3. Cakkavattisuttaṃ3. 転輪聖王経
Attadīpasaraṇatā
自らを島とし拠り所とすること
80. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā magadhesu viharati mātulāyaṃ. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhaddante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca – ‘‘attadīpā, bhikkhave, viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā. Kathañca pana, bhikkhave, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī…pe… citte cittānupassī…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo, dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo.
80. このように私は聞いた。ある時、世尊はマガダ国のマートゥラーにおられた。そこで世尊は比丘たちに「比丘たちよ」と呼びかけられた。「尊師よ」とそれらの比丘たちは世尊にお応えした。世尊はこう言われた。「比丘たちよ、自らを島とし、自らを拠り所として、他を拠り所とせず、法を島とし、法を拠り所として、他を拠り所とせずに住しなさい。比丘たちよ、ではどのようにして比丘は、自らを島とし、自らを拠り所として他を拠り所とせず、法を島とし、法を拠り所として他を拠り所とせずに住するのか。比丘たちよ、ここに比丘は、身において身を観察して住し、熱心に、正知を保ち、正念を保ち、世間における貪りと憂いを除き去る。受において受を観察して……心において心を観察して……法において法を観察して住し、熱心に、正知を保ち、正念を保ち、世間における貪りと憂いを除き去る。比丘たちよ、このようにして比丘は、自らを島とし、自らを拠り所として他を拠り所とせず、法を島とし、法を拠り所として他を拠り所とせずに住するのである。
‘‘Gocare, bhikkhave, caratha sake pettike visaye. Gocare, bhikkhave, carataṃ sake pettike visaye na lacchati māro otāraṃ, na lacchati māro ārammaṇaṃ . Kusalānaṃ, bhikkhave, dhammānaṃ samādānahetu evamidaṃ puññaṃ pavaḍḍhati.
「比丘たちよ、汝ら自らの領域、父祖伝来の境地を行きなさい。比丘たちよ、自らの領域、父祖伝来の境地を行く者たちには、悪魔は隙を見出すことができず、悪魔は足がかりを得ることができない。比丘たちよ、善き法を正しく受持することを因として、このように功徳が増大するのである。
Daḷhanemicakkavattirājā
ダリハネーミ転輪聖王
81. ‘‘Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, rājā daḷhanemi nāma ahosi cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassimāni satta ratanāni ahesuṃ seyyathidaṃ – cakkaratanaṃu hatthiratanaṃ assaratanaṃ maṇiratanaṃ itthiratanaṃ gahapatiratanaṃ pariṇāyakaratanameva sattamaṃ. Parosahassaṃ kho panassa puttā ahesuṃ sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṃ pathaviṃ sāgarapariyantaṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasi.
81. 「比丘たちよ、かつてダリハネーミという名の王がいた。転輪王であり、法に適い、法王であり、四海を治める勝者であり、国土に安定をもたらし、七宝を具足していた。彼にはこれら七つの宝があった。すなわち、輪宝、象宝、馬宝、摩尼宝、女宝、居士宝、そして第七に導師宝(主兵臣宝)である。また彼には千人を超える子息がおり、勇猛で、たくましい体躯を持ち、敵軍を粉砕した。彼はこの海に囲まれた大地を、刑罰によることなく、武器によることなく、法によって平定して統治していた。
82. ‘‘Atha kho, bhikkhave, rājā daḷhanemi bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena aññataraṃ purisaṃ āmantesi – ‘yadā tvaṃ, ambho purisa, passeyyāsi dibbaṃ cakkaratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ, atha me āroceyyāsī’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, bhikkhave, so puriso rañño daḷhanemissa paccassosi. Addasā kho, bhikkhave, so puriso bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena dibbaṃ cakkaratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ, disvāna yena rājā daḷhanemi tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṃ daḷhanemiṃ etadavoca – ‘yagghe, deva, jāneyyāsi, dibbaṃ te cakkaratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cuta’nti. Atha kho, bhikkhave, rājā daḷhanemi jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etadavoca – ‘dibbaṃ kira me, tāta kumāra, cakkaratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ. Sutaṃ kho pana metaṃ – yassa rañño cakkavattissa dibbaṃ cakkaratanaṃ osakkati ṭhānā cavati, na dāni tena raññā ciraṃ jīvitabbaṃ hotīti. Bhuttā kho pana me mānusakā kāmā, samayo dāni me dibbe kāme pariyesituṃ. Ehi tvaṃ, tāta kumāra, imaṃ samuddapariyantaṃ pathaviṃ paṭipajja. Ahaṃ pana kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmī’ti.
82. 「比丘たちよ、そこでダリハネーミ王は、多くの年、多くの百年、多くの千年が過ぎたのち、ある従臣に命じた。『これ、者よ、天の輪宝が下方に沈み、定位置から離れたのを見たなら、私に知らせるがよい』。『かしこまりました、大王よ』と、比丘たちよ、その従臣はダリハネーミ王に応えた。比丘たちよ、その従臣は多くの年、多くの百年、多くの千年が過ぎたのち、天の輪宝が下方に沈み、定位置から離れたのを見た。見てからダリハネーミ王のところへ赴き、赴いてダリハネーミ王にこう申し上げた。『大王よ、ご承知おきください。あなたの天の輪宝が下方に沈み、定位置から離れました』。そこで比丘たちよ、ダリハネーミ王は長男たる王子を呼び寄せてこう言った。『愛児たる王子よ、私の天の輪宝が下方に沈み、定位置から離れたそうだ。私はこのように聞いている。「転輪王の天の輪宝が下方に沈み定位置を離れたなら、その王はもはや長生きすることはない」と。私は人間的な欲望を享受し尽くした。今や私にとって天の欲望を求める時である。さあ愛児よ、この海に囲まれた大地を治めよ。私は髪と髭を剃り落とし、黄褐色の衣をまとい、家を出て出家するであろう』と。
83. ‘‘Atha kho, bhikkhave, rājā daḷhanemi jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. Sattāhapabbajite kho pana, bhikkhave, rājisimhi dibbaṃ cakkaratanaṃ antaradhāyi.
83. 「そこで比丘たちよ、ダリハネーミ王は長男たる王子に王位をよく教え諭したのち、髪と髭を剃り落とし、黄褐色の衣をまとい、家を出て出家した。比丘たちよ、その王仙が出家して七日目に、天の輪宝は姿を消した。
‘‘Atha kho, bhikkhave, aññataro puriso yena rājā khattiyo muddhābhisitto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṃ khattiyaṃ muddhābhisittaṃ etadavoca – ‘yagghe, deva, jāneyyāsi, dibbaṃ cakkaratanaṃ antarahita’nti. Atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto dibbe cakkaratane antarahite anattamano ahosi, anattamanatañca paṭisaṃvedesi. So yena rājisi tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājisiṃ etadavoca – ‘yagghe, deva, jāneyyāsi, dibbaṃ cakkaratanaṃ antarahita’nti. Evaṃ vutte, bhikkhave, rājisi rājānaṃ khattiyaṃ muddhābhisittaṃ etadavoca – ‘mā kho tvaṃ, tāta, dibbe cakkaratane antarahite anattamano ahosi, mā anattamanatañca paṭisaṃvedesi, na hi te, tāta, dibbaṃ cakkaratanaṃ pettikaṃ dāyajjaṃ. Iṅgha tvaṃ, tāta, ariye cakkavattivatte vattāhi. Ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ te ariye cakkavattivatte vattamānassa tadahuposathe pannarase sīsaṃnhātassa uposathikassa uparipāsādavaragatassa dibbaṃ cakkaratanaṃ pātubhavissati sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāraparipūra’nti.
「比丘たちよ、そのとき、ある従臣が頭頂に灌頂を受けた刹帝利王のところへ赴いた。赴いて頭頂に灌頂を受けた刹帝利王にこう申し上げた。『大王よ、ご承知おきください。天の輪宝が姿を消しました』。そこで比丘たちよ、頭頂に灌頂を受けた刹帝利王は、天の輪宝が姿を消したことで不快になり、不快感を抱いた。彼は王仙のところへ赴き、赴いて王仙にこう申し上げた。『大王よ、ご承知おきください。天の輪宝が姿を消しました』。このように言われたとき、比丘たちよ、王仙は頭頂に灌頂を受けた刹帝利王にこう言った。『愛児よ、天の輪宝が姿を消したからといって不快になったり、不快感を抱いたりしてはならない。愛児よ、天の輪宝はそなたの父祖伝来の相続物ではないのだ。さあ愛児よ、聖なる転輪王の務めを実践しなさい。そなたが聖なる転輪王の務めを実践するなら、十五日の布薩の日に、頭を洗い清めて布薩を守り、高楼の最上階にいるそなたに、千本の輻があり、周縁と轂を備え、あらゆる様相が完全な天の輪宝が出現する、という道理があるのだ』と。
Cakkavattiariyavattaṃ
聖なる転輪王の務め
84. ‘‘‘Katamaṃ pana taṃ, deva, ariyaṃ cakkavattivatta’nti? ‘Tena hi tvaṃ, tāta, dhammaṃyeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garuṃ karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahassu antojanasmiṃ balakāyasmiṃ khattiyesu anuyantesu brāhmaṇagahapatikesu negamajānapadesu samaṇabrāhmaṇesu migapakkhīsu. Mā ca te, tāta, vijite adhammakāro pavattittha. Ye ca te, tāta, vijite adhanā assu, tesañca dhanamanuppadeyyāsi . Ye ca te, tāta, vijite samaṇabrāhmaṇā madappamādā paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā ekamattānaṃ damenti, ekamattānaṃ samenti, ekamattānaṃ parinibbāpenti, te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripuccheyyāsi pariggaṇheyyāsi – ‘‘kiṃ, bhante, kusalaṃ, kiṃ akusalaṃ, kiṃ sāvajjaṃ, kiṃ anavajjaṃ, kiṃ sevitabbaṃ, kiṃ na sevitabbaṃ, kiṃ me karīyamānaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya assa, kiṃ vā pana me karīyamānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya assā’’ti? Tesaṃ sutvā yaṃ akusalaṃ taṃ abhinivajjeyyāsi, yaṃ kusalaṃ taṃ samādāya vatteyyāsi. Idaṃ kho, tāta, taṃ ariyaṃ cakkavattivatta’nti.
