Verañjakaṇḍaṃベラリンガ章
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
帰依世尊、阿羅漢、正等覚者
Vinayapiṭake
Pārājikapāḷi
波羅夷義経
1. Tena samayena buddho bhagavā verañjāyaṃ viharati naḷerupucimandamūle mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi. Assosi kho verañjo brāhmaṇo – ‘‘samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito verañjāyaṃ viharati naḷerupucimandamūle mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi. Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā . So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ; kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti; sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī’’’ti.
1. その時、世尊、阿羅漢、正等覚者は、五百人の比丘の大衆と共に、ベラリンガにあり、ナルウェポウシマンダの木の根元に住しておられた。ブラフマンのベラリンガは、「ゴータマという名の遊行者は、釈迦族の出であり、釈迦族から出家して、五百人の比丘の大衆と共に、ベラリンガにあり、ナルウェポウシマンダの木の根元に住しておられる。このゴータマ尊師について、このように素晴らしい評判が広まっている。『その世尊は、阿羅漢、正等覚者、明行具足、善逝、世間を知る者、無上の調御丈夫、人天の師、仏陀、世尊である。(注:世尊(syā.)、長阿含経1.157、広まった評判は合致する)。彼は、デーヴァ、マーラ、ブラフマー、沙門、バラモン、人々と共に、この世界を、彼自身が深く知り、悟って、説き明かす。彼は、初めに善く、中間に善く、終わりに善い、意味があり、言葉に富んだ法を説く。完全で清らかな梵行を明らかにする。そのような阿羅漢に会えるのは幸いである』と。」
2. Atha kho verañjo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho verañjo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sutaṃ metaṃ, bho gotama – ‘na samaṇo gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuḍḍhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimantetī’ti. Tayidaṃ, bho gotama, tatheva? Na hi bhavaṃ gotamo brāhmaṇe jiṇṇe vuḍḍhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimanteti? Tayidaṃ, bho gotama, na sampannamevā’’ti.
2. (注:ここから、波羅夷経15-16「周回して去った」まで、阿含経8.11)そして、ブラフマンのベラリンガは、世尊の元へ行き、世尊の元へ行って、世尊と挨拶を交わした。親しみを込めた挨拶を交わし、親愛の情を込めた言葉を交わした後、一辺に座った。一辺に座ったブラフマンのベラリンガは、世尊にこのように言った。「尊師ゴータマよ、私はこのように聞きました。『ゴータマ遊行者は、老いた、年老いた、衰えた、人生の終わりに近づいたバラモンを敬礼せず、起立して迎えず、座に招き入れない』と。尊師ゴータマよ、それは本当ですか。ゴータマ尊師は、老いた、年老いた、衰えた、人生の終わりに近づいたバラモンを敬礼せず、起立して迎えず、座に招き入れないのですか。尊師ゴータマよ、それは満足のできないことです。」
‘‘Nāhaṃ taṃ, brāhmaṇa, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yamahaṃ abhivādeyyaṃ vā paccuṭṭheyyaṃ vā āsanena vā nimanteyyaṃ. Yañhi, brāhmaṇa, tathāgato abhivādeyya vā paccuṭṭheyya vā āsanena vā nimanteyya, muddhāpi tassa vipateyyā’’ti.
「ブラフマンよ、デーヴァ、マーラ、ブラフマー、沙門、バラモン、人間と共にこの世界において、私が敬礼し、起立して迎え、座に招くべき者を見出せない。ブラフマンよ、もし世尊が敬礼し、起立して迎え、座に招くような者がいるならば、その者の頭は落ちるだろう。」
3. ‘‘Arasarūpo bhavaṃ gotamo’’ti? ‘‘Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ‘arasarūpo samaṇo gotamo’ti. Ye te, brāhmaṇa, rūparasā saddarasā gandharasā rasarasā phoṭṭhabbarasā te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Ayaṃ kho, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ‘arasarūpo samaṇo gotamo’ti, no ca kho yaṃ tvaṃ sandhāya vadesī’’ti.
「尊師ゴータマは、欲望がないのですか?」 「ブラフマンよ、私が『欲望がない』と正しく言うことができる場合がある。ブラフマンよ、感覚的なもの、音、香り、味、触覚といった感覚対象は、世尊によって捨てられ、根こそぎにされ、枯れ木のようにされ、存在しなくなり、将来生じないものとなった。ブラフマンよ、私が『欲望がない』と正しく言うことができるのは、この場合である。しかし、あなたが言おうとしている意味とは違う。」
4. ‘‘Nibbhogo bhavaṃ gotamo’’ti? ‘‘Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ‘nibbhogo samaṇo gotamo’ti. Ye te, brāhmaṇa, rūpabhogā saddabhogā gandhabhogā rasabhogā phoṭṭhabbabhogā te tathāgatassa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Ayaṃ kho, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ‘nibbhogo samaṇo gotamo’ti, no ca kho yaṃ tvaṃ sandhāya vadesī’’ti.
「尊師ゴータマは、所有物がないのですか?」 「ブラフマンよ、私が『所有物がない』と正しく言うことができる場合がある。ブラフマンよ、視覚的なもの、聴覚的なもの、嗅覚的なもの、味覚的なもの、触覚的なものの所有物は、世尊によって捨てられ、根こそぎにされ、枯れ木のようにされ、存在しなくなり、将来生じないものとなった。ブラフマンよ、私が『所有物がない』と正しく言うことができるのは、この場合である。しかし、あなたが言おうとしている意味とは違う。」
5. ‘‘Akiriyavādo bhavaṃ gotamo’’ti? ‘‘Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ‘akiriyavādo samaṇo gotamo’ti. Ahañhi, brāhmaṇa, akiriyaṃ vadāmi kāyaduccaritassa vacīduccaritassa manoduccaritassa. Anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ akiriyaṃ vadāmi. Ayaṃ kho, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ‘akiriyavādo samaṇo gotamo’ti, no ca kho yaṃ tvaṃ sandhāya vadesī’’ti.
