa mātāpitaropi abhinandiṃsu, puttadārāpi abhinandiṃsu, mittāmaccāpi abhinandiṃsu, tatonidānañca sukhaṃ somanassaṃ adhigacchi. ‘‘Evameva kho tvaṃ, rājañña, sāṇabhārikūpamo maññe paṭibhāsi. Paṭinissajjetaṃ, rājañña, pāpakaṃ diṭṭhigataṃ; paṭinissajjetaṃ, rājañña, pāpakaṃ diṭṭhigataṃ. Mā te ahosi dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyā’’ti.
「彼らは自分の村へと帰ってきました。そのうち、大麻の荷を背負って帰った友人は、父母も喜ばず、妻子も喜ばず、友人や同僚たちも喜ばず、それによって歓喜や幸福を得ることもありませんでした。一方、金の荷を背負って帰った友人は、父母も喜び、妻子も喜び、友人や同僚たちも喜び、それによって歓喜と幸福を得ました。王臣よ、それとまったく同様に、私にはあなたがあの大麻の荷を背負う男のように思われます。王臣よ、その悪しき見解を捨て去りなさい。王臣よ、その悪しき見解を捨て去りなさい。それがあなたの長きにわたる不利益と苦痛にならないように」
Saraṇagamanaṃ
帰依
437. ‘‘Purimeneva ahaṃ opammena bhoto kassapassa attamano abhiraddho. Api cāhaṃ imāni vicitrāni pañhāpaṭibhānāni sotukāmo evāhaṃ bhavantaṃ kassapaṃ paccanīkaṃ kātabbaṃ amaññissaṃ. Abhikkantaṃ, bho kassapa, abhikkantaṃ, bho kassapa. Seyyathāpi, bho kassapa, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti evamevaṃ bhotā kassapena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ, bho kassapa, taṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ kassapo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gataṃ.
437. 「尊者カッサパよ、最初の譬えのときから、私は尊者カッサパのお言葉に満足し、納得していたのです。ただ、私はこれらの巧みな問いと答えを聞きたいがために、尊者カッサパにあえて反対論者として振る舞うべきだと思ったのです。素晴らしいことです、尊者カッサパよ、素晴らしいことです、尊者カッサパよ。尊者カッサパよ、ちょうど倒れたものを起こすように、覆われたものを顕らかにするように、道に迷った者に道を教えるように、暗闇の中で『眼のある者たちに色(姿)が見えるように』と灯火を掲げるように、尊者カッサパによってさまざまな方法で教えが明示されました。尊者カッサパよ、私はあの世尊ゴータマに帰依し、法に帰依し、比丘僧伽に帰依いたします。尊者カッサパよ、私を今日より命ある限り帰依した在家信者(優婆塞)として受け入れてください。
‘‘Icchāmi cāhaṃ, bho kassapa, mahāyaññaṃ yajituṃ, anusāsatu maṃ bhavaṃ kassapo, yaṃ mamassa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti.
「そして尊者カッサパよ、私は大供養(大祭祀)を執り行いたいと望んでいます。私の長きにわたる利益と幸福のために、尊者カッサパよ、私をご指導ください」
Yaññakathā
祭祀についての教え
438. ‘‘Yathārūpe kho, rājañña, yaññe gāvo vā haññanti ajeḷakā vā haññanti, kukkuṭasūkarā vā haññanti, vividhā vā pāṇā saṃghātaṃ āpajjanti, paṭiggāhakā ca honti micchādiṭṭhī micchāsaṅkappā micchāvācā micchākammantā micchāājīvā micchāvāyāmā micchāsatī micchāsamādhī, evarūpo kho, rājañña, yañño na mahapphalo hoti na mahānisaṃso na mahājutiko na mahāvipphāro. Seyyathāpi, rājañña, kassako bījanaṅgalaṃ ādāya vanaṃ paviseyya. So tattha dukkhette dubbhūme avihatakhāṇukaṇṭake bījāni patiṭṭhāpeyya khaṇḍāni pūtīni vātātapahatāni asāradāni asukhasayitāni. Devo ca na kālena kālaṃ sammādhāraṃ anuppaveccheyya. Api nu tāni bījāni vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyyuṃ, kassako vā vipulaṃ phalaṃ adhigaccheyyā’’ti? ‘‘No hidaṃ bho kassapa’’. ‘‘Evameva kho, rājañña, yathārūpe yaññe gāvo vā haññanti, ajeḷakā vā haññanti, kukkuṭasūkarā vā haññanti, vividhā vā pāṇā saṃghātaṃ āpajjanti, paṭiggāhakā ca honti micchādiṭṭhī micchāsaṅkappā micchāvācā micchākammantā micchāājīvā micchāvāyāmā micchāsatī micchāsamādhī, evarūpo kho, rājañña, yañño na mahapphalo hoti na mahānisaṃso na mahājutiko na mahāvipphāro.