84. 「『大王よ、ではその聖なる転輪王の務めとはどのようなものですか』。『それならば愛児よ、そなたは法のみを頼りとし、法を敬い、法を重んじ、法を尊び、法を供養し、法を礼拝し、法を旗印とし、法を標識とし、法を主権者として、後宮の者たち、軍隊、刹帝利たち、臣下たち、バラモンや家長たち、町や国の民たち、沙門やバラモンたち、獣や鳥たちに至るまで、法に適った保護と防護と警護を手配しなさい。愛児よ、そなたの領土において不法な行いが行われないようにせよ。また愛児よ、そなたの領土において財力のない者がいれば、彼らに財を与えなさい。また愛児よ、そなたの領土において、驕慢や放逸から離れ、忍辱と柔和に専念し、自ら一人を調御し、自ら一人を静め、自ら一人を涅槃に導く沙門やバラモンたちがいるなら、彼らのもとに時折赴いて問い尋ね、聞き質しなさい。「尊者よ、何が善であり、何が不善ですか。何に過失があり、何に過失がありませんか。何に親しむべきであり、何に親しむべきではありませんか。何をなすことが私の長い夜(将来)の不利益と苦しみとなり、また何をなすことが私の長い夜の利益と幸福となるでしょうか」と。彼らから聞いて、不善であるものを完全に避け、善であるものを受持して行いなさい。愛児よ、これこそが聖なる転輪王の務めである』と。
Cakkaratanapātubhāvo
輪宝の出現
85. ‘‘‘Evaṃ, devā’ti kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto rājisissa paṭissutvā ariye cakkavattivatte vatti. Tassa ariye cakkavattivatte vattamānassa tadahuposathe pannarase sīsaṃnhātassa uposathikassa uparipāsādavaragatassa dibbaṃ cakkaratanaṃ pāturahosi sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāraparipūraṃ. Disvāna rañño khattiyassa muddhābhisittassa etadahosi – ‘sutaṃ kho pana metaṃ – yassa rañño khattiyassa muddhābhisittassa tadahuposathe pannarase sīsaṃnhātassa uposathikassa uparipāsādavaragatassa dibbaṃ cakkaratanaṃ pātubhavati sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāraparipūraṃ, so hoti rājā cakkavattī’ti. Assaṃ nu kho ahaṃ rājā cakkavattīti.
85. 「比丘たちよ、頭頂に灌頂を受けた刹帝利王は『かしこまりました、大王よ』と王仙に応え、聖なる転輪王の務めを実践した。彼が聖なる転輪王の務めを実践していると、十五日の布薩の日に、頭を洗い清めて布薩を守り、高楼の最上階にいた彼に、千本の輻があり、周縁と轂を備え、あらゆる様相が完全な天の輪宝が出現した。これを見て頭頂に灌頂を受けた刹帝利王にこのような思いが生じた。『私はこのように聞いている。「頭頂に灌頂を受けた刹帝利王が、十五日の布薩の日に、頭を洗い清めて布薩を守り、高楼の最上階にいるとき、千本の輻があり、周縁と轂を備え、あらゆる様相が完全な天の輪宝が出現したならば、その者は転輪王となる」と。私は転輪王となったのであろうか』と。
‘‘Atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ utarāsaṅgaṃ karitvā vāmena hatthena bhiṅkāraṃ gahetvā dakkhiṇena hatthena cakkaratanaṃ abbhukkiri – ‘pavattatu bhavaṃ cakkaratanaṃ, abhivijinātu bhavaṃ cakkaratana’nti.
「そこで比丘たちよ、頭頂に灌頂を受けた刹帝利王は座から立ち上がり、上衣を偏袒右肩に掛け、左手に水瓶を取り、右手で輪宝に水を注ぎかけた。『尊き輪宝よ、回転せよ。尊き輪宝よ、勝利せよ』と。
‘‘Atha kho taṃ, bhikkhave, cakkaratanaṃ puratthimaṃ disaṃ pavatti, anvadeva rājā cakkavattī saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho pana, bhikkhave, padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavattī vāsaṃ upagacchi saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Ye kho pana, bhikkhave, puratthimāya disāya paṭirājāno, te rājānaṃ cakkavattiṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu – ‘ehi kho, mahārāja, svāgataṃ te mahārāja, sakaṃ te, mahārāja, anusāsa, mahārājā’ti. Rājā cakkavattī evamāha – ‘pāṇo na hantabbo, adinnaṃ nādātabbaṃ, kāmesumicchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjaṃ na pātabbaṃ, yathābhuttañca bhuñjathā’ti. Ye kho pana, bhikkhave, puratthimāya disāya paṭirājāno, te rañño cakkavattissa anuyantā ahesuṃ.
「比丘たちよ、そのとき輪宝は東方へと回転し、転輪王は四種からなる軍勢とともにその後に従った。比丘たちよ、輪宝が留まったその場所に、転輪王は四種からなる軍勢とともに逗留した。比丘たちよ、東方の諸々の対抗する王たちは転輪王のもとに赴いてこう言った。『大王よ、来てください。大王よ、ようこそ。大王よ、ここはあなたのものです。大王よ、教誡してください』と。転輪王はこう言った。『生き物を殺してはならない。与えられていないものを取ってはならない。邪な淫らな行いをしてはならない。偽りを語ってはならない。酒類を飲んではならない。今まで通りに享受しなさい』と。比丘たちよ、東方の諸々の王たちは転輪王の臣下となった。
86. ‘‘Atha kho taṃ, bhikkhave, cakkaratanaṃ puratthimaṃ samuddaṃ ajjhogāhetvā paccuttaritvā dakkhiṇaṃ disaṃ pavatti…pe… dakkhiṇaṃ samuddaṃ ajjhogāhetvā paccuttaritvā pacchimaṃ disaṃ pavatti, anvadeva rājā cakkavattī saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho pana, bhikkhave, padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavattī vāsaṃ upagacchi saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Ye kho pana, bhikkhave, pacchimāya disāya paṭirājāno, te rājānaṃ cakkavattiṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu – ‘ehi kho, mahārāja, svāgataṃ te, mahārāja, sakaṃ te, mahārāja, anusāsa, mahārājā’ti. Rājā cakkavattī evamāha – ‘pāṇo na hantabbo, adinnaṃ nādātabbaṃ, kāmesumicchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjaṃ na pātabbaṃ, yathābhuttañca bhuñjathā’ti. Ye kho pana, bhikkhave, pacchimāya disāya paṭirājāno, te rañño cakkavattissa anuyantā ahesuṃ.
86. 「比丘たちよ、そのとき輪宝は東の海に入り、再び浮上して南の方向へと回転した……南の海に入り、再び浮上して西の方向へと回転し、転輪王は四種からなる軍勢とともにその後に従った。比丘たちよ、輪宝が留まったその場所に、転輪王は四種からなる軍勢とともに逗留した。比丘たちよ、西方の諸々の対抗する王たちは転輪王のもとに赴いてこう言った。『大王よ、来てください。大王よ、ようこそ。大王よ、ここはあなたのものです。大王よ、教誡してください』と。転輪王はこう言った。『生き物を殺してはならない。与えられていないものを取ってはならない。邪な淫らな行いをしてはならない。偽りを語ってはならない。酒類を飲んではならない。今まで通りに享受しなさい』と。比丘たちよ、西方の諸々の王たちは転輪王の臣下となった。
87. ‘‘Atha kho taṃ, bhikkhave, cakkaratanaṃ pacchimaṃ samuddaṃ ajjhogāhetvā paccuttaritvā uttaraṃ disaṃ pavatti, anvadeva rājā cakkavattī saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho pana, bhikkhave, padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā cakkavattī vāsaṃ upagacchi saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Ye kho pana, bhikkhave, uttarāya disāya paṭirājāno, te rājānaṃ cakkavattiṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu – ‘ehi kho, mahārāja, svāgataṃ te, mahārāja, sakaṃ te, mahārāja, anusāsa, mahārājā’ti. Rājā cakkavattī evamāha – ‘pāṇo na hantabbo, adinnaṃ nādātabbaṃ, kāmesumicchā na caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjaṃ na pātabbaṃ, yathābhuttañca bhuñjathā’ti. Ye kho pana, bhikkhave, uttarāya disāya paṭirājāno, te rañño cakkavattissa anuyantā ahesuṃ.
87. 「比丘たちよ、そのとき輪宝は西の海に入り、再び浮上して北の方向へと回転し、転輪王は四種からなる軍勢とともにその後に従った。比丘たちよ、輪宝が留まったその場所に、転輪王は四種からなる軍勢とともに逗留した。比丘たちよ、北方の諸々の対抗する王たちは転輪王のもとに赴いてこう言った。『大王よ、来てください。大王よ、ようこそ。大王よ、ここはあなたのものです。大王よ、教誡してください』と。転輪王はこう言った。『生き物を殺してはならない。与えられていないものを取ってはならない。邪な淫らな行いをしてはならない。偽りを語ってはならない。酒類を飲んではならない。今まで通りに享受しなさい』と。比丘たちよ、北方の諸々の王たちは転輪王の臣下となった。
‘‘Atha kho taṃ, bhikkhave, cakkaratanaṃ samuddapariyantaṃ pathaviṃ abhivijinitvā tameva rājadhāniṃ paccāgantvā rañño cakkavattissa antepuradvāre atthakaraṇapamukhe akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsi rañño cakkavattissa antepuraṃ upasobhayamānaṃ.
