Cookieを許可しますか?

Tipiṭakaではサービス提供と改善のためにCookieを使用します。 プライバシーポリシー

5. Sampasādanīyasuttaṃ5. 自歓喜経(サンパサーダニーヤ・スッタ)

Sāriputtasīhanādo

サーリプッタの獅子吼

141. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā nāḷandāyaṃ viharati pāvārikambavane. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘evaṃpasanno ahaṃ, bhante, bhagavati, na cāhu na ca bhavissati na cetarahi vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro yadidaṃ sambodhiya’’nti.

141. このように私は聞きました。ある時、世尊はナーランダーのパーヴァーリカのマンゴー林におられました。そのとき、尊者サーリプッタが世尊のもとへ近づきました。近づいて、世尊に敬礼してから、一方に座りました。一方に座った尊者サーリプッタは、世尊にこう申し上げました。 「世尊よ、私は世尊に対してこのように信順しております。正等覚(覚り)ということに関して、世尊よりもさらに大いなる知見を持つ他の沙門や婆羅門は、過去にもおらず、未来にもおらず、現在にも存在しません」と。

142. ‘‘Uḷārā kho te ayaṃ, sāriputta, āsabhī vācā bhāsitā, ekaṃso gahito, sīhanādo nadito – ‘evaṃpasanno ahaṃ, bhante, bhagavati; na cāhu na ca bhavissati na cetarahi vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro yadidaṃ sambodhiya’nti. Kiṃ te , sāriputta, ye te ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto cetasā ceto paricca viditā – ‘evaṃsīlā te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃdhammā te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃpaññā te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃvihārī te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃvimuttā te bhagavanto ahesuṃ itipī’’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’.

142. 「サーリプッタよ、そなたは実に壮大で、堂々たる言葉を語り、断定を下して獅子吼を放った。『世尊よ、私は世尊に対してこのように信順しております。正等覚ということに関して、世尊よりもさらに大いなる知見を持つ他の沙門や婆羅門は、過去にもおらず、未来にもおらず、現在にも存在しません』と。サーリプッタよ、そなたは過去の時代におられた諸々の阿羅漢・正等覚者であるすべての世尊たちの心を、自らの心で把握して知っているというのか。『それらの世尊たちはこのような戒を持っておられた、このような法を持っておられた、このような智慧を持っておられた、このような境地に住しておられた、このような解脱を得ておられた』と」「いいえ、世尊よ、そうではありません」。

‘‘Kiṃ pana te , sāriputta, ye te bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto cetasā ceto paricca viditā, `evaṃsīlā te bhagavanto bhavissanti itipi, evaṃdhammā…pe… evaṃpaññā… evaṃvihārī… evaṃvimuttā te bhagavanto bhavissanti itipī’’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’.

「では、サーリプッタよ、そなたは未来の時代に現れる諸々の阿羅漢・正等覚者であるすべての世尊たちの心を、自らの心で把握して知っているというのか。『それらの世尊たちはこのような戒を持つであろう、このような法を……このような智慧を……このような境地に住するであろう、このような解脱を得るであろう』と」「いいえ、世尊よ、そうではありません」。

‘‘Kiṃ pana te , sāriputta, ahaṃ etarahi arahaṃ sammāsambuddho cetasā ceto paricca vidito – ‘evaṃsīlo bhagavā itipi, evaṃdhammo…pe… evaṃpañño … evaṃvihārī… evaṃvimutto bhagavā itipī’’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’.

「では、サーリプッタよ、そなたは現在における阿羅漢・正等覚者である私の心を、自らの心で把握して知っているというのか。『世尊はこのような戒を持っておられる、このような法を……このような智慧を……このような境地に住しておられる、このような解脱を得ておられる』と」「いいえ、世尊よ、そうではありません」。

‘‘Ettha ca hi te, sāriputta, atītānāgatapaccuppannesu arahantesu sammāsambuddhesu cetopariyañāṇaṃ natthi. Atha kiṃ carahi te ayaṃ, sāriputta, uḷārā āsabhī vācā bhāsitā, ekaṃso gahito, sīhanādo nadito – ‘evaṃpasanno ahaṃ, bhante, bhagavati, na cāhu na ca bhavissati na cetarahi vijjati añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro yadidaṃ sambodhiya’’’nti?

「サーリプッタよ、それならばそなたには、過去・未来・現在の諸々の阿羅漢・正等覚者に対する他心智がないではないか。それなのにサーリプッタよ、なぜ今そなたは、『世尊よ、私は世尊に対してこのように信順しております。正等覚ということに関して、世尊よりもさらに大いなる知見を持つ他の沙門や婆羅門は、過去にもおらず、未来にもおらず、現在にも存在しません』と、壮大で、堂々たる言葉を語り、断定を下して獅子吼を放ったのか」。

143. ‘‘Na kho me , bhante, atītānāgatapaccuppannesu arahantesu sammāsambuddhesu cetopariyañāṇaṃ atthi. Api ca, me dhammanvayo vidito. Seyyathāpi, bhante, rañño paccantimaṃ nagaraṃ daḷhuddhāpaṃ daḷhapākāratoraṇaṃ ekadvāraṃ. Tatrassa dovāriko paṇḍito byatto medhāvī aññātānaṃ nivāretā, ñātānaṃ pavesetā. So tassa nagarassa samantā anupariyāyapathaṃ anukkamamāno na passeyya pākārasandhiṃ vā pākāravivaraṃ vā antamaso biḷāranikkhamanamattampi. Tassa evamassa – ‘ye kho keci oḷārikā pāṇā imaṃ nagaraṃ pavisanti vā nikkhamanti vā, sabbe te imināva dvārena pavisanti vā nikkhamanti vā’ti. Evameva kho me, bhante, dhammanvayo vidito. Ye te, bhante, ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā, satta sambojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvetvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhiṃsu. Yepi te, bhante, bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, sabbe te bhagavanto pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā, satta sambojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvetvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhissanti. Bhagavāpi, bhante, etarahi arahaṃ sammāsambuddho pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto satta sambojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvetvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho.

143. 「世尊よ、私には過去・未来・現在の諸々の阿羅漢・正等覚者に対する他心智はありません。しかし私には法の筋道(法理の連続性)が知られています。世尊よ、たとえば王の辺境の城塞都市があり、堅固な基礎と、堅固な城壁と城門を持ち、ただ一つの門があるとします。そこには賢明で、有能で、聡明な門番がいて、見知らぬ者を制止し、知己の者を通します。彼がその都市の周囲の巡回路を歩くとき、城壁の継ぎ目や城壁の割れ目を、猫の通り抜けられるほどの隙間すら見出せないとします。彼にはこう思われるでしょう。『この城塞都市に出入りするあらゆる粗大な生き物は、すべてこの門を通って出入りするのだ』と。世尊よ、それと同じように、私には法の筋道が知られているのです。世尊よ、過去の時代におられた諸々の阿羅漢・正等覚者であるすべての世尊たちは、心の汚れであり智慧を弱める五蓋を捨て去り、四念住に心をしっかりと確立し、七覚支をあるがままに修習して、無上の正等覚を現正覚されました。世尊よ、未来の時代に現れる諸々の阿羅漢・正等覚者であるすべての世尊たちも、心の汚れであり智慧を弱める五蓋を捨て去り、四念住に心をしっかりと確立し、七覚支をあるがままに修習して、無上の正等覚を現正覚されるでしょう。世尊よ、現在における阿羅漢・正等覚者である世尊もまた、心の汚れであり智慧を弱める五蓋を捨て去り、四念住に心をしっかりと確立し、七覚支をあるがままに修習して、無上の正等覚を現正覚されました。