438. 「王臣よ、牛が殺され、山羊や羊が殺され、鶏や豚が殺され、さまざまな生き物が屠殺されるような祭祀、そして受け取る側の人々が邪見・邪思惟・邪語・邪業・邪命・邪精進・邪念・邪定であるような祭祀は、王臣よ、大果なく、大功徳なく、大光明なく、大発展もありません。王臣よ、たとえば農夫が種と鋤を持って森に入ったとします。彼がそこで、切り株や刺が取り除かれていない荒れた痩せ地に、割れ、腐り、風や日光に傷み、実の詰まっていない、保存状態の悪い種子を蒔いたとします。そして雨季の雨も時節に適切に降らないとすれば、それらの種子が生長し、育ち、繁茂するでしょうか。また農夫は豊かな収穫を得られるでしょうか」「いいえ、尊者カッサパよ、そうではありません」「王臣よ、それとまったく同様に、牛が殺され、山羊や羊が殺され、鶏や豚が殺され、さまざまな生き物が屠殺されるような祭祀、そして受け取る側の人々が邪見・邪思惟・邪語・邪業・邪命・邪精進・邪念・邪定であるような祭祀は、王臣よ、大果なく、大功徳なく、大光明なく、大発展もありません。
‘‘Yathārūpe ca kho, rājañña, yaññe neva gāvo haññanti, na ajeḷakā haññanti, na kukkuṭasūkarā haññanti, na vividhā vā pāṇā saṃghātaṃ āpajjanti, paṭiggāhakā ca honti sammādiṭṭhī sammāsaṅkappā sammāvācā sammākammantā sammāājīvā sammāvāyāmā sammāsatī sammāsamādhī, evarūpo kho, rājañña, yañño mahapphalo hoti mahānisaṃso mahājutiko mahāvipphāro. Seyyathāpi, rājañña, kassako bījanaṅgalaṃ ādāya vanaṃ paviseyya. So tattha sukhette subhūme suvihatakhāṇukaṇṭake bījāni patiṭṭhapeyya akhaṇḍāni apūtīni avātātapahatāni sāradāni sukhasayitāni. Devo ca kālena kālaṃ sammādhāraṃ anuppaveccheyya. Api nu tāni bījāni vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyyuṃ, kassako vā vipulaṃ phalaṃ adhigaccheyyā’’ti? ‘‘Evaṃ, bho kassapa’’. ‘‘Evameva kho, rājañña, yathārūpe yaññe neva gāvo haññanti, na ajeḷakā haññanti, na kukkuṭasūkarā haññanti, na vividhā vā pāṇā saṃghātaṃ āpajjanti, paṭiggāhakā ca honti sammādiṭṭhī sammāsaṅkappā sammāvācā sammākammantā sammāājīvā sammāvāyāmā sammāsatī sammāsamādhī, evarūpo kho, rājañña, yañño mahapphalo hoti mahānisaṃso mahājutiko mahāvipphāro’’ti.