「比丘たちよ、そのとき輪宝は海に囲まれた大地を平定し、その王都へと戻り、転輪王の後宮の門の前、裁判所の正面に、車軸に固定されたかのように静止し、転輪王の後宮を輝かせたのである。
Dutiyādicakkavattikathā
第二代以降の転輪王の説話
88. ‘‘Dutiyopi kho, bhikkhave, rājā cakkavattī…pe… tatiyopi kho, bhikkhave, rājā cakkavattī… catutthopi kho, bhikkhave, rājā cakkavattī… pañcamopi kho, bhikkhave, rājā cakkavattī… chaṭṭhopi kho, bhikkhave, rājā cakkavattī… sattamopi kho, bhikkhave, rājā cakkavattī bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena aññataraṃ purisaṃ āmantesi – ‘yadā tvaṃ, ambho purisa, passeyyāsi dibbaṃ cakkaratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ, atha me āroceyyāsī’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, bhikkhave, so puriso rañño cakkavattissa paccassosi. Addasā kho, bhikkhave, so puriso bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena dibbaṃ cakkaratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cutaṃ. Disvāna yena rājā cakkavattī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṃ cakkavattiṃ etadavoca – ‘yagghe, deva, jāneyyāsi, dibbaṃ te cakkaratanaṃ osakkitaṃ ṭhānā cuta’nti?
88. 「比丘たちよ、第二の転輪王もまた……第三の転輪王も……第四の転輪王も……第五の転輪王も……第六の転輪王も……比丘たちよ、第七の転輪王もまた、多くの年、多くの百年、多くの千年が過ぎたのち、ある従臣に命じた。『これ、者よ、天の輪宝が下方に沈み、定位置から離れたのを見たなら、私に知らせるがよい』。『かしこまりました、大王よ』と、比丘たちよ、その従臣は転輪王に応えた。比丘たちよ、その従臣は多くの年、多くの百年、多くの千年が過ぎたのち、天の輪宝が下方に沈み、定位置から離れたのを見た。見てから転輪王のところへ赴き、赴いて転輪王にこう申し上げた。『大王よ、ご承知おきください。あなたの天の輪宝が下方に沈み、定位置から離れました』と。
89. ‘‘Atha kho, bhikkhave, rājā cakkavattī jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etadavoca – ‘dibbaṃ kira me, tāta kumāra, cakkaratanaṃ osakkitaṃ, ṭhānā cutaṃ, sutaṃ kho pana metaṃ – yassa rañño cakkavattissa dibbaṃ cakkaratanaṃ osakkati, ṭhānā cavati, na dāni tena raññā ciraṃ jīvitabbaṃ hotīti. Bhuttā kho pana me mānusakā kāmā, samayo dāni me dibbe kāme pariyesituṃ, ehi tvaṃ, tāta kumāra, imaṃ samuddapariyantaṃ pathaviṃ paṭipajja. Ahaṃ pana kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmī’ti.
89. 「そこで比丘たちよ、転輪王は長男たる王子を呼び寄せてこう言った。『愛児たる王子よ、私の天の輪宝が下方に沈み、定位置から離れたそうだ。私はこのように聞いている。「転輪王の天の輪宝が下方に沈み定位置を離れたなら、その王はもはや長生きすることはない」と。私は人間的な欲望を享受し尽くした。今や私にとって天の欲望を求める時である。さあ愛児よ、この海に囲まれた大地を治めよ。私は髪と髭を剃り落とし、黄褐色の衣をまとい、家を出て出家するであろう』と。
‘‘Atha kho, bhikkhave, rājā cakkavattī jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. Sattāhapabbajite kho pana, bhikkhave, rājisimhi dibbaṃ cakkaratanaṃ antaradhāyi.
「そこで比丘たちよ、転輪王は長男たる王子に王位をよく教え諭したのち、髪と髭を剃り落とし、黄褐色の衣をまとい、家を出て出家した。比丘たちよ、その王仙が出家して七日目に、天の輪宝は姿を消した。
90. ‘‘Atha kho, bhikkhave, aññataro puriso yena rājā khattiyo muddhābhisitto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṃ khattiyaṃ muddhābhisittaṃ etadavoca – ‘yagghe, deva, jāneyyāsi, dibbaṃ cakkaratanaṃ antarahita’nti? Atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto dibbe cakkaratane antarahite anattamano ahosi. Anattamanatañca paṭisaṃvedesi; no ca kho rājisiṃ upasaṅkamitvā ariyaṃ cakkavattivattaṃ pucchi. So samateneva sudaṃ janapadaṃ pasāsati. Tassa samatena janapadaṃ pasāsato pubbenāparaṃ janapadā na pabbanti, yathā taṃ pubbakānaṃ rājūnaṃ ariye cakkavattivatte vattamānānaṃ.
90. 「比丘たちよ、そのとき、ある従臣が頭頂に灌頂を受けた刹帝利王のところへ赴いた。赴いて頭頂に灌頂を受けた刹帝利王にこう申し上げた。『大王よ、ご承知おきください。天の輪宝が姿を消しました』と。そこで比丘たちよ、頭頂に灌頂を受けた刹帝利王は、天の輪宝が姿を消したことで不快になり、不快感を抱いた。しかし王仙のもとへ赴いて聖なる転輪王の務めを尋ねることはしなかった。彼は自らの考えのみによって国土を統治した。彼が自らの考えによって国土を統治したため、かつての諸王が聖なる転輪王の務めを実践していた時のようには、国土の民たちは以前のように栄えなかった。
‘‘Atha kho, bhikkhave, amaccā pārisajjā gaṇakamahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā mantassājīvino sannipatitvā rājānaṃ khattiyaṃ muddhābhisittaṃ etadavocuṃ – ‘na kho te, deva, samatena (sudaṃ) janapadaṃ pasāsato pubbenāparaṃ janapadā pabbanti, yathā taṃ pubbakānaṃ rājūnaṃ ariye cakkavattivatte vattamānānaṃ. Saṃvijjanti kho te, deva, vijite amaccā pārisajjā gaṇakamahāmattā anīkaṭṭhā dovārikā mantassājīvino mayañceva aññe ca ye mayaṃ ariyaṃ cakkavattivattaṃ dhārema. Iṅgha tvaṃ, deva, amhe ariyaṃ cakkavattivattaṃ puccha. Tassa te mayaṃ ariyaṃ cakkavattivattaṃ puṭṭhā byākarissāmā’ti.
「そこで比丘たちよ、大臣たち、近侍たち、財務官たち、近衛兵たち、門番たち、相談役たちが集まって、頭頂に灌頂を受けた刹帝利王にこう申し上げた。『大王よ、あなたが自らの考えによって国土を統治されているため、かつての諸王が聖なる転輪王の務めを実践していた時のようには、国土の民たちは以前のように栄えておりません。大王よ、あなたの領土には、聖なる転輪王の務めを保持している大臣たち、近侍たち、財務官たち、近衛兵たち、門番たち、相談役たちたる我らや、他の者たちもおります。さあ大王よ、我らに聖なる転輪王の務めをお尋ねください。尋ねられた我らは、あなたに聖なる転輪王の務めを説明いたしましょう』と。
Āyuvaṇṇādipariyānikathā
寿命や容色の減少等の説話
91. ‘‘Atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto amacce pārisajje gaṇakamahāmatte anīkaṭṭhe dovārike mantassājīvino sannipātetvā ariyaṃ cakkavattivattaṃ pucchi. Tassa te ariyaṃ cakkavattivattaṃ puṭṭhā byākariṃsu. Tesaṃ sutvā dhammikañhi kho rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahi, no ca kho adhanānaṃ dhanamanuppadāsi. Adhanānaṃ dhane ananuppadiyamāne dāliddiyaṃ vepullamagamāsi. Dāliddiye vepullaṃ gate aññataro puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyi. Tamenaṃ aggahesuṃ. Gahetvā rañño khattiyassa muddhābhisittassa dassesuṃ – ‘ayaṃ, deva, puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti. Evaṃ vutte, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto taṃ purisaṃ etadavoca – ‘saccaṃ kira tvaṃ, ambho purisa, paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti ? ‘Saccaṃ, devā’ti. ‘Kiṃ kāraṇā’ti? ‘Na hi, deva, jīvāmī’ti. Atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto tassa purisassa dhanamanuppadāsi – ‘iminā tvaṃ, ambho purisa, dhanena attanā ca jīvāhi, mātāpitaro ca posehi, puttadārañca posehi, kammante ca payojehi, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpehi sovaggikaṃ sukhavipākaṃ saggasaṃvattanika’nti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, bhikkhave, so puriso rañño khattiyassa muddhābhisittassa paccassosi.