「尊師ゴータマは、不作為を説くのですか?」 「ブラフマンよ、私が『不作為を説く』と正しく言うことができる場合がある。ブラフマンよ、私は、身体の悪行、言葉の悪行、心の悪行の不作為を説く。多くの種類の悪しき、不善なる法(dhammā)の不作為を説く。ブラフマンよ、私が『不作為を説く』と正しく言うことができるのは、この場合である。しかし、あなたが言おうとしている意味とは違う。」
6. ‘‘Ucchedavādo bhavaṃ gotamo’’ti? ‘‘Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ‘ucchedavādo samaṇo gotamo’ti. Ahañhi, brāhmaṇa, ucchedaṃ vadāmi rāgassa dosassa mohassa. Anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ ucchedaṃ vadāmi. Ayaṃ kho, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ‘ucchedavādo samaṇo gotamo’ti, no ca kho yaṃ tvaṃ sandhāya vadesī’’ti.
「尊師ゴータマは、断滅を説くのですか?」 「ブラフマンよ、私が『断滅を説く』と正しく言うことができる場合がある。ブラフマンよ、私は、貪欲、瞋恚、愚痴の断滅を説く。多くの種類の悪しき、不善なる法(dhammā)の断滅を説く。ブラフマンよ、私が『断滅を説く』と正しく言うことができるのは、この場合である。しかし、あなたが言おうとしている意味とは違う。」
7. ‘‘Jegucchī bhavaṃ gotamo’’ti? ‘‘Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ‘jegucchī samaṇo gotamo’ti. Ahañhi, brāhmaṇa, jigucchāmi kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena. Anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā jigucchāmi. Ayaṃ kho, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ‘jegucchī samaṇo gotamo’ti, no ca kho yaṃ tvaṃ sandhāya vadesī’’ti.
「尊師ゴータマは、嫌悪するのですか?」 「ブラフマンよ、私が『嫌悪する』と正しく言うことができる場合がある。ブラフマンよ、私は、身体の悪行、言葉の悪行、心の悪行を嫌悪する。多くの種類の悪しき、不善なる法(dhammā)の成就を嫌悪する。ブラフマンよ、私が『嫌悪する』と正しく言うことができるのは、この場合である。しかし、あなたが言おうとしている意味とは違う。」
8. ‘‘Venayiko bhavaṃ gotamo’’ti? ‘‘Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ‘venayiko samaṇo gotamo’ti. Ahañhi, brāhmaṇa, vinayāya dhammaṃ desemi rāgassa dosassa mohassa. Anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ vinayāya dhammaṃ desemi. Ayaṃ kho, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ‘venayiko samaṇo gotamo’ti, no ca kho yaṃ tvaṃ sandhāya vadesī’’ti.
「尊師ゴータマは、調伏(vinaya)するのですか?」 「ブラフマンよ、私が『調伏する』と正しく言うことができる場合がある。ブラフマンよ、私は、貪欲、瞋恚、愚痴の調伏のために法を説く。多くの種類の悪しき、不善なる法(dhammā)の調伏のために法を説く。ブラフマンよ、私が『調伏する』と正しく言うことができるのは、この場合である。しかし、あなたが言おうとしている意味とは違う。」
9. ‘‘Tapassī bhavaṃ gotamo’’ti? ‘‘Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ‘tapassī samaṇo gotamo’ti. Tapanīyāhaṃ, brāhmaṇa, pāpake akusale dhamme vadāmi, kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ. Yassa kho, brāhmaṇa, tapanīyā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā tamahaṃ tapassīti vadāmi. Tathāgatassa kho, brāhmaṇa, tapanīyā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Ayaṃ kho, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ‘tapassī samaṇo gotamo’ti, no ca kho yaṃ tvaṃ sandhāya vadesī’’ti.
「尊師ゴータマは、苦行するのですか?」 「ブラフマンよ、私が『苦行する』と正しく言うことができる場合がある。ブラフマンよ、私は、悪しき、不善なる法(dhammā)を焼くことを説く、身体の悪行、言葉の悪行、心の悪行を焼くことを説く。ブラフマンよ、悪しき、不善なる法(dhammā)が焼かれ、根こそぎにされ、枯れ木のようにされ、存在しなくなり、将来生じないものとなった者のことを、私は苦行すると言う。ブラフマンよ、世尊においては、悪しき、不善なる法(dhammā)が焼かれ、根こそぎにされ、枯れ木のようにされ、存在しなくなり、将来生じないものとなった。ブラフマンよ、私が『苦行する』と正しく言うことができるのは、この場合である。しかし、あなたが言おうとしている意味とは違う。」
10. ‘‘Apagabbho bhavaṃ gotamo’’ti? ‘‘Atthi khvesa, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ‘apagabbho samaṇo gotamo’ti. Yassa kho, brāhmaṇa, āyatiṃ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā tamahaṃ apagabbhoti vadāmi. Tathāgatassa kho, brāhmaṇa, āyatiṃ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Ayaṃ kho, brāhmaṇa, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ‘apagabbho samaṇo gotamo’ti, no ca kho yaṃ tvaṃ sandhāya vadesi’’.
「尊師ゴータマは、未来がないのですか?」 「ブラフマンよ、私が『未来がない』と正しく言うことができる場合がある。ブラフマンよ、将来の母胎への受生、再び生まれること(punabbhavābhinibbatti)が、捨てられ、根こそぎにされ、枯れ木のようにされ、存在しなくなり、将来生じないものとなった者のことを、私は未来がないと言う。ブラフマンよ、世尊においては、将来の母胎への受生、再び生まれること(punabbhavābhinibbatti)が、捨てられ、根こそぎにされ、枯れ木のようにされ、存在しなくなり、将来生じないものとなった。ブラフマンよ、私が『未来がない』と正しく言うことができるのは、この場合である。しかし、あなたが言おうとしている意味とは違う。」
11. ‘‘Seyyathāpi, brāhmaṇa, kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā. Tānassu kukkuṭiyā sammā adhisayitāni sammā pariseditāni sammā paribhāvitāni. Yo nu kho tesaṃ kukkuṭacchāpakānaṃ paṭhamataraṃ pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṃ padāletvā sotthinā abhinibbhijjeyya, kinti svāssa vacanīyo – ‘‘jeṭṭho vā kaniṭṭho vā’’ti? ‘‘Jeṭṭhotissa, bho gotama, vacanīyo. So hi nesaṃ jeṭṭho hotī’’ti. ‘‘Evameva kho ahaṃ, brāhmaṇa, avijjāgatāya pajāya aṇḍabhūtāya pariyonaddhāya avijjaṇḍakosaṃ padāletvā ekova loke anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho. Svāhaṃ, brāhmaṇa, jeṭṭho seṭṭho lokassa’’.