「しかし王臣よ、牛も殺されず、山羊や羊も殺されず、鶏や豚も殺されず、さまざまな生き物が屠殺されることもない祭祀、そして受け取る側の人々が正見・正思惟・正語・正業・正命・正精進・正念・正定であるような祭祀は、王臣よ、大果あり、大功徳あり、大光明あり、大発展があります。王臣よ、たとえば農夫が種と鋤を持って森に入ったとします。彼がそこで、切り株や刺がよく取り除かれた肥沃な良地に、割れず、腐らず、風や日光に傷んでいない、実の詰まった、保存状態の良い種子を蒔いたとします。そして雨季の雨も時節に適切に降るとすれば、それらの種子は生長し、育ち、繁茂するでしょうか。また農夫は豊かな収穫を得られるでしょうか」「はい、尊者カッサパよ」「王臣よ、それとまったく同様に、牛も殺されず、山羊や羊も殺されず、鶏や豚も殺されず、さまざまな生き物が屠殺されることもない祭祀、そして受け取る側の人々が正見・正思惟・正語・正業・正命・正精進・正念・正定であるような祭祀は、王臣よ、大果あり、大功徳あり、大光明あり、大発展があるのです」
Uttaramāṇavavatthu
ウッタラ青年の事跡
439. Atha kho pāyāsi rājañño dānaṃ paṭṭhapesi samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavaṇibbakayācakānaṃ. Tasmiṃ kho pana dāne evarūpaṃ bhojanaṃ dīyati kaṇājakaṃ bilaṅgadutiyaṃ, dhorakāni ca vatthāni guḷavālakāni . Tasmiṃ kho pana dāne uttaro nāma māṇavo vāvaṭo ahosi. So dānaṃ datvā evaṃ anuddisati – ‘‘imināhaṃ dānena pāyāsiṃ rājaññameva imasmiṃ loke samāgacchiṃ, mā parasmi’’nti. Assosi kho pāyāsi rājañño – ‘‘uttaro kira māṇavo dānaṃ datvā evaṃ anuddisati – ‘imināhaṃ dānena pāyāsiṃ rājaññameva imasmiṃ loke samāgacchiṃ, mā parasmi’’’nti. Atha kho pāyāsi rājañño uttaraṃ māṇavaṃ āmantāpetvā etadavoca – ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, tāta uttara, dānaṃ datvā evaṃ anuddisasi – ‘imināhaṃ dānena pāyāsiṃ rājaññameva imasmiṃ loke samāgacchiṃ, mā parasmi’’’nti? ‘‘Evaṃ, bho’’. ‘‘Kissa pana tvaṃ, tāta uttara, dānaṃ datvā evaṃ anuddisasi – ‘imināhaṃ dānena pāyāsiṃ rājaññameva imasmiṃ loke samāgacchiṃ, mā parasmi’nti? Nanu mayaṃ, tāta uttara, puññatthikā dānasseva phalaṃ pāṭikaṅkhino’’ti? ‘‘Bhoto kho dāne evarūpaṃ bhojanaṃ dīyati kaṇājakaṃ bilaṅgadutiyaṃ, yaṃ bhavaṃ pādāpi na iccheyya samphusituṃ , kuto bhuñjituṃ, dhorakāni ca vatthāni guḷavālakāni, yāni bhavaṃ pādāpi na iccheyya samphusituṃ, kuto paridahituṃ. Bhavaṃ kho panamhākaṃ piyo manāpo, kathaṃ mayaṃ manāpaṃ amanāpena saṃyojemā’’ti? ‘‘Tena hi tvaṃ, tāta uttara, yādisāhaṃ bhojanaṃ bhuñjāmi, tādisaṃ bhojanaṃ paṭṭhapehi. Yādisāni cāhaṃ vatthāni paridahāmi, tādisāni ca vatthāni paṭṭhapehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho uttaro māṇavo pāyāsissa rājaññassa paṭissutvā yādisaṃ bhojanaṃ pāyāsi rājañño bhuñjati, tādisaṃ bhojanaṃ paṭṭhapesi. Yādisāni ca vatthāni pāyāsi rājañño paridahati, tādisāni ca vatthāni paṭṭhapesi.
439. そのとき、パヤーシ王族は、沙門、バラモン、貧者、旅人、乞食、施しを求める者たちのために布施を設けた。しかし、その布施において与えられた食べ物は、酸っぱい酢汁を添えた糠混じりの粗末な飯であり、布地は粗末な毛織物であった。そして、その布施の差配をウッタラという名の青年が務めていた。彼は布施を配り終えると、このように回向(祈願)した。「私はこの布施によって、ただ今世においてのみパヤーシ王族と巡り会うように。来世においては巡り会うことのなきように」と。パヤーシ王族は聞き及んだ。「ウッタラ青年は布施を配り終えて、『私はこの布施によって、ただ今世においてのみパヤーシ王族と巡り会うように。来世においては巡り会うことのなきように』と回向しているそうだ」と。そこで、パヤーシ王族はウッタラ青年を呼び寄せてこう言った。「親愛なるウッタラよ、そなたが布施を配り終えて『私はこの布施によって、ただ今世においてのみパヤーシ王族と巡り会うように。来世においては巡り会うことのなきように』と回向しているというのは本当か」「その通りでございます、尊き方よ」「親愛なるウッタラよ、なぜそなたは布施を配り終えて『私はこの布施によって、ただ今世においてのみパヤーシ王族と巡り会うように。来世においては巡り会うことのなきように』と回向するのか。親愛なるウッタラよ、私たちは功徳を求め、布施の果報を期待しているのではないのか」「尊き方の布施において与えられているのは、酸っぱい酢汁を添えた糠混じりの粗末な飯であり、尊き方が足で触れることさえ望まないようなものでございます。ましてや食べるなど論外です。また、与えられている布地は粗末な毛織物であり、尊き方が足で触れることさえ望まないようなものでございます。ましてや身にまとうなど論外です。尊き方は私たちにとって親愛なる敬愛すべき方であるのに、どうして私たちは親愛なる方を不快なものと結びつけることができましょうか」「それならば、親愛なるウッタラよ、私が食べるような食事を設けるがよい。また、私が身にまとうような衣服を設けるがよい」「かしこまりました、尊き方よ」と、ウッタラ青年はパヤーシ王族に応諾し、パヤーシ王族が食べるような食事を設け、パヤーシ王族が身にまとうような衣服を設けた。
440. Atha kho pāyāsi rājañño asakkaccaṃ dānaṃ datvā asahatthā dānaṃ datvā acittīkataṃ dānaṃ datvā apaviddhaṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā cātumahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajji suññaṃ serīsakaṃ vimānaṃ. Yo pana tassa dāne vāvaṭo ahosi uttaro nāma māṇavo. So sakkaccaṃ dānaṃ datvā sahatthā dānaṃ datvā cittīkataṃ dānaṃ datvā anapaviddhaṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajji devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ.