144. ‘‘Idhāhaṃ, bhante, yena bhagavā tenupasaṅkamiṃ dhammassavanāya. Tassa me, bhante, bhagavā dhammaṃ deseti uttaruttaraṃ paṇītapaṇītaṃ kaṇhasukkasappaṭibhāgaṃ. Yathā yathā me, bhante, bhagavā dhammaṃ desesi uttaruttaraṃ paṇītapaṇītaṃ kaṇhasukkasappaṭibhāgaṃ, tathā tathāhaṃ tasmiṃ dhamme abhiññā idhekaccaṃ dhammaṃ dhammesu niṭṭhamagamaṃ; satthari pasīdiṃ – ‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, suppaṭipanno sāvakasaṅgho’ti.

144. 「世尊よ、私は法を聞くために世尊のもとへ近づきました。その私に、世尊はより高く、より精妙な、黒(悪)と白(善)の対比を伴う法を説いてくださいました。世尊よ、世尊が私により高く、より精妙な、黒と白の対比を伴う法を説いてくださるにつれて、私はその法において卓越した知によって、諸法の中で教えを究め尽くしました。そして師に対して信順したのです。『世尊は正等覚者であり、法は世尊によってよく説かれたものであり、僧伽は正しく実践している』と。

Kusaladhammadesanā

善法の説示

145. ‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti kusalesu dhammesu. Tatrime kusalā dhammā seyyathidaṃ, cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Idha, bhante, bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Etadānuttariyaṃ, bhante, kusalesu dhammesu. Taṃ bhagavā asesamabhijānāti, taṃ bhagavato asesamabhijānato uttari abhiññeyyaṃ natthi, yadabhijānaṃ añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro assa, yadidaṃ kusalesu dhammesu.

145. 「世尊よ、さらにまた、世尊が善法について法を説かれるありさまは無上(最高)であります。すなわち、ここにある善法とは以下の通りです。四念住、四正勤、四如意足、五根、五力、七覚支、八聖道であります。世尊よ、ここに比丘がいて、諸漏の滅尽により、漏のない心解脱・慧解脱を現世において自ら卓越した知によって現証し、具足して住します。世尊よ、これは善法における無上の教えです。世尊はそれを余すところなく証知しておられ、それを余すところなく証知している世尊にとって、善法に関してそれ以上に証知すべきものはなく、それを知ることによって世尊よりもさらに大いなる知見を持つことになるような他の沙門や婆羅門は存在しません。

Āyatanapaṇṇattidesanā

処の施設の説示

146. ‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti āyatanapaṇṇattīsu. Chayimāni, bhante, ajjhattikabāhirāni āyatanāni. Cakkhuñceva rūpā ca, sotañceva saddā ca, ghānañceva gandhā ca, jivhā ceva rasā ca, kāyo ceva phoṭṭhabbā ca, mano ceva dhammā ca. Etadānuttariyaṃ, bhante, āyatanapaṇṇattīsu. Taṃ bhagavā asesamabhijānāti, taṃ bhagavato asesamabhijānato uttari abhiññeyyaṃ natthi, yadabhijānaṃ añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro assa yadidaṃ āyatanapaṇṇattīsu.

146. 「世尊よ、さらにまた、世尊が処(認識根拠)の施設について法を説かれるありさまは無上であります。世尊よ、これら六つの内・外の処があります。眼と色、耳と声、鼻と香、舌と味、身と触、意と法であります。世尊よ、これは処の施設における無上の教えです。世尊はそれを余すところなく証知しておられ、それを余すところなく証知している世尊にとって、処の施設に関してそれ以上に証知すべきものはなく、それを知ることによって世尊よりもさらに大いなる知見を持つことになるような他の沙門や婆羅門は存在しません。

Gabbhāvakkantidesanā

入胎の説示

147. ‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti gabbhāvakkantīsu. Catasso imā, bhante, gabbhāvakkantiyo. Idha, bhante, ekacco asampajāno mātukucchiṃ okkamati; asampajāno mātukucchismiṃ ṭhāti; asampajāno mātukucchimhā nikkhamati. Ayaṃ paṭhamā gabbhāvakkanti.

147. 「世尊よ、さらにまた、世尊が入胎について法を説かれるありさまは無上であります。世尊よ、これら四つの入胎があります。世尊よ、ある者は正知なく(無自覚に)母の胎内に入り、正知なく母の胎内にとどまり、正知なく母の胎内から出ます。これが第一の入胎です。

‘‘Puna caparaṃ, bhante, idhekacco sampajāno mātukucchiṃ okkamati; asampajāno mātukucchismiṃ ṭhāti; asampajāno mātukucchimhā nikkhamati. Ayaṃ dutiyā gabbhāvakkanti.

「世尊よ、さらにまた、ある者は正知をもって母の胎内に入り、正知なく母の胎内にとどまり、正知なく母の胎内から出ます。これが第二の入胎です。

‘‘Puna caparaṃ, bhante, idhekacco sampajāno mātukucchiṃ okkamati; sampajāno mātukucchismiṃ ṭhāti; asampajāno mātukucchimhā nikkhamati. Ayaṃ tatiyā gabbhāvakkanti.

「世尊よ、さらにまた、ある者は正知をもって母の胎内に入り、正知をもって母の胎内にとどまり、正知なく母の胎内から出ます。これが第三の入胎です。

‘‘Puna caparaṃ, bhante, idhekacco sampajāno mātukucchiṃ okkamati; sampajāno mātukucchismiṃ ṭhāti; sampajāno mātukucchimhā nikkhamati. Ayaṃ catutthā gabbhāvakkanti. Etadānuttariyaṃ, bhante, gabbhāvakkantīsu.

「世尊よ、さらにまた、ある者は正知をもって母の胎内に入り、正知をもって母の胎内にとどまり、正知をもって母の胎内から出ます。これが第四の入胎です。世尊よ、これは入胎における無上の教えです。

Ādesanavidhādesanā

他心示導の説示

148. ‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti ādesanavidhāsu. Catasso imā, bhante, ādesanavidhā. Idha, bhante, ekacco nimittena ādisati – ‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te citta’nti. So bahuṃ cepi ādisati, tatheva taṃ hoti, no aññathā. Ayaṃ paṭhamā ādesanavidhā.

148. 「世尊よ、さらにまた、世尊が他心示導(他人の心を言い当てる方法)について法を説かれるありさまは無上であります。世尊よ、これら四つの他心示導があります。世尊よ、ある者は相(兆候・外見)によって『あなたの心はこのようであり、あなたの心はこうであり、あなたの心はこのようになっている』と言い当てます。その者がいくら多くを言い当てても、その通りであって、異なることはありません。これが第一の他心示導です。

‘‘Puna caparaṃ, bhante, idhekacco na heva kho nimittena ādisati. Api ca kho manussānaṃ vā amanussānaṃ vā devatānaṃ vā saddaṃ sutvā ādisati – ‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te citta’nti. So bahuṃ cepi ādisati, tatheva taṃ hoti, no aññathā. Ayaṃ dutiyā ādesanavidhā.