「ブラフマンよ、例えば、鶏が8つか10か12の卵を産んだとする。その卵を鶏は正しく温め、正しく育み、正しく発達させた。その卵から、もし1羽の雛が、最初に足の爪で、あるいは嘴で卵の殻を破って、無事に生まれてきたとしたら、それは何と呼ばれるか。『一番年上か、一番年下か』と?」 「尊師ゴータマよ、一番年上と呼ばれるだろう。なぜなら、それは彼らの eldest であるからだ。」 「ブラフマンよ、それと同じように、私は、無明に覆われた、卵のような衆生(pajā)に囲まれ、無明の卵の殻を破り、この世に一人で、無上の正等覚を悟った。ブラフマンよ、私は世界の eldest(最高者)である。」
‘‘Āraddhaṃ kho pana me, brāhmaṇa, vīriyaṃ ahosi asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā , passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ. So kho ahaṃ, brāhmaṇa, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsiṃ sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedesiṃ, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ.
「ブラフマンよ、私は、怠ることなく、緩めることなく、用心深く、忘れることなく、身体を安らかにし、懈怠なく、心を集中させ、一点に定まった。ブラフマンよ、私は、欲界(kāmehi)から離れ、不善なる法(akusalehi dhammehi)から離れて、尋求(vitakka)と検討(vicāra)を伴う、離から生じる喜楽(pītisukha)を第一禅定(paṭhamaṃ jhānaṃ)として具現して住した。尋求と検討が静まると、内的に穏やかになり、心の統一(ekodibhāvaṃ)、尋求なく、検討なく、禅定から生じる喜楽(pītisukha)を第二禅定(dutiyaṃ jhānaṃ)として具現して住した。喜楽からの離欲と、平静(upekkhako)で、覚醒(satimā)して、身体で楽(sukhaṃ)を感じ、聖者が『平静で、覚醒し、楽に住する』と説く、第三禅定(tatiyaṃ jhānaṃ)を具現して住した。楽を捨て、苦を捨て、以前の喜びと悲しみが消滅した後に、無苦無楽(adukkhamasukhaṃ)、平静さ(upekkhāsatipārisuddhiṃ)を第四禅定(catutthaṃ jhānaṃ)として具現して住した。」
12. ‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi, jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe – ‘amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto; so tato cuto amutra udapādiṃ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto; so tato cuto idhūpapannoti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi. Ayaṃ kho me, brāhmaṇa, rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno – yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Ayaṃ kho me, brāhmaṇa, paṭhamābhinibbhidā ahosi kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā.
12. 「このように心が集中し、清らかで、澄み、汚れなく、煩悩なく、柔らかく、働きがあり、動じない(āneñjappatte)状態になったとき、私は過去世を思い出す智慧(pubbenivāsānussatiñāṇāya)に心を向けた。私は多くの種類の過去世を思い出した。すなわち、一つの生、二つの生、三つの生、四つの生、五つの生、十の生、二十の生、三十の生、四十の生、五十の生、百の生、千の生、十万の生、多くの小劫(saṃvaṭṭakappe)、多くの増減劫(vivaṭṭakappe)、多くの小増減劫(saṃvaṭṭavivaṭṭakappe)に、『私はあの世に、あの名前で、あの氏族で、あの姿で、あの食事で、あの楽苦の感覚で、あの寿命で生きていた。そこから移って、あの世に生まれた。そこでも、あの名前で、あの氏族で、あの姿で、あの食事で、あの楽苦の感覚で、あの寿命で生きていた。そこから移って、この世に生まれた』と。このように、姿形(sākāraṃ)と内容(sauddesaṃ)と共に、多くの種類の過去世を思い出した。ブラフマンよ、これは私が夜の最初の時に得た第一の智慧であり、無明は滅び、智慧は生じ、闇は消え、光は生じた。それは、怠ることなく、熱心に、自己を制御して住む者のためのものであった。ブラフマンよ、これは、雛が卵の殻から出るような、私の最初の誕生であった。」
13. ‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe. Sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi – ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe. Sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi. Ayaṃ kho me, brāhmaṇa, rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno – yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Ayaṃ kho me, brāhmaṇa, dutiyābhinibbhidā ahosi kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā.
13. 「かくのごとく心が統一され、清浄に、浄化され、汚れなく、煩悩なく、柔和に、事業に適し、動じない境地に達したとき、私は衆生の死と再生を知るための心を発展させた。<span class="pb" data-ed="P" data-n="3.0005"></span> 清浄で人間を超えた天眼をもって、死にゆく衆生、生まれゆく衆生、劣った者、優れた者、醜い者、美しい者を見た。<span class="pb" data-ed="M" data-n="0.0006"></span> 善趣に趣く者、悪趣に趣く者、それぞれの行いに応じて往生する衆生を知った。『ああ、彼らは、悪しき行い、悪しき言葉、悪しき思いによって、聖者を侮り、邪見を持ち、邪見に基づく行いをする者であった。ゆえに、身体の崩壊後、死んで悪趣、悪処、悪所、地獄に生まれるであろう。一方、彼らは、善き行い、善き言葉、善き思いによって、聖者を侮らず、正見を持ち、正見に基づく行いをする者であった。ゆえに、身体の崩壊後、善趣、天界に生まれるであろう』と。かくのごとく、清浄で人間を超えた天眼をもって、死にゆく衆生、生まれゆく衆生、劣った者、優れた者、醜い者、美しい者を見た。<span class="pb" data-ed="V" data-n="0.0006"></span> 善趣に趣く者、悪趣に趣く者、それぞれの行いに応じて往生する衆生を知った。ブラフマンよ、これが、夜の半ば、私が第二の智慧を得たところであり、無明は滅び、智慧は生じ、闇は消え、光明は生じたのである。これは、怠らず、熱心に、心を制御して修行する者のごとくである。ブラフマンよ、これが、私にとって、第二の覚醒であり、雛が卵から出るかのごときものであった。」
14. ‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ; ‘ime āsavā’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ āsavanirodho’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Tassa me evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccittha bhavāsavāpi cittaṃ vimuccittha avijjāsavāpi cittaṃ vimuccittha. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ ahosi. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti abbhaññāsiṃ. Ayaṃ kho me, brāhmaṇa, rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno – yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Ayaṃ kho me, brāhmaṇa, tatiyābhinibbhidā ahosi – kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā’’ti.