91. 「そこで比丘たちよ、頭頂に灌頂を受けた刹帝利王は、大臣たち、近侍たち、財務官たち、近衛兵たち、門番たち、相談役たちを集めて、聖なる転輪王の務めを尋ねた。彼らは尋ねられて聖なる転輪王の務めを説明した。それらを聞いて、王は法に適った保護と防護と警護を手配したが、貧しい者たちに財を与えることはしなかった。貧しい者たちに財が与えられなかったため、貧困が蔓延した。貧困が蔓延したとき、ある男が他人の与えられていないものを盗み取った。人々はその男を捕らえた。捕らえて頭頂に灌頂を受けた刹帝利王に引き渡した。『大王よ、この男は他人の与えられていないものを盗み取りました』と。このように言われたとき、比丘たちよ、頭頂に灌頂を受けた刹帝利王はその男にこう言った。『これ、男よ、そなたが他人の与えられていないものを盗み取ったというのは本当か』。『本当です、大王よ』。『何ゆえにか』。『大王よ、生きていけないからです』。そこで比丘たちよ、頭頂に灌頂を受けた刹帝利王はその男に財を与えた。『これ、男よ、この財によってそなた自身も暮らし、父母を養い、妻子を養い、生業に励み、沙門やバラモンたちに上達をもたらし天寿をもたらし楽の異熟を生み天に至らせる布施をしなさい』と。『かしこまりました、大王よ』と、比丘たちよ、その男は頭頂に灌頂を受けた刹帝利王に応えた。
‘‘Aññataropi kho, bhikkhave, puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyi. Tamenaṃ aggahesuṃ. Gahetvā rañño khattiyassa muddhābhisittassa dassesuṃ – ‘ayaṃ, deva, puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti. Evaṃ vutte, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto taṃ purisaṃ etadavoca – ‘saccaṃ kira tvaṃ, ambho purisa, paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti? ‘Saccaṃ, devā’ti. ‘Kiṃ kāraṇā’ti? ‘Na hi, deva, jīvāmī’ti. Atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto tassa purisassa dhanamanuppadāsi – ‘iminā tvaṃ, ambho purisa, dhanena attanā ca jīvāhi, mātāpitaro ca posehi, puttadārañca posehi, kammante ca payojehi, samaṇabrāhmaṇesu uddhaggikaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpehi sovaggikaṃ sukhavipākaṃ saggasaṃvattanika’nti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, bhikkhave, so puriso rañño khattiyassa muddhābhisittassa paccassosi.
「比丘たちよ、また別の男も他人の与えられていないものを盗み取った。人々はその男を捕らえた。捕らえて頭頂に灌頂を受けた刹帝利王に引き渡した。『大王よ、この男は他人の与えられていないものを盗み取りました』と。このように言われたとき、比丘たちよ、頭頂に灌頂を受けた刹帝利王はその男にこう言った。『これ、男よ、そなたが他人の与えられていないものを盗み取ったというのは本当か』。『本当です、大王よ』。『何ゆえにか』。『大王よ、生きていけないからです』。そこで比丘たちよ、頭頂に灌頂を受けた刹帝利王はその男に財を与えた。『これ、男よ、この財によってそなた自身も暮らし、父母を養い、妻子を養い、生業に励み、沙門やバラモンたちに上達をもたらし天寿をもたらし楽の異熟を生み天に至らせる布施をしなさい』と。『かしこまりました、大王よ』と、比丘たちよ、その男は頭頂に灌頂を受けた刹帝利王に応えた。
92. ‘‘Assosuṃ kho, bhikkhave, manussā – ‘ye kira, bho, paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyanti, tesaṃ rājā dhanamanuppadetī’ti. Sutvāna tesaṃ etadahosi – ‘yaṃnūna mayampi paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyeyyāmā’ti. Atha kho, bhikkhave, aññataro puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyi. Tamenaṃ aggahesuṃ. Gahetvā rañño khattiyassa muddhābhisittassa dassesuṃ – ‘ayaṃ, deva, puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti. Evaṃ vutte, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto taṃ purisaṃ etadavoca – ‘saccaṃ kira tvaṃ, ambho purisa, paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti? ‘Saccaṃ, devā’ti. ‘Kiṃ kāraṇā’ti? ‘Na hi, deva, jīvāmī’ti. Atha kho, bhikkhave, rañño khattiyassa muddhābhisittassa etadahosi – ‘sace kho ahaṃ yo yo paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyissati, tassa tassa dhanamanuppadassāmi, evamidaṃ adinnādānaṃ pavaḍḍhissati. Yaṃnūnāhaṃ imaṃ purisaṃ sunisedhaṃ nisedheyyaṃ, mūlaghaccaṃ kareyyaṃ, sīsamassa chindeyya’nti. Atha kho, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto purise āṇāpesi – ‘tena hi, bhaṇe, imaṃ purisaṃ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhamitvā dakkhiṇato nagarassa sunisedhaṃ nisedhetha, mūlaghaccaṃ karotha, sīsamassa chindathā’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, bhikkhave, te purisā rañño khattiyassa muddhābhisittassa paṭissutvā taṃ purisaṃ daḷhāya rajjuyā pacchābāhaṃ gāḷhabandhanaṃ bandhitvā khuramuṇḍaṃ karitvā kharassarena paṇavena rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ parinetvā dakkhiṇena dvārena nikkhamitvā dakkhiṇato nagarassa sunisedhaṃ nisedhesuṃ, mūlaghaccaṃ akaṃsu, sīsamassa chindiṃsu.
92. 「比丘たちよ、人々は聞いた。『なんと、他人の与えられていないものを盗み取る者たちに、王は財をお与えになるそうだ』と。聞いて彼らにこのような思いが生じた。『我らも他人の与えられていないものを盗み取ろうではないか』と。そこで比丘たちよ、ある男が他人の与えられていないものを盗み取った。人々はその男を捕らえた。捕らえて頭頂に灌頂を受けた刹帝利王に引き渡した。『大王よ、この男は他人の与えられていないものを盗み取りました』と。このように言われたとき、比丘たちよ、頭頂に灌頂を受けた刹帝利王はその男にこう言った。『これ、男よ、そなたが他人の与えられていないものを盗み取ったというのは本当か』。『本当です、大王よ』。『何ゆえにか』。『大王よ、生きていけないからです』。そこで比丘たちよ、頭頂に灌頂を受けた刹帝利王にこのような思いが生じた。『もし私が他人の与えられていないものを盗み取るすべての者に財を与えるなら、このようにして盗みは増大するであろう。私はこの男を厳重に処罰し、根絶やしにし、その首を切り落とすべきではないか』と。そこで比丘たちよ、頭頂に灌頂を受けた刹帝利王は臣下たちに命じた。『それならば者たちよ、この男を堅い縄で後ろ手に固く縛り上げ、頭を剃り落とし、けたたましい太鼓の音とともに路地から路地へ、辻から辻へと引き回し、南の門から出て、町の南において厳重に処罰し、根絶やしにし、その首を切り落とせ』と。『かしこまりました、大王よ』と、比丘たちよ、それらの従臣たちは頭頂に灌頂を受けた刹帝利王に応え、その男を堅い縄で後ろ手に固く縛り上げ、頭を剃り落とし、けたたましい太鼓の音とともに路地から路地へ、辻から辻へと引き回し、南の門から出て、町の南において厳重に処罰し、根絶やしにし、その首を切り落とした。
93. ‘‘Assosuṃ kho, bhikkhave, manussā – ‘ye kira, bho, paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyanti, te rājā sunisedhaṃ nisedheti, mūlaghaccaṃ karoti, sīsāni tesaṃ chindatī’ti. Sutvāna tesaṃ etadahosi – ‘yaṃnūna mayampi tiṇhāni satthāni kārāpessāma , tiṇhāni satthāni kārāpetvā yesaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyissāma, te sunisedhaṃ nisedhessāma, mūlaghaccaṃ karissāma, sīsāni tesaṃ chindissāmā’ti. Te tiṇhāni satthāni kārāpesuṃ, tiṇhāni satthāni kārāpetvā gāmaghātampi upakkamiṃsu kātuṃ, nigamaghātampi upakkamiṃsu kātuṃ, nagaraghātampi upakkamiṃsu kātuṃ, panthaduhanampi upakkamiṃsu kātuṃ. Yesaṃ te adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyanti, te sunisedhaṃ nisedhenti, mūlaghaccaṃ karonti, sīsāni tesaṃ chindanti.
93. 「比丘たちよ、人々は聞いた。『なんと、他人の与えられていないものを盗み取る者たちを、王は厳重に処罰し、根絶やしにし、その首を切り落とすそうだ』と。聞いて彼らにこのような思いが生じた。『我らも鋭い武器を作らせようではないか。鋭い武器を作らせて、他人の与えられていないものを盗み取るときには、その者たちを厳重に制止し、根絶やしにし、その首を切り落とそうではないか』と。彼らは鋭い武器を作らせた。鋭い武器を作らせて、村の襲撃を行い始め、町の襲撃を行い始め、都市の襲撃を行い始め、追剥を行い始めた。彼らは与えられていないものを盗み取るとき、その人々を厳重に制止し、根絶やしにし、その首を切り落とした。
94. ‘‘Iti kho, bhikkhave, adhanānaṃ dhane ananuppadiyamāne dāliddiyaṃ vepullamagamāsi, dāliddiye vepullaṃ gate adinnādānaṃ vepullamagamāsi, adinnādāne vepullaṃ gate satthaṃ vepullamagamāsi, satthe vepullaṃ gate pāṇātipāto vepullamagamāsi, pāṇātipāte vepullaṃ gate tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ asītivassasahassāyukānaṃ manussānaṃ cattārīsavassasahassāyukā puttā ahesuṃ.
94. 「このようにして、比丘たちよ、貧しい者たちに財が与えられなかったために貧困が蔓延し、貧困が蔓延したために盗み(不与取)が蔓延し、盗みが蔓延したために武器が蔓延し、武器が蔓延したために殺生が蔓延した。殺生が蔓延したために、それらの衆生たちの寿命も衰退し、容色も衰退した。寿命も容色も衰退していくそれらの八万歳の寿命であった人間たちに、四万歳の寿命の子らが生まれた。
‘‘Cattārīsavassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu aññataro puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyi. Tamenaṃ aggahesuṃ. Gahetvā rañño khattiyassa muddhābhisittassa dassesuṃ – ‘ayaṃ, deva, puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti. Evaṃ vutte, bhikkhave, rājā khattiyo muddhābhisitto taṃ purisaṃ etadavoca – ‘saccaṃ kira tvaṃ, ambho purisa, paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti? ‘Na hi, devā’ti sampajānamusā abhāsi.