「世尊よ、さらにまた、ある者は相によって言い当てるのではなく、人間や非人や神々の声を聞いて『あなたの心はこのようであり、あなたの心はこうであり、あなたの心はこのようになっている』と言い当てます。その者がいくら多くを言い当てても、その通りであって、異なることはありません。これが第二の他心示導です。

‘‘Puna caparaṃ, bhante, idhekacco na heva kho nimittena ādisati, nāpi manussānaṃ vā amanussānaṃ vā devatānaṃ vā saddaṃ sutvā ādisati. Api ca kho vitakkayato vicārayato vitakkavipphārasaddaṃ sutvā ādisati – ‘evampi te mano, itthampi te mano, itipi te citta’nti. So bahuṃ cepi ādisati, tatheva taṃ hoti, no aññathā. Ayaṃ tatiyā ādesanavidhā.

「世尊よ、さらにまた、ある者は相によって言い当てるのでもなく、人間や非人や神々の声を聞いて言い当てるのでもなく、思惟し考察している者の思惟の響きの声を聞いて『あなたの心はこのようであり、あなたの心はこうであり、あなたの心はこのようになっている』と言い当てます。その者がいくら多くを言い当てても、その通りであって、異なることはありません。これが第三の他心示導です。

‘‘Puna caparaṃ, bhante, idhekacco na heva kho nimittena ādisati, nāpi manussānaṃ vā amanussānaṃ vā devatānaṃ vā saddaṃ sutvā ādisati, nāpi vitakkayato vicārayato vitakkavipphārasaddaṃ sutvā ādisati. Api ca kho avitakkaṃ avicāraṃ samādhiṃ samāpannassa cetasā ceto paricca pajānāti – ‘yathā imassa bhoto manosaṅkhārā paṇihitā. Tathā imassa cittassa anantarā imaṃ nāma vitakkaṃ vitakkessatī’ti. So bahuṃ cepi ādisati, tatheva taṃ hoti, no aññathā. Ayaṃ catutthā ādesanavidhā. Etadānuttariyaṃ, bhante, ādesanavidhāsu.

「世尊よ、さらにまた、ある者は相によって言い当てるのでもなく、人間や非人や神々の声を聞いて言い当てるのでもなく、思惟し考察している者の思惟の響きの声を聞いて言い当てるのでもありません。尋(思考)もなく伺(考察)もない三昧に入った者の心を自らの心で把握して、『この尊者の心行の配置からすれば、この心の直後にこのような思惟をするであろう』と知るのです。その者がいくら多くを言い当てても、その通りであって、異なることはありません。これが第四の他心示導です。世尊よ、これは他心示導における無上の教えです。

Dassanasamāpattidesanā

見三昧の説示

149. ‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti dassanasamāpattīsu. Catasso imā, bhante, dassanasamāpattiyo. Idha, bhante, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati, yathāsamāhite citte imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati – ‘atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghānikā lasikā mutta’nti. Ayaṃ paṭhamā dassanasamāpatti.

149. 「世尊よ、さらにまた、世尊が見三昧(観察の等持)について法を説かれるありさまは無上であります。世尊よ、これら四つの見三昧があります。世尊よ、ある沙門や婆羅門は、熱誠により、精進により、専修により、不放逸により、正しき作意によって、そのような心の三昧に達し、その集中した心によって、まさにこの身体を、足の裏から上へ、頭髪の頂から下へ、皮に至るまで、様々な不浄に満ちているものとして観察します。『この身体には、髪、体毛、爪、歯、皮、肉、筋、骨、骨髄、腎臓、心臓、肝臓、肋膜、脾臓、肺、腸、腸間膜、胃の内容物、糞便、胆汁、痰、膿、血、汗、脂肪、涙、皮脂、唾液、鼻汁、関節液、尿がある』と。これが第一の見三昧です。

‘‘Puna caparaṃ, bhante, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya…pe… tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati, yathāsamāhite citte imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati – ‘atthi imasmiṃ kāye kesā lomā…pe… lasikā mutta’nti. Atikkamma ca purisassa chavimaṃsalohitaṃ aṭṭhiṃ paccavekkhati. Ayaṃ dutiyā dassanasamāpatti.

「世尊よ、さらにまた、ある沙門や婆羅門は、熱誠により……中略……そのような心の三昧に達し、その集中した心によって、まさにこの身体を、足の裏から上へ、頭髪の頂から下へ、皮に至るまで、様々な不浄に満ちているものとして観察します。『この身体には、髪、体毛……中略……関節液、尿がある』と。そして人の皮膚・肉・血を超えて、骨を観察します。これが第二の見三昧です。

‘‘Puna caparaṃ, bhante, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya…pe… tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati, yathāsamāhite citte imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati – ‘atthi imasmiṃ kāye kesā lomā…pe… lasikā mutta’nti. Atikkamma ca purisassa chavimaṃsalohitaṃ aṭṭhiṃ paccavekkhati. Purisassa ca viññāṇasotaṃ pajānāti, ubhayato abbocchinnaṃ idha loke patiṭṭhitañca paraloke patiṭṭhitañca. Ayaṃ tatiyā dassanasamāpatti.

「世尊よ、さらにまた、ある沙門や婆羅門は、熱誠により……中略……そのような心の三昧に達し、その集中した心によって、まさにこの身体を、足の裏から上へ、頭髪の頂から下へ、皮に至るまで、様々な不浄に満ちているものとして観察します。『この身体には、髪、体毛……中略……関節液、尿がある』と。そして人の皮膚・肉・血を超えて骨を観察し、さらに人の識の流れが、両端で途切れることなく、今世に確立され、来世に確立されているのを理解します。これが第三の見三昧です。

‘‘Puna caparaṃ, bhante, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya…pe… tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati, yathāsamāhite citte imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati – ‘atthi imasmiṃ kāye kesā lomā…pe… lasikā mutta’nti. Atikkamma ca purisassa chavimaṃsalohitaṃ aṭṭhiṃ paccavekkhati. Purisassa ca viññāṇasotaṃ pajānāti, ubhayato abbocchinnaṃ idha loke appatiṭṭhitañca paraloke appatiṭṭhitañca. Ayaṃ catutthā dassanasamāpatti. Etadānuttariyaṃ, bhante, dassanasamāpattīsu.

「世尊よ、さらにまた、ある沙門や婆羅門は、熱誠により……中略……そのような心の三昧に達し、その集中した心によって、まさにこの身体を、足の裏から上へ、頭髪の頂から下へ、皮に至るまで、様々な不浄に満ちているものとして観察します。『この身体には、髪、体毛……中略……関節液、尿がある』と。そして人の皮膚・肉・血を超えて骨を観察し、さらに人の識の流れが、両端で途切れることなく、今世にも確立されず、来世にも確立されていないのを理解します。これが第四の見三昧です。世尊よ、これは見三昧における無上の教えです。

Puggalapaṇṇattidesanā

人(補特伽羅)の施設の説示

150. ‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti puggalapaṇṇattīsu. Sattime, bhante, puggalā. Ubhatobhāgavimutto paññāvimutto kāyasakkhī diṭṭhippatto saddhāvimutto dhammānusārī saddhānusārī. Etadānuttariyaṃ, bhante, puggalapaṇṇattīsu.