14. 「かくのごとく心が統一され、清浄に、浄化され、汚れなく、煩悩なく、柔和に、事業に適し、動じない境地に達したとき、私は漏尽のための心を発展させた。私は『これは苦である』と如実に理解した。『これは苦の生起である』と如実に理解した。『これは苦の消滅である』と如実に理解した。『これは苦の消滅に至る道である』と如実に理解した。<span class="pb" data-ed="T" data-n="1.0009"></span> 『これらは漏である』と如実に理解した。『これは漏の生起である』と如実に理解した。『これは漏の消滅である』と如実に理解した。『これは漏の消滅に至る道である』と如実に理解した。このように知る、このように見る私から、欲漏も心から解脱した。有漏も心から解脱した。無明漏も心から解脱した。解脱したとき、『解脱した』という智慧が生じた。『生は尽きた、梵行は完成した、すべきことはした、もはや再びこの状態になることはない』と理解した。ブラフマンよ、これが、夜の終わりに、私が第三の智慧を得たところであり、無明は滅び、智慧は生じ、闇は消え、光明は生じたのである。これは、怠らず、熱心に、心を制御して修行する者のごとくである。ブラフマンよ、これが、私にとって、第三の覚醒であり、雛が卵から出るかのごときものであった。」
15. Evaṃ vutte, verañjo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘jeṭṭho bhavaṃ gotamo, seṭṭho bhavaṃ gotamo! Abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama!! Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya – cakkhumanto rūpāni dakkhantīti, evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gataṃ. Adhivāsetu ca me bhavaṃ gotamo verañjāyaṃ vassāvāsaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho verañjo brāhmaṇo bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
15. こう言われると、ヴェーラッンジャのバラモンは世尊にこう言った。「ゴータマ様は偉大でいらっしゃいます、ゴータマ様は尊い! 素晴らしいです、ゴータマ様、素晴らしいです、ゴータマ様! ちょうど、伏せられているものを起こし、覆われているものを開け、迷っている人に道を教え、暗闇に油灯を灯すように、それを見る目の見える者たちがおられるように、まさにそのように、ゴータマ様は様々な方法で法を説かれました。<span class="pb" data-ed="M" data-n="0.0007"></span> 私は今から、ゴータマ様、法、そして比丘の僧伽に帰依いたします。ゴータマ様、今日から私は、命の続く限り、帰依した在家信者として私をお受け取りください。そして、ゴータマ様、比丘の僧伽と共に、ヴェーラッンジャで雨安居をお過ごしください。」世尊は沈黙をもって承諾された。そこでヴェーラッンジャのバラモンは、世尊の承諾を理解し、座から立ち上がり、世尊を礼拝して周回し、立ち去った。<span class="pb" data-ed="T" data-n="1.0010"></span>
16. Tena kho pana samayena verañjā dubbhikkhā hoti dvīhitikā setaṭṭhikā salākāvuttā na sukarā uñchena paggahena yāpetuṃ. Tena kho pana samayena uttarāpathakā assavāṇijā pañcamattehi assasatehi verañjaṃ vassāvāsaṃ upagatā honti. Tehi assamaṇḍalikāsu bhikkhūnaṃ patthapatthapulakaṃ paññattaṃ hoti. Bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya verañjaṃ piṇḍāya pavisitvā piṇḍaṃ alabhamānā assamaṇḍalikāsu piṇḍāya caritvā patthapatthapulakaṃ ārāmaṃ āharitvā udukkhale koṭṭetvā koṭṭetvā paribhuñjanti. Āyasmā panānando patthapulakaṃ silāyaṃ pisitvā bhagavato upanāmeti. Taṃ bhagavā paribhuñjati.
16. その時、ヴェーラッンジャは飢饉であった。二度目の飢饉、白骨が露わになるほどの飢饉で、くじ引きで食料を得ることも難しく、托鉢で生活することは困難であった。その時、北方から五百人の馬商人がヴェーラッンジャで雨安居を過ごすためにやって来た。<span class="pb" data-ed="V" data-n="0.0007"></span> 彼らは比丘のために、それぞれに特別な料理を準備するように命じた。比丘たちは、朝、衣をまとい、鉢と袈裟を持ってヴェーラッンジャに托鉢に出かけたが、食べ物を得られなかったので、それぞれに特別な料理を求めて托鉢し、それらを調理場に持ち帰り、臼で砕いて食べた。アーナンダ長老は、その特別な料理を石臼で挽き、世尊に献上した。世尊はそれをお召し上がりになった。
Assosi kho bhagavā udukkhalasaddaṃ. Jānantāpi tathāgatā pucchanti, jānantāpi na pucchanti; kālaṃ viditvā pucchanti, kālaṃ viditvā na pucchanti; atthasaṃhitaṃ tathāgatā pucchanti, no anatthasaṃhitaṃ. Anatthasaṃhite setughāto tathāgatānaṃ. Dvīhi ākārehi buddhā bhagavanto bhikkhū paṭipucchanti – dhammaṃ vā desessāma, sāvakānaṃ vā sikkhāpadaṃ paññapessāmāti . Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘kiṃ nu kho so, ānanda, udukkhalasaddo’’ti? Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesi. ‘‘Sādhu sādhu, ānanda! Tumhehi, ānanda sappurisehi vijitaṃ. Pacchimā janatā sālimaṃsodanaṃ atimaññissatī’’ti.