「比丘たちよ、四万歳の寿命の人間たちの中に、ある男が他人の与えられていないものを盗み取った。人々はその男を捕らえた。捕らえて頭頂に灌頂を受けた刹帝利王に引き渡した。『大王よ、この男は他人の与えられていないものを盗み取りました』と。このように言われたとき、比丘たちよ、頭頂に灌頂を受けた刹帝利王はその男にこう言った。『これ、男よ、そなたが他人の与えられていないものを盗み取ったというのは本当か』。『いいえ、大王よ』と、知りながら偽りを語った。
95. ‘‘Iti kho, bhikkhave, adhanānaṃ dhane ananuppadiyamāne dāliddiyaṃ vepullamagamāsi. Dāliddiye vepullaṃ gate adinnādānaṃ vepullamagamāsi, adinnādāne vepullaṃ gate satthaṃ vepullamagamāsi. Satthe vepullaṃ gate pāṇātipāto vepullamagamāsi, pāṇātipāte vepullaṃ gate musāvādo vepullamagamāsi, musāvāde vepullaṃ gate tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ cattārīsavassasahassāyukānaṃ manussānaṃ vīsativassasahassāyukā puttā ahesuṃ.
95. 「このようにして、比丘たちよ、貧しい者たちに財が与えられなかったために貧困が蔓延し、貧困が蔓延したために盗みが蔓延し、盗みが蔓延したために武器が蔓延し、武器が蔓延したために殺生が蔓延し、殺生が蔓延したために嘘(妄語)が蔓延した。嘘が蔓延したために、それらの衆生たちの寿命も衰退し、容色も衰退した。寿命も容色も衰退していくそれらの四万歳の寿命であった人間たちに、二万歳の寿命の子らが生まれた。
‘‘Vīsativassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu aññataro puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyi. Tamenaṃ aññataro puriso rañño khattiyassa muddhābhisittassa ārocesi – ‘itthannāmo, deva, puriso paresaṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyī’ti pesuññamakāsi.
「比丘たちよ、二万歳の寿命の人間たちの中に、ある男が他人の与えられていないものを盗み取った。すると別の男が頭頂に灌頂を受けた刹帝利王に告げ口した。『大王よ、某という男が他人の与えられていないものを盗み取りました』と、離間語(中傷)をなした。
96. ‘‘Iti kho, bhikkhave, adhanānaṃ dhane ananuppadiyamāne dāliddiyaṃ vepullamagamāsi. Dāliddiye vepullaṃ gate adinnādānaṃ vepullamagamāsi, adinnādāne vepullaṃ gate satthaṃ vepullamagamāsi, satthe vepullaṃ gate pāṇātipāto vepullamagamāsi, pāṇātipāte vepullaṃ gate musāvādo vepullamagamāsi, musāvāde vepullaṃ gate pisuṇā vācā vepullamagamāsi, pisuṇāya vācāya vepullaṃ gatāya tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ vīsativassasahassāyukānaṃ manussānaṃ dasavassasahassāyukā puttā ahesuṃ.
96. 「このようにして、比丘たちよ、貧しい者たちに財が与えられなかったために貧困が蔓延し、貧困が蔓延したために盗みが蔓延し、盗みが蔓延したために武器が蔓延し、武器が蔓延したために殺生が蔓延し、殺生が蔓延したために嘘が蔓延し、嘘が蔓延したために離間語が蔓延した。離間語が蔓延したために、それらの衆生たちの寿命も衰退し、容色も衰退した。寿命も容色も衰退していくそれらの二万歳の寿命であった人間たちに、一万歳の寿命の子らが生まれた。
‘‘Dasavassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu ekidaṃ sattā vaṇṇavanto honti, ekidaṃ sattā dubbaṇṇā. Tattha ye te sattā dubbaṇṇā, te vaṇṇavante satte abhijjhāyantā paresaṃ dāresu cārittaṃ āpajjiṃsu.
「比丘たちよ、一万歳の寿命の人間たちにおいて、ある衆生たちは容色が美しく、ある衆生たちは容色が醜かった。そこにおいて醜い容色の衆生たちは、美しい容色の衆生たちに貪り執着し、他人の妻たちと邪淫の行いを犯した。
97. ‘‘Iti kho, bhikkhave, adhanānaṃ dhane ananuppadiyamāne dāliddiyaṃ vepullamagamāsi. Dāliddiye vepullaṃ gate…pe… kāmesumicchācāro vepullamagamāsi, kāmesumicchācāre vepullaṃ gate tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ dasavassasahassāyukānaṃ manussānaṃ pañcavassasahassāyukā puttā ahesuṃ.
97. 「このようにして、比丘たちよ、貧しい者たちに財が与えられなかったために貧困が蔓延し、貧困が蔓延したために……邪淫(不倫)が蔓延した。邪淫が蔓延したために、それらの衆生たちの寿命も衰退し、容色も衰退した。寿命も容色も衰退していくそれらの一万歳の寿命であった人間たちに、五千歳の寿命の子らが生まれた。
98. ‘‘Pañcavassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu dve dhammā vepullamagamaṃsu – pharusāvācā samphappalāpo ca. Dvīsu dhammesu vepullaṃ gatesu tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ pañcavassasahassāyukānaṃ manussānaṃ appekacce aḍḍhateyyavassasahassāyukā, appekacce dvevassasahassāyukā puttā ahesuṃ.
98. 「比丘たちよ、五千歳の寿命の人間たちにおいて、二つの法が蔓延した。すなわち、粗悪な言葉(悪口)と無益なおしゃべり(綺語)である。二つの法が蔓延したために、それらの衆生たちの寿命も衰退し、容色も衰退した。寿命も容色も衰退していくそれらの五千歳の寿命であった人間たちに、あるいは二千五百歳の寿命の子らが、あるいは二千歳の寿命の子らが生まれた。
99. ‘‘Aḍḍhateyyavassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu abhijjhābyāpādā vepullamagamaṃsu. Abhijjhābyāpādesu vepullaṃ gatesu tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ aḍḍhateyyavassasahassāyukānaṃ manussānaṃ vassasahassāyukā puttā ahesuṃ.
99. 「比丘たちよ、二千五百歳の寿命の人間たちにおいて、貪りと悪意(貪欲と瞋恚)が蔓延した。貪りと悪意が蔓延したために、それらの衆生たちの寿命も衰退し、容色も衰退した。寿命も容色も衰退していくそれらの二千五百歳の寿命であった人間たちに、千歳の寿命の子らが生まれた。
100. ‘‘Vassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu micchādiṭṭhi vepullamagamāsi. Micchādiṭṭhiyā vepullaṃ gatāya tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ vassasahassāyukānaṃ manussānaṃ pañcavassasatāyukā puttā ahesuṃ.
100. 「比丘たちよ、千歳の寿命の人間たちにおいて、邪見が蔓延した。邪見が蔓延したために、それらの衆生たちの寿命も衰退し、容色も衰退した。寿命も容色も衰退していくそれらの千歳の寿命であった人間たちに、五百歳の寿命の子らが生まれた。
101. ‘‘Pañcavassasatāyukesu, bhikkhave, manussesu tayo dhammā vepullamagamaṃsu. Adhammarāgo visamalobho micchādhammo. Tīsu dhammesu vepullaṃ gatesu tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ pañcavassasatāyukānaṃ manussānaṃ appekacce aḍḍhateyyavassasatāyukā, appekacce dvevassasatāyukā puttā ahesuṃ.
101. 「比丘たちよ、五百歳の寿命の人間たちにおいて、三つの法が蔓延した。すなわち、不法の貪り(非法貪)、偏った貪欲(非道嗜欲)、邪悪な法(邪法)である。三つの法が蔓延したために、それらの衆生たちの寿命も衰退し、容色も衰退した。寿命も容色も衰退していくそれらの五百歳の寿命であった人間たちに、あるいは二百五十歳の寿命の子らが、あるいは二百歳の寿命の子らが生まれた。
‘‘Aḍḍhateyyavassasatāyukesu, bhikkhave, manussesu ime dhammā vepullamagamaṃsu. Amatteyyatā apetteyyatā asāmaññatā abrahmaññatā na kule jeṭṭhāpacāyitā.
「比丘たちよ、二百五十歳の寿命の人間たちにおいて、これらの法が蔓延した。すなわち、母を敬わないこと、父を敬わないこと、沙門を敬わないこと、バラモンを敬わないこと、家における年長者を尊ばないことである。
102. ‘‘Iti kho, bhikkhave, adhanānaṃ dhane ananuppadiyamāne dāliddiyaṃ vepullamagamāsi. Dāliddiye vepullaṃ gate adinnādānaṃ vepullamagamāsi. Adinnādāne vepullaṃ gate satthaṃ vepullamagamāsi. Satthe vepullaṃ gate pāṇātipāto vepullamagamāsi. Pāṇātipāte vepullaṃ gate musāvādo vepullamagamāsi. Musāvāde vepullaṃ gate pisuṇā vācā vepullamagamāsi. Pisuṇāya vācāya vepullaṃ gatāya kāmesumicchācāro vepullamagamāsi. Kāmesumicchācāre vepullaṃ gate dve dhammā vepullamagamaṃsu, pharusā vācā samphappalāpo ca. Dvīsu dhammesu vepullaṃ gatesu abhijjhābyāpādā vepullamagamaṃsu. Abhijjhābyāpādesu vepullaṃ gatesu micchādiṭṭhi vepullamagamāsi. Micchādiṭṭhiyā vepullaṃ gatāya tayo dhammā vepullamagamaṃsu, adhammarāgo visamalobho micchādhammo. Tīsu dhammesu vepullaṃ gatesu ime dhammā vepullamagamaṃsu, amatteyyatā apetteyyatā asāmaññatā abrahmaññatā na kule jeṭṭhāpacāyitā. Imesu dhammesu vepullaṃ gatesu tesaṃ sattānaṃ āyupi parihāyi, vaṇṇopi parihāyi. Tesaṃ āyunāpi parihāyamānānaṃ vaṇṇenapi parihāyamānānaṃ aḍḍhateyyavassasatāyukānaṃ manussānaṃ vassasatāyukā puttā ahesuṃ.