150. 「世尊よ、さらにまた、世尊が人の施設について法を説かれるありさまは無上であります。世尊よ、これら七種の人があります。倶解脱、慧解脱、身証、見至、信解、随法行、随信行であります。世尊よ、これは人の施設における無上の教えです。

Padhānadesanā

精進の説示

151. ‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti padhānesu. Sattime, bhante sambojjhaṅgā satisambojjhaṅgo dhammavicayasambojjhaṅgo vīriyasambojjhaṅgo pītisambojjhaṅgo passaddhisambojjhaṅgo samādhisambojjhaṅgo upekkhāsambojjhaṅgo. Etadānuttariyaṃ, bhante, padhānesu.

151. 「世尊よ、さらにまた、世尊が精進について法を説かれるありさまは無上であります。世尊よ、これら七つの覚支があります。念覚支、択法覚支、精進覚支、喜覚支、軽安覚支、定覚支、捨覚支であります。世尊よ、これは精進における無上の教えです。

Paṭipadādesanā

行道の説示

152. ‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti paṭipadāsu. Catasso imā, bhante, paṭipadā dukkhā paṭipadā dandhābhiññā, dukkhā paṭipadā khippābhiññā, sukhā paṭipadā dandhābhiññā, sukhā paṭipadā khippābhiññāti. Tatra, bhante, yāyaṃ paṭipadā dukkhā dandhābhiññā, ayaṃ, bhante, paṭipadā ubhayeneva hīnā akkhāyati dukkhattā ca dandhattā ca. Tatra, bhante, yāyaṃ paṭipadā dukkhā khippābhiññā, ayaṃ pana, bhante, paṭipadā dukkhattā hīnā akkhāyati. Tatra, bhante, yāyaṃ paṭipadā sukhā dandhābhiññā, ayaṃ pana, bhante, paṭipadā dandhattā hīnā akkhāyati. Tatra, bhante, yāyaṃ paṭipadā sukhā khippābhiññā, ayaṃ pana, bhante, paṭipadā ubhayeneva paṇītā akkhāyati sukhattā ca khippattā ca. Etadānuttariyaṃ, bhante, paṭipadāsu.

152. 「世尊よ、さらにまた、世尊が行道(実践のあり方)について法を説かれるありさまは無上であります。世尊よ、これら四つの行道があります。苦行道遅通(苦しく覚りが遅い実践)、苦行道速通(苦しいが覚りが速い実践)、楽行道遅通(安楽だが覚りが遅い実践)、楽行道速通(安楽で覚りも速い実践)であります。世尊よ、その中で、苦しく覚りが遅い行道は、苦しいことと遅いことの両方のゆえに劣ったものと説かれます。世尊よ、その中で、苦しいが覚りが速い行道は、苦しいことのゆえに劣ったものと説かれます。世尊よ、その中で、安楽だが覚りが遅い行道は、遅いことのゆえに劣ったものと説かれます。世尊よ、その中で、安楽で覚りも速い行道は、安楽であることと速いことの両方のゆえに優れたものと説かれます。世尊よ、これは行道における無上の教えです。

Bhassasamācārādidesanā

言行等の説示

153. ‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti bhassasamācāre. Idha, bhante, ekacco na ceva musāvādupasañhitaṃ vācaṃ bhāsati na ca vebhūtiyaṃ na ca pesuṇiyaṃ na ca sārambhajaṃ jayāpekkho; mantā mantā ca vācaṃ bhāsati nidhānavatiṃ kālena. Etadānuttariyaṃ, bhante, bhassasamācāre.

153. 「また、大徳よ、世尊が言語の振る舞いについて法を説かれること、これもまた無上なる教えであります。大徳よ、ここに或る者は、偽りを伴う言葉を語らず、離間の言葉を語らず、粗暴な言葉を語らず、勝利を求めて張り合う言葉を語りません。熟慮に熟慮を重ねて言葉を語り、時にかなった心に留めるべき言葉を語ります。大徳よ、これが言語の振る舞いにおける無上なる教えであります。

‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti purisasīlasamācāre. Idha, bhante, ekacco sacco cassa saddho ca, na ca kuhako, na ca lapako, na ca nemittiko, na ca nippesiko, na ca lābhena lābhaṃ nijigīsanako , indriyesu guttadvāro, bhojane mattaññū, samakārī, jāgariyānuyogamanuyutto, atandito, āraddhavīriyo, jhāyī, satimā, kalyāṇapaṭibhāno, gatimā, dhitimā, matimā, na ca kāmesu giddho, sato ca nipako ca. Etadānuttariyaṃ, bhante, purisasīlasamācāre.

「また、大徳よ、世尊が人の戒の振る舞いについて法を説かれること、これもまた無上なる教えであります。大徳よ、ここに或る人は、真実にして信仰があり、詐欺を行わず、追従を言わず、兆しを説いて惑わさず、脅し取らず、利得によって利得を貪ることをせず、諸々の感官の扉を守り、食事の適量を知り、平等の行いをし、目覚めの実践に努め、怠惰でなく、精進を起こし、禅定を修め、念を保ち、善き弁舌を持ち、優れた理解力と忍耐力と智慧を具え、諸々の欲望に執着せず、念を具えて賢明であります。大徳よ、これが人の戒の振る舞いにおける無上なる教えであります。

Anusāsanavidhādesanā

教戒の種類の説示

154. ‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti anusāsanavidhāsu. Catasso imā bhante anusāsanavidhā – jānāti, bhante, bhagavā aparaṃ puggalaṃ paccattaṃ yonisomanasikārā ‘ayaṃ puggalo yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno bhavissati avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Jānāti, bhante, bhagavā paraṃ puggalaṃ paccattaṃ yonisomanasikārā – ‘ayaṃ puggalo yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī bhavissati, sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissatī’ti. Jānāti, bhante, bhagavā paraṃ puggalaṃ paccattaṃ yonisomanasikārā – ‘ayaṃ puggalo yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko bhavissati tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’ti. Jānāti, bhante, bhagavā paraṃ puggalaṃ paccattaṃ yonisomanasikārā – ‘ayaṃ puggalo yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatī’ti. Etadānuttariyaṃ, bhante, anusāsanavidhāsu.