世尊は臼の音を聞かれた。如来は知っていても尋ねることがあり、知っていても尋ねないことがある。時を知って尋ね、時を知って尋ねない。如来は有益なことを尋ね、無益なことは尋ねない。無益なことは如来にとって妨げとなる。仏陀は二つの理由で比丘に尋ねる。法を説こうとするか、あるいは弟子に戒律を定めようとするかである。<span class="pb" data-ed="T" data-n="1.0011"></span> その時、世尊はアーナンダ長老にこう尋ねた。「アーナンダよ、それは何の臼の音であろうか?」アーナンダ長老はそのことを世尊に報告した。<span class="pb" data-ed="P" data-n="3.0007"></span> 「善い、善い、アーナンダよ! 善き人々であるあなた方が勝利した。後の人々は、白米の粥さえも軽んじるであろう。」
17. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘etarahi, bhante, verañjā dubbhikkhā dvīhitikā setaṭṭhikā salākāvuttā. Na sukarā uñchena paggahena yāpetuṃ. Imissā, bhante, mahāpathaviyā heṭṭhimatalaṃ sampannaṃ – seyyathāpi khuddamadhuṃ anīlakaṃ evamassādaṃ. Sādhāhaṃ, bhante, pathaviṃ parivatteyyaṃ. Bhikkhū pappaṭakojaṃ paribhuñjissantī’’ti. ‘‘Ye pana te, moggallāna, pathavinissitā pāṇā te kathaṃ karissasī’’ti? ‘‘Ekāhaṃ, bhante, pāṇiṃ abhinimminissāmi – seyyathāpi mahāpathavī. Ye pathavinissitā pāṇā te tattha saṅkāmessāmi. Ekena hatthena pathaviṃ parivattessāmī’’ti. ‘‘Alaṃ, moggallāna, mā te rucci pathaviṃ parivattetuṃ. Vipallāsampi sattā paṭilabheyyu’’nti. ‘‘Sādhu, bhante, sabbo bhikkhusaṅgho uttarakuruṃ piṇḍāya gaccheyyā’’ti. ‘‘Alaṃ, moggallāna, mā te rucci sabbassa bhikkhusaṅghassa uttarakuruṃ piṇḍāya gamana’’nti.
17. その時、マハー・モッガッラーナ長老は世尊のもとに歩み寄り、世尊を礼拝して片隅に座った。片隅に座ったマハー・モッガッラーナ長老は世尊にこう言った。「尊師よ、今、ヴェーラッンジャは飢饉であり、二度目の飢饉、白骨が露わになるほどの飢饉で、くじ引きで食料を得ることも難しく、托鉢で生活することは困難です。尊師よ、この大地をひっくり返しましょう。ちょうど蜂蜜のような甘い味でしょう。私は大地をひっくり返します。比丘たちは米粉の粥を食べるでしょう。」「モッガッラーナよ、大地に依存する生き物たちはどうするのか?」 「尊師よ、私は大地を創造します。大地に依存する生き物たちはそこに集め、片方の手で大地をひっくり返します。」「やめなさい、モッガッラーナよ。大地をひっくり返すことはあなたにふさわしくない。生き物たちは誤解を招くかもしれない。」<span class="pb" data-ed="M" data-n="0.0008"></span> 「尊師よ、すべての比丘の僧伽が北倶羅陀に托鉢に行くのはどうでしょうか?」 「やめなさい、モッガッラーナよ。すべての比丘の僧伽が北倶羅陀に托鉢に行くことはあなたにふさわしくない。」<span class="pb" data-ed="T" data-n="1.0012"></span>
18. Atha kho āyasmato sāriputtassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘katamesānaṃ kho buddhānaṃ bhagavantānaṃ brahmacariyaṃ na ciraṭṭhitikaṃ ahosi; katamesānaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ ahosī’’ti? Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idha mayhaṃ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘katamesānaṃ kho buddhānaṃ bhagavantānaṃ brahmacariyaṃ na ciraṭṭhitikaṃ ahosi, katamesānaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ ahosī’ti. ‘Katamesānaṃ nu kho, bhante, buddhānaṃ bhagavantānaṃ brahmacariyaṃ na ciraṭṭhitikaṃ ahosi, katamesānaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ ahosī’’’ti?
18. その時、サーリプッタ長老は隠遁し、瞑想し、このように心に考えた。「どの仏陀・世尊の教えは長く続かなかったのか、どの仏陀・世尊の教えは長く続いたのか?」その時、サーリプッタ長老は夕方に瞑想から目覚め、世尊のもとに歩み寄り、世尊を礼拝して片隅に座った。片隅に座ったサーリプッタ長老は世尊にこう言った。「尊師よ、ここに、隠遁し、瞑想している私の心に、このように考えが浮かびました。『どの仏陀・世尊の教えは長く続かなかったのか、どの仏陀・世尊の教えは長く続いたのか?』尊師よ、どの仏陀・世尊の教えは長く続かず、どの仏陀・世尊の教えは長く続いたのですか?」<span class="pb" data-ed="V" data-n="0.0008"></span>
‘‘Bhagavato ca, sāriputta, vipassissa bhagavato ca sikhissa bhagavato ca vessabhussa brahmacariyaṃ na ciraṭṭhitikaṃ ahosi. Bhagavato ca, sāriputta, kakusandhassa bhagavato ca koṇāgamanassa bhagavato ca kassapassa brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ ahosī’’ti.