440. その後、パヤーシ王族は、敬意を払わずに布施をし、自らの手で布施をせず、心を込めずに布施をし、投げ捨てるように布施をしたため、身体が崩壊して死後、四天王天の神々と同棲することとなり、空虚なセーリーサカ宮殿に生まれた。しかし、その布施の差配を務めたウッタラという名の青年は、敬意を払って布施をし、自らの手で布施をし、心を込めて布施をし、投げ捨てることなく布施をしたため、身体が崩壊して死後、善趣である天界に赴き、三十三天の神々と同棲することとなった。
Pāyāsidevaputto
パヤーシ天子
441. Tena kho pana samayena āyasmā gavampati abhikkhaṇaṃ suññaṃ serīsakaṃ vimānaṃ divāvihāraṃ gacchati. Atha kho pāyāsi devaputto yenāyasmā gavampati tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ gavampatiṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho pāyāsiṃ devaputtaṃ āyasmā gavampati etadavoca – ‘‘kosi tvaṃ, āvuso’’ti? ‘‘Ahaṃ, bhante, pāyāsi rājañño’’ti. ‘‘Nanu tvaṃ, āvuso, evaṃdiṭṭhiko ahosi – ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’’ti? ‘‘Saccāhaṃ, bhante, evaṃdiṭṭhiko ahosiṃ – ‘itipi natthi paro loko, natthi sattā opapātikā, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’ti. Api cāhaṃ ayyena kumārakassapena etasmā pāpakā diṭṭhigatā vivecito’’ti. ‘‘Yo pana te, āvuso, dāne vāvaṭo ahosi uttaro nāma māṇavo, so kuhiṃ upapanno’’ti? ‘‘Yo me, bhante, dāne vāvaṭo ahosi uttaro nāma māṇavo, so sakkaccaṃ dānaṃ datvā sahatthā dānaṃ datvā cittīkataṃ dānaṃ datvā anapaviddhaṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapanno devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ. Ahaṃ pana, bhante, asakkaccaṃ dānaṃ datvā asahatthā dānaṃ datvā acittīkataṃ dānaṃ datvā apaviddhaṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā cātumahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapanno suññaṃ serīsakaṃ vimānaṃ. Tena hi, bhante gavampati, manussalokaṃ gantvā evamārocehi – ‘sakkaccaṃ dānaṃ detha, sahatthā dānaṃ detha, cittīkataṃ dānaṃ detha, anapaviddhaṃ dānaṃ detha. Pāyāsi rājañño asakkaccaṃ dānaṃ datvā asahatthā dānaṃ datvā acittīkataṃ dānaṃ datvā apaviddhaṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā cātumahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapanno suññaṃ serīsakaṃ vimānaṃ. Yo pana tassa dāne vāvaṭo ahosi uttaro nāma māṇavo, so sakkaccaṃ dānaṃ datvā sahatthā dānaṃ datvā cittīkataṃ dānaṃ datvā anapaviddhaṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapanno devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyata’’’nti.