154. 「また、大徳よ、世尊が教戒の種類について法を説かれること、これもまた無上なる教えであります。大徳よ、四種の教戒の方法があります。大徳よ、世尊は他の人を如理作意(正しい思惟)によって自ら知られます。『この人は教示された通りに実践すれば、三つの結び目(三結)を滅尽することにより、悪趣に堕ちることのない定まりにして、正覚を究極の目的とする預流者となるであろう』と。大徳よ、世尊は他の人を如理作意によって自ら知られます。『この人は教示された通りに実践すれば、三つの結び目を滅尽し、貪・瞋・痴を希薄にすることにより、一度だけこの世に戻ってきて苦の終極を成し遂げる一来者となるであろう』と。大徳よ、世尊は他の人を如理作意によって自ら知られます。『この人は教示された通りに実践すれば、五つの下分結を滅尽することにより、化生のものとなり、かの所において般涅槃し、その世界から戻ることのない不還者となるであろう』と。大徳よ、世尊は他の人を如理作意によって自ら知られます。『この人は教示された通りに実践すれば、諸々の煩悩(漏)の滅尽により、煩悩なき心解脱・慧解脱を、現世において自ら勝智をもって証知し、成就して住するであろう』と。大徳よ、これが教戒の種類における無上なる教えであります。

Parapuggalavimuttiñāṇadesanā

他人の解脱を知る智の説示

155. ‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti parapuggalavimuttiñāṇe. Jānāti, bhante, bhagavā paraṃ puggalaṃ paccattaṃ yonisomanasikārā – ‘ayaṃ puggalo tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno bhavissati avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. Jānāti, bhante, bhagavā paraṃ puggalaṃ paccattaṃ yonisomanasikārā – ‘ayaṃ puggalo tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī bhavissati, sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissatī’ti. Jānāti, bhante, bhagavā paraṃ puggalaṃ paccattaṃ yonisomanasikārā – ‘ayaṃ puggalo pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko bhavissati tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’ti. Jānāti, bhante, bhagavā paraṃ puggalaṃ paccattaṃ yonisomanasikārā – ‘ayaṃ puggalo āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissatī’ti. Etadānuttariyaṃ, bhante, parapuggalavimuttiñāṇe.

155. 「また、大徳よ、世尊が他人の解脱を知る智について法を説かれること、これもまた無上なる教えであります。大徳よ、世尊は他の人を如理作意によって自ら知られます。『この人は三つの結び目を滅尽することにより、悪趣に堕ちることのない定まりにして、正覚を究極の目的とする預流者となるであろう』と。大徳よ、世尊は他の人を如理作意によって自ら知られます。『この人は三つの結び目を滅尽し、貪・瞋・痴を希薄にすることにより、一度だけこの世に戻ってきて苦の終極を成し遂げる一来者となるであろう』と。大徳よ、世尊は他の人を如理作意によって自ら知られます。『この人は五つの下分結を滅尽することにより、化生のものとなり、かの所において般涅槃し、その世界から戻ることのない不還者となるであろう』と。大徳よ、世尊は他の人を如理作意によって自ら知られます。『この人は諸々の煩悩の滅尽により、煩悩なき心解脱・慧解脱を、現世において自ら勝智をもって証知し、成就して住するであろう』と。大徳よ、これが他人の解脱を知る智における無上なる教えであります。

Sassatavādadesanā

常住論の説示

156. ‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti sassatavādesu. Tayome, bhante, sassatavādā. Idha, bhante, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya…pe… tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati, yathāsamāhite citte anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathidaṃ, ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekānipi jātisatāni anekānipi jātisahassāni anekānipi jātisatasahassāni, ‘amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. So evamāha – ‘atītaṃpāhaṃ addhānaṃ jānāmi – saṃvaṭṭi vā loko vivaṭṭi vāti. Anāgataṃpāhaṃ addhānaṃ jānāmi – saṃvaṭṭissati vā loko vivaṭṭissati vāti. Sassato attā ca loko ca vañjho kūṭaṭṭho esikaṭṭhāyiṭṭhito. Te ca sattā sandhāvanti saṃsaranti cavanti upapajjanti, atthitveva sassatisama’nti. Ayaṃ paṭhamo sassatavādo.

156. 「また、大徳よ、世尊が常住論について法を説かれること、これもまた無上なる教えであります。大徳よ、これら三つの常住論があります。大徳よ、ここに或る沙門あるいは婆羅門が、熱心に努め……中略……しかるべき心の三昧(定)を体験します。心が定まったとき、多種多様な過去世の生存を想起します。すなわち、一生、二生、三生、四生、五生、十生、二十生、三十生、四十生、五十生、百生、千生、十万生、多くの百生、多くの千生、多くの十万生を、『私はかの所においてこのような名前であり、このような家系であり、このような容色であり、このような食物を食べ、このような苦楽を経験し、このような寿命の限度であった。その私はそこから死没してかの所に生じた。そこでもこのような名前であり、このような家系であり、このような容色であり、このような食物を食べ、このような苦楽を経験し、このような寿命の限度であった。その私はそこから死没してここに生じた』と。このように、様相とともに、細部にわたって、多種多様な過去世の生存を想起します。彼はこのように語ります。『私は過去の時代をも知っている。世界は壊滅したか、あるいは生成したかと。私は未来の時代をも知っている。世界は壊滅するであろうか、あるいは生成するであろうかと。我(アートマン)も世界も常住であり、不生にして、山頂の如く立ち、門柱の如く堅固に確立している。そしてこれら衆生は輪廻し、転生し、死没し、生まれ変わるが、永遠にひとしいものとしてまさに存在している』と。これが第一の常住論であります。

‘‘Puna caparaṃ, bhante, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya…pe… tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati, yathāsamāhite citte anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathidaṃ, ekampi saṃvaṭṭavivaṭṭaṃ dvepi saṃvaṭṭavivaṭṭāni tīṇipi saṃvaṭṭavivaṭṭāni cattāripi saṃvaṭṭavivaṭṭāni pañcapi saṃvaṭṭavivaṭṭāni dasapi saṃvaṭṭavivaṭṭāni, ‘amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. So evamāha – ‘atītaṃpāhaṃ addhānaṃ jānāmi saṃvaṭṭi vā loko vivaṭṭi vāti. Anāgataṃpāhaṃ addhānaṃ jānāmi saṃvaṭṭissati vā loko vivaṭṭissati vāti. Sassato attā ca loko ca vañjho kūṭaṭṭho esikaṭṭhāyiṭṭhito. Te ca sattā sandhāvanti saṃsaranti cavanti upapajjanti, atthitveva sassatisama’nti. Ayaṃ dutiyo sassatavādo.

「さらにまた、大徳よ、ここに或る沙門あるいは婆羅門が、熱心に努め……中略……しかるべき心の三昧を体験します。心が定まったとき、多種多様な過去世の生存を想起します。すなわち、一の壊劫・成劫、二の壊劫・成劫、三の壊劫・成劫、四の壊劫・成劫、五の壊劫・成劫、十の壊劫・成劫を、『私はかの所においてこのような名前であり、このような家系であり、このような容色であり、このような食物を食べ、このような苦楽を経験し、このような寿命の限度であった。その私はそこから死没してかの所に生じた。そこでもこのような名前であり、このような家系であり、このような容色であり、このような食物を食べ、このような苦楽を経験し、このような寿命の限度であった。その私はそこから死没してここに生じた』と。このように、様相とともに、細部にわたって、多種多様な過去世の生存を想起します。彼はこのように語ります。『私は過去の時代をも知っている。世界は壊滅したか、あるいは生成したかと。私は未来の時代をも知っている。世界は壊滅するであろうか、あるいは生成するであろうかと。我も世界も常住であり、不生にして、山頂の如く立ち、門柱の如く堅固に確立している。そしてこれら衆生は輪廻し、転生し、死没し、生まれ変わるが、永遠にひとしいものとしてまさに存在している』と。これが第二の常住論であります。