「サーリプッタよ、ヴィパッシー仏陀、シキー仏陀、ヴェーッサブー仏陀の教えは長く続かなかった。サーリプッタよ、カクサンダ仏陀、コーナーガマナ仏陀、カッサパ仏陀の教えは長く続いた。」<span class="pb" data-ed="P" data-n="3.0008"></span>
19. ‘‘Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo, yena bhagavato ca vipassissa bhagavato ca sikhissa bhagavato ca vessabhussa brahmacariyaṃ na ciraṭṭhitikaṃ ahosī’’ti? ‘‘Bhagavā ca, sāriputta, vipassī bhagavā ca sikhī bhagavā ca vessabhū kilāsuno ahesuṃ sāvakānaṃ vitthārena dhammaṃ desetuṃ. Appakañca nesaṃ ahosi suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ. Apaññattaṃ sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ. Anuddiṭṭhaṃ pātimokkhaṃ. Tesaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ antaradhānena buddhānubuddhānaṃ sāvakānaṃ antaradhānena ye te pacchimā sāvakā nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā te taṃ brahmacariyaṃ khippaññeva antaradhāpesuṃ. Seyyathāpi, sāriputta, nānāpupphāni phalake nikkhittāni suttena asaṅgahitāni tāni vāto vikirati vidhamati viddhaṃseti. Taṃ kissa hetu? Yathā taṃ suttena asaṅgahitattā. Evameva kho, sāriputta, tesaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ antaradhānena buddhānubuddhānaṃ sāvakānaṃ antaradhānena ye te pacchimā sāvakā nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā te taṃ brahmacariyaṃ khippaññeva antaradhāpesuṃ.
19. 「尊師よ、それはどのような原因、どのような理由で、ヴィパッシー仏陀、シキー仏陀、ヴェーッサブー仏陀の教えは長く続かなかったのですか?」「サーリプッタよ、ヴィパッシー仏陀、シキー仏陀、ヴェーッサブー仏陀は、弟子たちに詳しく法を説くことができなかった。彼らの経、諷誦、説明、偈、感嘆、伝承、本生譚、奇跡、質問は少なかった。弟子たちのための戒律は定められていなかった。波羅提木叉は十分に教えられていなかった。それらの仏陀・世尊が滅した後の、仏陀とその弟子たちの滅後、後に続く弟子たちは、様々な名前、様々な氏族、様々な出自、様々な階級から出家した者であったので、彼らはその教えをすぐに滅ぼしてしまった。サーリプッタよ、ちょうど、籠に入れられた様々な花が、糸で結ばれていないと、風がそれを散らし、飛ばし、壊してしまうように。それはなぜか? 糸で結ばれていないからである。同様に、サーリプッタよ、それらの仏陀・世尊が滅した後の、仏陀とその弟子たちの滅後、後に続く弟子たちは、様々な名前、様々な氏族、様々な出自、様々な階級から出家した者であったので、彼らはその教えをすぐに滅ぼしてしまった。<span class="pb" data-ed="M" data-n="0.0009"></span><span class="pb" data-ed="T" data-n="1.0013"></span>
‘‘Akilāsuno ca te bhagavanto ahesuṃ sāvake cetasā ceto paricca ovadituṃ. Bhūtapubbaṃ, sāriputta, vessabhū bhagavā arahaṃ sammāsambuddho aññatarasmiṃ bhiṃsanake vanasaṇḍe sahassaṃ bhikkhusaṅghaṃ cetasā ceto paricca ovadati anusāsati – ‘evaṃ vitakketha, mā evaṃ vitakkayittha; evaṃ manasikarotha, mā evaṃ manasākattha ; idaṃ pajahatha, idaṃ upasampajja viharathā’ti. Atha kho, sāriputta, tassa bhikkhusahassassa vessabhunā bhagavatā arahatā sammāsambuddhena evaṃ ovadiyamānānaṃ evaṃ anusāsiyamānānaṃ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsu. Tatra sudaṃ, sāriputta, bhiṃsanakassa vanasaṇḍassa bhiṃsanakatasmiṃ hoti – yo koci avītarāgo taṃ vanasaṇḍaṃ pavisati, yebhuyyena lomāni haṃsanti. Ayaṃ kho, sāriputta, hetu ayaṃ paccayo yena bhagavato ca vipassissa bhagavato ca sikhissa bhagavato ca vessabhussa brahmacariyaṃ na ciraṭṭhitikaṃ ahosī’’ti.
「そして、それらの世尊は、弟子たちの心を直接見て指導することができなかった。かつて、サーリプッタよ、ヴェーッサブー世尊、阿羅漢、正等覚者は、恐ろしい森の中で、千人の比丘の僧伽に、心を直接見て指導し、戒めた。『このように考えなさい、このように考えてはいけない。このように心を向けなさい、このように心を向けてはいけない。これを捨てなさい、これを実現して修行しなさい』と。すると、サーリプッタよ、ヴェーッサブー世尊、阿羅漢、正等覚者によってこのように指導され、戒められた千人の比丘の僧伽は、執着のない漏から心を開放した。その時、サーリプッタよ、恐ろしい森は恐ろしい場所となった。なぜなら、もし煩悩を断ち切っていない者がその森に入ると、ほとんどの場合、毛が逆立つほどであったからだ。サーリプッタよ、これが、ヴィパッシー仏陀、シキー仏陀、ヴェーッサブー仏陀の教えが長く続かなかった原因であり、理由である。」<span class="pb" data-ed="V" data-n="0.0009"></span><span class="pb" data-ed="T" data-n="1.0014"></span>
20. ‘‘Ko pana, bhante, hetu ko paccayo yena bhagavato ca kakusandhassa bhagavato ca koṇāgamanassa bhagavato ca kassapassa brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ ahosī’’ti? ‘‘Bhagavā ca, sāriputta, kakusandho bhagavā ca koṇāgamano bhagavā ca kassapo akilāsuno ahesuṃ sāvakānaṃ vitthārena dhammaṃ desetuṃ. Bahuñca nesaṃ ahosi suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ, paññattaṃ sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ, uddiṭṭhaṃ pātimokkhaṃ. Tesaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ antaradhānena buddhānubuddhānaṃ sāvakānaṃ antaradhānena ye te pacchimā sāvakā nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā te taṃ brahmacariyaṃ ciraṃ dīghamaddhānaṃ ṭhapesuṃ. Seyyathāpi, sāriputta, nānāpupphāni phalake nikkhittāni suttena susaṅgahitāni tāni vāto na vikirati na vidhamati na viddhaṃseti. Taṃ kissa hetu? Yathā taṃ suttena susaṅgahitattā. Evameva kho, sāriputta, tesaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ antaradhānena buddhānubuddhānaṃ sāvakānaṃ antaradhānena ye te pacchimā sāvakā nānānāmā nānāgottā nānājaccā nānākulā pabbajitā te taṃ brahmacariyaṃ ciraṃ dīghamaddhānaṃ ṭhapesuṃ. Ayaṃ kho, sāriputta, hetu ayaṃ paccayo yena bhagavato ca kakusandhassa bhagavato ca koṇāgamanassa bhagavato ca kassapassa brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ ahosī’’ti.