102. 「比丘たちよ、このように、持たざる者たちに財が与えられないことによって、貧困が広まった。貧困が広まることによって、不与取(盗み)が広まった。不与取が広まることによって、武器が広まった。武器が広まることによって、殺生が広まった。殺生が広まることによって、妄語(嘘)が広まった。妄語が広まることによって、両舌(中傷)が広まった。両舌が広まることによって、邪淫が広まった。邪淫が広まることによって、二つの法、すなわち粗悪語(悪口)と綺語(無駄話)が広まった。二つの法が広まることによって、貪欲と瞋恚(怒り)が広まった。貪欲と瞋恚が広まることによって、邪見が広まった。邪見が広まることによって、三つの法、すなわち不法な情欲、不正な強欲、邪法が広まった。三つの法が広まることによって、これらの法、すなわち母を敬わないこと、父を敬わないこと、沙門を敬わないこと、婆羅門を敬わないこと、一族の長老を尊ばないことが広まった。これらの法が広まることによって、それらの生きとし生ける者たちの寿命も衰退し、美貌も衰退した。彼らの寿命も衰退し、美貌も衰退するにつれて、二百五十歳の寿命の人間たちには、百歳の寿命の子らが生まれた。
Dasavassāyukasamayo
十歳寿命の時代
103. ‘‘Bhavissati, bhikkhave, so samayo, yaṃ imesaṃ manussānaṃ dasavassāyukā puttā bhavissanti. Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu pañcavassikā kumārikā alaṃpateyyā bhavissanti. Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu imāni rasāni antaradhāyissanti, seyyathidaṃ, sappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇitaṃ loṇaṃ. Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu kudrūsako aggaṃ bhojanānaṃ bhavissati. Seyyathāpi, bhikkhave, etarahi sālimaṃsodano aggaṃ bhojanānaṃ; evameva kho, bhikkhave, dasavassāyukesu manussesu kudrūsako aggaṃ bhojanānaṃ bhavissati.
103. 「比丘たちよ、これら人間たちの子らの寿命が十歳となる、そのような時代が来るであろう。比丘たちよ、人間たちが十歳の寿命であるとき、五歳の少女が嫁ぐようになる。比丘たちよ、人間たちが十歳の寿命であるとき、これらの美味、すなわち生酪、熟酪、油、蜜、糖蜜、塩が消失するであろう。比丘たちよ、人間たちが十歳の寿命であるとき、クドルーサカ(雑穀の粗食)が最高の食物となるであろう。比丘たちよ、あたかも今、米と肉の食事が最高の食物であるように、まさにそのように、比丘たちよ、十歳の寿命の人間たちにおいてはクドルーサカが最高の食物となるであろう。
‘‘Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu dasa kusalakammapathā sabbena sabbaṃ antaradhāyissanti, dasa akusalakammapathā atibyādippissanti . Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu kusalantipi na bhavissati, kuto pana kusalassa kārako. Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu ye te bhavissanti amatteyyā apetteyyā asāmaññā abrahmaññā na kule jeṭṭhāpacāyino, te pujjā ca bhavissanti pāsaṃsā ca. Seyyathāpi, bhikkhave, etarahi matteyyā petteyyā sāmaññā brahmaññā kule jeṭṭhāpacāyino pujjā ca pāsaṃsā ca; evameva kho, bhikkhave, dasavassāyukesu manussesu ye te bhavissanti amatteyyā apetteyyā asāmaññā abrahmaññā na kule jeṭṭhāpacāyino, te pujjā ca bhavissanti pāsaṃsā ca.
「比丘たちよ、十歳の寿命の人間たちにおいて、十の善業道は完全に消失し、十の不善業道が極めて盛んになるであろう。比丘たちよ、十歳の寿命の人間たちにおいては、『善』という言葉さえ存在しなくなる。まして善を行う者がどこにいようか。比丘たちよ、十歳の寿命の人間たちにおいて、母を敬わず、父を敬わず、沙門を敬わず、婆羅門を敬わず、一族の長老を尊ばない者たち、彼らが供養され、賞賛されるようになるであろう。比丘たちよ、あたかも今、母を敬い、父を敬い、沙門を敬い、婆羅門を敬い、一族の長老を尊ぶ者たちが供養され賞賛されるように、まさにそのように、比丘たちよ、十歳の寿命の人間たちにおいては、母を敬わず、父を敬わず、沙門を敬わず、婆羅門を敬わず、一族の長老を尊ばない者たちが供養され賞賛されるであろう。
‘‘Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu na bhavissati mātāti vā mātucchāti vā mātulānīti vā ācariyabhariyāti vā garūnaṃ dārāti vā. Sambhedaṃ loko gamissati yathā ajeḷakā kukkuṭasūkarā soṇasiṅgālā .
「比丘たちよ、十歳の寿命の人間たちにおいては、『母』であるとか『叔母(母の姉妹)』であるとか『伯母・叔母(母の兄弟の妻)』であるとか『師の妻』であるとか『敬うべき人々の妻』であるとかいう区別がなくなるであろう。世間は、山羊や羊、鶏や豚、犬や野犬のように乱交に陥るであろう。
‘‘Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu tesaṃ sattānaṃ aññamaññamhi tibbo āghāto paccupaṭṭhito bhavissati tibbo byāpādo tibbo manopadoso tibbaṃ vadhakacittaṃ. Mātupi puttamhi puttassapi mātari; pitupi puttamhi puttassapi pitari; bhātupi bhaginiyā bhaginiyāpi bhātari tibbo āghāto paccupaṭṭhito bhavissati tibbo byāpādo tibbo manopadoso tibbaṃ vadhakacittaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, māgavikassa migaṃ disvā tibbo āghāto paccupaṭṭhito hoti tibbo byāpādo tibbo manopadoso tibbaṃ vadhakacittaṃ; evameva kho, bhikkhave, dasavassāyukesu manussesu tesaṃ sattānaṃ aññamaññamhi tibbo āghāto paccupaṭṭhito bhavissati tibbo byāpādo tibbo manopadoso tibbaṃ vadhakacittaṃ. Mātupi puttamhi puttassapi mātari; pitupi puttamhi puttassapi pitari; bhātupi bhaginiyā bhaginiyāpi bhātari tibbo āghāto paccupaṭṭhito bhavissati tibbo byāpādo tibbo manopadoso tibbaṃ vadhakacittaṃ.
「比丘たちよ、十歳の寿命の人間たちにおいて、それらの者たちは互いに対して猛烈な憎悪、猛烈な害意、猛烈な悪心、猛烈な殺意を生じるであろう。母も子に対して、子も母に対して、父も子に対して、子も父に対して、兄も妹に対して、妹も兄に対して、猛烈な憎悪、猛烈な害意、猛烈な悪心、猛烈な殺意を生じるであろう。比丘たちよ、あたかも鹿の狩人が鹿を見て猛烈な憎悪、猛烈な害意、猛烈な悪心、猛烈な殺意を生じるように、まさにそのように、比丘たちよ、十歳の寿命の人間たちにおいて、それらの者たちは互いに対して猛烈な憎悪、猛烈な害意、猛烈な悪心、猛烈な殺意を生じるであろう。母も子に対して、子も母に対して、父も子に対して、子も父に対して、兄も妹に対して、妹も兄に対して、猛烈な憎悪、猛烈な害意、猛烈な悪心、猛烈な殺意を生じるであろう。
104. ‘‘Dasavassāyukesu, bhikkhave, manussesu sattāhaṃ satthantarakappo bhavissati. Te aññamaññamhi migasaññaṃ paṭilabhissanti. Tesaṃ tiṇhāni satthāni hatthesu pātubhavissanti. Te tiṇhena satthena ‘esa migo esa migo’ti aññamaññaṃ jīvitā voropessanti.
104. 「比丘たちよ、十歳の寿命の人間たちにおいて、七日間の刀兵劫(武器の時代)が起こるであろう。彼らは互いに対して鹿であるという思いを抱くであろう。彼らの手中には鋭利な武器が現れるであろう。彼らは鋭利な武器をもって、『これは鹿だ、これは鹿だ』と言って互いに命を奪い合うであろう。
‘‘Atha kho tesaṃ, bhikkhave, sattānaṃ ekaccānaṃ evaṃ bhavissati – ‘mā ca mayaṃ kañci , mā ca amhe koci, yaṃnūna mayaṃ tiṇagahanaṃ vā vanagahanaṃ vā rukkhagahanaṃ vā nadīviduggaṃ vā pabbatavisamaṃ vā pavisitvā vanamūlaphalāhārā yāpeyyāmā’ti. Te tiṇagahanaṃ vā vanagahanaṃ vā rukkhagahanaṃ vā nadīviduggaṃ vā pabbatavisamaṃ vā pavisitvā sattāhaṃ vanamūlaphalāhārā yāpessanti. Te tassa sattāhassa accayena tiṇagahanā vanagahanā rukkhagahanā nadīviduggā pabbatavisamā nikkhamitvā aññamaññaṃ āliṅgitvā sabhāgāyissanti samassāsissanti – ‘diṭṭhā, bho, sattā jīvasi, diṭṭhā, bho, sattā jīvasī’ti.