‘‘Puna caparaṃ, bhante, idhekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya…pe… tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati, yathāsamāhite citte anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathidaṃ, dasapi saṃvaṭṭavivaṭṭāni vīsampi saṃvaṭṭavivaṭṭāni tiṃsampi saṃvaṭṭavivaṭṭāni cattālīsampi saṃvaṭṭavivaṭṭāni, ‘amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. So evamāha – ‘atītaṃpāhaṃ addhānaṃ jānāmi saṃvaṭṭipi loko vivaṭṭipīti; anāgataṃpāhaṃ addhānaṃ jānāmi saṃvaṭṭissatipi loko vivaṭṭissatipīti. Sassato attā ca loko ca vañjho kūṭaṭṭho esikaṭṭhāyiṭṭhito. Te ca sattā sandhāvanti saṃsaranti cavanti upapajjanti, atthitveva sassatisama’nti. Ayaṃ tatiyo sassatavādo, etadānuttariyaṃ, bhante, sassatavādesu.

「さらにまた、大徳よ、ここに或る沙門あるいは婆羅門が、熱心に努め……中略……しかるべき心の三昧を体験します。心が定まったとき、多種多様な過去世の生存を想起します。すなわち、十の壊劫・成劫、二十の壊劫・成劫、三十の壊劫・成劫、四十の壊劫・成劫を、『私はかの所においてこのような名前であり、このような家系であり、このような容色であり、このような食物を食べ、このような苦楽を経験し、このような寿命の限度であった。その私はそこから死没してかの所に生じた。そこでもこのような名前であり、このような家系であり、このような容色であり、このような食物を食べ、このような苦楽を経験し、このような寿命の限度であった。その私はそこから死没してここに生じた』と。このように、様相とともに、細部にわたって、多種多様な過去世の生存を想起します。彼はこのように語ります。『私は過去の時代をも知っている。世界は壊滅もしたし生成もしたと。未来の時代をも知っている。世界は壊滅もするであろうし生成もするであろうと。我も世界も常住であり、不生にして、山頂の如く立ち、門柱の如く堅固に確立している。そしてこれら衆生は輪廻し、転生し、死没し、生まれ変わるが、永遠にひとしいものとしてまさに存在している』と。これが第三の常住論であります。大徳よ、これが常住論における無上なる教えであります。

Pubbenivāsānussatiñāṇadesanā

宿命通智の説示

157. ‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti pubbenivāsānussatiñāṇe. Idha, bhante, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya…pe… tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati, yathāsamāhite citte anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathidaṃ, ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, ‘amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Santi, bhante, devā , yesaṃ na sakkā gaṇanāya vā saṅkhānena vā āyu saṅkhātuṃ. Api ca, yasmiṃ yasmiṃ attabhāve abhinivuṭṭhapubbo hoti yadi vā rūpīsu yadi vā arūpīsu yadi vā saññīsu yadi vā asaññīsu yadi vā nevasaññīnāsaññīsu. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Etadānuttariyaṃ, bhante, pubbenivāsānussatiñāṇe.

157. 「また、大徳よ、世尊が宿命通智(過去世を想起する智)について法を説かれること、これもまた無上なる教えであります。大徳よ、ここに或る沙門あるいは婆羅門が、熱心に努め……中略……しかるべき心の三昧を体験します。心が定まったとき、多種多様な過去世の生存を想起します。すなわち、一生、二生、三生、四生、五生、十生、二十生、三十生、四十生、五十生、百生、千生、十万生、多くの壊劫、多くの成劫、多くの壊劫・成劫を、『私はかの所においてこのような名前であり、このような家系であり、このような容色であり、このような食物を食べ、このような苦楽を経験し、このような寿命の限度であった。その私はそこから死没してかの所に生じた。そこでもこのような名前であり、このような家系であり、このような容色であり、このような食物を食べ、このような苦楽を経験し、このような寿命の限度であった。その私はそこから死没してここに生じた』と。このように、様相とともに、細部にわたって、多種多様な過去世の生存を想起します。大徳よ、諸々の神々がいて、その寿命は計算や算定によって数えることができません。しかしながら、かつて色界であれ、無色界であれ、有想であれ、無想であれ、非想非非想であれ、いかなる個体生存において住したとしても、このように、様相とともに、細部にわたって、多種多様な過去世の生存を想起します。大徳よ、これが宿命通智における無上なる教えであります。

Cutūpapātañāṇadesanā

死生通智の説示

158. ‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti sattānaṃ cutūpapātañāṇe. Idha, bhante, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya…pe… tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati, yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti – ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Etadānuttariyaṃ, bhante, sattānaṃ cutūpapātañāṇe.

158. 「また、大徳よ、世尊が衆生の死生通智(死生を知る智)について法を説かれること、これもまた無上なる教えであります。大徳よ、ここに或る沙門あるいは婆羅門が、熱心に努め……中略……しかるべき心の三昧を体験します。心が定まったとき、清浄で人間のそれを超えた天眼によって、死にゆく衆生、生れ出る衆生、劣った者、優れた者、美しい容色の者、醜い容色の者、善趣にある者、悪趣にある者を見、衆生が業に従って赴くさまをありのままに知ります。『まことにこれらの衆生は、身体による悪行を具え、言葉による悪行を具え、心による悪行を具え、聖者たちを非難し、誤った見解を持ち、誤った見解に基づく行為を引き受けていた。彼らは身体の崩壊後、死後において、苦界・悪趣・破滅所・地獄に生まれた。しかしまた、これらの衆生は、身体による善行を具え、言葉による善行を具え、心による善行を具え、聖者たちを非難せず、正しい見解を持ち、正しい見解に基づく行為を引き受けていた。彼らは身体の崩壊後、死後において、善趣・天界に生まれた』と。このように、清浄で人間のそれを超えた天眼によって、死にゆく衆生、生れ出る衆生、劣った者、優れた者、美しい容色の者、醜い容色の者、善趣にある者、悪趣にある者を見、衆生が業に従って赴くさまをありのままに知ります。大徳よ、これが衆生の死生通智における無上なる教えであります。

Iddhividhadesanā

神通の種類の説示

159. ‘‘Aparaṃ pana, bhante, etadānuttariyaṃ, yathā bhagavā dhammaṃ deseti iddhividhāsu. Dvemā, bhante, iddhividhāyo – atthi, bhante, iddhi sāsavā saupadhikā, ‘no ariyā’ti vuccati. Atthi, bhante, iddhi anāsavā anupadhikā ‘ariyā’ti vuccati. ‘‘Katamā ca, bhante, iddhi sāsavā saupadhikā, ‘no ariyā’ti vuccati? Idha, bhante, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya…pe… tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati, yathāsamāhite citte anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti. Ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse. Pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ karoti, seyyathāpi udake. Udakepi abhijjamāne gacchati, seyyathāpi pathaviyaṃ. Ākāsepi pallaṅkena kamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇo. Imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjati. Yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti. Ayaṃ, bhante, iddhi sāsavā saupadhikā, ‘no ariyā’ti vuccati.