441. そのころ、ガヴァンパティ尊者はしばしば空虚なセーリーサカ宮殿へ昼の休息のために赴いていた。そのとき、パヤーシ天子はガヴァンパティ尊者のもとへと近づいた。近づいて、ガヴァンパティ尊者に敬礼し、一方に立った。一方に立ったパヤーシ天子に、ガヴァンパティ尊者はこう言った。「友よ、そなたは誰であるか」「尊者よ、私はパヤーシ王族です」「友よ、そなたは『このように、来世は存在しない、化生の衆生は存在しない、善悪の行為の果報・異熟は存在しない』という見解を持っていたのではないか」「尊者よ、実のところ私は『このように、来世は存在しない、化生の衆生は存在しない、善悪の行為の果報・異熟は存在しない』という見解を持っておりました。しかし、私は聖なるクマーラカッサパ尊者によって、その悪しき見解から離れさせられたのです」「友よ、それでは、そなたの布施の差配を務めたウッタラという青年は、どこに生まれたのか」「尊者よ、私の布施の差配を務めたウッタラという青年は、敬意を払って布施をし、自らの手で布施をし、心を込めて布施をし、投げ捨てることなく布施をしたため、身体が崩壊して死後、善趣である天界に赴き、三十三天の神々と同棲することとなりました。しかし、尊者よ、私は敬意を払わずに布施をし、自らの手で布施をせず、心を込めずに布施をし、投げ捨てるように布施をしたため、身体が崩壊して死後、四天王天の神々と同棲することとなり、空虚なセーリーサカ宮殿に生まれました。それゆえ、ガヴァンパティ尊者よ、人間界へ赴いてこのように告げてください。『敬意を払って布施をしなさい。自らの手で布施をしなさい。心を込めて布施をしなさい。投げ捨てることなく布施をしなさい。パヤーシ王族は、敬意を払わずに布施をし、自らの手で布施をせず、心を込めずに布施をし、投げ捨てるように布施をしたため、身体が崩壊して死後、四天王天の神々と同棲することとなり、空虚なセーリーサカ宮殿に生まれました。しかし、その布施の差配を務めたウッタラという青年は、敬意を払って布施をし、自らの手で布施をし、心を込めて布施をし、投げ捨てることなく布施をしたため、身体が崩壊して死後、善趣である天界に赴き、三十三天の神々と同棲することとなりました』と」。
Atha kho āyasmā gavampati manussalokaṃ āgantvā evamārocesi – ‘‘sakkaccaṃ dānaṃ detha, sahatthā dānaṃ detha, cittīkataṃ dānaṃ detha, anapaviddhaṃ dānaṃ detha. Pāyāsi rājañño asakkaccaṃ dānaṃ datvā asahatthā dānaṃ datvā acittīkataṃ dānaṃ datvā apaviddhaṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā cātumahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapanno suññaṃ serīsakaṃ vimānaṃ. Yo pana tassa dāne vāvaṭo ahosi uttaro nāma māṇavo, so sakkaccaṃ dānaṃ datvā sahatthā dānaṃ datvā cittīkataṃ dānaṃ datvā anapaviddhaṃ dānaṃ datvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapanno devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyata’’nti.
そこで、ガヴァンパティ尊者は人間界にやって来て、このように告げた。「敬意を払って布施をしなさい。自らの手で布施をしなさい。心を込めて布施をしなさい。投げ捨てることなく布施をしなさい。パヤーシ王族は、敬意を払わずに布施をし、自らの手で布施をせず、心を込めずに布施をし、投げ捨てるように布施をしたため、身体が崩壊して死後、四天王天の神々と同棲することとなり、空虚なセーリーサカ宮殿に生まれました。しかし、その布施の差配を務めたウッタラという青年は、敬意を払って布施をし、自らの手で布施をし、心を込めて布施をし、投げ捨てることなく布施をしたため、身体が崩壊して死後、善趣である天界に赴き、三十三天の神々と同棲することとなりました」と。
Pāyāsisuttaṃ niṭṭhitaṃ dasamaṃ.
第十のパヤーシ経が終了した。
Mahāvaggo niṭṭhito.
大篇が終了した。
Tassuddānaṃ –
その目録(摂頌)――
Mahāpadāna nidānaṃ, nibbānañca sudassanaṃ;
大本経、大縁経、大般涅槃経、大善見王経、
Janavasabha govindaṃ, samayaṃ sakkapañhakaṃ;
闍尼沙経、大典尊経、大会経、帝釈所問経、
Mahāsatipaṭṭhānañca, pāyāsi dasamaṃ bhave .
大念処経、そして第十のパヤーシ経がある。
Mahāvaggapāḷi niṭṭhitā.
大篇パーリが完結した。