20. 「長老、どのような原因、どのような理由によって、世尊であるカクサンダ、世尊であるコナガマナ、世尊であるカッサパの清らかな行は長く存続したのでしょうか」と(問うた)。「サーリプッタよ、世尊も、カクサンダも、コナガマナも、カッサパも、弟子たちに詳細に法を説くことに疲れることはなかった。彼らには、多くの経、諷誦、記別、偈、自説、如是語、本生、希法、説話があり、弟子たちのためには戒律が定められ、波羅提木叉が説かれた。これらの世尊である仏たちの滅後、仏に随従した弟子たちの滅後、その最後の弟子たち、すなわち、異なる名前、異なる氏族、異なる階級、異なる家柄から出家した者たちは、その清らかな行を長く、長い間存続させた。サーリプッタよ、あたかも、籠の中に置かれた、綱でよくまとめられた様々な花々が、風によって散らされることも、吹き飛ばされることも、乱されることもない。それはなぜか。よくまとめられているからである。サーリプッタよ、それと同様に、これらの世尊である仏たちの滅後、仏に随従した弟子たちの滅後、その最後の弟子たち、すなわち、異なる名前、異なる氏族、異なる階級、異なる家柄から出家した者たちは、その清らかな行を長く、長い間存続させた。サーリプッタよ、これが原因であり、これが理由であって、世尊であるカクサンダ、世尊であるコナガマナ、世尊であるカッサパの清らかな行は長く存続したのであろう」と(答えた)。
21. Atha kho āyasmā sāriputto uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘etassa, bhagavā, kālo! Etassa, sugata, kālo! Yaṃ bhagavā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapeyya , uddiseyya pātimokkhaṃ, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitika’’nti. ‘‘Āgamehi tvaṃ, sāriputta! Āgamehi tvaṃ, sāriputta! Tathāgatova tattha kālaṃ jānissati. Na tāva, sāriputta, satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapeti uddisati pātimokkhaṃ yāva na idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti. Yato ca kho, sāriputta, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapeti uddissati pātimokkhaṃ tesaṃyeva āsavaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Na tāva, sāriputta, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti yāva na saṅgho rattaññumahattaṃ patto hoti. Yato ca kho, sāriputta, saṅgho rattaññumahattaṃ patto hoti atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha, satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapeti uddisati pātimokkhaṃ tesaṃyeva āsavaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Na tāva, sāriputta, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, yāva na saṅgho vepullamahattaṃ patto hoti. Yato ca kho, sāriputta, saṅgho vepullamahattaṃ patto hoti, atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapeti uddisati pātimokkhaṃ tesaṃyeva āsavaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Na tāva, sāriputta, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, yāva na saṅgho lābhaggamahattaṃ patto hoti. Yato ca kho, sāriputta, saṅgho lābhaggamahattaṃ patto hoti, atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapeti uddisati pātimokkhaṃ tesaṃyeva āsavaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Na tāva, sāriputta, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, yāva na saṅgho bāhusaccamahattaṃ patto hoti. Yato ca kho, sāriputta, saṅgho bāhusaccamahattaṃ patto hoti, atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññapeti uddisati pātimokkhaṃ tesaṃyeva āsavaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Nirabbudo hi, sāriputta, bhikkhusaṅgho nirādīnavo apagatakāḷako suddho sāre patiṭṭhito. Imesañhi, sāriputta, pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ yo pacchimako bhikkhu so sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’ti.