159. 「また、大徳よ、世尊が諸々の神通の種類について法を説かれること、これもまた無上なる教えであります。大徳よ、二種の神通があります。大徳よ、有漏にして執着を伴い、『聖ならざるもの』と呼ばれる神通があります。大徳よ、無漏にして執着を伴わず、『聖なるもの』と呼ばれる神通があります。 『大徳よ、では、いかなるものが有漏にして執着を伴い、「聖ならざるもの」と呼ばれる神通であるのでしょうか。大徳よ、ここに或る沙門あるいは婆羅門が、熱心に努め……中略……しかるべき心の三昧を体験します。心が定まったとき、多種多様な神通を体験します。一人であって多くの者となり、多くの者であって一人となります。現れ、隠れ、壁を通り抜け、塀を通り抜け、山を通り抜けて、空間を行くように障害なく進みます。大地において水の中であるかのように潜没と浮上を行います。水の上でも大地の上であるかのように沈まずに歩みます。空でも羽のある鳥のように結跏趺坐のまま飛びます。これほど大神通・大威力のある日月をも手で触り、撫で摩ります。遠く梵天の世界に至るまで身体によって支配力を及ぼします。大徳よ、これが有漏にして執着を伴い、「聖ならざるもの」と呼ばれる神通であります。

‘‘Katamā pana, bhante, iddhi anāsavā anupadhikā, ‘ariyā’ti vuccati? Idha, bhante, bhikkhu sace ākaṅkhati – ‘paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyya’nti, appaṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati – ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyya’nti, paṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati – ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyya’nti, appaṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati – ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyya’nti, paṭikūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati – ‘paṭikūlañca appaṭikūlañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṃ sato sampajāno’ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno. Ayaṃ, bhante, iddhi anāsavā anupadhikā ‘ariyā’ti vuccati. Etadānuttariyaṃ, bhante, iddhividhāsu. Taṃ bhagavā asesamabhijānāti, taṃ bhagavato asesamabhijānato uttari abhiññeyyaṃ natthi, yadabhijānaṃ añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro assa yadidaṃ iddhividhāsu.

「『では、大徳よ、いかなるものが無漏にして執着を伴わず、「聖なるもの」と呼ばれる神通であるのでしょうか。大徳よ、ここに比丘が、もし望むなら「不浄なるものに不浄ならざる想いをなして住しよう」と思い、そこで不浄ならざる想いをなして住します。もし望むなら「不浄ならざるものに不浄なる想いをなして住しよう」と思い、そこで不浄なる想いをなして住します。もし望むなら「不浄なるものと不浄ならざるものの両方に不浄ならざる想いをなして住しよう」と思い、そこで不浄ならざる想いをなして住します。もし望むなら「不浄なるものと不浄ならざるものの両方に不浄なる想いをなして住しよう」と思い、そこで不浄なる想いをなして住します。もし望むなら「不浄なるものと不浄ならざるものの両方を避けて、正念・正知にして捨(平静)のうちに住しよう」と思い、そこで正念・正知にして捨のうちに住します。大徳よ、これが無漏にして執着を伴わず、「聖なるもの」と呼ばれる神通であります。大徳よ、これが神通の種類における無上なる教えであります。世尊はこれを余すところなく証知しておられます。世尊がこれを余すところなく証知されている以上、これを超えてさらに証知されるべきものはなく、それを知ることで他の沙門や婆羅門が神通の種類に関して世尊よりさらに勝れた智慧を持つということはあり得ません。

Aññathāsatthuguṇadassanaṃ

異なる師の徳の提示

160. ‘‘Yaṃ taṃ, bhante, saddhena kulaputtena pattabbaṃ āraddhavīriyena thāmavatā purisathāmena purisavīriyena purisaparakkamena purisadhorayhena, anuppattaṃ taṃ bhagavatā. Na ca, bhante, bhagavā kāmesu kāmasukhallikānuyogamanuyutto hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, na ca attakilamathānuyogamanuyutto dukkhaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ. Catunnañca bhagavā jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī.

160. 「大徳よ、信仰ある良家の子が、精進を起こし、気力ある者として、人間の力、人間の精進、人間の勇猛さ、人間の忍耐によって達せられるべきところのものを、世尊は完全に達成されました。そして大徳よ、世尊は諸々の欲望において、卑しく、村俗的で、凡夫のものであり、聖ならず、無益である欲楽の耽溺に耽ることもなく、苦しく、聖ならず、無益である自己の苦行に耽ることもありません。そして世尊は、増上心を本質とし、現世において安楽に住することとなる四つの禅定を、望むままに得て、苦もなく得て、難なく得られます。

Anuyogadānappakāro

問答の方法

161. ‘‘Sace maṃ, bhante, evaṃ puccheyya – ‘kiṃ nu kho, āvuso sāriputta, ahesuṃ atītamaddhānaṃ aññe samaṇā vā brāhmaṇā vā bhagavatā bhiyyobhiññatarā sambodhiya’nti, evaṃ puṭṭho ahaṃ, bhante, ‘no’ti vadeyyaṃ. ‘Kiṃ panāvuso sāriputta, bhavissanti anāgatamaddhānaṃ aññe samaṇā vā brāhmaṇā vā bhagavatā bhiyyobhiññatarā sambodhiya’nti, evaṃ puṭṭho ahaṃ, bhante, ‘no’ti vadeyyaṃ. ‘Kiṃ panāvuso sāriputta, atthetarahi añño samaṇo vā brāhmaṇo vā bhagavatā bhiyyobhiññataro sambodhiya’nti, evaṃ puṭṭho ahaṃ, bhante, ‘no’ti vadeyyaṃ.

161. 「大徳よ、もし誰かが私にこのように尋ねるなら――『友よ、サーリプッタよ、過去の時代において、正覚に関して世尊よりさらに勝れた智慧を持った他の沙門や婆羅門がいたであろうか』と。大徳よ、このように問われたなら、私は『否』と答えるでしょう。『友よ、サーリプッタよ、未来の時代において、正覚に関して世尊よりさらに勝れた智慧を持つ他の沙門や婆羅門がいるであろうか』と。このように問われたなら、大徳よ、私は『否』と答えるでしょう。『友よ、サーリプッタよ、現在において、正覚に関して世尊よりさらに勝れた智慧を持つ他の沙門や婆羅門がいるであろうか』と。このように問われたなら、大徳よ、私は『否』と答えるでしょう。

‘‘Sace pana maṃ, bhante, evaṃ puccheyya – ‘kiṃ nu kho, āvuso sāriputta, ahesuṃ atītamaddhānaṃ aññe samaṇā vā brāhmaṇā vā bhagavatā samasamā sambodhiya’nti, evaṃ puṭṭho ahaṃ, bhante, ‘eva’nti vadeyyaṃ. ‘Kiṃ panāvuso sāriputta, bhavissanti anāgatamaddhānaṃ aññe samaṇā vā brāhmaṇā vā bhagavatā samasamā sambodhiya’nti, evaṃ puṭṭho ahaṃ, bhante, ‘‘eva’’nti vadeyyaṃ. ‘Kiṃ panāvuso sāriputta, atthetarahi aññe samaṇā vā brāhmaṇā vā bhagavatā samasamā sambodhiya’nti, evaṃ puṭṭho ahaṃ bhante ‘no’ti vadeyyaṃ.