「比丘たちよ、そのとき、それらの生きとし生ける者たちのある者たちに、このような思いが生じるであろう。『私たちは誰も傷つけず、私たちも誰からも傷つけられないように、草むらの奥や、森の奥や、樹木の茂みや、川の難所や、山の険しい場所に入り、森の根や果実を食物として命をつなごうではないか』と。彼らは草むらの奥や森の奥や樹木の茂みや川の難所や山の険しい場所に入り、七日間、森の根や果実を食物として命をつなぐであろう。彼らはその七日の経過ののちに、草むらの奥、森の奥、樹木の茂み、川の難所、山の険しい場所から出て、互いに抱き合って歓喜し、互いに慰め合うであろう。『ああ友よ、生きていたのですね。ああ友よ、生きていたのですね』と。
Āyuvaṇṇādivaḍḍhanakathā
寿命・美貌などの増長についての説
105. ‘‘Atha kho tesaṃ, bhikkhave, sattānaṃ evaṃ bhavissati – ‘mayaṃ kho akusalānaṃ dhammānaṃ samādānahetu evarūpaṃ āyataṃ ñātikkhayaṃ pattā. Yaṃnūna mayaṃ kusalaṃ kareyyāma. Kiṃ kusalaṃ kareyyāma? Yaṃnūna mayaṃ pāṇātipātā virameyyāma, idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vatteyyāmā’ti. Te pāṇātipātā viramissanti, idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vattissanti. Te kusalānaṃ dhammānaṃ samādānahetu āyunāpi vaḍḍhissanti, vaṇṇenapi vaḍḍhissanti. Tesaṃ āyunāpi vaḍḍhamānānaṃ vaṇṇenapi vaḍḍhamānānaṃ dasavassāyukānaṃ manussānaṃ vīsativassāyukā puttā bhavissanti.
105. 「比丘たちよ、そのとき、それらの者たちにこのような思いが生じるであろう。『私たちは実に、不善の諸法の実践を原因として、このような親族の長大な滅亡に行き着いてしまった。私たちは善を為そうではないか。どのような善を為すべきだろうか。私たちは殺生を離れようではないか。この善なる法を受持して行おう』と。彼らは殺生を離れ、この善なる法を受持して行うであろう。彼らは善なる諸法の実践を原因として、寿命においても増長し、美貌においても増長するであろう。彼らの寿命も増長し、美貌も増長するにつれて、十歳の寿命の人間たちには、二十歳の寿命の子らが生まれるであろう。
‘‘Atha kho tesaṃ, bhikkhave, sattānaṃ evaṃ bhavissati – ‘mayaṃ kho kusalānaṃ dhammānaṃ samādānahetu āyunāpi vaḍḍhāma, vaṇṇenapi vaḍḍhāma. Yaṃnūna mayaṃ bhiyyosomattāya kusalaṃ kareyyāma. Kiṃ kusalaṃ kareyyāma? Yaṃnūna mayaṃ adinnādānā virameyyāma… kāmesumicchācārā virameyyāma… musāvādā virameyyāma… pisuṇāya vācāya virameyyāma… pharusāya vācāya virameyyāma… samphappalāpā virameyyāma… abhijjhaṃ pajaheyyāma… byāpādaṃ pajaheyyāma… micchādiṭṭhiṃ pajaheyyāma… tayo dhamme pajaheyyāma – adhammarāgaṃ visamalobhaṃ micchādhammaṃ… yaṃnūna mayaṃ matteyyā assāma petteyyā sāmaññā brahmaññā kule jeṭṭhāpacāyino, idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vatteyyāmā’ti. Te matteyyā bhavissanti petteyyā sāmaññā brahmaññā kule jeṭṭhāpacāyino, idaṃ kusalaṃ dhammaṃ samādāya vattissanti.
「比丘たちよ、そのとき、それらの者たちにこのような思いが生じるであろう。『私たちは実に、善なる諸法の実践を原因として、寿命においても増長し、美貌においても増長している。私たちはさらに多くの善を為そうではないか。どのような善を為すべきだろうか。私たちは不与取(盗み)を離れようではないか……邪淫を離れようではないか……妄語を離れようではないか……両舌を離れようではないか……粗悪語を離れようではないか……綺語を離れようではないか……貪欲を捨てようではないか……瞋恚を捨てようではないか……邪見を捨てようではないか……三つの法、すなわち不法な情欲、不正な強欲、邪法を捨てようではないか……私たちは母を敬う者、父を敬う者、沙門を敬う者、婆羅門を敬う者、一族の長老を尊ぶ者になろうではないか。この善なる法を受持して行おう』と。彼らは母を敬う者、父を敬う者、沙門を敬う者、婆羅門を敬う者、一族の長老を尊ぶ者となり、この善なる法を受持して行うであろう。
‘‘Te kusalānaṃ dhammānaṃ samādānahetu āyunāpi vaḍḍhissanti, vaṇṇenapi vaḍḍhissanti. Tesaṃ āyunāpi vaḍḍhamānānaṃ vaṇṇenapi vaḍḍhamānānaṃ vīsativassāyukānaṃ manussānaṃ cattārīsavassāyukā puttā bhavissanti… cattārīsavassāyukānaṃ manussānaṃ asītivassāyukā puttā bhavissanti… asītivassāyukānaṃ manussānaṃ saṭṭhivassasatāyukā puttā bhavissanti… saṭṭhivassasatāyukānaṃ manussānaṃ vīsatitivassasatāyukā puttā bhavissanti… vīsatitivassasatāyukānaṃ manussānaṃ cattārīsachabbassasatāyukā puttā bhavissanti. Cattārīsachabbassasatāyukānaṃ manussānaṃ dvevassasahassāyukā puttā bhavissanti… dvevassasahassāyukānaṃ manussānaṃ cattārivassasahassāyukā puttā bhavissanti… cattārivassasahassāyukānaṃ manussānaṃ aṭṭhavassasahassāyukā puttā bhavissanti… aṭṭhavassasahassāyukānaṃ manussānaṃ vīsativassasahassāyukā puttā bhavissanti… vīsativassasahassāyukānaṃ manussānaṃ cattārīsavassasahassāyukā puttā bhavissanti… cattārīsavassasahassāyukānaṃ manussānaṃ asītivassasahassāyukā puttā bhavissanti… asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu pañcavassasatikā kumārikā alaṃpateyyā bhavissanti.
「彼らは善なる諸法の実践を原因として、寿命においても増長し、美貌においても増長するであろう。彼らの寿命も増長し、美貌も増長するにつれて、二十歳の寿命の人間たちには、四十歳の寿命の子らが生まれるであろう……四十歳の寿命の人間たちには、八十歳の寿命の子らが生まれるであろう……八十歳の寿命の人間たちには、百六十歳の寿命の子らが生まれるであろう……百六十歳の寿命の人間たちには、三百二十歳の寿命の子らが生まれるであろう……三百二十歳の寿命の人間たちには、六百四十歳の寿命の子らが生まれるであろう。六百四十歳の寿命の人間たちには、二千歳の寿命の子らが生まれるであろう……二千歳の寿命の人間たちには、四千歳の寿命の子らが生まれるであろう……四千歳の寿命の人間たちには、八千歳の寿命の子らが生まれるであろう……八千歳の寿命の人間たちには、二万歳の寿命の子らが生まれるであろう……二万歳の寿命の人間たちには、四万歳の寿命の子らが生まれるであろう……四万歳の寿命の人間たちには、八万歳の寿命の子らが生まれるであろう……比丘たちよ、人間たちが八万歳の寿命であるとき、五百歳の少女が嫁ぐようになるであろう。
Saṅkharājauppatti
サンカ王の出現
106. ‘‘Asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu tayo ābādhā bhavissanti, icchā, anasanaṃ, jarā. Asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu ayaṃ jambudīpo iddho ceva bhavissati phīto ca, kukkuṭasampātikā gāmanigamarājadhāniyo . Asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu ayaṃ jambudīpo avīci maññe phuṭo bhavissati manussehi, seyyathāpi naḷavanaṃ vā saravanaṃ vā. Asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu ayaṃ bārāṇasī ketumatī nāma rājadhānī bhavissati iddhā ceva phītā ca bahujanā ca ākiṇṇamanussā ca subhikkhā ca. Asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu imasmiṃ jambudīpe caturāsītinagarasahassāni bhavissanti ketumatīrājadhānīpamukhāni. Asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu ketumatiyā rājadhāniyā saṅkho nāma rājā uppajjissati cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassimāni satta ratanāni bhavissanti, seyyathidaṃ, cakkaratanaṃ hatthiratanaṃ assaratanaṃ maṇiratanaṃ itthiratanaṃ gahapatiratanaṃ pariṇāyakaratanameva sattamaṃ. Parosahassaṃ kho panassa puttā bhavissanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṃ pathaviṃ sāgarapariyantaṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasissati.