21. その時、尊者がサーリプッタは、座から立ち上がり、衣を片方の肩にかけ、世尊に合掌して、世尊に申し上げた。「世尊よ、時です。善逝よ、時です。世尊が弟子たちのために戒律を定め、波羅提木叉を説き示してください。それによって、この清らかな行は維持され、長く存続するでしょう」と。 「サーリプッタよ、待ちなさい。サーリプッタよ、待ちなさい。如来は時を知っておられる。サーリプッタよ、師が弟子たちのために戒律を定め、波羅提木叉を説き示すのは、まだ、ここにいくつかの煩悩のもととなる法が、僧伽の中に現れない間である。しかし、サーリプッタよ、ここにいくつかの煩悩のもととなる法が、僧伽の中に現れるようになると、師は、それらの煩悩のもととなる法を退けるために、弟子たちのために戒律を定め、波羅提木叉を説き示す。サーリプッタよ、僧伽が長老としての偉大さを得ない間は、まだ、ここにいくつかの煩悩のもととなる法が、僧伽の中に現れることはない。しかし、サーリプッタよ、僧伽が長老としての偉大さを得ると、ここにいくつかの煩悩のもととなる法が、僧伽の中に現れる。そして、師は、それらの煩悩のもととなる法を退けるために、弟子たちのために戒律を定め、波羅提木叉を説き示す。サーリプッタよ、僧伽が繁栄の偉大さを得ない間は、まだ、ここにいくつかの煩悩のもととなる法が、僧伽の中に現れることはない。しかし、サーリプッタよ、僧伽が繁栄の偉大さを得ると、ここにいくつかの煩悩のもととなる法が、僧伽の中に現れる。そして、師は、それらの煩悩のもととなる法を退けるために、弟子たちのために戒律を定め、波羅提木叉を説き示す。サーリプッタよ、僧伽が利得の偉大さを得ない間は、まだ、ここにいくつかの煩悩のもととなる法が、僧伽の中に現れることはない。しかし、サーリプッタよ、僧伽が利得の偉大さを得ると、ここにいくつかの煩煩悩のもととなる法が、僧伽の中に現れる。そして、師は、それらの煩悩のもととなる法を退けるために、弟子たちのために戒律を定め、波羅提木叉を説き示す。サーリプッタよ、僧伽が多くの学識の偉大さを得ない間は、まだ、ここにいくつかの煩悩のもととなる法が、僧伽の中に現れることはない。しかし、サーリプッタよ、僧伽が多くの学識の偉大さを得ると、ここにいくつかの煩悩のもととなる法が、僧伽の中に現れる。そして、師は、それらの煩悩のもととなる法を退けるために、弟子たちのために戒律を定め、波羅提木叉を説き示す。サーリプッタよ、比丘僧伽は、恐れもなく、欠点もなく、汚れがなく、本質に堅く根ざしている。サーリプッタよ、これらの百人の比丘のうち、最後の比丘であっても、不還者であり、堕落することなく、必ず悟りに至る者である」と(言った)。
22. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘āciṇṇaṃ kho panetaṃ, ānanda, tathāgatānaṃ yehi nimantitā vassaṃ vasanti, na te anapaloketvā janapadacārikaṃ pakkamanti. Āyāmānanda, verañjaṃ brāhmaṇaṃ apalokessāmā’’ti. ‘‘Evaṃ bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā ānandena pacchāsamaṇena yena verañjassa brāhmaṇassa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho verañjo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho verañjaṃ brāhmaṇaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘nimantitamha tayā, brāhmaṇa, vassaṃvuṭṭhā , apalokema taṃ, icchāma mayaṃ janapadacārikaṃ pakkamitu’’nti. ‘‘Saccaṃ, bho gotama, nimantitattha mayā vassaṃvuṭṭhā; api ca, yo deyyadhammo so na dinno. Tañca kho no asantaṃ, nopi adātukamyatā, taṃ kutettha labbhā bahukiccā gharāvāsā bahukaraṇīyā. Adhivāsetu me bhavaṃ gotamo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho bhagavā verañjaṃ brāhmaṇaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho verañjo brāhmaṇo tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi – ‘‘kālo, bho gotama, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti.
22. その時、世尊は尊者アーナンダに呼びかけた。「アーナンダよ、如来たちには、招待されて雨期を過ごした場所を、見送ることなしに、国を巡る旅に出ることはないという習慣がある。アーナンダよ、ヴェーラ師に挨拶しよう」と。 「かしこまりました、世尊」と、尊者アーナンダは世尊の言葉に応えた。その時、世尊は衣を整え、鉢と衣を手に取り、アーナンダを従えて、ヴェーラ師の住居に向かわれた。到着して、定められた座に座られた。その時、ヴェーラ師は、世尊のもとに進み出て、世尊を礼拝して、片側に座られた。片側に座られたヴェーラ師に、世尊はこう言われた。「ヴェーラ師よ、雨期を過ごした我々を招待してくださった。我々は見送ろうと思う。国を巡る旅に出たいのだ」と。 「ゴータマ様、確かに、雨期を過ごした我々が招待いたしました。しかし、施すべきものは施されておりません。それは我々にはなく、施す意思もありません。それはどこにあるでしょうか。在家は多くの用事があり、多くのことをしなければなりません。ゴータマ様、明日、僧伽と共に食事をしてください」と。世尊は沈黙をもって承諾された。その時、世尊はヴェーラ師に、法に基づく説法をして、励まし、奮起させ、喜ばせて、座から立ち上がり、去られた。その時、ヴェーラ師は、その夜が明けて、自分の住居で、精進料理と食物を用意し、世尊に食事の時を知らせた。「ゴータマ様、時です。食事が整いました」と。
23. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena verañjassa brāhmaṇassa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Atha kho verañjo brāhmaṇo buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ticīvarena acchādesi, ekamekañca bhikkhuṃ ekamekena dussayugena acchādesi. Atha kho bhagavā verañjaṃ brāhmaṇaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho bhagavā verañjāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā anupagamma soreyyaṃ saṅkassaṃ kaṇṇakujjaṃ yena payāgapatiṭṭhānaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā payāgapatiṭṭhāne gaṅgaṃ nadiṃ uttaritvā yena bārāṇasī tadavasari. Atha kho bhagavā bārāṇasiyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena vesālī tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena vesālī tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyanti.
23. その時、世尊は午前中に衣を整え、鉢と衣を手に取り、ヴェーラ師の住居に向かわれた。到着して、定められた座に、僧伽と共に座られた。その時、ヴェーラ師は、世尊をはじめとする僧伽に、精進料理と食物を、自らの手で、もてなし、配り終えて、世尊が食事を終え、鉢を置かれた時、三衣を献上し、一人ひとりの比丘に、それぞれ一対の衣を献上した。その時、世尊はヴェーラ師に、法に基づく説法をして、励まし、奮起させ、喜ばせて、座から立ち上がり、去られた。その時、世尊はヴェーラで、望むところまで滞在した後、ソーレイヤ、サンカーサ、カンナクッジャを経由して、パーヤーガパティッターナに向かわれた。到着して、パーヤーガパティッターナでガンジス川を渡り、バーラーナシーに着かれた。その時、世尊はバーラーナシーで、望むところまで滞在した後、ヴェーサーリーに向かわれた。順に旅をしながら、ヴェーサーリーに着かれた。そこで世尊は、ヴェーサーリーのマハーヴァナにあるクータガーラサーラーに滞在された。
Verañjabhāṇavāro niṭṭhito.
ヴェーラ説法章 終り。