「しかし大徳よ、もし誰かが私にこのように尋ねるなら――『友よ、サーリプッタよ、過去の時代において、正覚に関して世尊と等しい他の沙門や婆羅門がいたであろうか』と。大徳よ、このように問われたなら、私は『然り』と答えるでしょう。『友よ、サーリプッタよ、未来の時代において、正覚に関して世尊と等しい他の沙門や婆羅門がいるであろうか』と。このように問われたなら、大徳よ、私は『然り』と答えるでしょう。『友よ、サーリプッタよ、現在において、正覚に関して世尊と等しい他の沙門や婆羅門がいるであろうか』と。このように問われたなら、大徳よ、私は『否』と答えるでしょう。

‘‘Sace pana maṃ, bhante, evaṃ puccheyya – ‘kiṃ panāyasmā sāriputto ekaccaṃ abbhanujānāti, ekaccaṃ na abbhanujānātī’ti, evaṃ puṭṭho ahaṃ, bhante, evaṃ byākareyyaṃ – ‘sammukhā metaṃ, āvuso, bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘‘ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā mayā samasamā sambodhiya’’nti. Sammukhā metaṃ, āvuso, bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘‘bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā mayā samasamā sambodhiya’’nti. Sammukhā metaṃ, āvuso, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘‘aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’’ti.

「しかし大徳よ、もし誰かが私にこのように尋ねるなら――『それでは、尊者サーリプッタは、あることは承認し、あることは承認しないのか』と。大徳よ、このように問われたなら、私はこのように答えるでしょう――『友よ、私は世尊の面前でこれを聞き、面前で受け納めました。「過去の時代には、正覚に関して私と等しい阿羅漢・正等覚者たちがいた」と。友よ、私は世尊の面前でこれを聞き、面前で受け納めました。「未来の時代には、正覚に関して私と等しい阿羅漢・正等覚者たちが現れるであろう」と。友よ、私は世尊の面前でこれを聞き、面前で受け納めました。「単一の世界において、二人の阿羅漢・正等覚者が前後することなく同時に出現するということは、あり得ないことであり、起こり得ないことである。そのようなことは存在しない」と』。

‘‘Kaccāhaṃ, bhante, evaṃ puṭṭho evaṃ byākaramāno vuttavādī ceva bhagavato homi, na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkhāmi, dhammassa cānudhammaṃ byākaromi, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchatī’’ti? ‘‘Taggha tvaṃ, sāriputta, evaṃ puṭṭho evaṃ byākaramāno vuttavādī ceva me hosi, na ca maṃ abhūtena abbhācikkhasi, dhammassa cānudhammaṃ byākarosi, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchatī’’ti.

「大徳よ、私はこのように問われてこのように答えるならば、世尊の説かれた通りを語る者となり、事実でないことによって世尊を謗ることもなく、法にかなって法を説き、同法者(法を同じくする者)のいかなる論難も非難される立場に立ち至らないでしょうか」「まことにサーリプッタよ、汝がこのように問われてこのように答えるならば、汝は私の説いた通りを語る者となり、事実でないことによって私を謗ることもなく、法にかなって法を説き、同法者のいかなる論難も非難される立場に立ち至らないであろう」

Acchariyaabbhutaṃ

驚くべきこと・未曾有のこと

162. Evaṃ vutte, āyasmā udāyī bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante, tathāgatassa appicchatā santuṭṭhitā sallekhatā. Yatra hi nāma tathāgato evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo, atha ca pana nevattānaṃ pātukarissati! Ekamekañcepi ito, bhante, dhammaṃ aññatitthiyā paribbājakā attani samanupasseyyuṃ, te tāvatakeneva paṭākaṃ parihareyyuṃ. Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante, tathāgatassa appicchatā santuṭṭhitā sallekhatā. Yatra hi nāma tathāgato evaṃ mahiddhiko evaṃmahānubhāvo. Atha ca pana nevattānaṃ pātukarissatī’’ti!

162. このように説かれたとき、尊者ウダーイーは世尊にこのように申し上げた。「大徳よ、驚くべきことです。大徳よ、未曾有のことです。世尊の少欲・知足・頭陀の徳は! 世尊はこのように大神通・大威力を持たれながら、決してご自身を誇示されることがありません。大徳よ、異学の遊行者たちは、もしこれらの法の一つでも自らに見出だすなら、それだけで旗を掲げることでしょう。大徳よ、驚くべきことです。大徳よ、未曾有のことです。世尊の少欲・知足・頭陀の徳は! 世尊はこのように大神通・大威力を持たれながら、決してご自身を誇示されることがありません!」

‘‘Passa kho tvaṃ, udāyi, ‘tathāgatassa appicchatā santuṭṭhitā sallekhatā. Yatra hi nāma tathāgato evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo, atha ca pana nevattānaṃ pātukarissati’! Ekamekañcepi ito, udāyi, dhammaṃ aññatitthiyā paribbājakā attani samanupasseyyuṃ, te tāvatakeneva paṭākaṃ parihareyyuṃ. Passa kho tvaṃ, udāyi, ‘tathāgatassa appicchatā santuṭṭhitā sallekhatā. Yatra hi nāma tathāgato evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo, atha ca pana nevattānaṃ pātukarissatī’’’ti!

「ウダーイーよ、見よ。『世尊の少欲・知足・頭陀の徳を。世尊はこのように大神通・大威力を持たれながら、決してご自身を誇示されることがない』と。ウダーイーよ、異学の遊行者たちは、もしこれらの法の一つでも自らに見出だすなら、それだけで旗を掲げるであろう。ウダーイーよ、見よ。『世尊の少欲・知足・頭陀の徳を。世尊はこのように大神通・大威力を持たれながら、決してご自身を誇示されることがない』と」

163. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi – ‘‘tasmā tiha tvaṃ, sāriputta, imaṃ dhammapariyāyaṃ abhikkhaṇaṃ bhāseyyāsi bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ. Yesampi hi, sāriputta, moghapurisānaṃ bhavissati tathāgate kaṅkhā vā vimati vā, tesamimaṃ dhammapariyāyaṃ sutvā tathāgate kaṅkhā vā vimati vā, sā pahīyissatī’’ti. Iti hidaṃ āyasmā sāriputto bhagavato sammukhā sampasādaṃ pavedesi. Tasmā imassa veyyākaraṇassa sampasādanīyaṃ tveva adhivacananti.

163. そこで世尊は尊者サーリプッタに呼びかけられた。「それゆえ、サーリプッタよ、汝はこの法門を、比丘たち、比丘尼たち、優婆塞(在家信男)たち、優婆夷(在家信女)たちにしばしば説くがよい。サーリプッタよ、愚かな人々にして、もし世尊に対する疑いや迷いを持つ者がいたとしても、彼らがこの法門を聞くならば、世尊に対する疑いや迷いは捨て去られるであろう」。このように、尊者サーリプッタは世尊の面前で浄信を表明した。それゆえ、この教説には『自浄(信を生じさせるもの)』という名がつけられているのである。

Sampasādanīyasuttaṃ niṭṭhitaṃ pañcamaṃ.

自浄経(第五)完。