106. 「比丘たちよ、八万歳の寿命の人間たちにおいて、病は三つ、すなわち欲求、不食(空腹)、老いのみとなるであろう。比丘たちよ、八万歳の寿命の人間たちにおいて、このジャンブディーパ(閻浮提)は栄え、繁栄し、村や町や王都は鶏が飛び交うほど密集するであろう。比丘たちよ、八万歳の寿命の人間たちにおいて、このジャンブディーパは、あたかも葦の森や茅の森のように、人間たちで無間地獄(阿鼻地獄)のように満ちあふれるであろう。比丘たちよ、八万歳の寿命の人間たちにおいて、このバーラーナシーはケートゥマティーという名の王都となり、栄え、繁栄し、多くの人々が住み、人間で満ちあふれ、食糧が豊かになるであろう。比丘たちよ、八万歳の寿命の人間たちにおいて、このジャンブディーパにはケートゥマティー王都をはじめとする八万四千の都市が存在するであろう。比丘たちよ、八万歳の寿命の人間たちにおいて、ケートゥマティー王都にサンカという名の転輪聖王が出現するであろう。彼は法にしたがう法王であり、四方を征服した勝利者であり、国土の安定を達成し、七宝を具足しているであろう。彼にはこれらの七宝、すなわち輪宝、象宝、馬宝、摩尼宝、女宝、居士宝、そして第七の導師宝(主兵宝)が具わるであろう。また、彼には千人を超える子らがおり、勇ましく、雄々しい姿で、敵軍を粉砕する者たちとなるであろう。彼は海に至るこの大地を、刑罰によらず、武器によらず、法によってあまねく征服して統治するであろう。
Metteyyabuddhuppādo
メッテイヤ仏の出現
107. ‘‘Asītivassasahassāyukesu, bhikkhave, manussesu metteyyo nāma bhagavā loke uppajjissati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. Seyyathāpāhametarahi loke uppanno arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedessati, seyyathāpāhametarahi imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedemi. So dhammaṃ desessati ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsessati; seyyathāpāhametarahi dhammaṃ desemi ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsemi. So anekasahassaṃ bhikkhusaṃghaṃ pariharissati, seyyathāpāhametarahi anekasataṃ bhikkhusaṃghaṃ pariharāmi.
107. 「比丘たちよ、八万歳の寿命の人間たちにおいて、メッテイヤ(弥勒)という名の世尊が世に出現するであろう。阿羅漢、正等覚者、明行足、善逝、世間解、無上士・調御丈夫、天人師、仏、世尊である。あたかも今、私が世に出現した阿羅漢、正等覚者、明行足、善逝、世間解、無上士・調御丈夫、天人師、仏、世尊であるのと同様である。彼は、神々や魔や梵天を含むこの世界、沙門・婆羅門を含む生類、神と人間を含む人々を、自ら卓越した智慧によって直証して知らせるであろう。あたかも今、私が神々や魔や梵天を含むこの世界、沙門・婆羅門を含む生類、神と人間を含む人々を、自ら卓越した智慧によって直証して知らせているのと同様である。彼は法を説くであろう。初めも良く、中ほども良く、終わりも良く、義を備え、文を具足し、純一に円満で清浄な梵行を明らかにするであろう。あたかも今、私が法を説き、初めも良く、中ほども良く、終わりも良く、義を備え、文を具足し、純一に円満で清浄な梵行を明らかにしているのと同様である。彼は幾千人もの比丘僧伽を率いるであろう。あたかも今、私が数百人の比丘僧伽を率いているのと同様である。
108. ‘‘Atha kho, bhikkhave, saṅkho nāma rājā yo so yūpo raññā mahāpanādena kārāpito. Taṃ yūpaṃ ussāpetvā ajjhāvasitvā taṃ datvā vissajjitvā samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavaṇibbakayācakānaṃ dānaṃ datvā metteyyassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissati. So evaṃ pabbajito samāno eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati.
108. 「比丘たちよ、そのとき、サンカという名の王は、かつてマハーパナーダ王によって建てられたあの楼柱を建立し、そこに住まい、それを施し与えて放棄し、沙門、婆羅門、貧者、旅人、乞食、求行者たちに施しを与えたのち、阿羅漢、正等覚者たるメッテイヤ世尊のもとで髪と髭を剃り落とし、黄褐色の衣を身にまとって、家を出て家なき身に出家するであろう。彼はこのように出家して、独り離れて怠らず、熱心に、身を捧げて住し、良家の子らがそのために正しく家を出て家なき身に出家する目的であるその無上の梵行の極致を、現世において自ら卓越した智慧をもって直証し、成就して住するであろう。
109. ‘‘Attadīpā, bhikkhave, viharatha attasaraṇā anaññasaraṇā, dhammadīpā dhammasaraṇā anaññasaraṇā. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī…pe… citte cittānupassī…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu attadīpo viharati attasaraṇo anaññasaraṇo dhammadīpo dhammasaraṇo anaññasaraṇo.
109. 「比丘たちよ、自らを島(拠り所)とし、自らを帰依処とし、他を帰依処とせず、法を島とし、法を帰依処とし、他を帰依処とせずに住しなさい。比丘たちよ、では、どのようにして比丘は、自らを島とし、自らを帰依処とし、他を帰依処とせず、法を島とし、法を帰依処とし、他を帰依処とせずに住するのか。比丘たちよ、ここに比丘がいて、身体において身体を観察しつつ、熱心に、正知を保ち、気づき(正念)を保ち、世間における貪欲と憂いを除き去って住する。受において受を観察し……(中略)……心において心を観察し……(中略)……法において法を観察しつつ、熱心に、正知を保ち、気づきを保ち、世間における貪欲と憂いを除き去って住する。比丘たちよ、このようにして比丘は、自らを島とし、自らを帰依処とし、他を帰依処とせず、法を島とし、法を帰依処とし、他を帰依処とせずに住するのである。
Bhikkhunoāyuvaṇṇādivaḍḍhanakathā
比丘の寿命・美貌などの増長についての説
110. ‘‘Gocare, bhikkhave, caratha sake pettike visaye. Gocare, bhikkhave, carantā sake pettike visaye āyunāpi vaḍḍhissatha, vaṇṇenapi vaḍḍhissatha, sukhenapi vaḍḍhissatha, bhogenapi vaḍḍhissatha, balenapi vaḍḍhissatha.
110. 「比丘たちよ、自己の父祖伝来の領域である行境において歩みなさい。比丘たちよ、自己の父祖伝来の領域である行境において歩むならば、寿命においても増長し、美貌においても増長し、安楽においても増長し、富においても増長し、力においても増長するであろう。
‘‘Kiñca, bhikkhave, bhikkhuno āyusmiṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. So imesaṃ catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā. Idaṃ kho, bhikkhave, bhikkhuno āyusmiṃ.
「比丘たちよ、では、何が比丘における寿命であるのか。比丘たちよ、ここに比丘がいて、欲三摩地断行成就神足を修習し、勤三摩地断行成就神足を修習し、心三摩地断行成就神足を修習し、観三摩地断行成就神足を修習する。彼はこれら四神足を修習し、多修したことによって、望むならば一劫の間、あるいは一劫の残り(寿命の極限)まで生き続けることができる。比丘たちよ、これが比丘における寿命である。
‘‘Kiñca, bhikkhave, bhikkhuno vaṇṇasmiṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Idaṃ kho, bhikkhave, bhikkhuno vaṇṇasmiṃ.
「比丘たちよ、では、何が比丘における美貌であるのか。比丘たちよ、ここに比丘がいて、戒を保ち、波羅提木叉(別解脱律儀)の制御によって身を慎んで住し、所作と行境を具足し、微細な過失にも恐れを見て、諸々の学習箇条(戒律)を受持して学ぶ。比丘たちよ、これが比丘における美貌である。
‘‘Kiñca, bhikkhave, bhikkhuno sukhasmiṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ kho, bhikkhave, bhikkhuno, sukhasmiṃ.
「比丘たちよ、では、何が比丘における安楽であるのか。比丘たちよ、ここに比丘がいて、諸々の欲望を離れ、不善の諸法を離れて、尋(思考)と伺(探索)があり、遠離から生じた喜と楽のある初禅を成就して住する。尋と伺の静止によって……(中略)……第二禅を……(中略)……第三禅を……(中略)……第四禅を成就して住する。比丘たちよ、これが比丘における安楽である。
‘‘Kiñca, bhikkhave, bhikkhuno bhogasmiṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ. Tathā tatiyaṃ. Tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Karuṇāsahagatena cetasā…pe… muditāsahagatena cetasā…pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ. Tathā tatiyaṃ. Tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Idaṃ kho, bhikkhave, bhikkhuno bhogasmiṃ.
「比丘たちよ、では、何が比丘における富であるのか。比丘たちよ、ここに比丘がいて、慈を伴った心によって一つの方角を満たして住し、同様に第二の方角を、同様に第三の方角を、同様に第四の方角を満たして住する。このように上へ、下へ、横へ、すべての場所へ、あらゆる者に我が身を重ねて、広大で、偉大で、無量の、怨みなく害意のない慈を伴った心によって、全世界を満たして住する。悲を伴った心によって……(中略)……喜を伴った心によって……(中略)……捨を伴った心によって一つの方角を満たして住し、同様に第二の方角を、同様に第三の方角を、同様に第四の方角を満たして住する。このように上へ、下へ、横へ、すべての場所へ、あらゆる者に我が身を重ねて、広大で、偉大で、無量の、怨みなく害意のない捨を伴った心によって、全世界を満たして住する。比丘たちよ、これが比丘における富である。
‘‘Kiñca, bhikkhave, bhikkhuno balasmiṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Idaṃ kho, bhikkhave, bhikkhuno balasmiṃ.
「比丘たちよ、では、何が比丘における力であるのか。比丘たちよ、ここに比丘がいて、諸々の漏(煩悩)の滅尽によって、無漏の心解脱と慧解脱とを、現世において自ら卓越した智慧をもって直証し、成就して住する。比丘たちよ、これが比丘における力である。
‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekabalampi samanupassāmi yaṃ evaṃ duppasahaṃ, yathayidaṃ, bhikkhave, mārabalaṃ. Kusalānaṃ, bhikkhave, dhammānaṃ samādānahetu evamidaṃ puññaṃ pavaḍḍhatī’’ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
「比丘たちよ、私は、この魔王の力のように屈服させがたい他のいかなる一つの力をも見出さない。比丘たちよ、善なる諸法を受持することを原因として、このように功徳は増大するのである」と。世尊はこのように説かれた。それらの比丘たちは心歓喜して、世尊の説かれたことを喜んだ。
Cakkavattisuttaṃ niṭṭhitaṃ tatiyaṃ.
転輪聖王経(第三) 完。